Narcisms

Vārds nāk no sengrieķu mīta par jaunekli Narcisu, kurš iemīlēja savu atspulgu ūdenī un nespēja no tā atrauties. Psiholoģijā narcisms nav viena „slimība”, bet skala: katram cilvēkam zināmā mērā vajag justies vērtīgam, un problēmas sākas tikai tad, kad šī vajadzība kļūst par visu attiecību centru. Latvijā meklē gan „narcisms”, gan „narcisisms”, bet runājot par cilvēku – „narciss”. Angliski tas ir narcissism, cilvēku sauc narcissist, bet klīnisko diagnozi – narcissistic personality disorder (NPD). Ja meklēsi šos vārdus angliski, atradīsi daudz vairāk materiālu: speciālistu video, grāmatas un pētījumus.

Šajā lapā mēs runājam par uzvedību, ko tu vari redzēt, nevis par etiķeti, ko kāds kādam uzlīmē. Un vēl viens svarīgs punkts: narcisms nav tikai vīriešu īpašība. Ar šādu uzvedību saskaras gan sievietes, gan vīrieši, un vīriešiem, kuri stāsta par narcistisku partneri, māti vai priekšnieci, apkārtējie tic retāk. Šī lapa ir arī viņiem.

Kā tas izklausās

Narcismu nevar noteikt pēc viena teikuma. To redz pēc tā, kā cilvēks uzvedas atkal un atkal – dažādās situācijās, ar dažādiem cilvēkiem, gadiem ilgi. Šeit ir tipiski brīži, kuros tas parādās.

Kāpēc tā dara

Narcisma kodolā ir trausls un reizē uzpūsts priekšstats par sevi, ko cilvēks nespēj noturēt pats. Tas nepārtraukti jāapstiprina no ārpuses – ar apbrīnu, uzmanību, pārākumu, uzvarām. Šo ārējo apstiprinājumu populārajā psiholoģijā dēvē par „narcistisko barību” (angl. narcissistic supply).

No tā izriet viss pārējais:

• Citi cilvēki kļūst par funkcijām. Tev ir vērtība, kamēr tu apbrīno, kalpo, labi izskaties blakus vai uzņemies vainu. Kad pārstāj, tava vērtība šī cilvēka acīs krīt.
• Kritika tiek uztverta kā uzbrukums. Pat maiga piezīme apdraud tēlu un rada kaunu, un kauns tiek „izlādēts” dusmās, nicinājumā vai vainas pārlikšanā uz tevi. Viens no biežākajiem veidiem ir DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt un apmainīt lomas tā, ka vainīgais izskatās pēc cietušā.
• Sajūta, ka „man pienākas” (angl. entitlement). Noteikumi, kas der citiem, šim cilvēkam šķiet uz sevi neattiecināmi.
• Empātija, kas izslēdzas, kad tā kaut ko maksā. Daudzi šādi cilvēki lieliski saprot, ko tu jūti – un izmanto to. Viņiem trūkst nevis sapratnes, bet gatavības ļaut tavām jūtām mainīt savu rīcību.

Vai tas ir apzināts plāns? Bieži vien ne pilnībā. Bet tas nemaina atbildību un nemaina sekas tev. Konsultants Lundijs Bankrofts, kurš gadiem strādāja ar vardarbīgiem vīriešiem (Bancroft, 2002), norāda uz ko svarīgu, kas der arī sievietēm: kontrolējoša uzvedība balstās uzskatos un sajūtā, ka „man pienākas”, nevis tikai psihiskā stāvoklī. Tāpēc ne katrs, kurš dara pāri, ir „klīnisks narciss”, un ne katrs cilvēks ar izteiktām narcistiskām iezīmēm ir vardarbīgs.

Ko tas nodara tev

Dzīve blakus cilvēkam ar izteiktu narcistisku uzvedību parasti nesāpina vienā lielā triecienā, bet lēnām nodilst:

• Tu nepārtraukti pielāgojies otra garastāvoklim un visu laiku uzmanies, lai tikai neko nesabojātu (angļu valodā to sauc walking on eggshells – „staigāt pa olu čaumalām”).
• Tavas vajadzības kļūst arvien mazākas, līdz tu tās vairs nepamani.
• Tev šķiet, ka tevi neredz – vai redz tikai tad, kad no tevis ir kāds labums.
• Tu sāc šaubīties par savu atmiņu un vērtējumu. Ja otrs atkal un atkal apstrīd to, ko tu redzēji un dzirdēji, un pēc laika tu vairs neuzticies sev, to sauc par gāzlaitingu (angl. gaslighting).
• Tu naktīs pārstāsti sarunas galvā un jautā sev: „Varbūt problēma esmu es?”
• Labie brīži pēc sliktajiem piesien stiprāk nekā jebkas cits. Un tiem nav jābūt ne dāvanām, ne romantikai. Pietiek ar vienu mierīgu vakaru bez pārmetumiem, vienu neitrālu īsziņu, vienu dienu, kad durvis netiek aizcirstas. Pēc sliktām dienām parasta diena šķiet kā balva. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond) – spēcīga piesaiste cilvēkam, kurš tevi sāpina.

Šis apjukums nav tavs defekts. Tas ir vardarbīgu attiecību simptoms – par to vairāk nodarbībā Apjukums ir simptoms.

Normāli vai vardarbība?

Skala: no veselīgas pašapziņas līdz traucējumiem

• Veselīga pašapziņa. Tu zini savu vērtību, priecājies par panākumiem, gribi atzinību – un spēj priecāties arī par citu panākumiem.
• Narcistiskas iezīmes. Tās ir katram kaut kādā mērā: patīk būt uzmanības centrā, grūti atzīt kļūdu, mazliet skauž. Tās izpaužas brīžiem, un cilvēks spēj tās pamanīt.
• Izteikts narcistisks stils. Iezīmes vada attiecības: pārākums, apbrīnas pieprasīšana, nicinājums, sodīšana par kritiku. Šeit sākas kaitējums tuvajiem.
• Narcistiski personības traucējumi (NPT, angl. narcissistic personality disorder, NPD). Klīniska diagnoze. Amerikas Psihiatru asociācijas rokasgrāmata DSM-5-TR tos apraksta kā noturīgu domāšanas un uzvedības veidu, kas sākas jau jaunībā: grandiozitāte jeb sevis cildināšana (fantāzijās vai rīcībā), vajadzība pēc apbrīnas un empātijas trūkums. Tas parādās daudzās dzīves jomās un rada būtiskas grūtības. Pētījumos aplēses par to, cik cilvēku tiem atbilst, ļoti atšķiras.

Diagnozi drīkst noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Un uzreiz jāpasaka otrs: cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc diagnozes viņiem gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un vēl svarīgāk – etiķetei nav nozīmes, nozīme ir tam, kas atkārtojas. Ja vardarbīgā uzvedība atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Un vēl: normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un prātot, vai traks neesi tu. Ja tu to dari, šis apjukums pats ir signāls – izlasi par gāzlaitingu.

Narcisms ne vienmēr ir skaļš un pašpārliecināts. Tas var būt kluss, aizvainots, „svēts” vai izskatīties pēc rūpēm. Visas galvenās formas un lomas ir aprakstītas zemāk, sadaļā „Variācijas”.

Kā atšķirt: kritēriji

1. Tas atkārtojas. Mēnešiem un gadiem, nevis vienu grūtu nedēļu.
2. Virziens. Pielāgojies vienmēr tu. Otra vajadzības vienmēr uzvar.
3. Reakcija uz „tu mani sāpināji”. Vai otrs spēj to dzirdēt bez soda, izsmiekla vai lomu apmaiņas?
4. Empātija darbos. Vai tava sāpe kaut ko maina otra rīcībā – ne vārdos, bet darbos?
5. Efekts uz tevi. Tev paliek arvien mazāk pašcieņas un arvien vairāk baiļu, tu šaubies par sevi.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks ar parastām narcistiskām iezīmēm reizēm ir iedomīgs, bet spēj atvainoties bez „bet”, pamana, kad tev ir slikti, pieļauj, ka var kļūdīties, un spēj zaudēt, nesodot tevi. Noteikumi jums abiem ir vieni.

Cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību atvainojas tikai tad, kad jāatgūst kontrole vai kad ir skatītāji. Tava sāpe tiek pasniegta kā uzbrukums viņam vai viņai. Publikā – šarms, mājās – nicinājums. Vēsture tiek pārrakstīta tā, lai šis cilvēks vienmēr būtu labais tēls.

No malas tas izskatās vēl mānīgāk: draugi redz šarmu un tavu nogurumu, un bieži secina, ka „grūtais” esi tu. Tas nav pierādījums, ka viņiem taisnība. Tā vienkārši izskatās uzvedība, kas balstās tēlā: skatītāji redz fasādi, tu redzi to, kas aiz tās. Ja cietušais ir vīrietis un narcistiskā uzvedība ir sievietei, apkārtējie šaubās vēl vairāk – „tik jauka sieviete?”. Tas, ka tev netic, nenozīmē, ka tas nenotiek.

Kas tas nav

• Pašpārliecinātība, ambīcijas un vēlme pēc atzinības.
• Selfiji, rūpes par izskatu vai mīlestība pret skatuvi.
• Viena egoistiska rīcība vai viens slikts vakars.
• Sevī ierāušanās depresijā, sērās vai krīzē.
• Cilvēks, kurš tev pasaka „nē” vai nosprauž robežu. Robeža pret tevi nav narcisms.
• Parasts strīds, kurā abi reizēm aizstāvas un abi reizēm atkāpjas (skat. konflikts vai vardarbība).

Kad etiķeti izmanto kā ieroci

„Tu esi narciss” ir viens no visbiežāk izmantotajiem apvainojumiem pēc šķiršanās – un to izmanto abas puses. Cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību bieži pirmais nosauc par narcisu tevi, īpaši brīdī, kad tu sāc nospraust robežas. Tāpēc nejautā „kurš no mums ir narciss?”. Jautā: kurš pielāgojas, kurš baidās, kuru soda par „nē”? Kas atkārtojas, kurā virzienā un kā tas ietekmē tevi – šis kritērijs der neatkarīgi no tā, kurš kuru kā nosauc.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet kodols ir viens: viss griežas ap šī cilvēka tēlu, un tavas vajadzības paliek otrajā plānā. Narcisms var būt skaļš vai kluss, var izskatīties pēc svētuma vai pēc rūpēm. Meklē nevis tieši savus vārdus, bet to, kas pie tevis atkārtojas.

Piecas narcisma sejas

Tie ir apraksti, nevis atsevišķas diagnozes. DSM-5-TR pazīst vienu diagnozi – narcistiskus personības traucējumus. Pārējie nosaukumi nāk no pētījumiem un klīniskās prakses (piemēram, Pincus & Lukowitsky, 2010), un vienā cilvēkā bieži sajaucas vairākas sejas. Tas pats cilvēks var būt skaļš darbā un kluss, aizvainots mājās.

1. Skaļais jeb grandiozais narcisms (angl. grandiose / overt narcissism). Pašpārliecināts, dominējošs, šarmants publikā, runā par saviem panākumiem un lielās ar pazīšanos ar „svarīgiem cilvēkiem”. Šo formu pazīst visi, un to ir vieglāk pamanīt nekā citas formas. Situācija: pie ģimenes vakariņām svainis pusotru stundu stāsta par savu biznesu. Kad tava māsa mēģina pastāstīt par savu jauno darbu, viņš pārtrauc: „Nu, algotais darbs – arī variants.” Visi pasmejas, un māsa līdz vakara beigām vairs nerunā. Viens vakars neko nepierāda. Bet, ja tā ir katrās vakariņās un katra saruna beidzas ar kāda cita pazemošanu, tā ir izteikta narcistiska uzvedība.

2. Slēptais jeb ievainojamais narcisms (angl. covert / vulnerable narcissism). Nav ne skaļuma, ne lielīšanās. Ir pastāvīgs aizvainojums, sajūta, ka „mani neviens nenovērtē”, un loma, kurā šis cilvēks vienmēr ir upuris. Sods nāk nevis kliedzienos, bet klusumā, nopūtās, dusmīgā klusēšanā dienām ilgi (angl. sulking, silent treatment). Situācija: tu sievai pasaki, ka sestdien gribi aizbraukt pie brāļa. Viņa neiebilst. Tikai visu nedēļu ar tevi gandrīz nerunā, nopūšas, kad tu ienāc istabā, un draudzenēm raksta, ka „viņai jau nekad nav neviena, kas palīdzētu”. Kad tu jautā, kas noticis: „Nekas. Brauc vien. Es jau esmu pieradusi būt viena.” Tu paliec mājās – un nākamreiz vairs pat nejautā. Nekas skaļš nenotika, bet efekts ir tas pats: tavi plāni pazūd, un tu jūties vainīgs. Šo formu atpazīt ir visgrūtāk, tāpēc cilvēki tajā bieži dzīvo gadiem, nevarēdami to nosaukt.

3. „Svētais” jeb kopienas narcisms (angl. communal narcissism). Šis cilvēks grib apbrīnu nevis par spēku vai skaistumu, bet par labestību: labākā kaimiņiene, neaizstājamais brīvprātīgais, draudzes balsts, māte, kas „visu ziedo citiem”. Labie darbi ir īsti, bet tie notiek tur, kur ir skatītāji. Pētnieki šo formu sāka aprakstīt tikai 2010. gados. Situācija: tava draudzene rīko labdarības tirdziņu un publiski pateicas visiem – izņemot tevi, lai gan tu visu nakti cepi. Kad tu vēlāk pasaki, ka tev bija sāpīgi, viņa ir izbrīnīta: „Es tā cenšos visu labā, un tu man skaiti, kurš ko cepa?” Citi redz svēto. Tu redzi, ka tuvajiem, kas nav skatītāji, viņa ir auksta, un ka jebkura piezīme tiek pasniegta kā uzbrukums „labam cilvēkam”.

4. Ļaundabīgais narcisms (angl. malignant narcissism). Vienkāršiem vārdiem: narcisms plus apzināta nežēlība. Šim cilvēkam nepietiek ar apbrīnu – viņam vai viņai patīk, ka otrs cieš, un tas nav kauns, bet uzvara. Meli bez sirdsapziņas pārmetumiem, atriebība, draudi, citu cilvēku izmantošana kā ierocis. Psihoanalītiķis Otto Kernbergs šo apzīmējumu lietoja smagākajam narcisma galam. Tā nav atsevišķa diagnoze DSM, bet klīnicisti šo kombināciju atpazīst. Situācija: pēc tam, kad tu pasaki, ka aizej, bijušais partneris nevis apvainojas un klusē, bet sāk metodiski: raksta tavam darba devējam, izplata par tevi melus kopīgajiem draugiem, draud „atņemt bērnus” un ar skatu, kurā ir prieks, jautā: „Nu, kā tev tagad iet?” Ja tu te atpazīsti savu situāciju, šī ir bīstamākā forma. Neizaicini, nepaziņo iepriekš par saviem plāniem, izmanto drošības plāna rīku, un draudu gadījumā zvani 112.

5. Laipns publikā, nežēlīgs mājās (angļu valodā to sauc street angel, house devil – „ielas eņģelis, mājas velns”). Tas nav klīnisks termins, bet ļoti precīzs apraksts. Situācija: kolēģi tavu sievu dievina – smaidīga, izpalīdzīga, vienmēr atceras visu dzimšanas dienas. Mājās viņa tevi sauc par „neveiksminieku”, pārbauda tavus čekus un kliedz bērnu priekšā. Kad tu reiz pastāsti draugam, viņš nesaprot: „Tava sieva? Tā jaukā? Tu droši vien kaut ko sajauci.” Svarīgs signāls ir pati pārslēgšanās: cilvēks, kurš darbā lieliski prot savaldīties, mājās savaldīties izvēlas nemācēt. Publiskais tēls ir vairogs – jo labāks tas ir, jo mazāk tev tic.

Kurā lomā tas var būt

Tas pats mehānisms dažādās lomās:

• Sieviete (partnere, sieva). Viņa kontrolē, ar ko tu tiecies, jo „tie draugi uz tevi slikti ietekmē”, kritizē tavu algu radu priekšā un katru tavu iebildumu sauc par „uzbrukumu”. Vīrieši šādās attiecībās bieži klusē, jo kaunas: „vīrietis taču nevar ciest no sievas”. Var. Un tas ir tikpat nopietni.
• Vīrietis (partneris, vīrs). Viņš pieņem visus lēmumus par naudu, jo tu „neko nesaproti”, un draugu priekšā ir rūpju pilns. Kad tu saslimsti, viņš ir aizkaitināts, ka vakariņas nav gatavas. Kad slimo viņš, tev jāatceļ viss. Viņa vajadzības ir ārkārtas situācija, tavas – neērtība.
• Viena dzimuma pārī. Partneris vai partnere draud „izstāstīt visiem” par tavu orientāciju (angl. outing), ja tu aiziesi, vai saka, ka „tādiem kā mēs citu iespēju nav”. Ja apkārt ir maz cilvēku, kam droši pastāstīt, izolācija ir vēl stiprāka.
• Vecāks bērnam. Māte, kurai bērns ir skatlogs: izcilas atzīmes, sports, bildes sociālajos tīklos. Kad bērns pārnāk ar četrinieku vai raud, viņa vēsi pagriežas prom – līdz nākamajai uzvarai. Bērns iemācās, ka mīlestību var tikai nopelnīt.
• Vecāks pieaugušam bērnam. Tēvs, kurš katru tavu lēmumu – darbu, dzīvesvietu, partneri – uztver kā personisku apvainojumu. Tev ir 40, bet pēc katras viņa īsziņas tu atkal jūties kā 12 gadus vecs bērns, kurš kaut ko izdarījis nepareizi. Angļu valodā šo pieredzi meklē kā adult children of narcissists.
• Priekšnieks vai priekšniece. Vadītājs, kurš sapulcē piesavinās tavus panākumus un publiski norāda uz tavām kļūdām. Divas reizes gadā – pēkšņa uzslava, un tu atkal strādā līdz naktij. Doma par aiziešanu šķiet kā nodevība.
• Kolēģis vai kolēģe. Viņa ar tevi ir draudzīga vienatnē, bet vadībai stāsta, ka tu „netiec galā”, un tavu darbu pasniedz kā savu. Kad tu to pasaki skaļi, tas izskatās pēc skaudības.
• Draugs vai draudzene. Draugs, kurš vienmēr atnāk ar savām problēmām, bet, kad tev ir krīze, „tieši tagad nevar”. Kad tev uz brīdi nav laika, viņš tev pārmet, ka tu esi „mainījies”.
• Brālis vai māsa. Vecākā māsa, kura bērnībā vienmēr bija „labā”, bet tevi pie vecākiem nosūdzēja un izsmēja. Pieaugušā vecumā viņa pieņem visus lēmumus par vecāku kopšanu un mantojumu, un tu piekāpies, lai tikai nebūtu skandāla. Radi viņu uzskata par ģimenes balstu.
• Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls, kurš pārvalda mātes pensiju un dzīvokli, bet par katru jautājumu viņu nosauc par „vecu un aizmāršīgu”. Kaimiņi redz rūpīgu dēlu, kurš katru nedēļu atbrauc.
• Vīramāte, sievasmāte un citi radi. Vīramāte, kura tavu virtuvi pārkārto bez jautāšanas, radu priekšā labo tavu bērnu audzināšanu un tavam vīram stāsta, ka tu viņu „aizved prom no ģimenes”. Partneris saka: „Tā viņa rūpējas.” Tu paliec viena pret visu ģimeni.
• Internetā. Partneris, kurš publicē ideālas jūsu kopīgās bildes, bet tevi privāti bloķē uz dienām. Vai bijusī, kura ar anonīmiem profiliem komentē tavus ierakstus un raksta taviem jaunajiem draugiem, lai „brīdinātu” par tevi.

Sākumā un vēlāk

• Attiecību sākumā narcistiska uzvedība bieži izskatās pēc sapņa: daudz uzmanības, ātrs tuvums, sajūta, ka esat „dvēseles radinieki” (angļu valodā šādu uzmanības vētru sauc love bombing – mīlestības bombardēšana). Bet tā ir tikai viena versija, nevis obligāta. Daudziem sākums bija pavisam parasts, un tas nenozīmē, ka tas, kas notiek tagad, nav vardarbība.
• Vēlāk uzmanība pārvēršas par kritiku, un „labās dienas” kļūst retākas. Labā diena bieži vairs nav dāvana vai romantika, bet vienkārši diena bez sliktā: nav kliegšanas, nav klusēšanas, nav ironijas. Pēc gadiem tev ar to pietiek, lai atkal cerētu. Tieši tāpēc aiziet ir tik grūti.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribu tev labāko.” Partnere, kura izvēlas tavas drēbes, draugus un darbu, jo „zina, kas tev der”. Māte, kura bez brīdinājuma ierodas tavā dzīvoklī ar ēdienu un sāk pārkārtot skapjus. Rūpes no kontroles atšķir viens jautājums: kas notiek, ja tu pasaki „nē, paldies”? Ja rūpes ir īstas, otrs to pieņem. Ja tās ir kontrole, seko aizvainojums, pārmetumi vai sods – un nākamreiz „rūpju” ir vēl vairāk.

Kā reaģēt

1. Pārtrauc minēt diagnozi. Tev nav jāpierāda, ka otram ir traucējumi, lai tu drīkstētu aizsargāties. Pietiek ar to, ko šis cilvēks dara, un ar to, kā tu jūties.
2. Pieraksti faktus. Datums, kas notika, kas tika teikts, kā tu juties. Pēc dažām nedēļām kļūst redzams, kas atkārtojas – arī tev.
3. Pārbaudi ar mazu robežu. Pasaki mierīgu „nē” kaut kam nelielam un vēro, kas notiek pēc tam: cieņa vai sods?
4. Neiesaisties bezgalīgos skaidrojumos. Tu nevari „izskaidrot” savas jūtas tā, lai otrs beidzot saprastu. Garās sarunas parasti tikai dod jaunu materiālu pret tevi.
5. Runā ar kādu ārpusē. Draugs, psihologs, krīzes tālrunis 116 123 vai 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā). Svaigas acis ātrāk redz, kas atkārtojas.
6. Plāno izeju. Ja vardarbīgā uzvedība atkārtojas, uzlabojumu gaidīšana parasti maksā gadus. Izeju plāno klusi un droši, ar drošības plāna rīku.

Izvēlies speciālistu, kurš saprot vardarbību

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir sagatavotība par narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi – ko otrs dara, ar ko tiekas, ko tērē (angļu valodā to sauc coercive control). Labu gribošs speciālists bez šīs sagatavotības var nodarīt pāri. Galvenais slazds ir padoms, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājieties”, „mēģiniet saprast viens otru”, „jūs abi dodat savu ieguldījumu”, „dodiet vēl vienu iespēju”, kopīgas pāru vai ģimenes sesijas. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nedarbojas tā, kā ar parastu cilvēku – tavs godīgums tiek izmantots pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Kā pārbaudīt speciālistu:

• Vai speciālists tev tic, neprasot to pierādīt?
• Vai viņš vai viņa zina tādus jēdzienus kā coercive control, gāzlaitings, traumatiskā saikne?
• Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai „samierināšanos”?
• Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tava uztvere?

Ja pēc sesijas tev šķiet, ka tu jūc prātā vēl vairāk, ka vaina ir tevī vai ka tevi grūž atpakaļ pie otra, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku: ASV klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula ir viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm – YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Viņas materiāli ir angļu valodā. Tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Kad neiesaistīties. Nesaki otram sejā „tu esi narciss”. Tas gandrīz vienmēr eskalē, dod otram jaunu ieroci un neko nemaina. Ja tev ir bail no otra reakcijas, nepaziņo iepriekš, ka aizej. Ja ir draudi vai vardarbība, zvani 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību – tā attiecas arī uz psiholoģisku vardarbību un bijušajiem partneriem. Tas viss darbojas vienādi neatkarīgi no tā, vai cietušais ir sieviete vai vīrietis.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai es esmu narciss?

Tas, ka tu uzdod šo jautājumu, jo baidies kādam nodarīt pāri, ir labs signāls, bet ne pierādījums. Daudzi, kas nonākuši vardarbīgās attiecībās, to jautā tieši tāpēc, ka viņiem to gadiem ilgi ir teikuši. Noderīgāki jautājumi: kad es kādu sāpinu, vai es spēju redzēt situāciju otra cilvēka acīm? Vai es atvainojos bez „bet”? Vai mana uzvedība pēc tam mainās? Vai man vajag, lai citi būtu mazāki, lai es justos labi? Ja tu sevī atpazīsti noturīgu šādu uzvedību, psihoterapija palīdz – un tas, ka tu gribi to mainīt, ir tieši tas, kā pietrūkst lielākajai daļai cilvēku ar šādu uzvedību.

Vai narciss var mainīties?

Godīga atbilde: personības iezīmes ar laiku var nedaudz mainīties, un ilga terapija dažiem palīdz. Bet tam vajag, lai cilvēks pats redzētu problēmu, pats to gribētu un strādātu gadiem – un tieši to cilvēki ar šādu uzvedību gandrīz nekad nedara. Tavs darbs nav otru mainīt, un tava mīlestība to nepaveiks. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Solījumi „es mainīšos” pēc strīda ir daļa no cikla. Tie bieži ir hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja zīmola Hoover) – mēģinājums tevi „ievilkt” atpakaļ. Vērtē tikai rīcību gada garumā, nevis vārdus – un plāno savu dzīvi, negaidot.

Narciss vīrietis un narcistiska sieviete – vai tas izskatās citādi?

Mehānisms ir tas pats, atšķiras tikai tas, kā sabiedrība to redz. Vīrieša narcistisku uzvedību biežāk pamana kā skaļu un dominējošu. Sievietes narcisms biežāk ir slēpts vai „svēts” – aizvainojums, upura loma, publiskas rūpes – un tāpēc paliek nenosaukts. Vīriešiem, kuri stāsta par narcistisku sievu, māti vai priekšnieci, bieži netic vai par viņiem pasmejas. Uzvedība ir tā, kas skaitās, nevis dzimums.

Vai mums nevajadzētu iet uz pāru terapiju?

Ja attiecībās vardarbīga uzvedība atkārtojas – nē, vismaz ne kopā ar otru. Pāru terapija pieņem, ka abi ir vienlīdz droši un abi vienlīdz grib saprasties. Vardarbīgās attiecībās tā nav: tas, ko tu atklāti pasaki sesijā, mājās var tikt izmantots pret tevi, un terapeits, kurš neredz, kas atkārtojas, var netīšām palīdzēt pārliecināt tevi, ka „vainīgi abi”. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas pāru terapiju šādā situācijā neiesaka. Pie speciālista ej bez otra – pie tāda, kurš saprot vardarbību (skat. sarakstu augstāk).

Vai ir tests uz narcismu?

Internetā esošie narcisma testi (piemēram, uz Narcistiskās personības aptaujas bāzes, angl. Narcissistic Personality Inventory, Raskin & Hall, 1979) mēra iezīmes vispārējā populācijā, nevis diagnozi. Pildīt šādu testu „partnera vietā” neko nepierāda. Mūsu pašpārbaude jautā ko citu: kas atkārtojas tavās attiecībās un kā tas ietekmē tevi – nevis kāda diagnoze ir otram.

Narcisms vai narcisisms – kā pareizi?

Latviešu valodā lieto abus, bet biežāk sastopams „narcisms”. Cilvēku sarunvalodā sauc par „narcisu”, īpašības vārds ir „narcistisks”. Klīniskais termins ir „narcistiski personības traucējumi”.