Ekonomiskā vardarbība

Ekonomiskā vardarbība nav par to, cik jums ir naudas. Tā ir par to, kurš par naudu lemj un kam ir izeja. Viens cilvēks pakāpeniski pārņem kontroli pār otra ienākumiem, kontiem, darbu, dokumentiem vai mantu, līdz otrs vairs nevar patstāvīgi nopirkt biļeti, īrēt dzīvokli vai vienkārši aiziet. Angliski to sauc economic abuse vai financial abuse (arī financial control). Latviski par to raksta maz, bet, meklējot angliski, atradīsi daudz pētījumu, pieredzes stāstu un video, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Tas ir viens no visbiežāk nepamanītajiem vardarbības veidiem, jo no malas izskatās pēc „viņš vienkārši labi pārvalda naudu” vai „viņa ir taupīga”. Pētniecībā to apraksta kā daļu no plašākas kontroles pār visu otra dzīvi (angl. coercive control, sociologs Evans Stārks, 2007). Latvijas likumos ekonomiskā vardarbība ir minēta tieši: tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību arī par ekonomisku vardarbību, ne tikai par sitieniem.

Kā tas izklausās

Katram teikumam zemāk ir konteksts. Pats par sevi neviens no tiem neko nepierāda – izšķir tas, kas notiek pirms un pēc tā.

Kāpēc tā dara

Nauda ir brīvība. Ar savu naudu tu vari noīrēt dzīvokli, samaksāt juristam, aizbraukt pie draugiem, nopirkt telefonu, par kuru otrs nezina. Tāpēc cilvēkam, kuram vajag kontrolēt otru, nauda ir viens no ērtākajiem instrumentiem.

Ekonomiskā vardarbība kalpo vairākiem mērķiem:

• Atkarība. Ja tev nav savu ienākumu vai piekļuves kontam, katrs pirkums kļūst par lūgumu. Kurš lūdz, tas ir vājākā pozīcijā.
• Aiziešanas bloķēšana. Visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēki paliek vardarbīgās attiecībās, nav mīlestība, bet praktiskā puse: kur dzīvot, par ko ēst, kā uzturēt bērnus.
• Uzraudzība. Čeki un konta izraksti parāda, kur tu biji, ko satiki, ko pirki. Nauda kļūst par izsekošanas rīku.
• Sods un atlīdzība. Nauda tiek dota, kad tu esi „labs” vai „laba”, un atņemta, kad tu iebilsti. Tā ir tā pati pārmaiņu mehānika, kas uztur traumatisko saikni (angl. trauma bond – pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas).
• Pēdas nākotnē. Parādi tavā vārdā, sabojāta kredītvēsture, pamests darbs – tas viss turpina tevi ierobežot vēl gadiem pēc tam, kad attiecības beigušās.

Ko tas nodara tev

Ar laiku tu sāc domāt kā cilvēks, kuram nav tiesību uz naudu. Tu atceries katra pirkuma cenu, lai varētu atskaitīties. Tu nepērc sev neko, kas nav „pamatots”. Tu jūties vainīgs vai vainīga pat tad, ja nopērc kafiju.

Daudzi apraksta sajūtu, ka viņi ir pieauguši cilvēki, kuriem jālūdz kabatas nauda. Tas grauj pašcieņu. Tu sāc ticēt, ka „bez viņa es neizdzīvotu” vai „bez viņas es neko nesaprotu no finansēm”, pat ja pirms šīm attiecībām tu pats vai pati pelnīji un pārvaldīji savu naudu.

Ekonomiskā vardarbība arī izolē. Ja nav naudas benzīnam, tu neaizbrauc pie mammas. Ja nav naudas kafijai, tu nesatiecies ar draudzeni. Pakāpeniski tavs pasaules loks sarūk līdz otram cilvēkam, un tieši tas otram arī ir vajadzīgs.

Un visbeidzot – bailes par nākotni. Doma „es aiziešu, bet kur es dzīvošu?” var noturēt cilvēku gadiem ilgi. Tas nav vājums. Tā ir precīza realitātes novērtēšana, un tā ir iemesls plānot aiziešanu rūpīgi, nevis kaunēties.

Normāli vai vardarbība?

Pāri naudu pārvalda ļoti dažādi. Vienam ir kopīgs konts, citam katram savs. Vienā ģimenē par finansēm rūpējas viens, citā abi kopā. Tas viss var būt normāli. Kā atšķirt:

1. Vai tev ir piekļuve? Vai tu vari jebkurā brīdī redzēt kontus, kredītus un līgumus, kas ir uz tava un jūsu kopīgā vārda?
2. Vai tu vari teikt „nē” bez soda? Ja tu iebilsti pret pirkumu vai kredītu, vai tas ir parasts strīds vai tam seko sods, klusēšana, draudi?
3. Vai noteikumi ir abpusēji? Ja tev jāatskaitās par katru eiro, vai otram arī?
4. Vai tev ir izeja? Ja tu šodien gribētu aiziet, vai tev ir kaut kāda nauda, kas ir tikai tava?
5. Vai tas atkārtojas un vienmēr par labu vienam?

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kurš vienkārši labāk saprot finanses, parasti dalās ar informāciju: rāda kontus, paskaidro, iesaista tevi lēmumos un priecājas, ja tu gribi saprast vairāk. Viņš vai viņa pieņem, ka tev var būt sava nauda. Ja tu gribi strādāt, atbalsta.

Kontrolējošs cilvēks informāciju glabā pie sevis. Paroles mainās, izrakstus tu neredzi, jautājumi tiek uztverti kā „neuzticēšanās”. Tavs darbs, mācības vai pašas nauda tiek pasniegti kā draudi ģimenei. Un, kad tu mēģini atgūt kontroli, sākas sods: dusmas, klusēšanas sods (angl. silent treatment – kad ar tevi dienām nerunā, lai sodītu) vai pēkšņs „dāsnums”, lai tu atkal nomierinātos.

No malas to bieži neredz. Draugi redz jaunu mašīnu un ceļojumus un nezina, ka tev nav naudas zobārstam. Ja tu kādreiz sāc stāstīt, kāds var pateikt „nu, viņš vismaz nodrošina ģimeni”. Tas nav arguments. Nodrošināt un kontrolēt ir divas dažādas lietas.

Kas tas nav

• Kopīgs budžets, par kuru abi vienojušies un kuru abi redz.
• Viena partnera lūgums otram taupīt, ja tas attiecas uz abiem.
• Pieklājīgs „nē” lielam pirkumam, pēc kura seko saruna, nevis sods.
• Parasts strīds par naudu, ko pēc tam izrunā.
• Vecāku noteikumi pusaudzim par kabatas naudu, ja tie ir saprotami un samērīgi.
• Situācija, kurā abiem vienkārši ir maz naudas.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo vārdu var apgriezt otrādi. Cilvēks, kurš pats tērē bez ierobežojumiem, var nosaukt par „ekonomisko vardarbību” tavu atteikšanos maksāt viņa parādus vai dot savu karti. Pēc šķiršanās otrs var stāstīt, ka tu „atņem bērniem naudu”, lai gan tu maksā uzturlīdzekļus pilnā apmērā. Kritērijs paliek tas pats: kurš atkārtoti zaudē piekļuvi un izvēles, kam vara pār naudu kalpo un kas notiek, ja otrs saka „nē”. Atteikties finansēt otra kontroli nav vardarbība.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: nauda, darbs vai manta tiek izmantota, lai tev būtu mazāk izvēles un lai tu nevarētu aiziet. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis kontrolē sievietes naudu

Līga pēc otrā bērna vairs neatgriezās darbā, jo Mārcis teica, ka „tas nav izdevīgi”. Viņas bērna kopšanas pabalsts ienāk kontā, kuram parole ir tikai Mārcim. Līgai ir karte ar limitu 50 eiro nedēļā. Ja nauda beidzas trešdienā, viņai jāpaskaidro, kāpēc. Viņš nekad nekliedz. Viņš tikai nopūšas un saka, ka „kādam jau jābūt atbildīgam”.

Sieviete kontrolē vīrieša naudu

Andris pelna labi, bet viņa alga ienāk kontā, ko pārvalda Ilze. Viņam ir „kabatas nauda” 100 eiro mēnesī. Ja viņš grib aiziet ar draugiem uz futbolu, Ilze saka, ka viņš „izvēlas draugus, nevis ģimeni”, un nerunā ar viņu līdz nedēļas beigām. Draugi smejas, ka „sieva tevi tur īsā pavadā”. Andris pats sev saka, ka tas ir normāli, jo „viņa vienkārši labāk saprot naudu”. Vīriešiem par šo runāt ir vēl grūtāk, jo no malas tas izskatās pēc joka. Tas nav joks, un šī vietne ir arī tev.

Viendzimuma pāris

Toms un Kārlis dzīvo Kārļa dzīvoklī. Kārlis maksā īri un pastāvīgi atgādina, ka Toms „dzīvo uz viņa rēķina”. Toms maksā par pārtiku un rēķiniem, bet to neviens neskaita. Kad Toms runā par aiziešanu, Kārlis saka: „Un kur tu iesi? Pie vecākiem, kuri tevi nepieņem?” Nauda šeit sasaistās ar izolāciju: otrs zina, ka tev nav kur iet.

Pēc šķiršanās un kopīga bērnu audzināšana

Ekonomiskā vardarbība bieži turpinās arī pēc attiecībām – angliski to sauc post-separation abuse, vardarbība pēc šķiršanās. Tipiski veidi: uzturlīdzekļi tiek maksāti novēloti, nepilnā apmērā vai tikai „par labu uzvedību”; otrs ilgi velk tiesvedību, jo zina, ka tev nav naudas juristam; kopīgs īpašums tiek bojāts vai pārdots; bērniem tiek pirktas dārgas lietas, lai pārliecinātu, ka „pie tevis ir nabadzīgi”. Uzturlīdzekļu jautājumos Latvijā var palīdzēt Uzturlīdzekļu garantiju fonds un tiesa.

Vecāks pret bērnu un pieaugušu bērnu

Pusaudzis Rolands strādā vasarā, bet visu viņa algu paņem māte „uz viņa nākotni”. Nākotnē šīs naudas nav. Vai arī 25 gadus vecai meitai vecāki „dāvina” dzīvokli, bet to atstāj uz sava vārda un katru reizi, kad viņa nerīkojas, kā gribas, atgādina, ka „varam arī pārdomāt”. Nauda un mājoklis kļūst par pavadu, kas pieaugušu cilvēku tur bērna lomā.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Dēls pārvalda 78 gadus vecās mātes pensiju. Viņa vairs nezina, cik viņai ir naudas. Kad viņa jautā, dēls saka, ka viņai „jau tāpat viss ir”, un piemin, ka var viņu „nodot pansionātā”. Ekonomiskā vardarbība pret veciem cilvēkiem ir bieža un reti atklāta, jo cietušie kaunas vai baidās zaudēt vienīgo tuvo cilvēku.

Brālis vai māsa

Pēc vecāku nāves māsa pārvalda mantojuma lietas un gadiem neatdod tavu daļu, jo „tu tāpat vecākiem nepalīdzēji”. Katra saruna par naudu beidzas ar pārmetumiem un radu iesaistīšanu.

Priekšnieks vai darbs

Darbā tas izskatās citādi, bet mehānisms ir līdzīgs: priekšnieks aizkavē algu, draud ar prēmiju atņemšanu, ja tu iebilsti, vai „pa draugam” maksā aploksnē, lai tev nebūtu nekādu tiesību. Tas var būt arī darba tiesību jautājums. Latvijā ar to strādā Valsts darba inspekcija.

Darba un mācību sabotāža

Ne vienmēr otrs atņem naudu tieši. Dažreiz viņš vai viņa sabojā tavas iespējas pelnīt: sarīko strīdu vakarā pirms darba intervijas, „aizmirst” pieskatīt bērnu, kad tev jāiet uz maiņu, zvana uz darbu desmitiem reižu, kamēr priekšnieks sāk jautāt, kas notiek. Rezultāts ir tas pats – tu zaudē darbu, un otrs saka: „Redzi, bez manis tu nevari.”

Parādi tavā vārdā

Partneris vai partnere ņem kredītus tavā vārdā, reģistrē uzņēmumu, kurā tu esi valdes loceklis, vai lieto tavus dokumentus. Tu to uzzini tikai tad, kad nāk parādu piedzinēji. Šādos gadījumos ir vērts vērsties policijā un pēc iespējas ātrāk pārbaudīt savu kredītvēsturi.

Tiešsaistē

Otrs zina tavas bankas paroles un „tikai paskatās”. Pārraksta tavu lietotni tā, lai visi paziņojumi nāk uz viņa telefonu. Tērē no tava konta tiešsaistes veikalos. Vai arī, pēc šķiršanās, publicē, ka tu „neatdod parādus”, lai sabojātu tavu reputāciju darbā.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija: kliedzieni par katru čeku, sasista karte, atņemts telefons. Klusā versija: nekas netiek aizliegts, bet katrs tavs pirkums izraisa nopūtu, klusumu vai „es jau neko nesaku”. Tu pats vai pati sāc atteikties no visa, lai tikai nebūtu šīs nopūtas. Klusajai versijai nevajag nevienu kliedzienu, un tā ir tikpat efektīva.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā tas bieži izskatās pēc dāsnuma: „Nemaksā, es visu nokārtošu.” „Pamet šo stulbo darbu, es tevi uzturēšu.” Tas var būt patiesi mīļi, bet var būt arī pirmais solis uz atkarību. Pēc daudziem gadiem tas izskatās pēc ieraduma: „Mums tā vienmēr ir bijis.” Jautājums abos gadījumos ir viens: ja tu gribētu kaut ko mainīt, vai tu to varētu?

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribu, lai tev nebūtu jāuztraucas.” „Tev nav jāsaprot par kredītiem, es par tevi parūpēšos.” Rūpes ir tad, kad tu vari jebkurā brīdī paskatīties, pajautāt un pārņemt. Kontrole ir tad, kad tev liek sajusties muļķīgi vai nepateicīgi par to, ka tu vispār jautā.

Kā reaģēt

Ja tu atpazini sevi, neraudzies uz sevi ar kaunu. Ekonomiskā vardarbība ir veidota tā, lai tu to nepamanītu. Praktiskie soļi:

1. Pieraksti un saglabā. Konta izraksti, ziņas par naudu, kredītu līgumi. Glabā kopijas vietā, kam otrs nepiekļūst: pie uzticama cilvēka vai drošā e-pastā.
2. Uzzini, kas ir uz tava vārda. Kredīti, garantijas, uzņēmumi. Savu kredītvēsturi Latvijā var pārbaudīt bankā vai kredītinformācijas birojā.
3. Izveido savu „drošības naudu”. Pat nelieli uzkrājumi atsevišķā kontā vai skaidrā naudā pie drauga. Ja jūsu mājās ir fiziska vardarbība vai draudi, dari to ļoti uzmanīgi.
4. Dokumenti. Pase, ID karte, bērnu dzimšanas apliecības, līgumi – zini, kur tie ir, un, ja vari, glabā kopijas ārpus mājas.
5. Nerunā par saviem plāniem ar otru. Plāns aiziet ir jāsaglabā pie sevis. Sīkāk: drošības plāns.
6. Lūdz palīdzību. 116 123 (krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti) un 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) palīdz izplānot soļus. Pašvaldības sociālais dienests var palīdzēt ar pagaidu atbalstu, krīzes centri – ar pajumti.

Ja vēlies iebilst, runā īsi un par faktiem, nevis par jūtām:

Kad nerunāt: ja otrs ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis, prasība pēc naudas var izraisīt eskalāciju. Tad vispirms domā par drošību, nevis par sarunu. Latvijā tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību arī par ekonomisku vardarbību, un briesmu gadījumā zvani 112.

Un vēl viens slazds. Ne katrs psihologs vai ģimenes konsultants saprot kontroli ar naudu. Padoms „izrunājiet budžetu kopā” der pāriem bez vardarbības, bet ne tad, ja viens izmanto naudu kā ieroci. Meklē speciālistu, kurš tev notic, zina, kas ir kontrole un traumatiskā saikne, un neiesaka kopīgas sesijas ar cilvēku, kurš tevi kontrolē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ekonomiskā vardarbība ir vardarbība, ja neviens nesit?

Jā. Latvijā tā ir tieši minēta starp vardarbības veidiem, par kuriem tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību. Vardarbība nav tikai sitieni. Tā ir arī kontrole, kas atņem tev iespēju dzīvot patstāvīgi.

Kā aiziet, ja nav naudas?

Tas ir grūti, bet ne neiespējami. Sāc ar nelielu slēptu uzkrājumu, dokumentu kopijām un sarunu ar 116 123 vai krīzes centru. Pašvaldības sociālais dienests var palīdzēt ar pagaidu pabalstu, un krīzes centri piedāvā pajumti arī sievietēm vai vīriešiem ar bērniem. Plāno soli pa solim – skat. drošības plānu.

Vai tas ir narcisms, ja partneris kontrolē naudu?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav vajadzīga. Ja kontrole atkārtojas un tev paliek arvien mazāk izvēles, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai varbūt tu pats vai pati esi „bezatbildīgs” ar naudu, izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un par to, kāpēc apjukums ir simptoms. Vairāk: narcisms.

Kā ekonomisko vardarbību sauc angliski?

Economic abuse vai financial abuse, arī financial control. Meklējot angliski, atradīsi daudz vairāk informācijas nekā latviski, arī par to, kā plānot finanses pirms aiziešanas.