Sāc šeit: vai tā ir vardarbība?

Ja esi šeit, visticamāk, kaut kas tavās attiecībās neliek mieru, bet grūti to nosaukt vārdā. Varbūt tas ir partneris, varbūt vecāks, priekšnieks, draugs vai bijušais, ar kuru kopā audzini bērnus. Šī lapa aizņems apmēram piecas minūtes. Tā nedos tev birku, bet palīdzēs ieraudzīt modeli un saprast, kur lasīt tālāk.

Kas ir vardarbība, trīs teikumos

Vardarbība attiecībās nav viens slikts strīds, bet atkārtots modelis, kurā viens cilvēks pakāpeniski iegūst varu pār otru. Tā var nekad neatstāt zilumus: to dara ar pazemojumiem, klusēšanu, vainu, draudiem, naudas kontroli un tavas atmiņas apšaubīšanu. Tās galvenā pazīme ir nevis tas, cik skaļi kāds kliedz, bet tas, ka tu pamazām pārstāj uzticēties sev un sāc dzīvot pēc otra noskaņojuma.

Angļu valodā to sauc emotional abuse vai psychological abuse. Kad cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu tavu dzīvi – ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē, ko drīksti teikt –, pētnieki to sauc coercive control (angļu valodā). Latviski tam nav iedzīvojies nosaukums, tāpēc mēs to sakām vienkārši: pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi.

Tas var notikt jebkurās attiecībās

Situācijas no cilvēka uz cilvēku ir ļoti dažādas, bet mehānisms ir tas pats. Atrodi savējo.

• Partneris vai partnere. Otrs izlemj, ar ko tu tiecies un cik tu tērē, un katrs strīds beidzas ar to, ka atvainojies tu. Sieviete var tā kontrolēt vīrieti, vīrietis sievieti, un tas notiek arī viendzimuma pāros.
• Vecāks. Māte vai tēvs, pie kura tu jau pieaugušā vecumā pirms katra zvana sagatavojies kā eksāmenam. Tavi panākumi tiek noniecināti, tavas robežas nosauktas par nepateicību.
• Priekšnieks. Vienu nedēļu tu esi „labākais komandā”, nākamo tevi kritizē pie visiem, un tu nekad nezini, kādi ir noteikumi. Tu sāc pārbaudīt katru e-pastu trīs reizes.
• Draugs vai draudzene. Draudzība, kurā vienmēr tieši tu atvainojies un pielāgojies, un kurā tavi citi draugi pamazām „nav īsti draugi”.
• Bijušais partneris, ar kuru kopā audzināt bērnus (angļu valodā co-parent). Šķiršanās ir aiz muguras, bet kontrole turpinās caur bērniem: grafiki tiek mainīti pēdējā brīdī, bērniem stāsta, kāds tu esi, katra ziņa ir mīna.

Sešas pazīmes, ko vērts pamanīt

Viena situācija neko nepierāda. Katrs cilvēks dažreiz ir netaisns, aizmāršīgs vai dusmīgs. Skaties uz to, vai lieta atkārtojas, vai tā vienmēr nāk par labu vienai pusei un kā tu jūties pēc tam.

1. Tu vairs nevari paļauties uz savu atmiņu

Ne tāpēc, ka jūs kaut ko atceraties atšķirīgi – tas notiek visiem. Bet tāpēc, ka katru reizi, kad tu kaut ko atgādini, saruna pārslēdzas no notikuma uz tavu prātu: tu „izdomā”, esi „pārāk jūtīgs” vai „pārāk jūtīga”, tev „kaut kas nav kārtībā”. Beigās tu atvainojies par to, ka atcerējies. To sauc par gāzlaitingu (angļu valodā gaslighting): kad tev atkārtoti liek apšaubīt savu atmiņu un saprātu, līdz tu vairāk tici otram nekā sev. Vairāk lapā gāzlaitings.

2. Tu sargā otra noskaņojumu kā laikapstākļus

Tu jau no rīta pēc durvju aizciršanas vai soļiem mēģini nojaust, kāda būs diena. Tu pielāgo, ko saki, ko velc, ar ko tiecies – lai tikai nesāktos. Šo izdabāšanu, lai sevi pasargātu, sauc par izpatikšanas reakciju (angļu valodā fawn response): nevis bēgt vai cīnīties, bet mierināt un izpatikt, lai nebūtu sliktāk. Palasi par izpatikšanas reakciju.

3. Klusēšana kā sods

Katram vajag laiku atdzist. Atšķirība ir šāda: normāls cilvēks pasaka „man vajag stundu” un pēc tam atgriežas pie sarunas. Sods ir tad, kad otrs ar tevi nerunā dienām ilgi, tu nezini, par ko, un tas beidzas tikai tad, kad tu atvainojies. To sauc par klusēšanas sodu (angļu valodā silent treatment). Sīkāk: klusēšanas sods.

4. Karstais un aukstais

Pēc sliktākajiem brīžiem nāk kaut kas labāks. Dažreiz tie ir ziedi, maigums un solījumi, ka „tagad viss būs citādi”. Bet bieži tas ir tikai tas, ka sliktais uz brīdi apstājas: partnere atkal runā ar tevi, māte zvana parastā balsī, priekšnieks pasaka „labi”. Tas atvieglojums ir īsts un tieši tāpēc tik ļoti piesaista.

Ja šis cikls atkārtojas, labās dienas kļūst par iemeslu palikt, nevis par pierādījumu, ka viss ir kārtībā. No tā veidojas traumatiskā saikne (angļu valodā trauma bond): stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev sāp, jo tieši no šī paša cilvēka nāk arī atvieglojums. Palasi par ciklu un traumatisko saikni.

5. Ap tevi paliek arvien mazāk cilvēku

Neviens neaizliedz tev satikt draugus. Bet pēc katras tikšanās ir strīds, aizvainojums vai stāsts, kāpēc tavi draugi „tevi izmanto”. Pamazām ir vieglāk neiet. Tā notiek izolēšana (angļu valodā isolation): tevi lēnām atdala no cilvēkiem, kuri varētu pamanīt, kas notiek.

6. Pēc strīda vainīgs vienmēr esi tu

Pat ja tu sāc runāt par to, kas sāpināja tevi, beigās tu mierini otru un atvainojies. Ja tu mēģini pateikt „tas mani sāpināja”, tu dzirdi „tu mani uzbrūc” vai „pēc visa, ko esmu tev devis”. Šim modelim ir nosaukums: DARVO (angļu valodā Deny, Attack, Reverse Victim and Offender). Vienkārši sakot: noliegt, uzbrukt un samainīt lomas, lai vainīgais izskatītos pēc upura.

Tu vari pārbaudīt, kas no tā ir tavā dzīvē, ar mūsu pašpārbaudi. Tā nedod diagnozi, bet parāda, kuri modeļi ir klātesoši.

Bet vai viņš vai viņa ir narcists?

Narcisms (angļu valodā narcissism) sadzīvē nozīmē cilvēku, kuram svarīgāks ir viņa paša tēls un kontrole nekā tavas jūtas. Narcistiskās personības traucējumi (angļu valodā narcissistic personality disorder, NPD) ir medicīniska diagnoze.

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Taču cilvēki ar šādiem modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”.

Birka nav svarīga, svarīgs ir modelis. Ja vardarbīgais modelis ir, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Sāc ar drošības plānu.

Un vēl viena lieta: normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un prātot, vai problēma nav tavā galvā. Ja tu to dari, šis apjukums pats ir signāls. Lasi apjukums ir simptoms un gāzlaitings.

Ko lasīt tālāk, atkarībā no tavas situācijas

Tu vēl nezini, vai tas „ir tas”. Sāc ar kas ir narcistiska vardarbība (angļu valodā narcissistic abuse), tad konflikts vai vardarbība un biežākās pazīmes.

Tev liekas, ka tu jūc prātā. Apjukums ir simptoms, gāzlaitings, kognitīvā disonanse (angļu valodā cognitive dissonance: iekšējā plēšanās, kad tas, ko tu redzi, nesader ar to, ko gribi ticēt par otru).

Attiecības sākās kā pasaka, tagad ir smagi. Mīlestības bombardēšana (angļu valodā love bombing: pārāk daudz uzmanības un sajūsmas pašā sākumā), tukši nākotnes solījumi (angļu valodā future faking: kopīgas nākotnes plāni, kas nekad nepiepildās), cikls no sākuma līdz beigām.

Pasakas sākuma nebija, bija tikai labākas un sliktākas dienas. Tas ir tikpat nopietni. Sāc ar traumatisko saikni un ciklu.

Tu zini, ka vajag aiziet, bet nevari. Traumatiskā saikne – kāpēc tas nav vājums.

Tu jau aizgāji, bet otrs atgriežas. Hūverings (angļu valodā hoovering: mēģinājumi tevi ievilkt atpakaļ, sākot ar vienu neitrālu īsziņu), pelēkais akmens (angļu valodā grey rock: atbildēt īsi un garlaicīgi, lai otram nav ko ķert), lidojošie pērtiķi (angļu valodā flying monkeys: cilvēki, kurus otrs sūta tevi pārliecināt vai kontrolēt).

Tu gatavojies aiziet. Drošības plāns un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (tiesas noteikts aizliegums varmākam tuvoties un sazināties ar tevi).

Ja meklē psihologu vai terapeitu

Palīdzība no speciālista var ļoti daudz ko mainīt. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angļu valodā coercive control). Labu gribošs speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt kaitējumu.

Galvenā bīstamība ir padoms, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „mēģiniet saprast viens otru”, „jūs abi pie tā vainīgi”, pāru terapija kopā ar varmāku, „dod vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā tā kā ar normālu cilvēku. To izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Kā pārbaudīt speciālistu:

• Vai speciālists tev tic, neliekot neko pierādīt?
• Vai speciālists saprot, kas ir pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (coercive control), gāzlaitings (gaslighting) un traumatiskā saikne (trauma bond)? Ja šie angļu vārdi ir pilnīgi sveši, tā ir zīme.
• Vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgšanu”?
• Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tava uztvere?

Ja pēc sesijām tev liekas, ka problēma ir tevī, tu jūti vēl vairāk vainas vai tevi virza atpakaļ pie otra cilvēka, tas ir signāls meklēt citu speciālistu, nevis pierādījums, ka problēma esi tu.

Kamēr meklē: viena no pazīstamākajām ekspertēm narcistiskās vardarbības jomā ir ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula – YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas Should I Stay or Should I Go? (2015), Don’t You Know Who I Am? (2019) un It’s Not You (2024). Viņas materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Drošība vispirms

• Ja briesmas ir tagad, zvani 112.
• 116 123 – bezmaksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā, ja vajag ar kādu parunāt.
• 116 006 – noziegumos un vardarbībā cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā.
• 116 111 – bērniem un pusaudžiem.

Ja kāds pārbauda tavu telefonu, izlasi, kā droši lietot šo vietni. Poga „Ātri iziet” augšā vai Esc trīs reizes uzreiz aizvērs šo lapu.