Termini

Breadcrumbing (no angļu breadcrumb – maizes drupača) ir tad, kad otrs tev ik pa laikam nomet mazu uzmanības drupaču – „patīk”, īsziņu, mājienu, pussolījumu –, tieši tik daudz, lai tu turpinātu cerēt un gaidīt, bet nekad neko vairāk.

Gostings (angl. ghosting, no ghost – spoks) ir tad, kad cilvēks, ar kuru tev bija saikne, pēkšņi pazūd bez jebkāda paskaidrojuma – pārstāj atbildēt, nezvana, bieži arī nobloķē –, un tev atliek tikai minēt, kas notika.

Hūverings ir mēģinājumi atvilkt tevi atpakaļ attiecībās pēc šķiršanās, strīda vai tavas distancēšanās — ar atvainošanos, nostalģiju, krīzēm, solījumiem vai spiedienu caur citiem —, kuru mērķis ir atgūt kontroli, nevis mainīt to, kas notika.

Idealizācija (angl. idealization) ir posms, kurā otrs tevi redz un rāda kā pilnību – „labāko, kas ar mani noticis” –, bet mīl nevis tevi, bet tēlu, un no šī pjedestāla tevi vēlāk nogrūž.

Izmešana (angl. discard) ir brīdis, kad cilvēks, kurš vēl nesen tevi cēla debesīs, pēkšņi un auksti tevi pamet vai atstumj – bieži bez paskaidrojuma, ar vainu uz tevi un jau ar kādu citu gatavībā.

Medusmēneša posms (angl. honeymoon phase) ir laiks pēc strīda, pazemojuma vai vardarbības, kad otrs kļūst mīļš, nožēlo, sola laboties vai vienkārši kādu laiku ir normāls – un tu atkal ceri, ka ļaunākais ir pagājis.

Mīlestības bombardēšana ir pārmērīgi strauja un intensīva uzmanība, komplimenti, dāvanas un solījumi attiecību sākumā, kas ātri rada tavu pieķeršanos un parāda sajūtu un kas vēršas pret tevi, tiklīdz tu lūdz lēnāku tempu.

Narcistiskais ievainojums (angl. narcissistic injury) ir brīdis, kad kaut kas – kritika, atteikums, neveiksme vai kāda cita panākumi – trāpa cilvēka trauslajam tēlam „es esmu īpašs”, un viņš uz to reaģē nesamērīgi: ar dusmām, aukstumu, atriebību vai tevis noniecināšanu.

Narcistiskā barošana (angl. narcissistic supply) ir uzmanība, apbrīna, kontrole un arī tavas emocionālās reakcijas – asaras, dusmas, bailes –, ko cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību pastāvīgi pieprasa no citiem, lai uzturētu savu tēlu „es esmu īpašs un svarīgs”.

Narcistiskās dusmas (angl. narcissistic rage) ir nesamērīgs, uz tevi vērsts niknums – skaļš vai auksts –, ar ko cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību atbild uz jebko, kas aizskar viņa tēlu, lai tevi sodītu, iebiedētu un atgūtu varu.

Narcistisks sabrukums (angl. narcissistic collapse) ir brīdis, kad cilvēkam ar ļoti trauslu, uzpūstu pašvērtējumu vairs neizdodas uzturēt savu „lieliskā” tēlu, un viņš vai viņa sabrūk – dusmās, sevis žēlošanā, draudos vai pilnīgā noslēgšanās.

Noniecināšana (angl. devaluation) ir posms un paņēmiens, kad otrs, kurš tevi agrāk cēla uz pjedestāla, pamazām sāk tevi kritizēt, salīdzināt, izsmiet un atdzist, līdz tu sāc ticēt, ka problēma esi tu.

Spoguļošana (angl. mirroring) ir tad, kad otrs attiecību sākumā kopē tavas gaumes, vērtības, sapņus un pat sāpes, lai tu justu, ka esi satikusi vai satikis savu dvēseles radinieku, lai gan šī līdzība pēc tam izzūd.

Akmens siena (angl. stonewalling) ir tad, kad otrs cilvēks sarunas laikā pilnībā aizveras – neatbild, skatās garām, iziet no istabas vai saka „nav ko runāt” –, un svarīgais jautājums paliek neatrisināts, bet tu paliec viens vai viena ar savu satraukumu.

Autings (angl. outing) ir tad, kad kāds bez tavas piekrišanas atklāj vai draud atklāt tavu seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti vai citu ļoti personisku lietu, piemēram, HIV statusu, lai tevi kontrolētu, sodītu vai pazemotu.

DARVO ir reakcija uz pārmetumu, kurā cilvēks noliedz savu rīcību, uzbrūk tam, kurš par to ierunājās, un apmaina lomas tā, ka pats kļūst par upuri, bet cietušais — par vainīgo.

Dipfeiku vardarbība (angl. deepfake abuse) ir tad, kad kāds ar mākslīgā intelekta palīdzību no tavām parastajām bildēm uztaisa viltotus intīmus attēlus vai video un izmanto tos, lai tevi kaunotu, šantažētu, sodītu vai kontrolētu.

Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse vai financial abuse) ir tad, kad otrs cilvēks atkārtoti kontrolē, atņem vai sabojā tavu naudu, darbu vai mantu, lai tu kļūtu no viņa atkarīgs vai atkarīga un nevarētu aiziet.

Emocionālā šantāža (angl. emotional blackmail) ir tad, kad tuvs cilvēks atkārtoti panāk savu, draudot ar sekām tev vai sev – dusmām, aiziešanu, slimību, kaunu – un izmantojot tavas bailes, pienākuma sajūtu un vainas apziņu.

FOG (angl. fear, obligation, guilt – bailes, pienākums, vaina) ir trīs sajūtas, ar kurām manipulatīvs cilvēks atkal un atkal panāk savu un notur tevi attiecībās: tu piekāpies nevis tāpēc, ka gribi, bet lai nebūtu bail, lai izpildītu „pienākumu” vai lai nebūtu jājūtas vainīgam.

Garīgā jeb reliģiskā vardarbība (angl. spiritual abuse, religious abuse) ir tad, kad ticību, Dievu, svētos rakstus, karmu, „enerģiju” vai garīga vadītāja autoritāti izmanto, lai kontrolētu cilvēku, iedvestu viņam bailes un kaunu un sodītu par jautājumiem vai aiziešanu.

Gāzlaitings ir atkārtota manipulācija, kurā otrs cilvēks liek tev apšaubīt savu atmiņu, uztveri un saprātu, līdz strīdos vienmēr uzvar otra versija un tu pārstāj uzticēties sev.

Iebiedēšana (angl. intimidation) ir uzvedība, ar kuru otrs tev liek baidīties – ar skatienu, skaņu, sitieniem pa priekšmetiem, draudiem tev, bērniem, dzīvniekiem vai sev –, lai tu piekāptos, klusētu vai paliktu.

Izlikšanās par nevarīgu (angl. weaponized incompetence) ir tad, kad cilvēks atkal un atkal „neprot”, „aizmirst” vai izdara slikti tieši tos darbus, ko negrib darīt, lai tie paliktu tev, – lai gan citās lietās viņš vai viņa tiek galā lieliski.

Izolācija (angl. isolation) ir tad, kad otrs cilvēks pakāpeniski atšķir tevi no draugiem, ģimenes, darba un citiem atbalsta avotiem – ar pārmetumiem, greizsirdību, „rūpēm” vai scēnām –, līdz viņš vai viņa kļūst par tavu vienīgo cilvēku un tavu vienīgo realitātes avotu.

Izsekošana (angl. stalking, arī cyberstalking) ir atkārtota otra cilvēka novērošana un kontrole – klātienē vai caur telefonu, kontiem, atrašanās vietu un lietotnēm –, kas liek tev justies novērotam un nebrīvam.

Izstumšana (angl. shunning) ir tad, kad ģimene, draudze, kompānija vai kolektīvs kopīgi pārstāj ar tevi runāt un tevi „neredz”, lai sodītu vai piespiestu pakļauties, un citiem aizliedz ar tevi sazināties.

Karsts un auksts (angl. hot and cold) ir tad, kad otrs cilvēks bez skaidra iemesla pārmaiņus ir silts un tuvs, tad pēkšņi vēss, attālināts vai ļauns, tā ka tu nekad nezini, kuru versiju satiksi, un visu laiku mēģini atgūt silto.

Klusēšanas sods ir apzināta runāšanas, uzmanības un siltuma atņemšana bez paskaidrojuma un bez beigu termiņa, lai sodītu tevi, liktu minēt, kas ir nepareizi, un piespiestu piekāpties.

Kontrole pār visu tavu dzīvi (angl. coercive control) ir tad, kad otrs cilvēks ar daudziem sīkiem noteikumiem, pārbaudēm, draudiem un sodiem pamazām pārņem teikšanu pār tavu naudu, laiku, draugiem, telefonu un ikdienu, līdz tu vairs nedzīvo savu dzīvi, bet pielāgojies viņa vai viņas prasībām.

Kontrolējoša grupa (angl. high-control group, sarunvalodā arī destruktīvā sekta vai cult) ir kopiena – reliģiska, garīga, biznesa, pašattīstības vai politiska –, kurā vadītājs vai tuvākais loks pakāpeniski pārņem kontroli pār dalībnieku laiku, naudu, attiecībām un domām, bet aiziešana tiek sodīta.

Lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys) ir populārpsiholoģijas apzīmējums cilvēkiem, kuri – apzināti vai maldināti – rīkojas vardarbīga cilvēka interesēs: spiež tevi atgriezties, nes ziņas, izspiego vai izplata šī cilvēka versiju par tevi.

Manipulācija (angl. manipulation) ir slēpta ietekmēšana: cilvēks panāk savu nevis atklāti lūdzot un godīgi pārliecinot, bet spiežot uz tavām bailēm, vainu, pienākuma sajūtu, kaunu, cerību vai šaubām par sevi un sodot tavu „nē”.

Mērķu pārbīdīšana (angl. moving the goalposts) ir tad, kad otrs cilvēks, tiklīdz tu izpildi viņa prasību, to maina, paaugstina vai pievieno jaunu, tāpēc tu nekad nevari būt „pietiekami labs” vai „pietiekami laba” un visu laiku cenšies nopelnīt to, kas tev solīts.

Mīlestības atņemšana (angl. love withdrawal, arī withholding affection) ir tad, kad otrs apzināti atņem siltumu, pieskārienus, uzslavas vai tuvību, lai tevi sodītu vai liktu tev darīt to, ko viņš vai viņa grib, un atdod to tikai tad, kad tu esi „labojies”.

Double bind jeb „nav pareizās atbildes” ir situācija, kad otrs tev izvirza divas pretrunīgas prasības, par jebkuru izvēli tevi soda un neļauj ne pateikt, ka tās ir pretrunīgas, ne no situācijas aiziet.

Negings (angl. negging) ir kompliments ar dzēlienu vai „nevainīgs joks”, kas slēpti noniecina, lai tu justos mazāk vērts un sāktu pūlēties par otra atzinību.

Neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) ir tad, kad labais – maigums, uzmanība vai vienkārši mierīga diena bez pārmetumiem – nāk reti un neparedzami, tāpēc tu to gaidi arvien vairāk un nespēj atraisīties, gluži kā spēlētājs pie spēļu automāta.

Nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign) ir tad, kad cilvēks mērķtiecīgi un atkārtoti stāsta par tevi melus vai sagrozītu patiesību tavai ģimenei, draugiem, darbā, tiesai vai internetā, lai tev vairs neticētu un tu paliktu viens vai viena.

Projekcija (angl. projection) ir tad, kad cilvēks savas paša nepieņemamās domas, jūtas vai rīcību „pieliek” tev – piemēram, pats krāpj un tevi apsūdz krāpšanā –, lai nebūtu jāredz sevi un lai vaina būtu uz tevi.

Projektīvā identifikācija (angl. projective identification) ir tad, kad cilvēks ne tikai pārmet tev savas paša nepanesamās jūtas, bet spiež tik ilgi, līdz tu tās tiešām sajūti un rīkojies pēc tām, un tad tavu reakciju izmanto kā pierādījumu, ka problēma esi tu.

Reaktīvā vardarbība (angl. reactive abuse) ir tad, kad cilvēku ilgstoši provocē un pazemo, līdz viņš vai viņa beidzot kliedz vai sāk strīdēties, un tieši šo reakciju otrs izmanto kā pierādījumu, ka vardarbīgs ir tas, kurš reaģēja.

Romantiskā krāpšana (angl. romance scam) ir tad, kad kāds izliekas tevī iemīlējies – parasti internetā, bieži ar svešu vārdu un svešām fotogrāfijām –, lai iegūtu tavu uzticību un pēc tam tavu naudu, kredītu tavā vārdā vai intīmas bildes.

Sabotāža (angl. sabotage) attiecībās ir tad, kad otrs cilvēks atkārtoti un parasti tā, lai to nevarētu pierādīt, bojā tev svarīgas lietas – darbu, mācības, veselību, svētkus, draudzības vai aiziešanas plānus –, lai tu paliktu mazāks, atkarīgāks un tuvāk viņam vai viņai.

Sekstorcija (angl. sextortion) ir izspiešana ar intīmiem attēliem vai video: kāds draud tos parādīt citiem, ja tu nesamaksāsi, nesūtīsi vēl vai nedarīsi to, ko viņš vai viņa prasa.

Traumas izgāšana (angl. trauma dumping) ir ļoti smagas personiskas pieredzes izstāstīšana cilvēkam, kurš tam nav gatavs vai kuru tikko satiki; bieži tā ir sāpe bez nodoma, bet dažreiz to izmanto, lai ātri radītu tuvību, žēlumu un pienākuma sajūtu.

Triangulācija ir manipulācijas taktika, kurā divu cilvēku attiecībās tiek ievilkts trešais – reāls vai izdomāts –, lai radītu greizsirdību, sacensību vai šaubas un tā noturētu otru nedrošībā un kontrolē.

Tukši nākotnes solījumi jeb future faking ir solījumi par kopīgu nākotni vai pārmaiņām, kuriem neseko reāli soļi un kuri parādās tieši tad, kad tu šaubies vai gribi aiziet, lai tu paliktu un turpinātu ieguldīt tagad.

Vainas uzspiešana (angl. guilt-tripping) ir tad, kad otrs cilvēks atkal un atkal rada tev vainas sajūtu, lai tu darītu to, ko grib viņš, vai atteiktos no tā, ko gribi tu.

Vārdu salāti (angl. word salad) ir runa, kas iet pa apli, lec no tēmas uz tēmu, pati sev runā pretī un apsūdz tevi, līdz tu vairs neatceries, ko sākumā jautāji, jūties izsmelts vai izsmelta un bieži vēl atvainojies.

Žēluma spēle (angl. pity play) ir tad, kad otrs cilvēks atkal un atkal izmanto savas sāpes, slimības vai grūtības, lai tu viņam piedotu, neaizietu, atdotu ko vairāk vai nerunātu par to, ko viņš tev nodarīja.

Allostatiskā slodze (angl. allostatic load) ir jēdziens, ar kuru zinātnieki apraksta ķermeņa „nolietojumu” (angl. wear and tear), kas uzkrājas, ja stresa reakcija ieslēdzas pārāk bieži, pārāk ilgi vai neizslēdzas, un kas ilgtermiņā palielina veselības problēmu risku.

Negatīvais pastiprinājums (angl. negative reinforcement) ir tad, kad kaut kas slikts beidzas – kliegšana, klusēšana, draudi – un šis atvieglojums tevi piesaista tikpat stipri kā dāvana, tāpēc pietiek, ka otrs uz brīdi pārstāj būt ļauns, lai tu justos pateicīgs un paliktu.

Cīnīties, bēgt, sastingt, izpatikt (angl. fight, flight, freeze, fawn) ir četras automātiskas ķermeņa reakcijas uz briesmām: tās ieslēdzas ātrāk par domām, un tās nav izvēle, vājums vai piekrišana.

Disociācija (angl. dissociation) ir prāta aizsardzības reakcija, kad situācija ir par smagu: tu it kā „atslēdzies” no sevis, jūtām, ķermeņa vai apkārtnes, viss šķiet nereāls, un vēlāk atmiņā var palikt robi.

Domu gremošana jeb ruminācija (angl. rumination) ir tad, kad tu atkal un atkal pārcilā vienas un tās pašas domas – ko otrs teica, kāpēc tā izdarīja, ko tu varēji pateikt citādi –, bet tās neved ne pie atbildes, ne pie rīcības, tikai nogurdina un pasliktina garastāvokli.

Eiforiskā atcere (angl. euphoric recall) ir tad, kad atmiņā spilgti paliek tikai labie brīži ar cilvēku vai ieradumu, bet cena – sāpes, bailes, pazemojums – izbāl, tāpēc gribas atgriezties tur, no kurienes tu aizgāji.

Emocionālais atplaiksnījums (angl. emotional flashback) ir brīdis, kad tevi pēkšņi pārņem sena, ļoti stipra sajūta – bailes, kauns, bezpalīdzība vai vaina – no laika, kad tev darīja pāri, un tā jūtas tā, it kā briesmas būtu tieši tagad, lai gan atmiņu bildes nav.

„Empāts” (angl. empath) ir populārpsiholoģijas vārds cilvēkam, kurš ļoti stipri izjūt citu emocijas; augsta empātija ir īsta un to var izmantot manipulatori, bet „empāts” kā īpašs cilvēku tips ar gandrīz pārdabiskām spējām nav zinātnisks jēdziens.

Gadadienas reakcija (angl. anniversary reaction) ir tas, ka ap datumiem, gadalaikiem, svētkiem vai smaržām, kas saistās ar sāpīgiem notikumiem, atkal atgriežas trauksme, skumjas, bezmiegs vai vecās bailes – bieži pirms tu apzinies, kāds datums tuvojas.

Garīgā apiešana (angl. spiritual bypassing) ir garīgu ideju – piedošanas, mīlestības, pateicības, karmas, „augstākām vibrācijām” – izmantošana, lai apietu īstas sāpes, dusmas un robežas, nevis tās izdzīvotu un aizsargātu sevi.

Identitātes zudums (angl. loss of self jeb identity loss) ir tad, kad pēc ilgām attiecībām ar kontrolējošu vai noniecinošu cilvēku tu vairs īsti nezini, kas tev patīk, ko tu domā, ko gribi un kur tev patīk būt, jo tas viss pa mazam gabaliņam tika atdots, lai izvairītos no strīdiem, klusuma vai izsmiekla.

Ieguldījuma slazds (angl. sunk cost trap) ir tad, kad tu paliec attiecībās vai situācijā, kas tev kaitē, galvenokārt tāpēc, ka tajā jau ir ielikts tik daudz – gadi, nauda, bērni, cerības –, un aiziet šķiet kā visu to izmest.

Iekšējais kritiķis (angl. inner critic) ir skarba iekšējā balss, kas nepārtraukti tevi vērtē, kaunina un biedē – bieži ar tiem pašiem vārdiem un tonī, kā tevi kādreiz kritizēja vecāks, partneris vai cits cilvēks, no kura tu biji atkarīgs.

Iemācītā bezpalīdzība (angl. learned helplessness) ir stāvoklis, kad cilvēks pēc ilga laika, kurā neviena viņa rīcība neko nemainīja, pārstāj mēģināt – arī tad, kad izeja jau ir pieejama.

Iezemēšanās (angl. grounding) ir vienkārši paņēmieni, ar kuriem panikas, emocionāla atplaiksnījuma vai sastinguma brīdī caur maņām un ķermeni atgriez uzmanību šeit un tagad, lai prāts atkal varētu domāt un izvēlēties, ko darīt.

Izpatikšanas reakcija (angliski fawn) ir automātiska aizsardzības stratēģija, kurā cilvēks draudu brīdī nomierina otru – piekāpjas, izpatīk, atvainojas un aizmirst savas vajadzības –, lai izvairītos no dusmām vai sāpēm.

Katastrofēšana (angl. catastrophizing) ir domāšanas ieradums, kad prāts no neziņas vai maza notikuma uzreiz uzbūvē sliktāko iespējamo iznākumu un uztver to kā drošu, lai gan tas ir tikai viens no iespējamiem.

Klejotājnervs (lat. nervus vagus, angl. vagus nerve) ir garš nervs no smadzeņu stumbra līdz sirdij, plaušām un gremošanas orgāniem, kas palīdz ķermenim pēc stresa nomierināties; polivagālā teorija (angl. polyvagal theory) ir populārs, bet zinātnē apstrīdēts skaidrojums par to, kā tas saistīts ar drošības sajūtu.

Kognitīvā disonanse ir nepatīkama iekšēja spriedze, kas rodas, kad divas tavas pārliecības vai tava pārliecība un tava rīcība savā starpā nesaskan, un prāts cenšas to mazināt, bieži mainot nevis situāciju, bet domas par to.

Kognitīvie kropļojumi (angl. cognitive distortions) ir tipiskas domāšanas kļūdas – automātiski ieradumi, kas notikumus izkropļo, piemēram, liek redzēt visu melnbaltu, uzņemties vainu par visu vai no vienas kļūdas secināt, ka viss ir slikti.

Kompleksais PTSS (angl. complex PTSD, C-PTSD) ir traumas sekas pēc ilgstošas, atkārtotas vardarbības, no kuras nevarēja aizbēgt: papildus bailēm un atmiņām, kas atgriežas, cilvēkam ir grūti ar jūtām, dziļš kauns par sevi un grūtības attiecībās.

Kopregulācija (angl. co-regulation) ir tas, kā viena mierīga, paredzama cilvēka klātbūtne – balss, seja, pieskāriens – palīdz otra cilvēka nervu sistēmai nomierināties; tā sākas starp vecāku un mazu bērnu un pieaugušo dzīvē turpinās kā drošu cilvēku atbalsts.

Kortizols (angl. cortisol) ir hormons, ko ražo virsnieru dziedzeri; tas katru dienu palīdz pamosties, uztur enerģiju un palīdz tikt galā ar slodzi, bet ilgstošos draudos tā ritms var izjukt un ķermenis dzīvo kā pastāvīgā trauksmē.

Līdzatkarība (angl. codependency) ir tad, kad tava dzīve tik ļoti griežas ap otra cilvēka noskaņojumu, problēmām un vajadzībām, ka tu pazaudē pats vai pati sevi: glāb, piesedz, kontrolē un jūties atbildīgs par to, ko otrs jūt un dara.

Ļoti jūtīgs cilvēks (angl. highly sensitive person, HSP) ir psiholoģes Elainas Āronas aprakstīta iedzimta temperamenta īpašība: cilvēks dziļāk apstrādā visu, ko piedzīvo, pamana sīkumus, stipri izjūt emocijas un ātrāk nogurst no trokšņa un spriedzes – tā nav slimība un nav diagnoze.

Ar „narcistisko traumu” visbiežāk saprot sekas, kas paliek pēc ilgstošas vardarbības no narcistiska partnera, vecāka vai cita tuva cilvēka – apjukumu, trauksmi, šaubas par savu prātu, pastāvīgu modrību un kaunu –, bet retāk ar to apzīmē paša narcistiskā cilvēka „ievainojumu”, kad kaut kas trāpa viņa tēlam.

Nodevības saikne (angl. betrayal bond) ir stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš tevi atkārtoti nodod – melo, krāpj, izmanto vai pazemo –, un tu tomēr paliec uzticīgs vai uzticīga, aizstāvi viņu un atgriezies.

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (angl. obsessive-compulsive disorder, OCD) ir ārstējami psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēku moka nevēlamas, biedējošas domas un viņš vai viņa jūtas spiests atkārtot darbības vai domu rituālus, lai bailes mazinātu – lai gan pats saprot, ka tas ir pārmērīgi.

Panikas lēkme (angl. panic attack) ir pēkšņs, ļoti stiprs baiļu vilnis ar spēcīgām ķermeņa sajūtām – sirdsklauves, elpas trūkums, reibonis, trīce –, kas parasti sasniedz virsotni dažu minūšu laikā un pēc tam atkāpjas; tā ir biedējoša, bet pati par sevi nav bīstama.

Pašgāzlaitings (angl. self-gaslighting) ir tad, kad tu pats vai pati regulāri noliedz, mazini vai apšaubi to, ko redzēji un juti – parasti tāpēc, ka ilgi tev to darīja kāds cits, un tagad šī balss skan tavā galvā.

Pārmērīga modrība (angl. hypervigilance) ir stāvoklis, kad ķermenis un prāts pastāvīgi ir sardzē: tu nepārtraukti vēro otra noskaņojumu, balsi, soļus un ziņas, lai laikus pamanītu briesmas, un nespēj atslābt pat tad, kad nekas nenotiek.

PTSS jeb posttraumatiskā stresa sindroms (angl. post-traumatic stress disorder, PTSD) ir stāvoklis pēc biedējoša notikuma, kad smadzeņu trauksmes sistēma neizslēdzas: notikušais atgriežas atmiņās un sapņos, cilvēks izvairās no visa, kas to atgādina, un pastāvīgi jūtas apdraudēts, lai gan briesmas jau ir garām.

Staigāt kā pa olām (angl. walking on eggshells) nozīmē dzīvot tā, ka tu pastāvīgi izsver katru savu vārdu, toni, tēmu un rīcību, lai otrs cilvēks nesadusmotos, neapvainotos vai tevi nesodītu.

Stokholmas sindroms (angl. Stockholm syndrome) ir populārs, bet zinātniski neprecīzs nosaukums situācijai, kad cilvēks jūt simpātijas vai lojalitāti pret to, kurš viņu tur varā un apdraud – ķīlnieku ņēmēju vai vardarbīgu partneri –; tā nav oficiāla diagnoze.

Tieksme atkārtot traumu (angl. repetition compulsion, arī trauma reenactment) ir psiholoģijas modelis, kas apraksta, kā cilvēks bez nodoma atkal nonāk situācijās un attiecībās, kas līdzinās tām, kurās reiz cieta, jo pazīstamais ķermenim šķiet drošāks par nepazīstamo.

Toksiskā pozitivitāte (angl. toxic positivity) ir spiediens vienmēr redzēt tikai labo – „domā pozitīvi”, „viss notiek uz labu”, „piedod un aizmirsti” –, kas apklusina tavas sāpes un bieži nostāda tevi, nevis pāri darījušo, par problēmu.

Tolerances logs (angl. window of tolerance) ir modelis, kas apraksta zonu, kurā cilvēks var just emocijas un vienlaikus skaidri domāt; virs tās ir pārmērīgs uzbudinājums (panika, dusmas), zem tās – „izslēgšanās” (sastingums, tukšums).

Trauksmainā piesaiste (angl. anxious attachment) ir iemācīts veids, kā cilvēks pieķeras tuviem cilvēkiem: ļoti vajag tuvumu, bet vienlaikus pastāvīgi bail, ka otrs aizies, tāpēc katrs klusums vai vēsums jūtas kā briesmas.

Traumatiskā saikne ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri; tā veidojas, kad viens attiecībās ir stiprāks un sāpes mijas ar maigumu vai pat tikai ar atvieglojumu, ka sāpes uz brīdi beigušās.

Trigeris (angl. trigger) ir atgādinājums – skaņa, vārds, tonis, smarža, vieta vai datums –, kas ieslēdz vecu traumas reakciju tā, it kā briesmas notiktu tagad, nevis toreiz.

Uzmācīgas domas (angl. intrusive thoughts) ir domas, attēli vai atmiņas, kas ienāk prātā pašas, bez aicinājuma, un ir nepatīkamas; tās ir gandrīz visiem, bet pēc traumas tās var kļūt biežas, spilgtas un justies tā, it kā sliktais notiktu atkal tagad.

Viltvārža sindroms (angl. impostor syndrome vai impostor phenomenon) ir noturīga sajūta, ka tavi panākumi ir nejaušība vai kļūda un ka drīz kāds atklās, ka patiesībā tu neko nemāki – lai gan fakti rāda pretējo.

Zeigarnikas efekts (angl. Zeigarnik effect) ir novērojums, ka pārtraukts, nepabeigts uzdevums prātā paliek ilgāk nekā pabeigts; šeit to lietojam kā tēlu tam, kāpēc attiecības bez skaidrām beigām turpina griezties galvā.

Antisociāli personības traucējumi (angl. antisocial personality disorder, ASPD; SSK klasifikācijā – disociāli personības traucējumi) ir klīniska diagnoze cilvēkam, kurš kopš jaunības atkal un atkal pārkāpj citu tiesības, melo, rīkojas bezatbildīgi un nejūt nožēlu par nodarīto.

B klasteris (angl. Cluster B) ir psihiatru rokasgrāmatas grupa, kurā apvienoti četri personības traucējumi – antisociālie, robežstāvokļa, histrioniskie un narcistiskie –, kam kopīgas ļoti spēcīgas, grūti vadāmas emocijas un dramatiska vai neparedzama uzvedība attiecībās.

Bipolāri traucējumi (angl. bipolar disorder) ir ārstējama garastāvokļa slimība, kurā mijas depresijas epizodes un epizodes ar neparasti pacilātu vai aizkaitinātu garastāvokli, un tā pati par sevi nav ne manipulācija, ne vardarbība.

Grandiozais narcisms (angl. grandiose jeb overt narcissism) ir skaļā, redzamā narcisma forma: cilvēks atklāti jūtas pārāks par citiem, pieprasa apbrīnu un īpašu attieksmi, dominē un maz rēķinās ar citu jūtām.

Histrioniski personības traucējumi (angl. histrionic personality disorder) ir diagnoze, kurā cilvēka dzīvi ilgstoši vada ļoti spēcīga vajadzība būt ievērotam: emocijas ir spilgtas un ātri mainās, uzvedība ir teatrāla, un bez citu uzmanības viņš vai viņa jūtas tukšs un nedrošs.

Ikdienas sadisms (angl. everyday sadism) ir personības iezīme, kad cilvēkam sagādā prieku vai gandarījumu citu sāpes, bailes vai pazemojums, un viņš šādas situācijas pats rada vai uztur – ar „jokiem”, izsmieklu, biedēšanu vai nežēlību –, pat ja no tā neko citu neiegūst.

Kognitīvā empātija ir spēja saprast, ko otrs jūt un domā, bet emocionālā empātija ir spēja to just līdzi; manipulējošs cilvēks bieži ļoti labi tevi nolasa, bet nejūt līdzi, tāpēc sapratni izmanto sev par labu.

Kopienas narcisms (angl. communal narcissism) ir narcisma forma, kurā cilvēks grib apbrīnu nevis par spēku vai prātu, bet par savu labestību – lai visi viņu redzētu kā izpalīdzīgāko, rūpīgāko un „svētāko” –, bet tuvajiem, kas nav skatītāji, bieži ir auksts un kontrolējošs.

Ļaundabīgais narcisms (angl. malignant narcissism) ir smagākā narcisma forma, kurā uzpūstam priekšstatam par sevi pievienojas apzināta nežēlība, meli bez sirdsapziņas pārmetumiem, atriebība un aizdomas pret visiem – cilvēkam nepietiek ar apbrīnu, viņš grib varu pār otru un var izjust prieku, kad otrs cieš.

Makiavellisms (angl. Machiavellianism) ir personības iezīme, kad cilvēks uz citiem skatās cinisku un aprēķinātāju acīm un mierīgi, pēc plāna izmanto viņus saviem mērķiem – ar glaimiem, meliem, informācijas slēpšanu un cilvēku sapīdīšanu savā starpā –, uzskatot, ka mērķis attaisno līdzekļus.

Melnbaltā domāšana (angl. splitting) ir veids, kā cilvēks redz citus un sevi: vai nu pilnīgi labu, vai pilnīgi sliktu, bez vidus – un pēc viena notikuma var pārmest tevi no „ideāla” uz „nevērtīgu”.

Narcisms ir personības iezīmju kopums – uzpūsts priekšstats par sevi, nepārtraukta vajadzība pēc apbrīnas un vāja empātija pret citiem –, kas svārstās no ikdienišķām iezīmēm līdz klīniskiem narcistiskiem personības traucējumiem.

Narcistiski personības traucējumi (angl. narcissistic personality disorder, NPD) ir klīniska diagnoze, ko nosaka psihiatrs vai klīniskais psihologs, ja cilvēkam kopš jaunības daudzās dzīves jomās noturīgi izpaužas sevis cildināšana, nepārtraukta vajadzība pēc apbrīnas un empātijas trūkums, un tas rada nopietnas grūtības.

Psihopātija (angl. psychopathy) ir personības iezīmju kopums – sekla jūtu pasaule, gandrīz nekādas vainas apziņas vai nožēlas, virspusējs šarms, meli un citu izmantošana –, kas nav oficiāla diagnoze DSM un ko speciālisti mēra ar īpašiem novērtējuma rīkiem, piemēram, Roberta Heira PCL-R.

Robežstāvokļa personības traucējumi (angl. borderline personality disorder, BPD) ir garīgās veselības traucējumi, kuros cilvēkam ir ļoti spēcīgas, grūti savaldāmas emocijas, nestabils priekšstats par sevi un milzīgas bailes tikt pamestam – un visvairāk tas sāpina viņu pašu.

Sajūta, ka viss pienākas (psiholoģijā – pārspīlēta tiesību sajūta, angl. entitlement), ir cilvēka dziļa pārliecība, ka viņam pienākas īpaša attieksme un citu laiks, nauda, uzmanība un paklausība, bet noteikumi attiecas uz citiem.

Slēptais narcisms (angl. covert jeb vulnerable narcissism) ir klusā narcisma forma: cilvēks nelielās un nedominē, bet dzīvo ar pastāvīgu aizvainojumu un sajūtu, ka viņu nenovērtē, ir ļoti jūtīgs pret kritiku un soda citus ar klusumu, vainu un upura lomu.

Sociopātija (angl. sociopathy) ir sarunvalodas vārds cilvēkam, kurš ilgstoši un atkal un atkal melo, izmanto un sāpina citus bez īstas nožēlas; oficiālas diagnozes ar šādu nosaukumu mūsdienās nav, tuvākā ir antisociāli personības traucējumi.

Tumšais empāts (angl. dark empath) ir pētnieku apzīmējums cilvēkiem, kuriem ir „tumšās” personības iezīmes – tieksme manipulēt, pārākuma sajūta, aukstums – un vienlaikus laba spēja saprast un pat izjust citu jūtas; tā nav diagnoze, bet grupa, kas atrasta anketu pētījumā (Heym u. c., 2021).

Tumšā triāde (angl. dark triad) ir pētnieku modelis trim savstarpēji saistītām „tumšām” personības iezīmēm – narcismam, makiavellismam un psihopātijai –, bet tumšā tetrāde (angl. dark tetrad) tām pievieno sadismu; tā nav diagnoze, bet veids, kā izmērīt, cik izteikti cilvēks izmanto citus savā labā.

Vilks aitas ādā (angl. wolf in sheep's clothing) ir cilvēks, kurš sabiedrībā izskatās laipns, dievbijīgs, izpalīdzīgs vai priekšzīmīgs, bet aiz slēgtām durvīm tuvajiem cilvēkiem atkārtoti nodara pāri, un tieši labā reputācija viņu pasargā no tā, ka upurim notic.

ACE (angl. Adverse Childhood Experiences – nelabvēlīgas bērnības pieredzes) ir vardarbība, pamešana novārtā un smagas grūtības ģimenē līdz 18 gadu vecumam; 1998. gada pētījums parādīja, ka jo vairāk šādu pieredžu, jo lielāks vidējais risks pieaugušā veselībai, bet tas ir risks grupai, nevis konkrēta cilvēka liktenis.

Emocionālā saplūšana (angl. enmeshment) ir ģimenes attiecības bez robežām, kurās vecāks uztver bērnu kā savu turpinājumu: bērna jūtas, noslēpumi, izvēles un laiks pieder vecākam, un katrs mēģinājums būt atsevišķam tiek uztverts kā nodevība.

Grēkāzis (angl. scapegoat) ir ģimenes loceklis – visbiežāk viens no bērniem –, uz kuru vecāks vai visa ģimene pastāvīgi novel vainu par to, kas ģimenē nav kārtībā, lai pārējiem nekas nebūtu jāmaina.

Mobings darbā (angl. workplace mobbing, arī workplace bullying) ir ilgstoša, atkārtota un mērķtiecīga naidīga izturēšanās pret vienu cilvēku darbavietā – izsmiešana, izslēgšana, baumas, neiespējami uzdevumi –, kuras rezultātā cilvēks jūtas bezspēcīgs un bieži tiek izspiests no darba.

Narcistisks paplašinājums (angl. narcissistic extension) ir situācija, kurā cilvēks – visbiežāk vecāks – otru neredz kā atsevišķu personu ar savām jūtām un vēlmēm, bet kā savu daļu, kurai jādomā, jājūt un jāizskatās tā, lai viņš pats justos un izskatītos labi.

Parentifikācija (angl. parentification) ir situācija, kad bērnam ilgstoši jāuzņemas pieaugušā loma – jārūpējas par vecāka jūtām, par jaunākajiem brāļiem un māsām vai par visu mājsaimniecību –, bet par paša bērna vajadzībām neviens tā īsti nerūpējas.

Vecāka atsvešināšana (angl. parental alienation) ir situācija, kad viens vecāks vai cits pieaugušais mērķtiecīgi vērš bērnu pret otru vecāku bez pamatota iemesla; tas var notikt patiešām, bet jēdzienu bieži izmanto arī pret vecāku, kurš ziņo par vardarbību, tāpēc izšķir uzvedība un bērna drošība, nevis etiķete.

Zelta bērns (angl. golden child) ir bērns, kuru vecāks padara par ģimenes lepnumu un savu „labāko daļu”, piedod viņam gandrīz visu un nostāda pārējiem par paraugu – bet mīlestība ir atkarīga no tā, vai bērns turpina spēlēt šo lomu.

Bez kontakta (angl. no contact) ir lēmums pilnībā pārtraukt saziņu ar cilvēku, kurš tevi atkārtoti sāpinājis vai manipulējis – bez zvaniem, ziņām, tikšanās un „tikai pajautāt” –, lai tu varētu atgūt mieru un pārraut atkarību no šīm attiecībām.

BIFF ir veids, kā atbildēt uz naidīgu vai manipulatīvu ziņu: īsi (Brief), tikai ar faktiem (Informative), draudzīgā tonī (Friendly) un stingri, noslēdzot tēmu (Firm), lai strīds neturpinātos un tev nebūtu ko pārmest.

Dzeltenais akmens (angl. yellow rock) ir saziņas veids ar manipulatīvu vai vardarbīgu cilvēku, kurā tu atbildi tikpat īsi un faktiski kā pelēkajā akmenī, bet ar draudzīgu, pieklājīgu toni – sveicienu, paldies, laipnu noslēgumu –, lai sarakste no malas izskatītos mierīga un tev nebūtu ko pārmest.

EMDR (angl. Eye Movement Desensitization and Reprocessing – acu kustību desensibilizācija un pārstrāde) ir pētījumos pamatota traumas terapija, kurā tu īsi atsauc prātā sāpīgu atmiņu, kamēr seko līdzi kustībai ar acīm vai sajūti pieskārienus pārmaiņus abās pusēs, lai atmiņa pārstātu justies kā „tagad” un kļūtu par „toreiz”.

JADE ir angļu saīsinājums no vārdiem Justify, Argue, Defend, Explain (attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot), un ar to apzīmē ieradumu bezgalīgi skaidroties cilvēkam, kurš tavus skaidrojumus klausās nevis, lai saprastu, bet lai atrastu, pie kā pieķerties.

Ķermeņa terapijas jeb somatiskās terapijas (angl. somatic therapies) ir traumas palīdzības pieejas, kas strādā ne tikai ar vārdiem, bet arī ar ķermeņa sajūtām, elpu un kustību, lai nervu sistēma pakāpeniski iemācītos, ka briesmas ir beigušās; tās ir daudzsološas, bet pētītas mazāk nekā EMDR un uz traumu vērsta KBT.

Minimāls kontakts (angl. low contact) nozīmē, ka tu ar cilvēku, kurš tevi atkārtoti sāpina, sazinies reti, īsi un tikai uz saviem noteikumiem – kad, kur, cik ilgi un par ko –, bet pilnībā saites nepārtrauc.

Noslēgums (angl. closure) ir sajūta, ka attiecību stāsts ir pabeigts – tu saproti, kas notika, un vairs negaidi, ka otrs to paskaidros vai atzīs –, un pēc vardarbīgām attiecībām to gandrīz vienmēr nākas radīt pašam, nevis saņemt no otra.

Paralēlā audzināšana (angl. parallel parenting) ir veids, kā pēc šķiršanās abi vecāki audzina bērnu katrs savā mājā un gandrīz nesazinās savā starpā: kārtība ir iepriekš sarakstīta, saziņa notiek rakstiski un tikai par bērnu, un katrs savā laikā ikdienas lietas izlemj pats.

Pelēkais akmens (angl. grey rock) ir aizsardzības metode, kurā tu saziņā ar manipulatīvu vai vardarbīgu cilvēku apzināti nedod emocijas – atbildi īsi, faktiski un bez jūtām –, lai otram būtu mazāk iemeslu un materiāla tevi iesaistīt.

Posttraumatiskā izaugsme (angl. post-traumatic growth) ir pārmaiņas uz labo pusi, ko daļa cilvēku piedzīvo, ilgi un grūti cīnoties ar smagas pieredzes sekām – nevis pateicoties pašai traumai, un tas nav pienākums.

Raižu laiks (angl. worry time) ir paņēmiens, kurā tu katru dienu atvēli 15–20 minūtes noteiktā laikā raizēm un domām, kas griežas pa apli, un pārējā laikā tās apzināti atliec uz šo „tikšanos”.

Personīgā robeža (angl. boundary) ir tavs lēmums par to, ko tu darīsi, ja pret tevi izturas noteiktā veidā – nevis noteikums, kas otram jāpilda, bet tava rīcība, kuru tu vari kontrolēt.

Sarkanie karogi (angl. red flags) ir agrīnas brīdinājuma zīmes cilvēka uzvedībā, kas var liecināt par kontroli, necieņu vai vardarbību, bet zaļie karogi (angl. green flags) ir zīmes, ka ar šo cilvēku ir droši; abus vērtē pēc tā, kas atkārtojas laika gaitā, nevis pēc viena brīža.

Sērfošana ar vēlmi (angl. urge surfing) ir paņēmiens no atkarību ārstēšanas: kad ļoti gribas kaut ko izdarīt, piemēram, uzrakstīt bijušajam, tu neko nedari, bet vēro, kā vēlme ķermenī pieaug, sasniedz virsotni un atkāpjas kā vilnis.

Uz traumu vērsta kognitīvi biheiviorālā terapija (angl. trauma-focused CBT, saīsināti TF-KBT) ir strukturēta, pētījumos pamatota traumas terapija, kurā tu soli pa solim drošā tempā atgriezies pie sāpīgām atmiņām un pārbaudi domas, ko trauma tev atstāja par sevi („es esmu vainīga”, „es neko nevaru”), lai tās vairs nevadītu tavu dzīvi.

Vardarbība pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse) ir situācija, kad cilvēks pēc attiecību beigām turpina kontrolēt, biedēt vai sodīt bijušo partneri vai partneri – caur tiesām, bērniem, naudu, iestādēm un nepatiesām sūdzībām.