Hūverings
AngliskiHooveringMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.
Meklē arī: hūverings, huverings, hovērings, hoovering, huveringa, хуверинг, хувер, narciss atgriežas
Hūverings ir mēģinājumi atvilkt tevi atpakaļ attiecībās pēc šķiršanās, strīda vai tavas distancēšanās — ar atvainošanos, nostalģiju, krīzēm, solījumiem vai spiedienu caur citiem —, kuru mērķis ir atgūt kontroli, nevis mainīt to, kas notika.
Hūverings (angl. hoovering, pēc putekļsūcēju zīmola Hoover) nozīmē „iesūkt atpakaļ”. Tas notiek, kad tu esi aizgājis, esi paziņojis par pārtraukumu vai vienkārši attālinies — un otrs pēkšņi ir mīļš, nožēlo, atceras labos laikus, piedzīvo krīzi, sūta ziņas caur draugiem vai vienkārši uzraksta parastu „kā tev iet?”. Būtība nav pašā atgriešanās vēlmē. Cilvēki drīkst gribēt atpakaļ. Būtība ir tajā, ka mērķis ir atjaunot kontroli pār tevi, nevis mainīt to, kas notika.
Hūverings ir daļa no atkārtota loka, kurā siltums mijas ar aukstumu un sāpēm (to sauc par vardarbības ciklu). Tas sākas pēc tam, kad otrs tevi pēkšņi atstūma vai pameta (angliski šo posmu sauc discard), vai pēc tam, kad aizgāji tu pats, un atkal ved atpakaļ uz „labo posmu”. Angliski meklē hoovering — tā atradīsi daudz vairāk materiālu: klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video, grāmatas, pētījumus un tūkstošiem cilvēku stāstu.
Kā tas izklausās
Katrā no šīm situācijām teiktais varētu būt arī patiess. Atšķirība parādās tajā, kas notiek pēc tam.
Kāpēc tā dara
Galvenais iemesls ir viens: beidzās barošana (angl. narcissistic supply). Cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību dzīvo no tā, ko saņem no citiem — uzmanības, apbrīnas, kontroles un arī tavām reakcijām: asarām, dusmām, bailēm, lūgumiem. Vairāk: narcistiskā barošana. Kad tu aizej, šis avots izsīkst. Otrs parasti jau ir atradis jaunu avotu — jaunu partneri, jaunu draugu loku, jaunu apbrīnotāju. Bet jaunā barošana arī beidzas: jaunais cilvēks ierauga masku un aiziet, apbrīna noplok, ikdiena kļūst garlaicīga. Tad otrs atgriežas pie vecajiem avotiem, un tu esi viens no tiem. Tāpēc hūverings tik bieži sakrīt ar brīdi, kad otra jaunās attiecības izjūk vai viņam vai viņai vienkārši kļūst tukši.
Tas nozīmē: ziņa „es sapratu, ko pazaudēju” parasti nenozīmē, ka otrs ir mainījies. Tā nozīmē, ka viņam vai viņai atkal kaut kā pietrūkst. Tu nesaņem otru cilvēku — tu saņem to pašu ciklu, kas sākas no jauna.
Barošana nav tikai mīlestība. To dod viss, kas pierāda otram, ka viņam ir vara pār tevi:
- Kontroli. Tu aizgāji pats — tas ir zaudējums, ko daži cilvēki nespēj pieņemt. Atgriezt tevi nozīmē „uzvarēt”.
- Uzmanību un apstiprinājumu. Cilvēks, kurš apbrīnoja vai kalpoja, bija ērts. Bez tevis kļūst tukšāk vai neērtāk.
- Tēlu. Ja tu aizej un stāsti, kas notika, cieš otra tēls ģimenē, darbā, draugu lokā. Atgriešanās to „izlabo”.
- Praktisko. Dzīvoklis, nauda, bērnu aprūpe, sadzīve.
- Pārbaudīt robežas. Dažreiz hūverings ir tests: vai tu vēl atbildēsi? Katra atbilde parāda, ka durvis ir vaļā. Tāpēc tik bieži pirmā ziņa ir sīka un nevainīga — to ir viegli atbildēt.
Svarīgi: hūverings bieži izskatās kā mīlestība, jo tas izmanto tās pašas atmiņas un vārdus, ko attiecību sākumā izmantoja mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) — ļoti strauja, intensīva uzmanība, kas ātri piesaista.
Ko tas nodara tev
- Atgriež šaubas. Tieši brīdī, kad tu sāki redzēt skaidrāk, pienāk ziņa, kas liek domāt: „Varbūt es pārspīlēju?”
- Pastiprina saikni. Pētījumi par noraidītiem mīlētājiem rāda, ka atšķiršanās aktivizē tās pašas smadzeņu sistēmas, kas saistītas ar atlīdzību un atkarību. Tāpēc katra ziņa jūtas kā neliels atvieglojums, un tieši tāpēc ir tik grūti neatbildēt. Šī pieķeršanās cilvēkam, kurš tevi sāpināja, ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond).
- Liek justies atbildīgam. Draudi, krīzes, ziņas par slimību uzliek tev pienākumu „glābt”.
- Nogurdina. Pastāvīga gatavība — vai rakstīs, vai piezvanīs, vai parādīsies pie durvīm.
- Ja tu atgriezies — ļoti bieži nākamais loks ir īsāks un smagāks, un meklēt palīdzību kļūst vēl kaunīgāk. Tā nav tava vaina.
Normāli vai vardarbība?
Cilvēki šķiras, nožēlo un dažreiz tiešām mainās. Lai atšķirtu hūveringu no patiesas atvainošanās, skaties uz šiem kritērijiem:
- Konkrētība. Patiesa atvainošanās nosauc, ko tieši izdarīja un kā tas tevi ietekmēja. Hūverings runā par savām jūtām: „Man bez tevis ir slikti.”
- Tavs lēmums paliek tavs. Patiesa nožēla nepieprasa, lai tu atgriezies, un pieņem „nē”. Hūverings pieaug, kad tu atsakies.
- Pārmaiņas notiek bez tevis. Ja cilvēks tiešām mainās, viņš to dara savā dēļ, ilgstoši un neatkarīgi no tā, vai tu atgriezīsies.
- Ceļi uz tevi. Patiesa nožēla nesūta draugus, radus un bērnus kā vēstnešus un neizmanto krīzes, lai tevi piespiestu.
- Kas notiek pēc atgriešanās. Vai uzvedība pēc dažām nedēļām atkal ir tāda pati? Ja tā jau ir notikusi divas vai trīs reizes, tā vairs nav nejaušība, tā ir atkārtota uzvedība.
Kā uzvedas otrs
Cilvēks, kurš patiesi nožēlo, runā par to, ko izdarīja, nevis par to, cik viņam grūti. Tiek dots laiks un telpa. Tavi tuvie netiek iesaistīti. Ja pārmaiņas ir īstas, tās ir redzamas mēnešos, ne dienās, un tās nav atkarīgas no tavas atbildes.
Manipulatīvs cilvēks maina taktiku, kad viena nestrādā: mīļums, tad aizvainojums, tad krīze, tad draudi, tad atkal mīļums. Kad tu atgriezies, pārmaiņas izzūd — dažreiz dažu dienu laikā. Tāds cilvēks var atgriezties arī tikai tāpēc, lai „pārbaudītu”, vai tu vēl atbildēsi, un atkal pazust.
Draugs no malas bieži redz, ka tu pēc katras ziņas izskaties sliktāk, nevis labāk, un ka stāsts „šoreiz viss būs citādi” atkārtojas.
Kas tas nav
- Viena normāla ziņa, kas neko neprasa. „Ceru, ka tev iet labi” no cilvēka, kurš pēc tam pieņem tavu klusumu, vai mantu nodošana — tas vēl nav hūverings. Tā kļūst par hūveringu, ja tai seko spiediens, kad tu atbildi, vai jaunas ziņas, kad tu klusē.
- Patiesa atvainošanās, kas nosauc konkrēto un nepieprasa atgriešanos.
- Kopīgi bērni. Ja jums ir bērni, kontakts par viņiem ir nepieciešams. Hūverings sākas, kad bērnu jautājumi kļūst par ieganstu runāt par „mums”.
- Tava paša ilgas. Ja tu gribi atgriezties, tā nav vājuma pazīme. Tā ir saiknes daļa.
Variācijas
Situācijas katram ir citādas, bet mehānisms ir tas pats: pēc attāluma nāk kontakts, kas atkal atver durvis, un, tiklīdz tu atkal esi tuvumā, viss atgriežas kā agrāk.
Mazais, neitrālais hūverings
Hūverings nav obligāti ziedi, asaras vai draudi. Bieži tas ir tik sīks, ka tev kļūst neērti pat to nosaukt:
- viena parasta ziņa: „Sveiks. Kā tev iet?”;
- apsveikums dzimšanas dienā vai Jaunajā gadā;
- „ieraudzīju šo dziesmu un iedomājos par tevi”;
- atdota aizņemtā grāmata vai jaka, „es tikai garām braucu”;
- „tikai gribēju uzzināt, kā bērniem iet”, lai gan par bērniem jūs jau sazināties noteiktā kārtībā un viss ir norunāts;
- „patīk” zem tava ieraksta sociālajos tīklos vai tava stāsta noskatīšanās pēc mēnešiem klusuma.
Šādas ziņas ir spēcīgas tieši tāpēc, ka tās izskatās nevainīgas. Pēc mēnešiem ilgas spriedzes viens normāls teikums jūtas kā atvieglojums, un atvieglojums piesaista tikpat stipri kā dāvana. Tu atbildi, jo „būtu rupji neatbildēt”. Un tad paskaties, kas notiek: ja pēc tavas atbildes nāk nākamā ziņa, tad vēl viena, tad aicinājums tikties, tad vecie pārmetumi, — sīkā ziņa bija durvju pārbaude. Tev nav pienākuma atbildēt pieklājīgi cilvēkam, kurš tevi ilgstoši sāpināja.
Attiecībās ar partneri
- Sieviete pret vīrieti. Viņa pēc šķiršanās raksta tev naktīs, sūta kopīgas bildes, atgādina, ka „neviena cita tevi tā nesapratīs”. Kad tu neatbildi, pienāk ziņa, ka viņa stāstīs visiem, kāds tu esi. Vīriešiem par to ir grūti runāt, jo apkārtējie saka: „Nu, viņa tevi taču mīl.” Vīrieši piedzīvo vardarbību no sievietēm, un viņiem tic retāk. Šī lapa ir arī tev.
- Vīrietis pret sievieti. Viņš parādās pie tavām durvīm ar ziediem, raud, sola ārstēties, zvana tavai mātei. Kad tu nepiekrīti, ziedi pārvēršas dusmās.
- Viendzimuma pāris. Mazā kopienā jums ir tie paši draugi, tās pašas vietas, tas pats bārs. Bijusī partnere „nejauši” ir visur, kur tu, un caur kopīgiem draugiem nodod, cik viņai ir slikti. Aiziet ir grūtāk, jo ar attiecībām tu vari zaudēt arī visu savu loku.
Pēc šķiršanās ar kopīgiem bērniem
- Kopīgais vecāks. Bijušais vīrs bērnu nodošanas brīdī saka: „Varbūt paliec uz vakariņām, bērniem tas patiktu.” Vai bijusī sieva sūta ziņu: „Mazā vakar raudāja, ka tētis ar mammu vairs nav kopā.” Bērni kļūst par tiltu atpakaļ. Tas ir viens no grūtākajiem hūveringa veidiem, jo pilnībā pārtraukt kontaktu nevar. Palīdz, ja sarunas notiek rakstiski un tikai par bērniem.
Ģimenē
- Vecāks pret bērnu. Pusaudzis pēc kārtējā kliedziena ieslēdzas savā istabā. Tēvs pēc stundas atnāk ar picu un saka: „Aizmirstam, labi?” Nekas netiek izrunāts, bet bērns ir tik atvieglots, ka pieņem. Tā bērns mācās, ka pēc sāpēm nāk labums un ka jautāt „kāpēc” nevajag.
- Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tu esi pārtraukusi kontaktu ar māti. Pēc pusgada viņa atsūta ziņu: „Es tikai gribu redzēt mazbērnus. Vai tas ir par daudz prasīts?” Mazbērni kļūst par ceļu atpakaļ pie tevis.
- Brālis vai māsa. Pēc strīda par mantojumu brālis nerunā gadu, tad atsūta bildi no jūsu bērnības: „Atceries?” Nākamā ziņa jau ir par to, ka „tev vajadzētu parakstīt” vai „mamma būtu gribējusi, lai mēs saturamies kopā”.
- Pieaudzis bērns pret gados vecu vecāku. Dēls, kurš aizņēmās naudu un pazuda, pēc gada zvana mātei ar siltu balsi: „Mammu, es tā ilgojos.” Pēc divām sarunām atkal parādās „mazs aizdevums”.
- Vīra vai sievas vecāki. Pēc tam, kad jūs noteicāt robežas, vīramāte sūta dāvanas bērniem un ielūgumus uz svētkiem, kuros tu atkal esi „vienīgā, kas visu sabojā”, ja neatbrauksi.
Darbā un draudzībā
- Vadītājs vai kolēģis. Bijušais vadītājs zvana pēc tavas aiziešanas: „Tikai viens jautājums par projektu”, un tad vēl viens, un tad „varbūt vari palīdzēt pa vakariem”.
- Draugs vai draudzene. Draudzene, ar kuru tu pārtrauci kontaktu, uzraksta: „Man tevis pietrūkst. Aizmirsīsim to muļķīgo strīdu.” „Muļķīgais strīds” bija gadiem ilga tavas uzticības izmantošana, par ko viņa tā arī neatvainojas.
Tiešsaistē
- Digitālais hūverings. Atbloķēšana un atkal bloķēšana, jauni profili, ziņas no drauga telefona, e-pasts uz darba adresi, komentāri zem taviem ierakstiem, „nejauša” zvanīšana naktī. Tam pieder arī ziņas caur kopīgiem draugiem un radiem — cilvēkiem, kurus izmanto kā vēstnešus un spiedienu uz tevi. Tos sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).
Skaļā un klusā versija
- Skaļā. Draudi, krīzes, parādīšanās pie durvīm, „es bez tevis nedzīvošu”, stāsti visiem par to, cik tu esi nežēlīgs.
- Klusā. Neviena liela vārda. Tikai laiku pa laikam „sveiks”, dzimšanas dienas apsveikums, viens „patīk” zem tava ieraksta. Tas ir pietiekami, lai tu atkal domātu par šo cilvēku, lai tu nekad līdz galam neaizvērtu durvis.
Agrīnā un vēlīnā versija
- Agrīnā. Dažas dienas vai nedēļas pēc aiziešanas, kad sāpes ir vēl svaigas un tu vēl esi nestabils.
- Vēlīnā. Pēc gadiem, kad tu jau dzīvo jaunu dzīvi: jaunas attiecības, laulības, bērna piedzimšana. Ziņa „es tikko uzzināju, apsveicu” vai „es bieži par tevi domāju” pēc pieciem gadiem var atvērt vecās brūces un vecās šaubas.
„Gādīgā” versija
- „Es tikai uztraucos par tevi.” „Vai tu ēd? Tu izskatījies novājējusi.” „Ja vajag naudu, pasaki.” Rūpes, kas atnāk pēc tam, kad tu aizgāji, un liek tev justies kā bērnam, kurš bez otra netiks galā. Tās ir sirsnīgas tikai tikmēr, kamēr tu tās pieņem.
Kā reaģēt
- Izlem iepriekš, nevis brīdī, kad pienāk ziņa. Uzraksti sev: ko tu dari, ja otrs raksta, ja zvana, ja parādās.
- Uzraksti realitātes sarakstu. Konkrēti notikumi, kāpēc aizgāji. Izlasi to, pirms atbildi — arī uz mazu, neitrālu ziņu.
- Ja kontakts nav vajadzīgs — neatbildi. Klusēšana ir pilna atbilde. Ja kontakts ir vajadzīgs (bērni, mantas) — tikai īsi, praktiski un bez emocijām. Šo pieeju sauc par pelēko akmeni (angl. grey rock): tu kļūsti tikpat neinteresants kā akmens ceļmalā. Vairāk: pelēkais akmens.
- Pasargā savus tuvos. Pasaki draugiem un ģimenei, ka tu negribi, lai viņi tev nodod otra ziņas.
- Nepiekrīti pāru terapijai, kamēr ir vardarbība. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas to neiesaka: kopīgā sesijā tava atklātība var tikt izmantota pret tevi, un tas var palielināt risku.
Kad nerunāt vispār. Ja hūverings pāriet draudos vai izsekošanā vai otrs parādās pie tavām durvīm vai darbā, tas vairs nav sarunas jautājums. Aiziešanas posms ir visbīstamākais. Izveido drošības plānu, pieraksti katru gadījumu ar datumu, zvani 110 vai 112. Latvijā policija var izdot lēmumu par nošķiršanu (uz laiku līdz 8 dienām otram jāatstāj kopīgais mājoklis un nedrīkst tev tuvoties), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret bijušo partneri.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc narciss atgriežas?
Tāpēc, ka beidzās barošana (angl. narcissistic supply) — uzmanība, apbrīna, kontrole un tavas emocijas, no kurām otrs dzīvo. Visbiežāk ir tā: pēc tevis bija jauns avots — jauns partneris, jauni draugi, jauni apbrīnotāji. Arī jaunais avots izsīka: jaunais cilvēks ieraudzīja masku un aizgāja, vai apbrīna vienkārši beidzās. Tad otrs atgriežas pie vecajiem avotiem, jo tie jau vienreiz „strādāja”. Otrs nav mainījies un nav sapratis, ko pazaudēja. Viņam vai viņai atkal kaut kā pietrūkst, un tu esi tuvākais avots. Ja atgriezīsies, sāksies tas pats cikls — un parasti īsāks un sliktāks.
Vai viena „kā tev iet?” ziņa jau ir hūverings?
Pati par sevi — ne vienmēr. Skaties uz to, kas bija pirms tam un kas notiek pēc tam. Ja to raksta cilvēks, kurš tevi ilgstoši sāpināja, ja tā pienāk tieši tad, kad tev kļuva labāk, un ja pēc tavas atbildes nāk nākamais solis — tikšanās, pārmetumi, lūgumi —, tad tā ir durvju pārbaude. Tev nav jāatbild, lai būtu labs cilvēks.
Vai narciss var mainīties?
Godīgā atbilde: cilvēki var mainīt uzvedību, bet tikai ar ilgu darbu, ko viņi dara paši savā dēļ, un tas notiek ļoti reti. Ja vardarbīgā uzvedība jau ir atkārtojusies, šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši — drošības plāns palīdz to izdarīt. Normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai traks esi tu. Ja tā notiek, apjukums jau ir signāls. Par to, kā otrs liek tev šaubīties par savu atmiņu un prātu: gāzlaitings (angl. gaslighting) un Apjukums ir simptoms.
Vai iet uz pāru terapiju, ja otrs to piedāvā?
Kamēr ir vardarbība — nē. Arī Latvijā ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits ir mācījies par narcistisku vardarbību, traumu un situācijām, kad viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu otra dzīvi (angl. coercive control). Labi domāts padoms „izrunājiet to”, „mēģiniet saprast viens otru” vai „dodiet vēl vienu iespēju” var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi speciālistu: vai tevi uzklausa un tic, nepieprasot pierādījumus; vai zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne; vai nespiež uz kopīgām sesijām un „samierināšanos”; vai runā par tavu drošību. Ja pēc sesijas tu jūties vēl vairāk apjucis vai vainīgs, meklē citu speciālistu — problēma nav tevī. Pa to laiku: 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību, un angliski daudz noderīga ir klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā DoctorRamani un grāmatās „Should I Stay or Should I Go?” (2015) un „It’s Not You” (2024).
Cik ilgi hūverings turpinās?
Nav likuma. Bieži tas atkārtojas ap svētkiem, dzimšanas dienām, kad otram neizdodas jaunas attiecības vai kad tu sāc justies labi. Jo mazāk atbilžu, jo retāk mēģinājumi parasti atkārtojas — bet dažreiz pirms tam tie kļūst skaļāki.
Ko darīt, ja es jau atgriezos?
Bez kauna. Atgriešanās ir ļoti bieža, un tā ir saiknes daļa, nevis tavs raksturs. Pieraksti, ko tagad redzi, un turpini plānot drošā tempā. Vairāk par to: traumatiskā saikne un Cikls no sākuma līdz beigām.
Saistīts
Avoti
- Walker, L. E. (1979). The Battered Woman. Harper & Row.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6, 139–155.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Putnam.