Karsti un auksti: kāpēc neparedzams siltums piesien stiprāk par mīlestību un kā šo cilpu pārraut

Kas tas ir

Svētdien jūs visu dienu pavadījāt kopā, smējāties, otrs pats ierosināja braukt uz Siguldu nākamajā nedēļas nogalē. Pirmdien tu uzraksti „labrīt”. Atbilde pienāk vakarā: „ok”. Otrdien – nekas. Trešdien pie vakariņām otrs skatās telefonā un uz tavu jautājumu „vai viss kārtībā?” atbild „kāpēc tev vienmēr kaut kam jābūt?”. Ceturtdien tu jau pārskati katru savu vārdu kopš svētdienas. Piektdien otrs pēkšņi atnes tavu mīļāko kūku un apskauj tā, it kā nekas nebūtu bijis. Tev kļūst tik viegli, ka tu neko nejautā.

To sauc par karsti un auksti (angl. hot and cold, arī blowing hot and cold vai push and pull). Latviski saka arī „te karsts, te auksts” vai „emocionālās šūpoles”. Tas ir tad, kad otrs cilvēks bez skaidra iemesla pārmaiņus ir silts un tuvs, tad vēss, attālināts, ledains vai ļauns, un tu nekad nezini, kuru versiju satiksi šovakar. Īsāk par pašu terminu: karsts un auksts.

Aiz tā ir mehānisms, ko psiholoģijā sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement, meklē arī „periodisks pastiprinājums”). Vienkāršiem vārdiem: ja kaut kas labs nāk reti un tu nevari paredzēt, kad, tu to gaidi arvien vairāk un arvien grūtāk atraisies. Termins: neparedzams pastiprinājums.

Šī nodarbība ir garāka par citām, jo „karsti un auksti” ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc no šādām attiecībām ir tik grūti aiziet. Tu uzzināsi:

1. kāpēc neparedzams siltums piesien stiprāk nekā pastāvīga mīlestība;
2. kā izskatās karstā un aukstā fāze, gan skaļā, gan klusā versijā, un kā tās mainās nedēļu, mēnešu un gadu laikā;
3. kā atšķirt to no normāla cilvēka, kuram ir slikta diena;
4. kā tas izskatās ar vecākiem, darbā, draudzībā un grupā;
5. kā šo cilpu pārraut: ar konkrētu dienasgrāmatas piemēru un plānu dienai, kad otrs atkal kļūst silts.

„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas: ja siltums un aukstums mijas atkal un atkal, aukstums seko tavām robežām, bet siltums tavai piekāpšanās, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – skat. drošības plānu. Un normālas attiecības nenoved līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā ir, izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Kāpēc neparedzams siltums piesien stiprāk nekā pastāvīga mīlestība

Dzērienu automāts un spēļu automāts

Iedomājies divus automātus. Pirmais ir dzērienu automāts: iemet monētu, izkrīt ūdens. Katru reizi. Ja kādu dienu nekas neizkrīt, tu iesit pa to, varbūt iemet vēl vienu monētu, un aizej. Otrais ir spēļu automāts: lielākoties nekas, bet dažreiz – laimests. Tu nekad nezini, kurš griediens būs tas. Tieši tāpēc no spēļu automāta ir tik grūti aiziet: nākamais var būt tas.

Amerikāņu psihologi Čārlzs Fersters un Berouss Frederiks Skiners (Ferster un Skinner, 1957) pētīja, kā atalgojuma grafiks ietekmē uzvedību. Viņi aprakstīja, ka uzvedība, kas tiek atalgota neregulāri un neparedzami (angl. variable ratio vai variable interval schedule), ir visnoturīgākā: tā turpinās visilgāk arī tad, kad atalgojums vispār pazūd. Viņi strādāja ar dzīvniekiem, un cilvēki nav baloži. Bet princips ir labi zināms no azartspēlēm, un tas palīdz saprast, kāpēc cilvēks, kurš ir silts tikai dažreiz, var piesaistīt stiprāk nekā tas, kurš ir silts vienmēr.

Veselīgas attiecības ir tuvāk dzērienu automātam: siltums ir paredzams. Tas nav garlaicīgi. Tas ir mierīgi. Attiecības ar karsto un auksto ir spēļu automāts, un tu esi tas, kurš griež.

Ko rāda pētījumi par vardarbīgām attiecībām

Kanādiešu psihologs Donalds Datons (Donald Dutton) un Sjūzena Peintere (Susan Painter) jau 1981. gadā aprakstīja traumatisko saikni (angl. trauma bond): spēcīgu pieķeršanos cilvēkam, kurš dara pāri. Viņi nosauca divus apstākļus, kuros tā veidojas visstiprāk: viens ir stiprāks par otru, un sliktais mijas ar labo neparedzami. 1993. gadā viņi to pārbaudīja pētījumā ar sievietēm, kuras bija aizgājušas no vardarbīgiem partneriem: pieķeršanās bijušajam partnerim bija saistīta tieši ar varas nevienlīdzību un to, cik neparedzami mijās vardarbība un labie brīži (Dutton un Painter, 1993). Mehānisms nav atkarīgs no dzimuma: tā piesienas arī vīrieši. Vairāk: traumatiskā saikne.

Antropoloģe Helēna Fišere (Helen Fisher) ar kolēģiem skenēja smadzenes cilvēkiem, kurus nesen bija pametis mīļotais cilvēks. Skatoties uz šī cilvēka bildi, aktivizējās smadzeņu daļas, kas saistītas ar atalgojumu, kāri un atkarību (Fisher u. c., 2010). Godīgi: tas bija pētījums par atraidījumu mīlestībā vispār, nevis par vardarbīgām attiecībām. Bet tas palīdz saprast, kāpēc ilgas pēc „tā vecā cilvēka” jūtas kā abstinence, nevis kā vienkāršas skumjas. Par to vairāk: kā narkotika.

Amerikāņu terapeits Patriks Kārness (Patrick Carnes) grāmatā „The Betrayal Bond” (1997) šādu saikni sauc par nodevības saikni (angl. betrayal bond): pieķeršanos cilvēkam, kurš tevi izmanto, un pieķeršanās kļūst stiprāka tieši tad, kad sliktais mijas ar cerību. Tā ir klīniska grāmata, nevis eksperiments, bet tajā aprakstītais daudziem liekas kā viņu pašu stāsts. Termins: nodevības saikne.

Siltumam nav jābūt dāvanām

Šis ir vissvarīgākais punkts, un to bieži izlaiž. Karstajai fāzei nav vajadzīgi ziedi, ceļojumi, lieli vārdi vai mīlestības bombardēšana (angl. love bombing). Pēc nedēļas, kurā otrs ar tevi nerunāja, parasts vakars pie televizora jūtas kā laime. Pēc mēneša kritikas viena neitrāla īsziņa „nopirki maizi?” jūtas kā miers. Tas ir atvieglojums, kad sliktais beidzas (angl. negative reinforcement – negatīvais pastiprinājums, vairāk: atvieglojuma slazds). Ar to pilnīgi pietiek, lai tu paliktu.

Kā izskatās „karstais” un kā „aukstais”

Katrai fāzei ir skaļā versija, ko redz arī citi, un klusā, ko bieži redzi tikai tu.

Divas lietas, kas raksturo tieši šo, nevis vienkārši mainīgu garastāvokli:

• Karstajā fāzē bieži ir tukši solījumi par nākotni (angl. future faking, vairāk: tukši nākotnes solījumi). Ceļojums, remonts, kāzas, „nākamgad viss būs citādi”. Aukstajā fāzē par šiem plāniem neviens nerunā, un nākamajā karstajā tie parādās no jauna, it kā pirmo reizi.
• Neviena fāze netiek izskaidrota. Aukstums sākas bez vārda un beidzas bez vārda. Ja tu jautā, tev saka, ka tu „visu pārdomā” vai „meklē problēmas”.

Karstā fāze: kā tas izklausās

Kas tur notiek: par trim klusuma dienām nav ne vārda. Nav „es biju dusmīgs, jo…”, nav „nākamreiz es pateikšu, nevis klusēšu”. Ir liels solījums, kas pārklāj visu. Itālija ir šī karstā fāze. Nākamajā aukstajā par to neviens neatcerēsies.

Kas tur notiek: nedēļas pazemojumi pazūd bez pēdām. Ja Kristaps tagad pieminēs „nav īsts vīrietis”, viņš būs tas, kurš „sabojā labu rītu”. Karstā fāze ne tikai atalgo, tā arī aizver muti.

Aukstā fāze: kā tas izklausās

Abās situācijās aukstums seko tam, ka tu kaut ko izdarīji pa savam: izaugi darbā, palīdzēji ģimenei. Neviens neteica „es tevi sodu”. Bet tu iemācies: pēc tā kļūst auksti. Nākamreiz tu varbūt nepieteiksies projektam vai nebrauksi pie brāļa. Tieši tā arī darbojas kontrole caur siltumu.

Kā tas izskatās laika gaitā

Tipiska nedēļa

Šis ir apkopots piemērs no vairākiem stāstiem. Pāris dzīvo kopā trešo gadu.

• Pirmdiena. Otrs no rīta ir vēss. Tu nezini kāpēc. Visu dienu darbā pārbaudi telefonu.
• Otrdiena. Vēl vēsāks. Atbildes vienā vārdā. Tu vakarā gatavo otra mīļāko ēdienu. Otrs apēd, nepaskatās uz tevi, aiziet pie datora.
• Trešdiena. Tu jautā, vai kaut kas noticis. „Tev vienmēr vajag drāmu.” Tu atvainojies, pats vai patipatspati nezinot, par ko.
• Ceturtdiena. Klusums. Tu atsauc tikšanos ar draugiem, lai „nesabojātu vēl vairāk”.
• Piektdiena. Pēkšņi silts. Apskāviens, joki, „kā man tevis pietrūka”. Tev ir tik viegli, ka tu neko nejautā par pirmdienu līdz ceturtdienai.
• Sestdiena. Labi. Jūs kopā ejat uz tirgu. Tu jūties laimīgs vai laimīgalaimīgslaimīga, un tu domā: „Redzi, viss ir kārtībā, es pārspīlēju.”
• Svētdiena. Vakarā tu piemini, ka nākamajā nedēļā gribi aiziet uz jogu. Otrs sejas izteiksme mainās. Pirmdien viss sākas no jauna.

Paskaties, kas notiek ar tavu nedēļu: četras dienas tu vēro, pielāgojies un atsakies no sava. Divas dienas tu atpūties. Un tieši tās divas dienas tu atceries kā „mūs”.

Tipiskie gadi: karstās fāzes saraujas, aukstās aug

Sākumā aukstums šķiet nejaušība: viena dīvaina diena starp daudzām labām. Laika gaitā attiecība parasti apgriežas otrādi. Šie ir orientieri, nevis grafiks, un katrās attiecībās tas notiek savā tempā.

Pēdējā rinda ir svarīga: kad tu beidzot sāc domāt par aiziešanu, siltums bieži atgriežas spēcīgāk nekā gadiem. Tas nav pierādījums, ka otrs saprata. Tas ir pierādījums, ka otrs pamanīja, ka zaudē.

Diagramma ir ilustratīva: tā parāda, kā kontrasts starp pīķi un kritumu padara katru labo brīdi tik spēcīgu, lai gan labo brīžu kļūst arvien mazāk.

Kāpēc tu dzenies pēc karstās fāzes

„Vecais viņš” vai „vecā viņa”

Gandrīz katrs, kurš dzīvo šādās attiecībās, runā par „veco” cilvēku: to, kāds viņš vai viņaviņaviņš bija sākumā vai labajās dienās. Tu gribi atpakaļ to. Un tu tici, ka „īstais” cilvēks ir tas siltais, bet aukstais ir tikai grūts periods, stress, bērnība, darbs.

Grūtākā patiesība: abas versijas ir viens un tas pats cilvēks, un abas ir daļa no viena veida, kā šis cilvēks attiecas pret tevi. Siltā versija nav „īstā”, kas slēpjas zem aukstās. Tā ir tā daļa, kas notur tevi pie aukstās. Atmiņas par labajiem brīžiem, kas pēc šķiršanās atgriežas spilgtākas nekā bija, sauc par eiforisko atceri (angl. euphoric recall, vairāk: eiforiskā atcere).

Kā tas tevi pārveido

• Tu staigā kā pa olu čaumalām (angl. walking on eggshells, vairāk: kā pa olām). Tu izvēlies vārdus, tēmas, apģērbu, laiku, kad kaut ko teikt, lai neizraisītu nākamo aukstumu.
• Tu meklē vainu sevī. Aukstumam nav iemesla, tāpēc tu to izdomā: „laikam biju par daudz jautra”, „laikam nevajadzēja pieminēt mammu”. Tas dod ilūziju, ka tu vari aukstumu kontrolēt. Ja tā ir tava vaina, tu to vari izlabot. Tieši tāpēc ir vieglāk vainot sevi nekā pieņemt, ka tas nav tavās rokās.
• Tu vēro otra noskaņojumu kā laika ziņas. Kā tiek atslēgtas durvis, cik skaļi tiek nolikta soma, cik ātri atnāk atbilde. Šo pastāvīgo modrību sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance, vairāk: pārmērīgā modrība). Tā ir nogurdinoša, un tā neizslēdzas arī tad, kad otrs ir silts.
• Tu jauc atvieglojumu ar mīlestību. Kad aukstums beidzas, tu izjūti milzīgu vieglumu. Tas ir līdzīgs laimei, bet tā nav laime. Tas ir brīdis, kad beidzas bailes.
• Tu pakāpeniski atsakies no sava. Draugi, hobiji, radi, darbs, viedoklis – viss, pēc kā sekoja aukstums, pamazām pazūd no tavas dzīves. Neviens tev to nelika. Tu vienkārši iemācījies.

Ķermeņa cilpa

Šī cilpa nav tikai galvā. Tā ir ķermenī.

1. Aukstums sākas. Ķermenis to uztver kā briesmas: sirds sitas ātrāk, kuņģis savelkas, miegs kļūst sekls, tu nevari koncentrēties.
2. Tu dari visu, lai to beigtu. Raksti, atvainojies, gatavo, piekāpies. Ķermenis ir trauksmē dienām ilgi.
3. Siltums atgriežas. Trauksme noplok vienā mirklī. Atvieglojums ir fizisks: tu vari elpot, ēst, gulēt.
4. Ķermenis iemācās: glābiņš ir tas pats cilvēks, no kura nāca briesmas. Nākamajā reizē tu steidzies pie otra vēl ātrāk.

Tāpēc pat tad, kad galva jau saprot, ķermenis joprojām velk atpakaļ. Tas nav vājums un nav muļķība. Tā ir iemācīta cilpa, un to var atmācīties. Par ķermeņa atjaunošanos: nervu sistēmas atjaunošana.

Normāls cilvēks, kuram ir slikta diena, vai karsti un auksti?

Katram cilvēkam ir dienas, kad viņš ir noguris, noslēgts, aizkaitināts vai skumjš. Partneris var būt attālināts, jo nomira vecāks, darbā notiek atlaišanas vai viņu nomāc depresija. Tas vēl nav „karsti un auksti”. Lūk, kā atšķirt:

Viena auksta diena neko nepierāda. Nozīme ir tam, kas atkārtojas: aukstums bez iemesla, siltums bez labošanas, un tu, kas pamazām kļūsti mazāks.

Kas tas nav

• Vienreizējs attālums ar iemeslu: sēras, slimība, stress darbā, ja otrs to paskaidro un atgriežas.
• Cilvēks, kuram vajag daudz laika vienatnē, ja tas ir paredzams un par to var runāt: „svētdienas pēcpusdienā man vajag divas stundas pašam”.
• Depresija vai cits psihiskās veselības stāvoklis, ja cilvēks to atzīst, meklē palīdzību un nesoda tevi par savu stāvokli. Slimība izskaidro nogurumu, bet neizskaidro sodu.
• Skaidra šķiršanās. Ja otrs pasaka „es vairs negribu šīs attiecības” un aiziet, tas sāp, bet tas nav karsti un auksti.

Kad šo etiķeti izmanto pret tevi

Arī cilvēki, kuri dara pāri, reizēm saka otram: „tu esi te karsts, te auksts”. Piemēram, ja tu pēc nedēļas pazemojumu esi atturīgs vai atturīgaatturīgsatturīga, tev var pārmest „emocionālās šūpoles”. Kritērijs, kas palīdz vienmēr: kurš soda un kurš pielāgojas? Ja tavs aukstums ir aizsardzība pēc sāpēm un tu vari to izskaidrot, tas nav tas pats, kas aukstums, kas tiek izmantots kā pavada. Un kurš no jums naktīs guļ nomodā, domājot, ko izdarīja nepareizi?

Karsti un auksti citās attiecībās

Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: siltums kā balva, aukstums kā sods, un tu nekad nezini, kas būs nākamais.

Pēc šķiršanās: karstā fāze atgriežas

Kad tu aizej vai tiec izmests vai izmestaizmestsizmesta, karsti un auksti neapstājas. Tas vienkārši kļūst attālināts.

• Hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēju zīmola Hoover) ir mēģinājumi tevi „iesūkt” atpakaļ. Būtībā tā ir jauna karstā fāze, kas nāk tad, kad tu esi prom. Tā var būt mīļa ziņa, „esmu mainījies”, apsveikums dzimšanas dienā vai vienkārši neitrāls „kā tev iet?”. Termins: hūverings; kā tas mainās laika gaitā: hūverings laika gaitā.
• Maizes drupačas (angl. breadcrumbing) ir tad, kad otrs tev met sīkas uzmanības drupačas – sirsniņu zem tava ieraksta, „atceries šo?”, nakts ziņu, kas pēc tam tiek ignorēta –, tik daudz, lai tu neaizmirstu, bet nekad tik daudz, lai tas kļūtu par kaut ko īstu. Tas ir karsti un auksti mikrodevās. Termins: breadcrumbing.

Kas tur notiek: pēc aukstās fāzes (pārmetumi) nāk karstā (nostalģija, „labākais”). Tas ir tas pats ritms, tikai no attāluma. Ja Marta atbild, viņa uzzina, ka vecais spēļu automāts joprojām strādā. Labākā atbilde: neatbildēt un saglabāt ziņu.

Kas tur notiek: drupača, tad aukstums. Nākamā drupača nāks tad, kad Kristaps sāks aizmirst. Labākā atbilde: neatbildēt, bloķēt vai izslēgt paziņojumus.

Kā šo cilpu pārraut

Tagad praktiskā daļa. Soļi ir sakārtoti tā, lai tie der gan tam, kurš vēl dzīvo attiecībās, gan tam, kurš jau ir prom.

1. Nosauc to

Kad otrs kļūst auksts, pasaki sev klusībā: „Šī ir aukstā fāze. Tā nav par to, ko es izdarīju. Tā beigsies, un pēc tās nāks karstā. Tā arī nebūs par mani.” Kad nāk siltums, pasaki: „Šī ir karstā fāze. Tā nāk pēc aukstās, nevis tās vietā.”

Tas izklausās pārāk vienkārši, bet nosaukšana izslēdz jautājumu „ko es izdarīju nepareizi?”, kas tevi tur cilpā. Tu pārstāj meklēt iemeslu, kura nav, un sāc redzēt ritmu.

2. Pieraksti karstās un aukstās dienas

Atmiņa šādās attiecībās melo: labās dienas atceras spilgti, sliktās izplūst. Dienasgrāmata to izlabo. Pieraksti katru dienu 3–4 nedēļas, pat ja tas šķiet muļķīgi, un drošā vietā, kur otrs to neatradīs (skat. droša lietošana). Vari izmantot realitātes žurnālu.

Piemērs, apkopots no vairākiem stāstiem:

Pēc 3–4 nedēļām saskaiti un paskaties uz četrām lietām:

1. Cik dienas bija karstas, cik aukstas, cik neitrālas? Daudzi ir pārsteigti: „es domāju, ka pārsvarā ir labi”, bet uz papīra redz, ka karsto dienu ir 5 no 28.
2. Kas notika tieši pirms aukstuma? Ja atkal un atkal tā ir tava patstāvība – draugi, ģimene, darbs, „nē” –, aukstums ir sods, nevis garastāvoklis.
3. Kas notika tieši pirms siltuma? Ja tā ir tava piekāpšanās vai atsaukts plāns, siltums ir balva.
4. Cik reizes bija labošana? Paskaidrojums, atvainošanās, saruna par to, kas notika. Ja atbilde ir „nevienu reizi”, tev ir atbilde.

3. Pārstāj atalgot karsto fāzi

Tas nenozīmē būt nelaipnam. Tas nozīmē: tava dzīve iet vienā tempā neatkarīgi no otra temperatūras.

• Aukstajā fāzē nedzenies pakaļ. Neraksti ziņu pēc ziņas, neatvainojies par to, ko nezini, neatsauc savus plānus „lai nesabojātu vēl vairāk”. Ej uz jogu. Satiec māsu.
• Karstajā fāzē nepateicies pārāk dāsni. Atvieglojumā ir kārdinājums dot visu: piekrist ceļojumam, atteikties no tā, par ko strīdējāties, atdot naudu, apsolīt, ka „vairs nekad”. Esi pieklājīgs vai pieklājīgapieklājīgspieklājīga, bet nepieņem lēmumus un nepadari šo vakaru par pierādījumu, ka „viss ir kārtībā”.
• Nepārstāj savu dzīvi, lai karstā fāze ilgtu ilgāk. Tā neilgs ilgāk. Tā tikai iemācīs otram, ka aukstums strādā.

Esi gatavs vai gatavagatavsgatava: kad tu pārstāj reaģēt tā, kā agrāk, aukstums uz kādu laiku var kļūt stiprāks. Tas ir mēģinājums atgūt veco kārtību. Tieši tāpēc šis solis bieži ir gatavošanās aiziešanai, nevis veids, kā attiecības „izlabot”.

4. Bez kontakta vai pelēkais akmens

Visspēcīgākais veids, kā beigt spēļu automātu, ir pārstāt griezt.

• Bez kontakta (angl. no contact): nekādu ziņu, zvanu, profilu skatīšanās, kopīgu draugu jautājumu par otru. Tā ir vienīgā situācija, kurā karstajai fāzei vairs nav, kur nolaisties. Kāpēc tas strādā: kāpēc bez kontakta. Dienas vari skaitīt bez kontakta skaitītājā.
• Pelēkais akmens (angl. grey rock): ja kontakts ir jāsaglabā – darbā, ar radiem vai kopīgu bērnu dēļ –, tu kļūsti garlaicīgs kā pelēks akmens. Īsas, neitrālas atbildes, nekādu emociju, nekādas personīgas informācijas. Tu nereaģē ne uz aukstumu, ne uz siltumu. Termins: pelēkais akmens.

5. Abstinence: kā izturēt vilkmi

Pirmās nedēļas bez karstās fāzes bieži jūtas kā atradināšanās: tu gribi uzrakstīt, paskatīties profilu, pārlasīt veco saraksti. Tas ir gaidāms, un tas nenozīmē, ka tu kļūdījies. Vairāk: atradināšanās.

• Sērfo ar vilni (angl. urge surfing, vairāk: sērfošana ar vēlmi). Kad vilkme nāk, nedari neko uzreiz. Uzliec taimeri uz 20 minūtēm, apsēdies, sajūti, kur ķermenī tā ir. Vilkme parasti kāpj, sasniedz virsotni un noplok. Tu to piedzīvo, nepaklausot tai.
• Aukstā faktu kartīte telefonā. Uzraksti 10 konkrētas aukstās dienas no savas dienasgrāmatas: datums, kas notika, kā tu jutīs. Kad galvā parādās Itālija, sirsniņa vai „kā mēs smējāmies”, izlasi kartīti.
• Aizstāj laiku. Ja otra ziņas parasti nāca vakarā ap 22:00, ieplāno šim laikam kaut ko: zvanu draugam, pastaigu, dušu, grāmatu.
• Viens atbalsta cilvēks. Norunā ar kādu, kam uzticies: „kad es gribēšu uzrakstīt, es vispirms uzrakstīšu tev”.
• Paslīdēšana nav sakāve. Ja tu uzrakstīji vai atbildēji, tas neizjauc visu. Tas tikai atkal iedarbina pulksteni. Nākamreiz vienkārši neatbildi.

6. Dienā, kad otrs atkal ir silts

Šī diena noteikti pienāks: vēl kopā dzīvojot pēc aukstās fāzes, vai pēc šķiršanās ar mīļu ziņu. Sagatavo plānu tagad, kamēr esi mierā.

1. 24 stundu noteikums. Nekādu lielu lēmumu 24 stundas: nepārcelies atpakaļ, neatsauc šķiršanās papīrus, nepiekrīti ceļojumam, neaizdod naudu, nesoli „vairs nekad”.
2. Atver dienasgrāmatu. Paskaties, kad pēdējo reizi bija tieši tāpat un cik ilgi tas ilga.
3. Pajautā sev trīs jautājumus. Vai otrs nosauca, kas notika aukstajā fāzē? Vai uzņēmās atbildību, nemetot vainu tev? Vai kaut kas ir mainījies ar darbiem, nevis vārdiem, un vai tas ilgst nedēļas, nevis dienas? Ja uz visiem trim ir „nē”, tā nav labošana. Tā ir nākamā karstā fāze.
4. Atbildi samērīgi vai nemaz. Ja dzīvojat kopā: pieklājīgi, īsi, bez atvieglojuma plūdiem. Ja esat šķīrušies: neatbildi un saglabā.
5. Piezvani savam atbalsta cilvēkam, nevis otram.
6. Pievēro uzmanību ķermenim. Ja jūti vieglumu, pasaki sev: „Tas ir atvieglojums, ka sliktais beidzās. Tā nav mīlestība, un tas nav drošības signāls.”

Ja pēc šāda teikuma siltums uzreiz pārvēršas aukstumā, tā ir vēl viena atbilde tavai dienasgrāmatai.

Par speciālistu

Ja meklē psihologu vai terapeitu, zini: Latvijā, tāpat kā citur, ne katram speciālistam ir zināšanas par narcistisku vardarbību un traumatisko saikni. Labi domāts padoms „vienkārši izrunājiet to” vai „dodiet viens otram vēl vienu iespēju” ar cilvēku, kurš izmanto aukstumu kā sodu, var ievilkt tevi atpakaļ cilpā. Pāru terapija, kamēr vardarbība turpinās, var būt pat bīstama. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, zina vārdus „traumatiskā saikne” un „gāzlaitings”, nespiež uz kopīgām sesijām un domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas jūties vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka, meklē citu. Tikmēr angliski daudz materiālu ir amerikāņu klīniskajai psiholoģei Dr. Ramani Durvasulai (YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmata „It’s Not You”, 2024). Krīzes tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu vari pateikt, cik dienas pagājušajā mēnesī bija karstas un cik aukstas? Vai tu to zini, vai tikai jūti?
• Vai tu atceries pēdējo reizi, kad otrs pēc aukstās fāzes paskaidroja, kas notika, un atvainojās bez „bet tu…”?
• Vai ir lietas, par kurām tu vairs nestāsti, jo pēc tām kļūst auksti – darbs, draugi, ģimene, tavi prieki?
• Vai tu gaidi „veco” cilvēku, un vai tas „vecais” pēdējā gadā ir bijis klāt vairāk vai mazāk nekā agrāk?
• Vai tavs ķermenis zina otra noskaņojumu, pirms otrs vēl ir ienācis istabā?
• Vai tu jūti lielāko vieglumu nevis tad, kad ir labi, bet tad, kad beidzas slikti?

Mīti

Ko darīt tagad

1. Šovakar: uzraksti vienu teikumu, ko sev teiksi nākamajā aukstajā fāzē. Piemēram: „Šī ir aukstā fāze. Tā nav par mani.”
2. Šonedēļ: sāc dienasgrāmatu drošā vietā. Katru dienu viena rinda: temperatūra, kas notika, kas bija pirms tam, vai bija labošana.
3. Pēc 3–4 nedēļām: saskaiti. Paskaties, kas notiek pirms aukstuma un kas pirms siltuma.
4. Tagad pat: uzraksti savu 24 stundu plānu dienai, kad otrs atkal būs silts, un iedod to savam atbalsta cilvēkam.
5. Ja ir draudi vai bailes: vispirms drošība. Drošības plāns, 112, 116 123.

Iedziļinies

• Karsts un auksts un neparedzams pastiprinājums – termini īsi
• Traumatiskā saikne: kāpēc nevari vienkārši aiziet
• Kā narkotika un atradināšanās – kāpēc vilkme jūtas kā abstinence un kā to izturēt
• Cikls no sākuma līdz beigām – kā karsti un auksti iekļaujas visā attiecību ciklā
• Hūverings laika gaitā – karstā fāze pēc šķiršanās
• Atvieglojuma slazds, klusēšanas sods, kā pa olām, breadcrumbing, pelēkais akmens, bez kontakta