Drošības plāns: kā droši aiziet no vardarbīgām attiecībām
Drošības plāns ir iepriekš klusi sagatavots aiziešanas plāns — kur tu iesi, kādi dokumenti un nauda tev būs līdzi, kā aizsargāt telefonu un bērnus, kurš zina un ko darīt pirmajās dienās —, jo tieši aiziešanas brīdis vardarbīgās attiecībās ir visbīstamākais.
Īsumā
- Aiziešana ir riskantākais posms, jo otrs zaudē kontroli un var mēģināt to atgūt. Tāpēc vispirms plāns, tad aiziešana, un tikai pēc tam saruna, ja tā vispār vajadzīga.
- Plānā ir dokumenti, nauda, digitālā drošība, cilvēki un vieta, kur iet, bērni un pirmās 72 stundas. Plāns atšķiras, ja aizej no partnera, vecāka, pieauguša bērna vai priekšnieka, bet princips ir tas pats.
- Latvijā policija var uz laiku līdz 8 dienām nošķirt varmāku, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību, arī pret psiholoģisku un ekonomisku vardarbību.
Kas tas ir
Drošības plāns (angl. safety plan) ir iepriekš klusi sagatavots aiziešanas plāns. Klusi savāc dokumentus un naudu, atrodi cilvēkus, kas tevi atbalstīs, izlem, kur dzīvosi, un pēc aiziešanas saziņu samazini līdz minimumam. Ja tev draud briesmas tieši tagad, zvani 112. Viss pārējais šajā nodarbībā var pagaidīt.
Šī nodarbība ir visiem. Tā ir domāta arī vecākiem, kuriem pāri dara pieaudzis bērns, pieaugušiem bērniem, kuri attālinās no vecāka, un cilvēkiem, kuri aiziet no vardarbīga priekšnieka. Situācijas ir ļoti dažādas, bet princips ir viens un tas pats.
Ja tu esi vīrietis un aizej no sievas vai draudzenes, šis plāns ir tev. Vīriešiem pāri dara biežāk, nekā par to runā, un viņiem tic retāk — plāns viņiem ir tikpat vajadzīgs.
Ja tu esi sieviete un aizej no vīra vai drauga, šis plāns ir tev. Aiziešanas brīdis ir laiks, kad kontrolējošs vīrietis visbiežāk mēģina atgūt varu, tāpēc plāns ir svarīgāks par drosmi.
Tas pats attiecas uz viena dzimuma pāriem.
Kāpēc aiziešana ir visbīstamākais posms
Tas izklausās pretēji loģikai: ja aizej, vajadzētu kļūt drošāk. Ilgtermiņā tā arī ir. Bet pašā aiziešanas brīdī cilvēks, kuram vajag kontroli, to zaudē — un var mēģināt to atgūt. Ar solījumiem, ar draudiem, ar bērniem, ar naudu, dažreiz ar spēku.
Plašs pētījums par partneru vardarbību ar letālām sekām (Campbell et al., 2003) parādīja, ka šķiršanās no kontrolējoša partnera ir viens no riska faktoriem. Arī tad, ja fiziskas vardarbības nekad nav bijis, aiziešanas laikā bieži sākas nomelnošana citu acīs (angl. smear campaign), spiediens caur kopīgiem draugiem, spēles ar naudu un hūverings (angl. hoovering) — mēģinājumi tevi „ievilkt” atpakaļ ar solījumiem, žēlumu vai pēkšņu laipnību. Plāns nav paranoja. Tas ir veids, kā šo brīdi izturēt.
Ar „kontroli” te domāta ne tikai kliegšana vai sitieni. Tā ir pastāvīga, pakāpeniska kontrole pār tavu dzīvi: ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē, kur esi, ko drīksti teikt. Angļu valodā to sauc coercive control, un par to ir daudz materiālu (Stark, 2007).
Zīmes, kas risku padara īpaši augstu:
- draudi tevi nogalināt vai „ja ne man, tad nevienam”;
- žņaugšana vai kakla spiešana, pat vienu reizi;
- ierocis mājās vai draudi ar to;
- vardarbība kļūst biežāka vai smagāka;
- izsekošana, tava telefona vai atrašanās vietas kontrole;
- draudi bērniem vai draudi „tu viņus vairs neredzēsi”;
- draudi nodarīt pāri sev, lai tu paliktu.
Ja atpazīsti kaut vienu, neplāno vienatnē. Zvani 116 006 (noziegumos un vardarbībā cietušajiem, bez maksas, katru dienu pēcpusdienā un vakarā) vai 116 123 (visu diennakti, arī krieviski un angliski). Abi tālruņi ir gan sievietēm, gan vīriešiem. Ja briesmas ir tūlītējas — 112.
Ja otrs draud nodarīt pāri sev, zvani 112 šī cilvēka dēļ. Par otra izvēlēm atbild otrs, nevis tu, un tas nav iemesls palikt.
Kā tas izskatās
Pirmoreiz Laura pateica, ka aiziet, strīda vidū. Vīrs paņēma viņas telefonu un mašīnas atslēgas, stundām nelaida viņu ārā un pēc tam nedēļu bija „paraugs”. Otrreiz viņa gatavojās trīs mēnešus. Nokopēja dokumentus, atvēra kontu citā bankā, izslēdza atrašanās vietas kopīgošanu un vienojās ar māsu. Viņa aizgāja ar abiem bērniem darba dienas rītā, kad vīrs bija komandējumā, un uzrakstīja viņam no māsas dzīvokļa.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Mārtiņš divus gadus teica sev, ka „vīrietis taču nevar baidīties no sievas”. Ilze sita ar to, kas pagadījās pa rokai, un pēc tam draudēja, ka policijai pastāstīs, ka sitis viņš. Pirmoreiz viņš pateica, ka aiziet, strīda vidū. Ilze saplēsa viņa pasi, piezvanīja viņa mātei un raudot stāstīja, ka viņš pamet viņu ar bērnu. Kad viņš beidzot sāka plānot, viņš vispirms nopirka kladi un katru vakaru mierīgi pierakstīja, kas noticis — datums, laiks, fakti. Viņš aprunājās ar juristu par bērniem, pirms izvācās, un turpināja katru dienu vest meitu uz skolu.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem. Atšķirība starp neveiksmīgo un veiksmīgo mēģinājumu nav drosmē. Tā ir secībā: vispirms plāns, tad aiziešana, tad saruna.
Pirmajā reizē Lauras vīrs uzzināja par lēmumu brīdī, kad visas iespējas vēl bija viņa rokās.
Pirmajā reizē Ilze uzzināja par lēmumu brīdī, kad visas iespējas vēl bija viņas rokās. Mārtiņam lielākās bailes bija nevis no sitieniem, bet no tā, ka viņam neticēs, — tāpēc viņa plāna centrā bija mierīgi, rakstiski pieraksti.
Normāli vai bīstami?
Ne katra šķiršanās prasa slepenību. Ja attiecībās nav bijis draudu un kontroles, godīga saruna ir normāla. Salīdzini.
Kas tas nav
- Drošības plāns nav nodevība un nav „slēpšanās kā noziedzniekam”. Tu aizsargā sevi.
- Tas nav vajadzīgs tikai tad, ja ir sitieni. Kontrole pār naudu, telefonu un draugiem arī ir iemesls plānot.
- Tas nenozīmē, ka tev jāaiziet rīt. Plānu var gatavot mēnešiem un izmantot tikai tad, kad būs pienācis laiks.
- Tas nav vajadzīgs katram, kurš šķiras. Ja otrs ir vienkārši bēdīgs, dusmīgs vai nepiekrīt, bet nedraud un neaptur tevi, tā ir parasta, sāpīga šķiršanās.
Uzmanies no apgrieztās lomas. Arī tas, kurš dara pāri, bieži stāsta, ka „upuris ir viņš” vai „viņa”„upuris ir viņa”„upuris ir viņš”, un var būt pirmais, kurš aiziet uz policiju. Tas, kurš skaļāk sauc „vardarbība!”, ne vienmēr ir cietušais. Kritērijs, kas der vienmēr: kurš no jums baidās, kurš kontrolē naudu, telefonu un kontaktus, un vai tas atkārtojas ilgstoši un vienmēr par labu vienai pusei.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu jau iepriekš zini, kā otrs reaģēs, ja pateiksi „es aizeju” — un tev no tā kļūst bail?
- Vai otram ir piekļuve tavam telefonam, e-pastam, bankai vai atrašanās vietai?
- Vai tev ir kaut neliela nauda, par kuru otrs nezina?
- Vai ir viens cilvēks, kuram vari piezvanīt jebkurā diennakts laikā?
- Vai tu zini, kur šobrīd atrodas tavi un bērnu dokumenti?
- Vai tu baidies, ka tev neticēs — jo esi vīrietisjo esi vīrietisjo tev nav zilumu, jo tas ir tavs bērns vai vecāks, jo otrs citiem liekas jauks?
Ko tu vari darīt
Šie septiņi soļi ir drošības plāna mugurkauls. Tos var veikt jebkurā secībā un savā tempā. Zemāk sadaļā „Variācijas” ir tas pats plāns dažādām situācijām.
Izveido savu drošības plānuRīks soli pa solim, saglabājas tikai tavā ierīcē1. Nosauc, kas notiek
Drošā vietā pieraksti, kas notiek: kontrole pār naudu un telefonu, draudi, izolācija no draugiem, klusēšanas sods (angl. silent treatment) — kad otrs ar tevi dienām nerunā, lai sodītu. Kad tas ir uzrakstīts, grūtāk sev iestāstīt, ka „nav tik traki”. Glabā pierakstus ārpus kopīgā telefona un datora: ekrānuzņēmumi, e-pasti, fotogrāfijas, ārstu izziņas, datumi. Raksti mierīgi un faktos: kas, kad, kur, kas to redzēja. Tādi pieraksti noderēs, ja vērsīsies policijā vai tiesā.
2. Dokumenti
Pase vai ID karte (tava un bērnu), bērnu dzimšanas apliecības, mājokļa un mašīnas dokumenti, īres līgums, bankas kartes, zāļu receptes un medicīniskās izziņas. Nofotografē visu un saglabā mākonī ar paroli, ko otrs nezina. Ja oriģinālus paņemt nevar bez aizdomām, pietiek ar kopijām.
3. Nauda — arī tad, ja tās nav
Atver savu kontu bankā, kurai otrs nepiekļūst, un pamazām atliec. Pat neliela summa dod izvēles brīvību pirmajām nedēļām. Ja naudas praktiski nav: glabā nelielu skaidras naudas summu pie uzticama cilvēka, pieraksti kopīgo kontu numurus un ienākumus. Pajautā 116 006 vai savas pašvaldības sociālajam dienestam, kāds atbalsts tev ir pieejams. Naudas trūkums ir iemesls plānot rūpīgāk, nevis palikt. Sīkāk par to — sadaļā „Variācijas”.
4. Digitālā drošība
- Pārbaudi atrašanās vietas kopīgošanu kartēs, ģimenes kontos un „atrast manu telefonu” funkcijās.
- Kopīgi mākoņa konti un fotogrāfiju sinhronizācija var rādīt, kur tu esi un ko fotografē.
- Izveido jaunu e-pastu no drošas ierīces. Paroles maini pēc aiziešanas — pirms tam pēkšņas izmaiņas var radīt aizdomas.
- Ja telefons pēkšņi ātri izlādējas, uzsilst vai tajā ir nepazīstamas lietotnes, iespējama izsekošanas programma (angl. stalkerware). Nedzēs to pirms aiziešanas, bet svarīgām sarunām izmanto citu ierīci.
- Pārbaudi somu un mašīnu, vai tur nav izsekošanas ierīces.
Sīkāk: Kā droši lietot šo vietni un telefonu.
5. Cilvēki un vieta, kur iet
Izvēlies vienu vai divus cilvēkus, kuri zina par plānu, un vienojies par kodvārdu, kas nozīmē „zvani policijai” vai „brauc pēc manis”. Izlem, kur dzīvosi pirmās nedēļas. Ja nav, pie kā palikt, jautā 116 006 vai 116 123 par krīzes centriem tavā pusē. Krīzes centri un patversmes ir ne tikai sievietēm — jautā arī tad, ja esi vīrietis.
6. Bērni
Ja vari, ņem bērnus līdzi un sagatavo viņu dokumentus un mīļāko lietu. Nestāsti bērniem plānu iepriekš — viņiem to būs grūti noslēpt. Pēc aiziešanas pasaki bērnudārzam vai skolai, kurš drīkst bērnus paņemt. Par dzīvesvietas un saskarsmes jautājumiem konsultējies ar juristu vai zvani 116 006. Vairāk par to — sadaļā „Variācijas”.
Bērniem un pusaudžiem ir savs tālrunis: 116 111.
7. Pateikt vai nepateikt
Ja otrs ir bijis agresīvs, draudējis vai kontrolējis, nepaziņo par aiziešanu iepriekš. Aizej, kad otra nav mājās, un pasaki par lēmumu no drošas vietas — īsi, rakstiski vai caur trešo personu. Ja vardarbības nav bijis, bet baidies no scēnas, runā publiskā vietā vai kāda klātbūtnē.
Nekas vairāk nav jāpaskaidro.
Pirmās 72 stundas
- Kad esi drošībā, pasaki savam atbalsta cilvēkam.
- No drošas ierīces nomaini paroles, izraksties no visām ierīcēm, izslēdz atrašanās vietas kopīgošanu.
- Saglabā katru ziņu. Nedzēs un neatbildi uz provokācijām.
- Gaidi solījumus, vainošanu un ziņas caur kopīgiem draugiem vai radiem, kas pēkšņi sāk „tikai gribēt palīdzēt” un aizstāv otru. Tos sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys). Tas nav pierādījums, ka kļūdies.
- Ēd, guli un nepieņem lielus lēmumus. Ilgas un šaubas šajās dienās ir normālas — tā ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond), emocionāla piesaiste, kas izveidojas, kad sāpes un atvieglojums mijas atkal un atkal. Tā nav zīme atgriezties.
- Rēķinies, ka pat viena neitrāla ziņa („ceru, ka tev viss ir labi”) vai viena normāla saruna var justies kā milzīgs atvieglojums. Otram nekas nav jādāvina un nekas nav jāsola: pēc ilgāka laika, kad bija slikti, pietiek ar to, ka kādu dienu nav briesmīgi. Tas ir tas pats mehānisms, kas tevi turēja, nevis pierādījums, ka otrs ir mainījies.
- Ja ir draudi vai otrs ierodas pie tevis — zvani 110 vai 112.
Tiesiskā aizsardzība Latvijā
- Lēmums par nošķiršanu. Ja ir vardarbības draudi, policija var uzlikt otram pienākumu uz laiku līdz 8 dienām atstāt kopīgo mājokli, netuvoties tev un nesazināties ar tevi nekādā veidā.
- Pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Ja aizsardzība vajadzīga ilgāk, vari vērsties tiesā. Tā attiecas uz fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, arī no bijušā partnera. Pieteikumu var iesniegt ar policijas palīdzību.
Tas attiecas uz vardarbību, nevis uz cietušā dzimumu. Vīrietis var zvanīt 110 un lūgt aizsardzību tieši tāpat kā sieviete.
Šī ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija.
Pagaidu aizsardzība pret vardarbībuKā pieteikt, soli pa solim Palīdzība Latvijā112 · 116 123 · 116 006 · 110Ja meklē psihologu
Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par vardarbību attiecībās, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt pāri. Slazds ir padomi, kas vardarbību uztver kā parastu konfliktu: „izrunājieties”, „mēģiniet saprast viens otru”, „vainīgi ir abi”, pāru vai ģimenes terapija kopā ar otru, „dodiet vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar normālu cilvēku — to izmanto pret tevi, un kopīga sesija aiziešanas posmā var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās, neiesaka.
Kā pārbaudīt speciālistu:
- Vai viņš vai viņa tev tic, neprasot to pierādīt?
- Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole (angl. coercive control)?
- Vai neuzspiež kopīgas sesijas vai „izlīgšanu”?
- Vai domā par tavu drošību un to, kā tu redzi notikušo?
Ja pēc sesijas tev ir vēl lielāks apjukums, vainas sajūta vai spiediens atgriezties pie otra, tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula ir ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības ekspertēm — YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā. Arī 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.
Variācijas
Situācijas no cilvēka uz cilvēku ļoti atšķiras, bet princips ir viens: vispirms plāns, tad aiziešana, tad saruna — ja tā vispār vajadzīga. Te ir tas pats plāns dažādos dzīves apstākļos. Visi stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem.
Partneris, ar kuru dzīvojat kopā
Šī ir sarežģītākā situācija, jo otram ir piekļuve tavām lietām, telefonam un ikdienai. Viss, ko gatavo, jāgatavo tā, lai mājās nekas nemainītos: dokumentu kopijas mākonī, nauda pie cita cilvēka, lieku somu glabā draugs. Aiziešanas diena ir tā, kad otra nav mājās. Ja mājoklis ir tavs vai kopīgs un negribi pamest savas mājas, vari lūgt policijai nošķiršanu — tad no mājokļa uz laiku jāaiziet otram, nevis tev.
Partneris, ar kuru nedzīvojat kopā
Elīna un Roberts nedzīvoja kopā, bet Roberts zināja viņas darba grafiku, ņēma viņas mašīnu, kad vajadzēja, un viņam bija viņas dzīvokļa atslēgas. Kad Elīna pateica, ka attiecības beidzas, viņš nākamajās dienās „nejauši” gaidīja viņu pie darba.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Andris un Kristiāna nedzīvoja kopā, bet Kristiāna zināja viņa paroles, ņēma viņa karti, kad vajadzēja, un viņai bija viņa dzīvokļa atslēgas. Kad Andris pateica, ka attiecības beidzas, viņa nākamajās dienās rakstīja viņa draugiem un priekšniekam, ka viņš „ir bīstams”, un vakaros raudot sēdēja uz viņa kāpnēm.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Liekas, ka aiziet ir vienkārši — vienkārši vairs nesatiekaties. Bet otrs bieži zina tavu adresi, darbu, draugus un paroles. Plānā ielikt: nomainīt atslēgas vai slēdzeni, atgūt savas lietas no otra mājokļa kopā ar kādu, nevis vienatnē, pārbaudīt kopīgotās atrašanās vietas un sociālo tīklu pieejas, pateikt darbā vai kaimiņiem, ka otru nelaist iekšā. Ja otrs tevi gaida, seko vai raksta pēc tava skaidrā „nē”, saglabā visu — arī tas ir iemesls vērsties policijā un tiesā. Pagaidu aizsardzība attiecas arī uz bijušo partneri.
Aiziešana ar bērniem
- Pirms aiziešanas sagatavo bērnu dokumentus, zāles, mīļāko rotaļlietu un skolas lietas. Pieraksti, ko bērni ir redzējuši vai dzirdējuši un kā viņi to pārdzīvo.
- Par dzīvesvietu un saskarsmi konsultējies ar juristu, pirms pieņem lēmumus, ko vēlāk grūti mainīt. Zvani 116 006, tur palīdzēs saprast, kur vērsties.
- Pēc aiziešanas otrs var izmantot bērnus, lai atjaunotu kontaktu: „bērns raud pēc tevis”, „atbrauc pats pakaļ”„atbrauc pats pakaļ”„atbrauc pati pakaļ”, ziņas caur bērnu. Saziņa par bērniem — rakstiski, īsi, tikai par lietu. Palīdz BIFF princips: īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri (angl. brief, informative, friendly, firm).
- Bērnu nodošana notiek publiskā vietā, caur skolu vai bērnudārzu vai ar trešo cilvēku.
- Ja kopīga audzināšana ar otru nav iespējama bez konfliktiem, palīdz „paralēla audzināšana” (angl. parallel parenting): katrs vecāks savā laikā dara pa savam, un saziņa starp jums ir minimāla.
- Nerunā ar bērniem slikti par otru vecāku. Pasaki vienkārši: „Mēs dzīvosim atsevišķi. Tā nav tava vaina. Tu vari mīlēt mūs abus.”
Finansiāla atkarība
Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse vai financial abuse) ir tad, kad otrs kontrolē naudu, lai tu nevarētu aiziet: nedod piekļuvi kontiem, prasa atskaites par katru eiro, neļauj strādāt, ņem kredītus uz tavu vārdu. Tā var skart ikvienu — arī vīrieti, kura alga iet uz sievas kontuarī vīrieti, kura alga iet uz sievas kontuarī sievieti, kurai vīrs neļauj strādāt un naudu izsniedz pa eiro, un pensionāru, kura pensiju pārvalda pieaudzis bērns.
- Sāc ar mazumiņu: dažiem eiro nedēļā, ko glabā pie uzticama cilvēka.
- Pieraksti visu, kas saistīts ar kopīgo naudu: kontus, kredītus, īpašumus, ienākumus. Nofotografē līgumus.
- Pārbaudi, vai uz tava vārda nav kredītu vai parādu, par kuriem nezini.
- Jautā pašvaldības sociālajam dienestam par pabalstiem un krīzes dzīvesvietu, un 116 006 — kur vērsties tālāk.
- Ja nav darba, domā par pirmo, pat vienkāršu darbu vai kursiem kā daļu no plāna, nevis kā kaut ko „pēc tam”.
Atceries: tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību arī pret ekonomisku vardarbību.
Kad pāri dara pieaudzis bērns un tu esi vecāka gadagājuma cilvēks
Pēteris ir 74 gadus vecs. Viņa pieaugusī meita pēc šķiršanās pārvācās atpakaļ pie viņa „uz pāris mēnešiem”. Pēc diviem gadiem viņa pārvalda tēva pensiju, kliedz, ja viņš prasa naudu zālēm, un kaimiņiem stāsta, ka „tētim sāk jukt prāts”. Kad viņa kādu nedēļu ir mierīga un vakarā uzvāra tēju, Pēteris jūtas gandrīz laimīgs — un nekur nezvana.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Valentīna ir 72 gadus veca. Viņas pieaugušais dēls pēc šķiršanās pārvācās atpakaļ pie viņas „uz pāris mēnešiem”. Pēc diviem gadiem viņš pārvalda mātes pensiju, sit ar dūri pa galdu, ja viņa prasa naudu zālēm, un kaimiņiem stāsta, ka „mammai sāk jukt prāts”. Kad viņš kādu nedēļu ir mierīgs un salabo krānu, Valentīna jūtas gandrīz laimīga — un nekur nezvana.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šeit „aiziet” bieži nozīmē nevis pašampašampašai izvākties, bet panākt, lai izvācas pieaugušais bērns, vai atgūt kontroli pār savu naudu. Tas ir īpaši grūti: tas ir tavs bērns, ir kauns („tā taču ir mana audzināšana”) un bailes palikt vienamvienamvienai. Un, kā Pētera stāstākā Pētera stāstākā Valentīnas stāstā, pietiek ar vienu mierīgu nedēļu, lai viss liktos „ne tik traki”. Nekas nav jādāvina — pietiek, ka kādu laiku nav kliedzienu.
- Atsauc izsniegtās pilnvaras un bankā pajautā, kā aizsargāt kontu un pensiju.
- Pastāsti par notiekošo kādam ārpus mājas: ģimenes ārstam, citam radiniekam, kaimiņam, sociālajam dienestam.
- Zvani 116 123 vai 116 006. Tur runā arī krieviski un nesteidzina.
- Ja ir draudi vai vardarbība mājās, zvani 110 vai 112 un jautā policijai par nošķiršanu.
- Glabā dokumentus, zāles un naudas daļu vietā, kur pieaugušais bērns nepiekļūst.
Kad pieaudzis bērns attālinās no vecāka
Ja vardarbīgs ir vecāks, aiziešana nozīmē izlemt, cik daudz kontakta tev vispār vajag. Ir divas pazīstamas pieejas:
- Mazs kontakts (angl. low contact) — satiecaties reti, uz īsu laiku, uz neitrālas teritorijas, par drošām tēmām. Tu nosaki, kad un cik ilgi.
- Bez kontakta (angl. no contact) — tu pārtrauc saziņu pilnībā: nezvani, neatbildi, bloķē. To izvēlas, kad jebkurš kontakts atkal un atkal beidzas ar pazemojumu, draudiem vai sabojātām nedēļām.
Dace saprata, ka pēc katras svētdienas pusdienām pie mātes viņa nedēļu jūtas kā pēc slimības. Māte kritizēja viņas vīru, bērnus un svaru, un, ja Dace iebilda, visa radu saime uzzināja, ka „Dace atkal apvainojas”. Dace sāka ar mazu kontaktu — vienu īsu kafiju mēnesī kafejnīcā. Pēc gada, kad māte sāka zvanīt Daces bērniem aiz viņas muguras, Dace pārtrauca kontaktu pilnībā.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Jānis saprata, ka pēc katras svētdienas pusdienām pie tēva viņš nedēļu jūtas kā pēc slimības. Tēvs izsmēja viņa darbu un algu, arī to, kā viņš audzina dēlu, un, ja Jānis iebilda, tēvs sita ar dūri pa galdu un visai radu saimei paziņoja, ka „dēls viņu vairs neciena”. Jānis sāka ar mazu kontaktu — vienu īsu kafiju mēnesī kafejnīcā. Pēc gada, kad tēvs sāka gaidīt Jāņa dēlu pie skolas aiz Jāņa muguras, Jānis pārtrauca kontaktu pilnībā.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
- Nav obligāti rakstīt garu vēstuli ar paskaidrojumiem. To, visticamāk, izmantos pret tevi. Pietiek ar vienu teikumu vai neko.
- Gaidi lidojošos pērtiķus: radus, kuri saka „viņa taču ir tava māte” vai „viņš vairs nav jauns”„viņa taču ir tava māte” vai „viņa vairs nav jauna”„viņš taču ir tavs tēvs” vai „viņš vairs nav jauns”. Vari atbildēt vienreiz un īsi un tad vairs neiesaistīties.
- Kad kontakts nav izbēgams (bēres, mantojums, kopīgs īpašums), palīdz pelēkais akmens (angl. grey rock) — tu atbildi garlaicīgi, īsi un bez emocijām, lai otram nav, ko izmantot.
- Ja baidies, ka vecāks ieradīsies pie tevis, nesaki jauno adresi un palūdz radiem to neizpaust.
- Vainas apziņa pēc tam ir normāla. Tā nenozīmē, ka rīkojies nepareizi.
Kad jāattālinās no brāļa vai māsas
Aivars gadiem aizdeva naudu brālim vai māsaimāsaibrālim un klausījās, ka „tev jau vienmēr viss bija vieglāk”. Kad viņš pirmo reizi atteica, brālis vai māsamāsabrālis sāka zvanīt viņa sievai un vecākiem un stāstīt, ka Aivars „pamet ģimeni grūtā brīdī”. Aivars nerakstīja garu paskaidrojumu. Viņš vecākiem pateica vienu teikumu — „ar naudu es vairs nepalīdzu, un par to es nerunāšu” —, uz mēnesi izslēdza brāļa vai māsasmāsasbrāļa zvanus un satikās tikai ģimenes svētkos, kur bija arī citi cilvēki. Tas pats princips: vispirms robeža un atbalsts, tad saruna, ja tā vispār vajadzīga.
Vīrietis saka „es pats sazināšos”. Tas der arī brālim vai māsai un vīratēvam vai sievasmātei, ja viņi ir tie, no kuriem jāattālinās.
Kad jāaiziet no vardarbīga priekšnieka vai darba
Mobings jeb sistemātiska ņirgāšanās darbā (angl. workplace bullying) izskatās citādi nekā mājās, bet mehānisms ir tas pats: vienam ir vara, un to izmanto, lai tevi pazemotu, kontrolētu un noturētu.
Kārlis trīs gadus strādāja pie vadītāja, kurš sapulcēs viņu publiski izsmēja, naktīs sūtīja uzdevumus un draudēja, ka „ar tādu atsauksmi tu nozarē darbu neatradīsi”. Kad vadītājam bija labs noskaņojums, viņš Kārli uzslavēja, un Kārlis nākamo mēnesi strādāja divtik smagi.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Sanita divus gadus strādāja pie vadītājas, kura sapulcēs viņu publiski izsmēja, pēc darba sūtīja garas ziņas par viņas „attieksmi” un citiem kolēģiem stāstīja, ka Sanita „nav komandas cilvēks”. Kad vadītājai bija labs noskaņojums, viņa aicināja Sanitu uz kafiju un sauca par „savu labāko cilvēku”, un Sanita nākamo mēnesi strādāja divtik smagi.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
- Pieraksti datumus, e-pastus, ziņas, lieciniekus. Glabā tos personīgajā ierīcē, bet neņem līdzi darba dokumentus un klientu datus — tas var vērsties pret tevi.
- Neziņo par aiziešanu iepriekš, ja vari. Vispirms atrodi jaunu darbu vai vismaz finanšu rezervi.
- Atsauksmes palūdz no citiem kolēģiem vai bijušajiem vadītājiem, nevis tikai no šī cilvēka.
- Veselība ir iemesls: ja nevari aizmigt, tev ir panikas lēkmes vai slimo arvien biežāk, runā ar ārstu.
- Tiesības: jautā juristam, kas pārzina darba tiesības, vai arodbiedrībai, ja tāda ir. Personāla daļa ne vienmēr ir tavā pusē — tā ir uzņēmuma pusē.
- Aiziešanas saruna ir īsa. Nav jāpaskaidro, kāpēc.
Viena dzimuma pāris, kad otrs draud tevi „atklāt”
Kristīne nevienam darbā un savai ģimenei nebija stāstījusi, ka dzīvo ar sievieti. Kad viņa pateica Sandrai, ka aiziet, Sandra atbildēja: „Aiziesi — un rīt tava māte un tavs priekšnieks uzzinās visu.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Draudi atklāt tavu orientāciju vai citu privātu informāciju bez tavas piekrišanas (angl. outing) ir kontroles instruments. Tā pati loģika ir draudiem atklāt veselības stāvokli vai publicēt intīmus attēlus.
- Atņem draudiem spēku. Ja vari, izlem tu, kam, kad un kā pastāstīt — vispirms tiem cilvēkiem, kuriem uzticies. Draudi strādā tikai tik ilgi, kamēr noslēpums ir otra rokās.
- Saglabā draudus — ziņas, ekrānuzņēmumus. Tā ir psiholoģiska vardarbība, un pret to Latvijā var lūgt pagaidu aizsardzību tiesā.
- Kopīgi draugi. Mazā kopienā visi pazīst visus, un otrs var mēģināt pārņemt draugus. Izvēlies vienu vai divus cilvēkus, kuri ir tavā pusē.
- Palīdzība ir arī tev. 116 123 un 116 006 palīdz neatkarīgi no orientācijas. Ja pirmajā sarunā jūti, ka tevi nesaprot, zvani vēlreiz vai prasi citu konsultantu.
- Apkārtējie viena dzimuma pārī biežāk nosauc vardarbību par „abpusēju strīdu”. Kritērijs paliek tas pats: kurš no jums baidās.
Sieviete, kura aiziet no vīrieša
Sievietēm bieži ir citi šķēršļi: nauda un mājoklis ir uz viņa vārda, bailes no viņa spēka un dusmām, draudi „bērnus tu vairs neredzēsi” un tas, ka citu acīs viņš ir cienījams, šarmants cilvēks. Tas viss ir reāls. Tieši tāpēc plāns ir tik svarīgs.
- Pieraksti katru reizi uzreiz pēc notikuma: datums, laiks, ko tieši teica vai darīja, vai bija liecinieki, vai redzēja bērni. Traumas nofotografē un ej pie ārsta.
- Nauda un dokumenti pirmajā vietā: savs konts, kopijas mākonī, neliela rezerve pie uzticama cilvēka.
- Ja viņš ir fiziski spēcīgāks vai jau ir draudējis, nesaki par aiziešanu, kad esat divatā. Strīda laikā neej telpās bez izejas vai ar nažiem un zini, kā ātri tikt ārā no mājas.
- Viņa šarms citu acīs nav iemesls klusēt. Tev nav jāpārliecina visi. Pietiek ar vienu cilvēku, kurš tev tic, un ar speciālistiem.
- Bērni. Draudi atņemt bērnus ir kontroles instruments. Konsultējies ar juristu, pirms izvācies, un pieraksti, kurš par bērniem ikdienā rūpējas.
- Zvani 110 vai 112, ja viņš draud vai ierodas pie tevis, un jautā par nošķiršanu.
Vīrietis, kurš aiziet no sievietes
Vīriešiem ir papildu šķēršļi: kauns („vīrietis taču nevar baidīties no sievietes”), smiekli draugu vidū, bailes, ka neticēs ne policija, ne tiesa, un bailes no nepatiesām apsūdzībām. Tas viss ir reāls. Tieši tāpēc tavs plāns ir vēl svarīgāks.
- Mierīgi, rakstiski pieraksti. Katru reizi uzreiz pēc notikuma: datums, laiks, vieta, ko tieši teica vai darīja, vai bija liecinieki, vai redzēja bērni. Bez emocijām, bez vērtējumiem — tikai fakti. Glabā tos ārpus mājām vai mākonī ar savu paroli.
- Saglabā visu: ziņas, balss ziņas, e-pastus, fotogrāfijas ar traumām, ārstu izziņas. Ja esi savainots, ej pie ārsta un pasaki, kā tas notika.
- Neatbildi ar spēku, pat aizsardzībā, ja vari aiziet. Neaiztur otru, neatņem viņai telefonu, neaizslēdz durvis. Izej no telpas vai no mājas. Tā tu nedod iemeslu apsūdzībai.
- Zvani pats. Ja tev draud vai tevi sit, zvani 110 vai 112 un mierīgi pastāsti, kas notiek. Nav jāgaida, kamēr otrs piezvanīs pirmais.
- Ja policija ierodas pēc otras puses zvana, esi mierīgs, runā faktos un pasaki, ka tev ir pieraksti.
- Pirms slepus ierakstīt sarunas, pajautā juristam, kā tos var izmantot.
- Bērni. Neizvācies bez bērniem, iepriekš neaprunājies ar juristu par dzīvesvietu un saskarsmi. Turpini piedalīties bērnu ikdienā — skola, ārsti, treniņi — un pieraksti to. Tas vēlāk parāda, kas par bērniem tiešām rūpējās.
- Atbalsts. Izvēlies vienu cilvēku, kurš tev tic. Tev nav jāpārliecina visi.
Sīkāk: Vīrieši kā upuri.
Citas formas, kuras arī vajag plānot
- Skaļā un klusā versija. Skaļā ir kliedzieni, draudi un scēnas pie durvīm. Klusā ir pēkšņa slimība tieši aiziešanas dienā, asaras, „es bez tevis nomiršu”, nedēļām ilgs klusums un tad ziņa „es tikai gribu zināt, vai tev viss ir labi”. Klusā versija nav drošāka — to ir tikai grūtāk pamanīt.
- Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es palīdzēšu tev pārvākties, tikai iedod man savas mašīnas atslēgas”, „es parūpēšos par tavu kontu, kamēr tu esi slikti”. Palīdzība, kas prasa piekļuvi tavai naudai, telefonam vai adresei, ir kontrole.
- Agrīna un vēla aiziešana. Pēc trim mēnešiem aiziet ir vieglāk praktiski, bet grūtāk sev noticēt („tas taču bija tikai viens slikts vakars”). Pēc divdesmit gadiem ir kopīgs mājoklis, bērni un draugi, un plānam vajag vairāk laika. Abos gadījumos princips ir tas pats.
- Tiešsaistē. Ja attiecības bija tikai internetā vai pēc aiziešanas turpinās tur: bloķē, saglabā ekrānuzņēmumus pirms bloķēšanas, pārbaudi privātuma iestatījumus un kopīgus kontus. Draudi publicēt intīmus attēlus ir iemesls vērsties policijā.
- Draugs. Arī no draudzības var „aiziet” — ar mazu kontaktu vai bez kontakta, tieši tāpat kā no vecāka.
- Brālis vai māsa. Arī no brāļa vai māsas var „aiziet” — ar mazu kontaktu vai bez kontakta, tieši tāpat kā no vecāka.
- Vīratēvs vai sievasmāte un citi radi. Arī no radinieka var „aiziet” — ar mazu kontaktu vai bez kontakta, tieši tāpat kā no vecāka.
Mīti
Iedziļinies
- Termini: pelēkais akmens — kad pilnībā pārtraukt kontaktu nevar, hūverings, lidojošie pērtiķi, klusēšanas sods.
- Kāpēc ir tik grūti aiziet: Traumatiskā saikne.
- Kā izskatās viss aplis: Cikls no sākuma līdz beigām.
- Nākamā nodarbība šajā modulī: Dokumentēšana, kas noder policijā un tiesā.
- Ja esi vīrietis: Vīrieši kā upuri.
Saistīts
Avoti
- Campbell, J. C., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: Results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. New York: Putnam.
- Durvasula, R. (2015). Should I Stay or Should I Go? Surviving a Relationship with a Narcissist. New York: Post Hill Press.
- Tiesu administrācija: atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116 006 (ta.gov.lv).
- Nacionālais veselības dienests: vienotais krīžu tālrunis 116 123 (vmnvd.gov.lv).
- Cilvēktiesību gids: lēmums par nošķiršanu un pagaidu aizsardzība pret vardarbību (cilvektiesibugids.lv).