Kāpēc tas strādā kā narkotika: traumatiskā saikne kā atkarība
Traumatiskā saikne nav burtiski vielu atkarība, bet tā izmanto tās pašas smadzeņu atalgojuma un stresa sistēmas: neparedzams labais un atvieglojums darbojas kā spēļu automāts, ar laiku tu pieņem vairāk slikta par mazāk laba, pēc šķiršanās nāk vilkme un abstinence, un atgriešanās strādā kā atkrišana.
Īsumā
- Tā ir līdzība, ko atbalsta smadzeņu pētījumi, nevis diagnoze. Bet tā izskaidro, kāpēc tu ilgojies pēc cilvēka, blakus kuram tev nemaz nebija labi: smadzenēs „gribēšana” un „patikšana” ir dažādas lietas.
- Neparedzams labais – vai vienkārši pauze sliktajā – ir tas pats princips, uz kura strādā spēļu automāti. Tas veido visnoturīgāko ieradumu.
- Tolerance, vilkme, trigeri, abstinence, atkrišana, slēpšana no draugiem: katram atkarības posmam ir spoguļattēls attiecībās. Kad to redzi, var izmantot arī atkarību ārstēšanas rīkus.
Kas tas ir
„Es zinu, ka viņš man ir slikts. Es to zinu. Un tomēr es sēžu ar telefonu rokā un gaidu, kad viņš uzrakstīs.”
„Viņa mani pazemoja trīs gadus, un es pēc viņas ilgojos tā, it kā man būtu atņemts gaiss.”
Daudzi cilvēki, kuri ir aizgājuši no vardarbīgām attiecībām, paši nonāk pie viena salīdzinājuma: tas jūtas kā atkarība. Kā cigaretes, kā alkohols, kā kaut kas stiprāks. Vilkme, kas nāk viļņos. Ķermenis, kas prasa „vēl vienu reizi”. Solījums sev „vairs nekad” un atkal zvans naktī.
Šī nodarbība izskaidro, kāpēc šis salīdzinājums nav tikai tēls un kur tas beidzas.
Svarīgi uzreiz pateikt godīgi: traumatiskā saikne nav vielu atkarība burtiskā nozīmē. Tā nav diagnoze, un neviens pētījums nav pierādījis, ka cilvēks „ir tas pats, kas heroīns”. Bet smadzeņu pētījumi rāda, ka mīlestība, atraidījums un ilgas pēc cilvēka izmanto tās pašas smadzeņu sistēmas, kas strādā atkarībās: atalgojuma, tieksmes, stresa un sāpju sistēmas. Tāpēc līdzība ir noderīga. Tā izskaidro, kāpēc gribasspēks vien bieži nepietiek, un tā ļauj paņemt instrumentus no atkarību ārstēšanas, kas ir pārbaudīti desmitgadēs.
Pati traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir spēcīga pieķeršanās cilvēkam, kurš tev dara pāri. Tā veidojas, kad sliktais mijas ar labo vai vismaz ar „ne slikto” neparedzami, un kad viens ir stiprāks. Kā tā veidojas, ir aprakstīts nodarbībā Traumatiskā saikne. Šeit mēs skatāmies, kāpēc tā uzvedas kā atkarība.
Ko rāda smadzeņu pētījumi – un ko ne
Fišere un kolēģi (Fisher et al., 2010). Pētnieki ar magnētiskās rezonanses skeneri skatījās smadzenēs 15 cilvēkiem, kurus nesen bija pametis mīļotais cilvēks un kuri joprojām bija iemīlējušies. Kad viņi skatījās uz bijušā partnera fotogrāfiju, aktivizējās zonas, kas saistītas ar atalgojumu, motivāciju un tieksmi. Viena no tām ir saistīta arī ar kokaīna kāri citos pētījumos. Autori paši rakstīja, ka tas palīdz saprast, kāpēc atraidījumu mīlestībā ir tik grūti pārvarēt.
Kross un kolēģi (Kross et al., 2011). 40 cilvēki, kurus bija pametis partneris pret viņu gribu, skenerī skatījās uz bijušā partnera fotogrāfiju un domāja par šķiršanos. Citā reizē viņiem uz rokas lika karstu, sāpīgu priekšmetu. Abos gadījumos aktivizējās daļēji tās pašas zonas, kas saistītas ar fizisku sāpju sajušanu ķermenī. Vienkāršiem vārdiem: kad saki „man fiziski sāp”, tas var nebūt tikai tēls.
Ko tas nepierāda. Abos pētījumos piedalījās neliels cilvēku skaits. Viņi bija pamesti, nevis vardarbīgu attiecību upuri. Smadzeņu attēls rāda, kuras zonas strādā, nevis to, ka tev ir klīniska atkarība. Un tas nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā vai ka tu esi „salūzis” cilvēks. Tas nozīmē, ka tavas smadzenes dara to, kam tās radītas: pieķeras un cenšas atgūt to, kas ir zaudēts.
Kā tas strādā smadzenēs
Dopamīns nav „laimes viela”
Par dopamīnu bieži raksta kā par „prieka hormonu”. Tas nav gluži pareizi. Amerikāņu pētnieki Kents Beridžs un Terijs Robinsons (Berridge & Robinson) vairāk nekā divdesmit gadus pētīja, ko dopamīns patiesībā dara, un nonāca pie svarīgas atšķirības:
- „Patikšana” (angl. liking) ir prieks, ko tu jūti, kad kaut ko saņem. Tas ir baudījums pašā brīdī.
- „Gribēšana” (angl. wanting) ir tieksme, kas tevi velk uz kaut ko. Tā ir kāre, gaidīšana, „man to vajag”.
Dopamīna sistēma galvenokārt vada gribēšanu, nevis patikšanu. Un atkarībā notiek kas dīvains: gribēšana ar laiku kļūst stiprāka, bet patikšana var palikt tāda pati vai pat samazināties. Beridžs un Robinsons to sauc par tieksmes jutīguma pieaugumu (angl. incentive sensitization). Cilvēks kaut ko grib arvien vairāk, pat ja tas viņam patīk arvien mazāk.
Tā ir atbilde uz jautājumu, ko sev uzdod tik daudzi: „Kāpēc es ilgojos pēc cilvēka, ar kuru man pat nebija labi?” Tāpēc, ka ilgas (gribēšana) un labsajūta (patikšana) smadzenēs nav viens un tas pats. Tu vari ļoti gribēt otra ziņu, un, kad tā pienāk, justies tukši vai pat sliktāk. Tas nav pretrunīgi. Tā strādā sistēma, kas iemācījusies, ka šis cilvēks ir „svarīgs”.
Spēļu automāta princips
- gados amerikāņu psihologi Čārlzs Fersters un B. F. Skiners (Ferster & Skinner, 1957) sistemātiski pētīja, kā atalgojuma „grafiks” ietekmē uzvedību. Viņi atklāja, ka visnoturīgāko ieradumu veido nevis atalgojums katru reizi, bet atalgojums neregulāri – kad nekad nevar zināt, kurā reizē tas būs. Tieši uz šī principa strādā spēļu automāti. Cilvēks turpina spiest pogu, jo nākamā reize var būt laimests. Un šāds ieradums visilgāk saglabājas arī tad, kad atalgojums pilnībā izbeidzas.
Attiecībās to sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement). Otrs dažreiz ir silts, dažreiz ledains, un tu nekad nezini, kāds šodien būs. Tavas smadzenes pārvēršas par spēlētāju pie automāta: tās visu laiku skenē, gaida, cer. Un laimests, kad tas pienāk, jūtas daudz spēcīgāks nekā tas pats labums, ja tas nāktu katru dienu.
Ļoti svarīgi: „laimestam” nav jābūt kaut kam skaistam. Tas var būt vienkārši:
- vakars, kad neviens nekliedz;
- ziņa „ok” pēc trim dienām klusuma;
- rīts, kad otrs saka „labrīt” parastā balsī;
- nedēļa, kad nav jāuzmin, ko tu atkal esi sabojājis vai sabojājusisabojājissabojājusi.
Ja tev nekad nebija „mīlestības bombardēšanas”, ziedu vai kaislīgu samierināšanos, tas nenozīmē, ka šī nodarbība nav par tevi. Pēc pietiekami daudzām sliktām dienām parasta diena ir „laimests”. Psiholoģijā to sauc par negatīvo pastiprinājumu: atalgojums ir tas, ka kaut kas slikts beidzas.
Stresa un atvieglojuma cilpa
Ir vēl viena sistēma, kas padara šo saikni tik stipru: stresa sistēma.
Kad otrs ir dusmīgs, auksts vai neparedzams, tavs ķermenis ieslēdz trauksmi. Paātrinās sirds, saspringst muskuļi, ķermenis izdala stresa hormonus, piemēram, kortizolu. Tu nevari gulēt, nevari ēst, domā tikai par to, kas notiks.
Un tad otrs „atkūst”. Ienāk mierīgs. Pasmaida. Apskauj vai vienkārši runā normālā balsī. Ķermenis izjūt milzīgu atvieglojumu: stress krītas, pleci nolaižas, beidzot var aizmigt.
Smadzenes šo atvieglojumu reģistrē kā balvu. Un tās to piesaista cilvēkam, kurš to „deva”, lai gan tas pats cilvēks radīja stresu. Rodas cilpa:
- Spriedze (otrs ir auksts, dusmīgs, pazūd).
- Pieaugoša trauksme un gaidīšana.
- Atkalapvienošanās vai samierināšanās.
- Milzīgs atvieglojums, kas jūtas kā mīlestība.
- Smadzenes iemācās: „Tikai šis cilvēks var apturēt šīs sāpes.”
Tas ir līdzīgi, kā daudzās atkarībās viela sākumā dod prieku, bet vēlāk galvenokārt tikai uz brīdi noņem abstinences sāpes. Cilvēks lieto ne tāpēc, lai justos labi, bet lai beidzot justos „normāli”.
Oksitocīns un ķermeņa pretsāpju sistēma
Par šo jāraksta uzmanīgi, jo internetā ir daudz pārspīlējumu. Pētījumi, galvenokārt ar dzīvniekiem, rāda, ka pieķeršanās veidošanā piedalās hormons oksitocīns un ķermeņa paša „pretsāpju” vielas (endogēnie opioīdi). Tās palīdz saistīt tuvumu ar mieru un drošību. Kad tuvums pazūd, daļa pētnieku uzskata, ka tieši šo sistēmu trūkums veicina šķiršanās sāpes un nemieru.
Ko tas nozīmē tev: pieskāriens, apskāviens, sekss vai pat vienkārši kopā pavadīta nakts ar cilvēku, kurš tev dara pāri, var ķermenī izraisīt spēcīgu miera un piesaistes sajūtu. Tas nenozīmē, ka „ķīmija” pierāda, ka jūs esat viens otram radīti. Tas nozīmē, ka ķermenis dara to, ko tas dara ar jebkuru tuvu cilvēku. Precīzi, cik liela loma katrai vielai ir cilvēku attiecībās, pētnieki vēl skaidro.
Lielā salīdzinājuma tabula
Tagad saliksim līdzību kopā. Kreisajā pusē ir tas, ko atkarību speciālisti apraksta pie vielu atkarības. Labajā – kā tas pats izskatās traumatiskajā saiknē.
| Posms | Vielu atkarība | Traumatiskā saikne |
|---|---|---|
| Pirmā „deva” | Pirmā reize, kas jūtas neparasti labi un ko vēlāk mēģina atkārtot | Attiecību sākums vai pirmais lielais atvieglojums pēc strīda. Otrs bija ideāls, vai vienkārši pirmo reizi pēc sāpēm bija mierīgi |
| Tolerance | Vajag vairāk, lai justu to pašu | Tu pieņem vairāk slikta par mazāk laba. Tas, kas agrāk bija nepieļaujami, tagad ir „nu, tāda nedēļa” |
| Kāre (vilkme) | Neatlaidīga doma par vielu, fizisks „gribu” | Domas par otru visu dienu, telefons rokā, profila pārbaudīšana |
| Trigeri | Vieta, cilvēki, smarža, stress liek gribēt lietot | Vārds, dziesma, paziņojuma skaņa, noteikta iela, svētdienas vakars |
| Abstinence | Trauksme, bezmiegs, svīšana, nemiers, sāpes | Trauksme, bezmiegs, uzmācīgas domas, spiediens krūtīs, raudāšana bez iemesla |
| Atkrišana | Atkal lieto pēc pauzes, bieži ar „tikai vienu reizi” | Atbildi uz ziņu, piezvani, atgriezies. „Tikai kafija, tikai parunāt” |
| Tirgotājs | Kāds cits kontrolē piegādi un cenu | Otrs kontrolē, kad būs siltums un kad aukstums. Deva nāk pēc otra noteikumiem |
| Dzīve sašaurinās | Draugi, hobiji un darbs atkāpjas, viss griežas ap vielu | Draugi pazūd, intereses pazūd, visa enerģija aiziet uz otra noskaņojuma lasīšanu |
| Noliegšana | „Man nav problēmu, es varu jebkurā brīdī pārstāt” | „Mums nav tik traki. Visiem ir strīdi. Es varu aiziet, ja gribēšu” |
| Slēpšana | Slēpj pudeles, melo, cik izdzēra | Neko nestāsti draugiem, izdomā attaisnojumus, dzēs ziņas |
| Līdzatkarīgie apkārt | Tuvinieki piesedz, iedod naudu, sauc par „stresu” | Radi saka „tāds jau raksturs”, „nekaitini”, „padomā par bērniem” |
Tagad pa kārtai, ar skaidrojumu un piemēriem.
Pirmā „deva”
Daudzās attiecībās ar narcistiskām iezīmēm sākums ir neparasti spilgts. To sauc par mīlestības bombardēšanu (angl. love bombing): pārlieku daudz uzmanības, komplimentu un plānu jau pirmajās nedēļās. Tā ir pirmā „deva”, un vēlāk tu to mēģini atkārtot. Tev šķiet, ka „īstais” cilvēks ir tas no sākuma, un viss pārējais ir pārejošs.
Bet atceries: mīlestības bombardēšana ir tikai viena versija. Daudziem pirmā „deva” ir vienkārši pirmais lielais atvieglojums: pirmā reize, kad pēc kliegšanas otrs apskāva, pēc nedēļas klusuma uzrakstīja „piedod”, vai pēc aizvainojuma vienkārši runāja normāli. Smadzenes to reģistrē kā kaut ko neparastu un sāk to meklēt.
Tolerance
Vielu atkarībā tolerance nozīmē: vajag arvien vairāk, lai sajustu to pašu efektu. Attiecībās tas izskatās citādi, bet mehānisms ir līdzīgs. Tu pieņem arvien vairāk slikta par arvien mazāk laba.
Sākumā viena rupja piezīme bija šoks. Pēc gada tu jau priecājies, ja nedēļā ir tikai trīs. Sākumā tu būtu aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi pēc pirmā lamāšanās vakara. Tagad „labs vakars” ir tas, kurā neviens neko nemet pret sienu. Tava „normālā” atzīme ir noslīdējusi, un tu to pat nepamanīji, jo tas notika pakāpeniski.
Tas ir viens no bīstamākajiem posmiem, jo no iekšpuses tas izskatās kā izturība vai briedums: „Es vienkārši vairs neņemu visu tik pie sirds.”
Kāre un trigeri
Kāre (angļu valodā craving) ir spēcīga, neatlaidīga tieksme pēc kaut kā. Tā nav doma, ko var vienkārši izslēgt. Tā ir sajūta ķermenī: spiediens krūtīs, roka, kas pati sniedzas pēc telefona, nemiers, kas neļauj sēdēt.
Kāri bieži iedarbina trigeri – signāli, kas smadzenēm atgādina par „devu”. Atkarību pētniecībā to sauc par reakciju uz signāliem (angl. cue reactivity): smadzenes reaģē uz visu, kas saistīts ar vielu, pat ja pašas vielas nav tuvumā. Par vārdu trigeris ir atsevišķa termina lapa.
Attiecībās trigeri var būt:
- otra vārds, kas pēkšņi uzpeld sarunā vai reklāmā;
- dziesma, kas skanēja jūsu pirmajā vasarā;
- paziņojuma skaņa telefonā, īpaši tā, kas bija uzstādīta otra ziņām;
- noteikta iela, kafejnīca vai veikals;
- diennakts laiks, kad parasti rakstījāt vai strīdējāties;
- smarža, apģērbs, mašīnas marka;
- vientulība, nogurums, alkohols.
Trigeris nav tavas vājuma pazīme. Tas ir iemācīts savienojums. Un tas, ko smadzenes ir iemācījušās, tās var arī atmācīties, bet tam vajag laiku bez jaunām „devām”.
Abstinence
Kad atkarīgs cilvēks pārtrauc lietot, nāk abstinence: ķermenis un prāts protestē pret to, ka nav ierastās vielas. Pēc aiziešanas no vardarbīgām attiecībām daudzi apraksta ļoti līdzīgu stāvokli:
- trauksme un nemiers, kas nāk bez redzama iemesla;
- bezmiegs vai miegs, kas ir sekls un pilns ar sapņiem par otru;
- uzmācīgas domas, kas griežas pa apli;
- fiziskas sāpes: spiediens krūtīs, vēdera krampji, smagums;
- raudāšana, kas uzbrūk pēkšņi, piemēram, veikalā vai mašīnā;
- sajūta, ka dzīve bez otra ir pelēka un bezjēdzīga.
Krosa pētījums palīdz saprast, kāpēc šīs sāpes var justies fiziski. Un tas ir svarīgi zināt: ja tev pēc šķiršanās sāp ķermenis, tu to neizdomā.
Abstinence ir visstiprākā pirmajās nedēļās un tad nāk viļņos. Kā tā izskatās pa nedēļām un ko ar to darīt, ir aprakstīts nodarbībā Atradināšanās: abstinence, vilkme un atkrišana.
Atkrišana
Atkarību ārstēšanā ir zināms, ka atkrišana ir ļoti bieža. Tas nav izņēmums, tas ir daļa no ceļa. Attiecībās atkrišana ir atbilde uz ziņu, zvans „tikai parunāt”, tikšanās „tikai kafijai”, nakts kopā vai atgriešanās uz vairākiem mēnešiem.
Atkrišana parasti nāk ar domu „tikai vienu reizi”: tikai paskatīšos profilu, tikai atbildēšu uz apsveikumu, tikai pajautāšu, kā iet. Tieši tas pats teikums, ko sev saka cilvēks, kurš atmet smēķēšanu un „tikai vienu” paņem no drauga.
Ja tu esi atkritis vai atkritusiatkritisatkritusi, tas nenozīmē, ka viss bija velti. Par to vairāk nākamajā nodarbībā.
„Tirgotājs”, kurš kontrolē piegādi
Te līdzība kļūst neērta, bet ļoti precīza. Vielu atkarībā kāds cits kontrolē piegādi: kad, cik un par kādu cenu. Traumatiskajā saiknē šī loma ir otram cilvēkam. Otrs nosaka, kad būs siltums un kad aukstums. Tu nevari to nopelnīt ar pūlēm, jo noteikumi mainās.
Vai otrs to dara apzināti? Dažreiz jā, dažreiz tas ir instinkts. Bet efekts ir tas pats: tavs noskaņojums, miegs un pašvērtējums ir atkarīgs no otra „piegādes”. Tieši tāpēc tas tik ļoti kontrolē.
Un kā jebkurš tirgotājs, otrs bieži „piegādā” tieši tad, kad tu mēģini atmest. Tieši tad, kad tu pārtrauc kontaktu, parādās silta ziņa, dāvana vai „es esmu mainījiesmainījusiesmainījies”. To sauc par hūveringu (angl. hoovering): mēģinājumu tevi ievilkt atpakaļ, kā putekļusūcējs. Hūverings var būt arī tikai viena neitrāla ziņa.
Dzīve sašaurinās
Atkarībā dzīve pamazām sašaurinās ap vielu. Draugi, hobiji, darbs, veselība atkāpjas. Traumatiskajā saiknē notiek tas pats: tu pārstāj tikties ar draugiem, jo otrs nav apmierināts, tu pārstāj darīt to, kas tev patīk, jo nav spēka, un visa tava uzmanība aiziet uz to, lai lasītu otra noskaņojumu un izvairītos no sprādziena. Galu galā otrs kļūst par tavas pasaules centru. Nevis tāpēc, ka tu tā izvēlējies, bet tāpēc, ka viss pārējais pazuda.
Noliegšana un mazināšana
„Man nav problēmu ar alkoholu. Es varu pārstāt jebkurā brīdī.” Katrs atkarību speciālists zina šo teikumu. Attiecībās tas skan: „Mums nav tik traki. Visiem ir strīdi. Viņš vienkārši ir noguris. Viņa vienkārši ir jūtīga.Viņa vienkārši ir jūtīga.Viņš vienkārši ir noguris. Es varu aiziet, ja gribēšu.”
Noliegšana nav melošana. Tā ir psihes aizsardzība pret sāpīgu patiesību. Ja tu atzītu, cik slikti ir, tev būtu jārīkojas, un tas šķiet neiespējami. Tāpēc prāts samazina: „tikai reizēm”, „ne tik bieži”, „citiem ir sliktāk”. Tas ir saistīts ar kognitīvo disonansi (angl. cognitive dissonance): nepatīkamu sajūtu, kad divas domas viena otru izslēdz, un vēlmi to mazināt, mainot skatījumu, nevis situāciju.
Slēpšana
Atkarīgi cilvēki slēpj pudeles, dzēš vēsturi, melo, cik iztērēja. Traumatiskajā saiknē tu slēp to, kas notiek: nestāsti draugiem par strīdiem, izdomā attaisnojumus, kāpēc neatnāci uz dzimšanas dienu, dzēs ziņas, lai neviens tās neredzētu. Un pēc šķiršanās tu slēp, ka atkal atbildēji.
Slēpšana ir svarīgs signāls. Ja tev ir jāslēpj, cik bieži tu raksti vai cik slikti ir mājās, tas bieži nozīmē, ka kāda daļa no tevis jau zina.
Tie, kas apkārt, bez ļauna nodoma uztur
Atkarību pasaulē ir zināms, ka tuvinieki bieži, paši to negribot, palīdz atkarībai turpināties: piesedz, attaisno, dod naudu, sauc problēmu citā vārdā. Angliski to sauc enabling. Attiecībās tas skan tā: „Viņš jau tāds ir.Viņa jau tāda ir.Viņš jau tāds ir.” „Nekaitini viņu.” „Visās ģimenēs tā.” „Padomā par bērniem.” „Tu arī neesi eņģelis.”
Šie cilvēki parasti nav ļauni. Viņi ir nobijušies, maldināti vai vienkārši negrib konfliktu. Bet viņu vārdi tevi tur iekšā. Ir labi zināt: tev nav jāpārliecina visi. Tev pietiek ar vienu cilvēku, kurš tev tic.
Kā tas izskatās
Rolands ir kopā ar Lauru četrus gadus. Laura ir ļoti uzmanīga pret citiem un ļoti auksta pret viņu. Kad viņa ir dusmīga, viņa nedēļām guļ citā istabā, neatbild uz ziņām un draugu priekšā saka, ka „ar vīriešiem nav iespējams runāt”. Tad, bez brīdinājuma, viņa kādu vakaru apsēžas viņam klēpī, smejas par viņa jokiem un saka, ka viņš ir vienīgais, kas viņu saprot. Rolands nākamās dienas pavada kā pa mākoņiem. Kad draugs uzaicina uz makšķerēšanu, Rolands atsaka: „Laura tagad ir labā garastāvoklī, negribu sabojāt.” Kad pēc nedēļas viss atkal sākas no jauna, viņš pie sevis domā: „Es varētu aiziet jebkurā brīdī. Vienkārši vēl ne tagad.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Stāsts apkopots no vairākiem stāstiem. Ko šeit ieraudzīt, ja skatās caur atkarības lēcu:
- Tirgotājs kontrolē piegādi. Laura nosaka, kad ir tuvums un kad ir aukstums. Rolands nevar to nopelnīt, jo viņš nezina noteikumus. Viņš var tikai gaidīt.
- Laimests pēc ilga zaudējuma. Pēc nedēļām aukstuma viens silts vakars jūtas milzīgs. Smadzenes to ieraksta kā kaut ko ļoti vērtīgu.
- Dzīve sašaurinās. Makšķerēšana ar draugu ir mazāk svarīga nekā labā noskaņojuma „sargāšana”. Tā pamazām pazūd arī draugs.
- Noliegšana. „Es varētu aiziet jebkurā brīdī” ir tieši tas pats teikums, ko saka cilvēks, kurš nevar pārstāt dzert.
- Sieviete kā „tirgotājs”. Rolandam pašam ir grūti ieraudzīt, ka tā ir kontrole, jo viņš to asociē ar kliegšanu un dūrēm. Aukstums, tuvības atņemšana un publiski pazemojumi ir tā pati kontrole, tikai klusākā formā.
Liene ir kopā ar Edgaru trīs gadus. Draugu priekšā Edgars ir šarmants, bet mājās auksts un nievājošs: viņš smejas par viņas darbu, izlabo viņas teikumus un dažreiz vairākas dienas izliekas, ka viņas nav. Kad Liene pēc kārtējā strīda aizbrauc pie māsas, Edgars pēc divām dienām atsūta vienu ziņu: „Man tevis pietrūkst.” Liene izjūt tik spēcīgu atvieglojumu, ka aizbrauc atpakaļ tajā pašā vakarā. Māsai viņa saka, ka „vienkārši pārspīlēja”. Nākamajā nedēļā viņa izdzēš visas Edgara ziņas no telefona, lai māsa, ja paskatītos, neredzētu, kā viņš raksta.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Stāsts apkopots no vairākiem stāstiem. Ko šeit ieraudzīt, ja skatās caur atkarības lēcu:
- Viena ziņa kā deva. „Man tevis pietrūkst” ir tikai trīs vārdi. Bet pēc divām dienām abstinences tie darbojas kā pilna deva. Atvieglojums ir tik liels, ka tas aizsedz visu pārējo.
- Atkrišana ātrāk, nekā doma. Liene aizbrauc atpakaļ tajā pašā vakarā. Tā nav muļķība. Tā ir vilkme, kas ir stiprāka par plānu, kurš vēl nav uzrakstīts.
- Mazināšana. „Es vienkārši pārspīlēju” ir noliegšana, kas pasargā no sāpīgas patiesības.
- Slēpšana. Dzēstās ziņas ir svarīgākais signāls šajā stāstā. Ja jāslēpj no cilvēka, kurš tevi mīl, kāda daļa no tevis jau zina.
- Šarmants ārpusē, auksts iekšā. Tas padara slēpšanu vēl vieglāku, jo neviens nenoticētu.
Draudzībā
Tas pats mehānisms strādā arī draudzībā. No tuvākā drauga vai draudzenes nāk te sirsnība, te nedēļām ilgs klusums uz tavām ziņām un izsmiekls par taviem plāniem citu priekšā. Tad pēkšņi pienāk balss ziņa: „Tu esi vienīgais cilvēks, kuram es tiešām varu uzticēties.” Tas jūtas kā izredzēšana. Tu atceļ tikšanos ar citiem, lai vakarā būtu laiks, ja nu piezvanīs, un, kad klusums atgriežas, pārlasi vecās sarakstes un gaidi nākamo ziņu. Tā ir tā pati deva un tā pati abstinence, tikai bez romantikas, un tāpēc to ir vēl grūtāk nosaukt vārdā.
Grupā vai kopienā
Grupā „devu” izsniedz vadība vai visa grupa kopā. Kad tu esi „savējais”, tevi slavē, iesaista, apskauj. Kad tu uzdod neērtu jautājumu, pēkšņi neviens tev neatbild čatā un sapulcē tev neskatās acīs. Kad tu atvainojies, siltums atgriežas, un atvieglojums jūtas kā piederība. Pēc aiziešanas daudzi apraksta tieši abstinenci: tukšumu svētdienās, pirkstus, kas paši atver grupas čatu, un domu „tikai aiziešu vienreiz uz pasākumu”.
Normāli vai atkarība no cilvēka?
Ne katras ilgas pēc šķiršanās ir traumatiskā saikne. Ilgoties pēc cilvēka, kuru mīlēji, ir normāli. Atšķirība ir tajā, kā ilgas uzvedas.
Kā tas izklausās tavā galvā
Kāre bieži runā tavā balsī. Lūk, kā tā izklausās, ar situāciju, kurā tas parasti notiek.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Tu ilgojies pēc otra, lai gan, ja godīgi, blakus viņam vai viņaiviņaiviņam tu biji saspringts vai saspringtasaspringtssaspringta.
- Viena ziņa vai viens silts vakars izmaina visu tavu dienu vai nedēļu.
- Tas, ko agrāk nekad nepieņemtu, tagad šķiet „nav tik traki”.
- Tu esi atteicies vai atteikusiesatteiciesatteikusies no draugiem vai hobijiem, lai nesabojātu otra noskaņojumu.
- Pēc šķiršanās tev sāp ķermenis, neguļi, domas griežas pa apli.
- Tu esi solījis vai solījusisolījissolījusi sev „vairs nekad” un atkal atbildēji.
- Tu slēp no draugiem, cik bieži sazinies vai cik slikti bija.
Ko tu vari darīt
Ja tu sevi atpazīsti, tas nav spriedums. Tā ir karte. Un ar karti var iet.
- Nosauc to vārdā. „Tā ir vilkme, nevis mīlestība.” „Tā ir abstinence, nevis pierādījums, ka es kļūdījos.” Vārds dod attālumu. Kad tu zini, ka tas ir mehānisms, tas vairs nav tik liels.
- Pārtrauc piegādi. Katrs kontakts ir jauna „deva”, un tā iedarbina visu sistēmu no jauna. Visefektīvāk ir pilnīgi pārtraukt saziņu, ko sauc par bez kontakta (angl. no contact). Kāpēc tas strādā, ir aprakstīts nodarbībā Bez kontakta. Ja ir kopīgs darbs vai kopīgi bērni, saziņu turi īsu, rakstisku un tikai par lietu, bez emocijām. To sauc par pelēko akmeni (angl. grey rock).
- Gaidi abstinenci, nebaidies no tās. Pirmās nedēļas būs smagas. Tas nenozīmē, ka tu kļūdījies. Tas nozīmē, ka saikne sāk vājināties.
- Pārtrauc slēpšanu. Pastāsti vismaz vienam cilvēkam patiesību. Kauns grib, lai tu klusē, un klusēšana baro atkrišanu.
- Atdod smadzenēm citus atalgojumus. Kustība, dziesma, draugs, darbs ar rokām, dzīvnieks, daba. Tie neaizstās otru uzreiz, bet tie pamazām atjauno atalgojuma sistēmu, kas visu laiku bija aizņemta ar vienu cilvēku.
- Izmanto atkarību ārstēšanas rīkus. Vilkmes viļņu pārvarēšana, trigeru karte, plāns, ko darīt, kad gribas atkrist. Tas viss ir nākamajā nodarbībā: Atradināšanās.
Palīdzība
Ja vilkme ir tik liela, ka tu neesi drošībā, ja tev ir domas par sevis savainošanu vai ja otrs draud, zvani 112. Krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, bez maksas, arī krieviski, un tur zvana arī vīrieši. Tālrunis 116 006 ir cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pieejams pēcpusdienā un vakarā.
Ja meklē speciālistu, zini, ka ne katram psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisko vardarbību un traumatisko saikni. Speciālists, kurš saka „mēģiniet izrunāties” vai iesaka pāru terapiju ar cilvēku, kurš tev dara pāri, var tevi nejauši iestumt atpakaļ, gluži kā draugs, kurš atkarīgam piedāvā „tikai vienu glāzi”. Pārbaudi: vai viņš vai viņa tev tic, zina, kas ir traumatiskā saikne un gāzlaitings, neuzstāj uz „samierināšanos” un domā par tavu drošību. Ja pēc sesijas jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga un vēl vairāk apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, meklē citu. Kamēr meklē, angļu valodā daudz palīdz ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanāls DoctorRamani un grāmata „It’s Not You” (2024).
Bez kontakta skaitītājsSkaiti dienas bez „devas” Kā aiziet drošiDrošības plāns soli pa solimMīti
Iedziļinies
- Termini: traumatiskā saikne, neparedzams pastiprinājums, eiforiskā atcere, trigeris, hūverings, kognitīvā disonanse, ieguldījuma slazds.
- Kā saikne veidojas: Traumatiskā saikne: kāpēc nevari vienkārši aiziet.
- Iepriekšējā nodarbība: Jo vairāk ieguldīts, jo grūtāk aiziet: ieguldījuma slazds.
- Nākamā nodarbība: Abstinence, vilkme un atkrišana: kā atradināties no narcisa.
- Kad domas griežas pa apli: Cilpas galvā.
- Kā zināt, ka tas strādā: Kā zināt, ka bez kontakta strādā.
Saistīts
Avoti
- Berridge, K. C., & Robinson, T. E. (2016). Liking, wanting, and the incentive-sensitization theory of addiction. American Psychologist, 71(8), 670–679.
- Ferster, C. B., & Skinner, B. F. (1957). Schedules of Reinforcement. New York: Appleton-Century-Crofts.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Kross, E., Berman, M. G., Mischel, W., Smith, E. E., & Wager, T. D. (2011). Social rejection shares somatosensory representations with physical pain. Proceedings of the National Academy of Sciences, 108(15), 6270–6275.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.