Redakcijas politika

Cilvēki šeit nonāk grūtā brīdī. Viņi pieņems lēmumus par savu drošību, attiecībām un bērniem, balstoties uz to, ko izlasīs. Tāpēc katram mūsu teikumam ir jābūt precīzam, pārbaudītam un godīgam. Šī lapa apraksta, kā mēs to nodrošinām.

Kā top raksts

Katrs raksts iziet vienu un to pašu ceļu:

1. Uzdevums. Redakcija nosaka tēmu, jautājumus, ko cilvēki reāli meklē, un avotus.
2. Melnraksts. Tiek sagatavots pirmais teksts latviešu valodā (skat. zemāk par mākslīgo intelektu).
3. Redaktors. Cilvēks pārraksta tekstu dzīvā, vienkāršā valodā, pārbauda faktus un piemērus.
4. Speciālista pārbaude. Klīniskais psihologs izlasa tekstu, labo un vai nu apstiprina, vai atgriež pārstrādei. Juridiskās lapas pārbauda jurists.
5. Pārdzīvojušo cilvēku lasījums. Cilvēki ar savu pieredzi pārbauda, vai teksts palīdz, vai nav nosodošs un vai tas neapjucina vēl vairāk.
6. Krievu versija. To raksta no jauna krievvalodīgs redaktors, nevis tulko, un to atsevišķi pārbauda krievvalodīgs speciālists.
7. Publicēšana. Tikai pēc tam raksts parādās vietnē.

Katram rakstam ir statuss: melnraksts, gaida speciālistu vai publicēts. Publiskajā vietnē redzami tikai speciālista apstiprinātie raksti. Katras lapas apakšā ir autors, recenzents ar kvalifikāciju un pēdējās pārbaudes datums.

Avotu hierarhija

Ne visi avoti ir vienlīdz uzticami. Mēs tos izmantojam šādā secībā:

1. Recenzēti zinātniski pētījumi (angļu valodā peer-reviewed: pētījumi, kurus pirms publicēšanas pārbaudījuši citi tās pašas jomas zinātnieki).
2. Starptautiskās diagnostikas klasifikācijas – ārstu rokasgrāmatas, kurās aprakstītas diagnozes: amerikāņu DSM-5-TR un Pasaules Veselības organizācijas SSK-11 (angļu valodā ICD-11). Tās mēs tikai atstāstām, nekad necitētas pilnā apjomā un nekad izmantotas, lai „diagnosticētu” kādu no teksta.
3. Atzītas klīniskās grāmatas, piemēram, Džudita Hermane Trauma and Recovery vai Evans Stārks Coercive Control (grāmata par to, kā cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu otra dzīvi – ko otrs dara, ar ko tiekas, ko tērē).
4. Latvijas oficiālie avoti: Tiesībsargs, Cilvēktiesību gids, Nacionālais veselības dienests, Tiesu administrācija.

Mēs necitējam anonīmus blogus, sociālo tīklu ierakstus vai rakstus, kuru avotu nevaram pārbaudīt. Katra raksta avoti ir norādīti tā apakšā.

Populārās psiholoģijas higiēna

Šajā tēmā ir daudz populāru, bet vāji pamatotu apgalvojumu: „traumatiskās saiknes 7 posmi”, „empāti”, „narcisi nekad nemainās”, „kortizola atkarība”. Traumatiskā saikne (angļu valodā trauma bond) ir stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev sāp, jo no viņa nāk arī atvieglojums. „Empāts” (angļu valodā empath) ir populārs vārds cilvēkam, kurš ļoti stipri jūt citu emocijas; tā nav diagnoze. „Kortizola atkarība” ir populārs skaidrojums, ka ķermenis pierod pie stresa hormona; tas nav pierādīts. Daži no tiem palīdz cilvēkiem saprast savu pieredzi, tāpēc mēs tos neizmetam. Bet mēs skaidri pasakām, kur tas ir apraksta modelis, nevis pierādīts zinātnisks fakts.

Tam ir praktisks iemesls: stingras shēmas var cilvēku iestrēdzināt. Kas gaida „visus septiņus posmus”, tas var nepamanīt, ka paša situācija ir citāda.

Uzvedība, nevis diagnoze

Mēs nekad nerakstām „tavs partneris ir narcists” vai „tava partnere ir narciste”. Vārdu „narcists” (angļu valodā narcissist) sadzīvē lieto par cilvēku, kuram viņa paša tēls un kontrole ir svarīgāki par citu jūtām. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs.

Bet mēs nelietojam šo teikumu kā attaisnojumu. Cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Birka nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja vardarbīga uzvedība atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti sliktākas, un mēs to sakām skaidri, kopā ar saiti uz drošības plānu. Normālas attiecības neliek cilvēkam naktīs prātot, vai problēma nav paša galvā, un mēs to arī sakām: skat. gāzlaitings (angļu valodā gaslighting: kad tev atkārtoti liek apšaubīt savu atmiņu un saprātu) un apjukums ir simptoms.

Kā mēs rakstām piemērus

• Viena frāze neko nepierāda. Katrs piemērs ir situācija: kas notika, kas tika teikts, kas notika pēc tam un kāpēc tas ir vai nav vardarbība.
• Normāli un nenormāli blakus. Mēs rādām, kā to pašu situāciju atrisina normāls cilvēks un kā vardarbīgs, lai lasītājs var salīdzināt pats.
• Kritērijs, ko nevar apgriezt. Vardarbīgi cilvēki arī izmanto vārdus „gāzlaitings” un „narcists” pret saviem upuriem. Tāpēc mēs vienmēr dodam kritēriju, kas paliek spēkā: vai tas atkārtojas, kam tas nāk par labu un kā tas ietekmē otru.
• Tikai apkopoti stāsti. Mūsu scenāriji ir apkopoti no vairākiem stāstiem. Tie nav par reālu cilvēku.
• Dažādi dzimumi un lomas. Piemēros ir partneri, vecāki, priekšnieki, draugi un bijušie partneri, kuri kopā audzina bērnus. Mēs nepieņemam, ka varmāka vienmēr ir vīrietis: arī vīrieši cieš no vardarbības, bieži no sievietēm, tāpēc mēs mainām dzimumus piemēros un rakstām „otrs” vai „partneris vai partnere”, nevis „viņš”.
• Vienkārši vārdi un angļu oriģināls. Mēs neizdomājam jaunus vārdus, burtiski tulkojot angļu terminus. Vispirms mēs aprakstām lietu parastos vārdos, un pirmajā pieminējumā katrā lapā iekavās dodam angļu terminu, lai to var meklēt tālāk.

Par speciālistu ieteikšanu

Mēs iesakām runāt ar speciālistu, bet godīgi pasakām, ka ne katram ārstam vai terapeitam ir zināšanas par vardarbību un traumu (angļu valodā trauma: dziļas, ilgstošas sekas, ko atstāj pārdzīvots apdraudējums), un ka padoms „izrunājiet” vai pāru terapija kopā ar varmāku var nodarīt kaitējumu. Tāpēc mēs dodam kritērijus, kā izvēlēties speciālistu, kurš vardarbību saprot.

Juridiskās lapas

Juridiskās lapas raksta un pārbauda jurists. Tās ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija. Mēs nerakstām likuma pantus, termiņus vai summas, kurus jurists nav apstiprinājis. Kamēr kaut kas nav pārbaudīts, tekstā tas ir skaidri atzīmēts.

Palīdzības tālruņus mēs regulāri pārbaudām, piezvanot uz tiem, un lapā norādām pēdējās pārbaudes datumu.

Kā mēs izmantojam mākslīgo intelektu

Mēs to sakām atklāti: mākslīgais intelekts palīdz sagatavot melnrakstus no mūsu uzdevuma un avotiem. Tas ietaupa laiku, bet tam nevar uzticēties bez pārbaudes: tas var kļūdīties, izdomāt avotus vai rakstīt nedzīvā valodā.

Tāpēc:

• cilvēki rediģē katru tekstu un pārbauda katru faktu un avotu;
• speciālisti apstiprina katru rakstu pirms publicēšanas;
• neviens raksts netiek publicēts tāds, kādu to uzrakstījis mākslīgais intelekts;
• vietnē nav mākslīgā intelekta tērzēšanas. Krīzes situācijā cilvēkam jārunā ar cilvēku.

Labojumi

Ja mēs kļūdāmies, mēs to labojam atklāti.

• Ja pamani kļūdu, raksti mums: [KONTAKTU E-PASTS].
• Mēs pārbaudām katru ziņojumu. Būtiskas kļūdas, īpaši par drošību, palīdzības tālruņiem vai likumu, labojam pēc iespējas ātrāk.
• Ja labojums maina raksta būtību, raksta apakšā pievienojam piezīmi ar datumu un to, kas mainīts.
• Sīkus labojumus, piemēram, drukas kļūdas, labojam bez piezīmes.

Atkārtota pārbaude

Zināšanas un likumi mainās. Tāpēc katrs raksts tiek pārbaudīts no jauna vismaz reizi 12 mēnešos. Speciālists to izlasa atkal, un lapā tiek atjaunināts pēdējās pārbaudes datums. Ja raksts netiek laikus pārbaudīts, mēs to atzīmējam vai noņemam.

Neatkarība

Mums nav reklāmdevēju, un mēs neizmantojam saišu mārketingu. Neviens nevar samaksāt, lai kāds raksts tiktu uzrakstīts vai mainīts. Ja kādreiz sadarbosimies ar organizācijām, tas tiks norādīts atklāti.