Kontrole pār visu tavu dzīvi (coercive control)

Nav viena sitiena, nav viena kliediena, ko varētu parādīt policijai. Ir simts mazu lietu: kur tu biji, kāpēc tik ilgi, kam tu rakstīji, kāpēc nopirki šo, kāpēc tev ir šī kleita vai šis krekls, kāpēc tu smējies ar kolēģi. Katra atsevišķi izklausās sīka. Kopā tās veido būri. Angļu valodā to sauc coercive control. Latviski šim jēdzienam vēl nav iedzīvojies nosaukums, tāpēc mēs to saucam vienkārši: kontrole pār visu tavu dzīvi.

Jēdzienu plaši pazīstamu padarīja amerikāņu sociologs un sociālais darbinieks Evans Stārks grāmatā „Coercive Control” (Stark, 2007). Viņš parādīja, ka daudzās vardarbīgās attiecībās galvenais nav sitieni, bet brīvības atņemšana ikdienā: pastāvīga uzraudzība, noteikumi, pazemošana, izolācija un draudi. Fiziskas vardarbības var nebūt vispār. Anglijā un Velsā kopš 2015. gada šāda kontrolējoša uzvedība tuvās attiecībās ir noziegums (angl. controlling or coercive behaviour). Latvijā tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, un tā aptver arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību. Ja meklēsi angliski – „coercive control signs”, „coercive control Evan Stark” –, atradīsi daudzkārt vairāk, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Viena frāze šeit nekad neko nepierāda. Pierāda tas, ka tās krājas un ka par nepaklausību seko sods.

Kāpēc tā dara

Stārks raksta, ka šāda kontrole kalpo vienam: lai otrs varētu noteikt, kā tu dzīvo, un lai tu to pieņemtu. Tās galvenās daļas:

• Uzraudzība. Telefons, atrašanās vieta, paroles, nauda, laiks. Tu dzīvo ar sajūtu, ka tevi redz vienmēr.
• Noteikumi par ikdienu. Ko ēst, ko vilkt, kā tīrīt, kad gulēt, ar ko runāt. Stārks to sauc par ikdienas „mikroregulēšanu” – sīkās lietās tu pamazām zaudē izvēli.
• Izolācija. Draugi, ģimene un darbs pamazām pazūd (skat. izolācija).
• Pazemošana. Tevi noniecina, lai tu pati vai pats sāktu ticēt, ka bez otra nespēsi.
• Iebiedēšana un draudi. Ne vienmēr skaļi. Dažreiz pietiek ar skatienu, aizcirstām durvīm vai mierīgu „tu zini, kas būs”.
• Retas balvas. Kad tu paklausi, otrs kļūst silts. Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) – labais nāk reti un neparedzami, tāpēc tas tik stipri piesaista.

Jau 1957. gadā pētnieks Alberts Bidermans aprakstīja, kā gūstekņus salauza bez sitieniem: izolācija, nogurums, draudi, pazemošana, sīku noteikumu izpildes prasīšana un reti labvēlības žesti starp tiem. Vēlāk cilvēktiesību un vardarbības pret sievietēm pētnieki pamanīja, ka tas pats saraksts ļoti precīzi apraksta daudzas vardarbīgas mājas.

Dažiem tas ir apzināts. Daudziem tas ir „tā vienkārši jābūt” – viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības noteikt. Bet tev sekas ir tās pašas.

Ko tas nodara tev

• Tu dzīvo pēc otra noteikumiem arī tad, kad viņš vai viņa nav blakus. Tu jau veikalā domā, kā izskaidrosi katru pirkumu.
• Tu vairs nezini, ko tu pats vai pati gribi. Pēc gadiem, kad kāds cits izlemj visu, ir grūti pat izvēlēties kafiju.
• Tu jūties traks vai traka. Ja katru reizi tev saka, ka tu kļūdies, tu sāc šaubīties par savu prātu. Šeit bieži darbojas arī gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu).
• Tu jūties vainīgs vai vainīga par to, ka „izprovocēji”. Tieši to otrs no tevis grib.
• Tev ir kauns stāstīt. „Viņš taču nesit.” „Tā taču ir tikai nauda.” Bet tieši tas, ka nav „lielā notikuma”, padara šo kontroli tik grūti pierādāmu un tik noturīgu.
• Tev nav spēka aiziet. Nav naudas, nav cilvēku, nav ticības sev.

Stārks uzsver: šīs kontroles galvenās sekas nav zilumi, bet brīvības zaudēšana. Tas ir nopietni, pat ja neviens nekad nav pacēlis roku.

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt:

1. Vai noteikumi ir abpusēji? Ja abi viens otram stāsta, kur ir, tas ir norunājums. Ja tikai tev ir jāatskaitās, tā ir kontrole.
2. Kas notiek, ja tu nepiekrīti? Normāli – saruna vai kompromiss. Kontrolē – sods: klusums, scēna, draudi, pazemojums.
3. Vai tavs dzīves loks paplašinās vai saraujas? Nauda, draugi, hobiji, darbs – kas no tā ir palicis?
4. Vai tu kaut ko dari vai nedari tikai tāpēc, lai nebūtu nepatikšanu? Ja jā, un tas ir daudzās lietās, tas ir signāls.
5. Kā tu jūties? Brīvi – vai tā, it kā tevi vienmēr vērotu?

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš rūpējas, jautā, izskaidro un ļauj tev pašam vai pašai izlemt. Viņa noteikumi attiecas arī uz viņu, un, ja tu nepiekrīti, viņš vai viņa ar tevi runā.

Cilvēks, kurš kontrolē, pieprasa, pārbauda un soda. Viņa noteikumi attiecas tikai uz tevi. Ja tu jautā „kāpēc?”, tu saņem DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender – noliegt, uzbrukt un pašam kļūt par „upuri”): „Es tikai rūpējos, un tu mani apsūdzi!” Citiem viņš vai viņa bieži ir šarmants, rūpīgs un saprātīgs. Tieši tāpēc tev var nenoticēt.

No malas šī kontrole izskatās pēc „ļoti rūpīga partnera” vai „stingras mammas”. Draugi var pamanīt tikai to, ka tu vienmēr steidzies mājās, bieži skaties telefonā un vairs neizlem neko bez otra.

Kas tas nav

• Kopīgi, abpusēji norunājumi, kurus abi var mainīt.
• Vecāka robežas bērnam, kas atbilst vecumam un tiek paskaidrotas.
• Satraukums, ja tu kavējies un neatbildi, kas pēc izskaidrojuma beidzas.
• Kopīgs budžets, par kuru abi vienojās un kurā abiem ir sava daļa.
• Viens strīds, kurā kāds pateica kaut ko kontrolējošu un pēc tam atvainojās un mainīja uzvedību.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var teikt: „Tu mani kontrolē!” – kad tu lūdz neizmantot kopīgo naudu azartspēlēm vai atsakies viņam dot savas paroles. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kuram ilgstoši ir jāatskaitās), virziens (kam ir teikšana un kurš tiek sodīts) un efekts (kura dzīve saraujas un kurš dzīvo bailēs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otrs pamazām pārņem teikšanu pār tavu ikdienu, un tu sāc dzīvot pēc viņa vai viņas noteikumiem. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Kārlis atdod visu algu sievai Dacei, „jo viņa labāk prot ar naudu”. Katru dienu viņš saņem 5 eiro. Dace pārbauda viņa telefonu, izvēlas viņa drēbes un draud, ka „visi uzzinās, kāds tu esi”, ja viņš iebildīs. Kārlim ir kauns kādam stāstīt. Vīriešiem, kuri cieš no kontroles, notic retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Šī vietne ir arī tev.

Vīrietis pret sievieti. Dainis neļauj Ingai strādāt, jo „mātei jābūt mājās”, un dod naudu pēc saraksta. Viņš nekad nav viņu sitis. Inga pati sev saka: „Man nav, par ko sūdzēties.”

Viena dzimuma pāris. Mārtiņš pārbauda Roberta telefonu, izvēlas, ar kuriem draugiem viņš drīkst tikties, un draud Roberta darba kolēģiem atklāt viņa orientāciju.

Bijušais partneris un otrs vecāks pēc šķiršanās. Pēc šķiršanās bijusī sieva pieprasa atskaites par katru bērnu dienu pie tevis, maina norunas pēdējā brīdī un draud ar tiesu, ja tu nepiekrīti. Kontrole turpinās caur bērniem un tiesvedību.

Vecāks pret bērnu. Bērnam jāatskaitās par katru minūti, viņa istabā nav durvju, dienasgrāmata tiek lasīta, un draugus izvēlas vecāks.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Mamma pārvalda 30 gadus vecas meitas kontu „jo tu neproti ar naudu” un izlemj, kur viņa pavada svētkus.

Brālis vai māsa. Vecākā māsa pēc vecāku nāves pārvalda visu mantojumu un izlemj, kad tu drīksti ierasties vecāku mājā.

Priekšnieks vai kolēģis. Priekšnieks prasa atskaites par katru minūti, lasa darbinieku privātās ziņas darba datorā un publiski pazemo par „nepaklausību”.

Draugs vai draudzene. Draudzene izlemj, kur jūs ejat, ko tu vilksi, un apvainojas, ja tu izvēlies citādi.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls pārņem tēva pensiju, telefonu un ārsta vizītes un izlemj, kad tēvs drīkst redzēt mazbērnus.

Vīra vai sievas vecāki. Sievasmāte izlemj, kur jūs pavadīsiet atvaļinājumu, kā audzināt bērnus un kā iekārtot dzīvokli, un tava sieva viņai paklausa.

Tiešsaistē. Partneris uzstāda izsekošanas lietotni tavā telefonā, pieprasa paroles no visiem kontiem, lasa tavu e-pastu un izdzēš draugus no tava profila.

Skaļā versija un klusā versija. Skaļā: kliegšana, draudi, aizliegumi. Klusā: nopūtas, klusums, „es jau neko nesaku”, mierīgi „tu zini, kā es to uztveru”. Klusā ir biežāka un grūtāk pierādāma.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem. Sākumā kontrole izskatās pēc intereses: „Es vienkārši gribu zināt visu par tevi.” Pēc gadiem tā ir sistēma, kurā tu vairs nepamani noteikumus, jo esi tiem jau pielāgojies vai pielāgojusies.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tikai gribu, lai tu esi drošībā.” „Es to daru tevis dēļ.” Rūpes, kas nekad neļauj tev pašam vai pašai izlemt, nav rūpes.

Kā reaģēt

1. Uzraksti noteikumus. Visus, ko tu ievēro, lai nebūtu nepatikšanu. Saraksta garums bieži pats pasaka, kas notiek.
2. Pieraksti notikumus. Datums, kas notika, ko teica, ko tu darīji. Šāda kontrole ir grūti pierādāma, tāpēc pieraksti palīdz gan tev, gan vēlāk policijai vai tiesai.
3. Nesāc atklātu cīņu. Ja tu pēkšņi pārstāj ievērot visus noteikumus, kontrole var eskalēt. Vispirms plāno.
4. Sagatavo drošības plānu. Sāc ar drošības plānu un drošu ierīču lietošanu – tavs telefons var tikt izsekots.
5. Zini palīdzības iespējas. 112 briesmu gadījumā. 116 123 (krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti). 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā). Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret psiholoģisku un ekonomisku vardarbību. Tas viss attiecas arī uz vīriešiem.

Kad nerunāt ar otru par to. Ja tev ir bail no otra, nesaki „tu mani kontrolē” un nerādi, ka plāno aiziet. Pētījumi par vardarbību rāda, ka aiziešanas brīdis bieži ir visbīstamākais. Runā ar speciālistiem, nevis ar otru.

Par terapiju. Ne katrs psihologs Latvijā pazīst jēdzienu coercive control. Ja speciālists iesaka „mācīties komunicēt” vai pāru terapiju, kamēr kontrole turpinās, tas var tevi vēl vairāk ievilkt atpakaļ, un kopīga sesija var palielināt risku. Pajautā speciālistam, vai viņš pazīst šo jēdzienu, vai tev tic un vai viņam rūp tava drošība. Ja pēc sesijas tu jūties vēl vainīgāks vai vainīgāka, tas ir iemesls meklēt citu speciālistu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tā ir vardarbība, ja viņš vai viņa mani nekad nav sitis vai situsi?

Jā, tā var būt. Stārks parādīja, ka daudzās vardarbīgās attiecībās fiziskas vardarbības ir maz vai nav vispār, bet cilvēks dzīvo kā gūstā. Latvijā tiesa pagaidu aizsardzību var noteikt arī pret psiholoģisku un ekonomisku vardarbību.

Kā to pierādīt?

Ar pierakstiem, ziņām, ekrānuzņēmumiem, bankas izrakstiem un liecinieku stāstiem. Viens notikums neko nepierāda, bet atkārtoti notikumi laika gaitā veido skaidru attēlu. Glabā tos drošā vietā, kur otrs tiem netiek klāt.

Kā to sauc latviski?

Vienota nosaukuma nav. Mēs rakstām „kontrole pār visu tavu dzīvi” vai „kontrolējoša uzvedība”. Angliski: coercive control. Meklējot angliski, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu.

Vai viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga. Ja tavu dzīvi kontrolē, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai problēma neesi tu. Ja tā notiek, izlasi par apjukumu kā simptomu un par to, kā atšķirt konfliktu no vardarbības.

Vai kontrole var būt „no mīlestības”?

Cilvēks var tā justies. Bet mīlestība tev atstāj izvēli. Ja tu dzīvo bailēs un atskaitēs, nozīme nav tam, kā otrs to sauc, bet tam, ko tas nodara tev.