Par mums

narcisms.lv ir vieta cilvēkiem, kuri jūt, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, bet nevar to nosaukt vārdā. Mēs rakstām par narcistisku vardarbību (angļu valodā narcissistic abuse): kad partneris vai partnere, vecāks, priekšnieks vai draugs atkārtoti pazemo, kontrolē un liek tev šaubīties par sevi, lai pašam būtu vara pār tevi. Te var saprast, kas notiek, atkal sākt uzticēties sev, droši aiziet un neiekļūt tajā pašā slazdā vēlreiz.

Vietne ir bezmaksas un tāda arī paliks. Tā ir latviešu un krievu valodā, un abas valodas ir līdzvērtīgas.

Kāpēc šī vietne ir vajadzīga

Par narcistisku un emocionālu vardarbību angļu valodā ir daudz materiālu. Latviešu valodā gandrīz nav nekā dziļāka par dažiem rakstiem. Krievu valodā materiālu ir vairāk, taču tie bieži nav saistīti ar Latviju. Tajā pašā laikā Latvijā ir gan krīzes tālruņi, gan likumā paredzēta aizsardzība pret psiholoģisku vardarbību, tikai maz kurš par to zina.

Mēs gribam, lai cilvēks, kurš naktī meklē „vai tā ir vardarbība”, atrastu skaidru atbildi savā valodā un zinātu, kur Latvijā zvanīt.

Kā mēs strādājam

Uzvedība, nevis diagnoze

Mēs rakstām par to, ko cilvēks dara: kas atkārtojas, kam tas nāk par labu un kā tas ietekmē tevi. Mēs nekad neteiksim „tavs partneris ir narcists”.

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Birka nav svarīga, svarīgs ir modelis. Ja vardarbīgais modelis ir, ar to pietiek: šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti sliktākas, un ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz tas ir droši. Par to lasi drošības plānā.

Normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai problēma nav tavā galvā. Ja tā notiek, šis apjukums pats ir signāls. Skat. gāzlaitings (angļu valodā gaslighting: kad tev atkārtoti liek apšaubīt savu atmiņu un saprātu) un apjukums ir simptoms.

Ne tikai romantiskas attiecības

Vardarbība notiek arī starp vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām, starp bijušajiem partneriem, kuri kopā audzina bērnus, darbā un draudzībā.

Arī vīriešiem

Tāpēc mēs neizmantojam „viņš” kā noklusējumu tam, kurš nodara pāri. Mēs rakstām „otrs”, „partneris vai partnere” un mainām piemērus.

Godīgi par to, ko zinātne zina

Šajā tēmā ir daudz populāru, bet vāji pamatotu apgalvojumu. Mēs izmantojam noderīgus modeļus, bet skaidri pasakām, kur tas ir apraksts, nevis pierādīts fakts. Mēs balstāmies uz pētījumiem, klīniskajām grāmatām un Latvijas oficiālajiem avotiem. Kā tieši, lasi redakcijas politikā.

Drošība ir iebūvēta

Tavu ierīci var pārbaudīt cilvēks, no kura tev ir bail. Tāpēc katrā lapā ir ātrās iziešanas poga, nav reklāmu izsekotāju, nav komentāru, nav kontu, un rīku dati paliek tikai tavā ierīcē. Sīkāk: Privātums un kā droši lietot šo vietni.

Kā mēs strādājam

Katrs teksts balstās uz pētījumiem un grāmatām, kas uzskaitītas lapas apakšā sadaļā „Avoti”. Mēs rakstām vienkāršiem vārdiem, rādām piemērus no dažādām attiecībām un dzimumiem un nevienu nediagnosticējam.

Teksta sagatavošanā palīdz arī mākslīgais intelekts. Katru tekstu pēc tam pārskata un labo cilvēks. Mēs par to runājam atklāti redakcijas politikā. Ja esi psihologs, psihoterapeits vai jurists un redzi kļūdu, raksti mums — labojumus ieviešam ātri.

Ko mēs neesam

• Mēs neesam medicīnas iestāde. narcisms.lv neaizstāj psihologu, psihoterapeitu vai ārstu un nesniedz diagnozes.
• Mēs nesniedzam juridiskas konsultācijas. Juridiskās lapas ir vispārīga informācija.
• Mēs neesam krīzes dienests. Ja briesmas ir tagad, zvani 112. Ja vajag parunāt, zvani 116 123 (bezmaksas, visu diennakti, latviešu, krievu un angļu valodā). Ja tev ir nodarīta vardarbība vai noziegums, zvani 116 006 (pēcpusdienā un vakarā).

Par speciālistiem, kurus meklēsi

Mēs ļoti iesakām runāt ar speciālistu. Tomēr Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angļu valodā coercive control: kad cilvēks pamazām kontrolē visu – ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē), un labu gribošs speciālists bez tām var nodarīt kaitējumu.

Bīstamākais ir padoms, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājiet”, „jūs abi esat vainīgi”, pāru terapija kopā ar varmāku, „dod vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku atklātība nestrādā tā kā ar normālu cilvēku: to izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Izvēlies speciālistu, kurš:

• tev tic un neliek neko pierādīt;
• saprot, kas ir pastāvīga kontrole pār otra dzīvi (coercive control), gāzlaitings (gaslighting) un traumatiskā saikne (angļu valodā trauma bond: stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev sāp, jo no viņa nāk arī atvieglojums);
• nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgšanu”;
• liek centrā tavu drošību un tavu uztveri.

Ja pēc tikšanās tev liekas, ka problēma ir tevī, tu jūti vēl vairāk vainas vai tevi virza atpakaļ pie otra cilvēka, meklē citu speciālistu. Tā nav tava vaina.

Kamēr meklē, var noderēt ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasula materiāli: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas Should I Stay or Should I Go? (2015), Don’t You Know Who I Am? (2019) un It’s Not You (2024), visas angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Kā mūs finansē

Akadēmija, termini, rīki un palīdzības lapas vienmēr būs bez maksas. Mēs nerādām reklāmas, neizmantojam saišu mārketingu un nepārdodam un nenododam lasītāju datus. [FINANSĒJUMS: precizēt avotus, piemēram, grants vai ziedojumi]

Kontakti

Raksti mums: [KONTAKTU E-PASTS]

Mēs nevaram sniegt individuālas konsultācijas vai atbildēt uz krīzes situācijām e-pastā. Ja tev vajag palīdzību tagad, zvani 112 vai 116 123. Ja pamanīji kļūdu kādā rakstā, lūdzu, pastāsti mums. Kā mēs labojam kļūdas, lasi redakcijas politikā.