Manipulācija: veidi un kā viņi to dabū gatavu
Manipulācija ir slēpta ietekmēšana: otrs panāk savu nevis atklāti lūdzot un godīgi pārliecinot, bet spiežot uz tavām bailēm, vainu, pienākumu, kaunu, cerību, vajadzību pēc mīlestības vai šaubām par sevi, slēpjot nolūku un sodot tavu „nē”; to atpazīst nevis pēc vienas frāzes, bet pēc tā, ka tas atkārtojas, vienmēr nāk par labu vienai pusei un tu pēc sarunām jūties apjucis, vainīgs vai parādā.
Īsumā
- Ietekmēt citus ir normāli. Manipulācija sākas tad, kad nolūks ir slēpts, tavas intereses neskaita un tavs „nē” tiek sodīts. Godīgs cilvēks lūdz atklāti un pieņem atteikumu. Manipulatīvs cilvēks panāk savu apkārtceļiem.
- Tā strādā septiņos soļos: izpētīt tevi, atrast sviru (bailes, vaina, pienākums, kauns, cerība, mīlestība, šaubas par sevi), noslēpt nolūku, spiest brīdī, kad esi vājākā vietā, apbalvot par piekāpšanos un sodīt par pretošanos, likt tev apšaubīt savu uztveri un atkārtot, līdz tu piekāpies jau iepriekš.
- Pretoties var: nosauc to pie sevis, palēnini („Es padomāšu”), nesāc bezgalīgi skaidroties, atkārto vienu un to pašu, spried pēc darbiem, pieraksti, jautā kādam ārpusē un, ja tas neapstājas, samazini kontaktu, domājot par savu drošību.
Kas tas ir
Mēs visi cits citu ietekmējam katru dienu. Bērns lūdz saldējumu. Draudzene pierunā aiziet uz koncertu. Kolēģis pārliecina priekšnieku par savu plānu. Partneris saka: „Man ļoti gribētos, lai šogad brauktu uz jūru.” Tā ir normāla dzīve, un tur nav nekā slikta.
Manipulācija (angl. manipulation) ir cita lieta. Vienkāršiem vārdiem: tā ir slēpta ietekmēšana, ar kuru otrs panāk savu tā, ka tu to īsti nemani, bieži pret savām interesēm vai bez īstas brīvas izvēles. Otrs neprasa atklāti un nepārliecina ar godīgiem argumentiem. Otrs spiež uz tavām jūtām: bailēm, vainu, pienākuma sajūtu, kaunu, cerību, vajadzību pēc mīlestības, šaubām par sevi. Un, ja tu tomēr pasaki „nē”, seko sods: klusums, dusmas, asaras, aizvainojums, stāsti citiem.
Amerikāņu psihologs Džordžs Saimons (George K. Simon) grāmatā „In Sheep’s Clothing” (1996) šādus cilvēkus sauc par „slēpti agresīviem”: viņi cīnās, lai uzvarētu, bet izskatās tā, it kā nemaz necīnītos. Tieši tāpēc manipulāciju ir tik grūti ieraudzīt. Tu jūti, ka kaut kas nav kārtībā, bet nevari pateikt, kas.
Sociālais psihologs Roberts Čaldīni (Robert Cialdini) grāmatā „Influence” aprakstījis, kā cilvēki ietekmē cits citu: ar pretpakalpojumu, ar to, ka mēs gribam būt konsekventi, ar autoritāti, ar simpātijām, ar to, ka „visi tā dara”. Šie principi paši par sevi nav ne labi, ne slikti. Tos izmanto godīgi un negodīgi. Atšķirība nav tehnikā. Atšķirība ir tajā, vai tev saka patiesību un vai tu drīksti atteikt.
Manipulācija ir pamats gandrīz visām pārējām taktikām, par kurām šajā vietnē rakstām: gāzlaitingam, vainas uzspiešanai, emocionālajai šantāžai, klusēšanas sodam un daudzām citām. Šī nodarbība ir karte. Tā parāda, kā tas viss darbojas kopā, un katrai taktikai dod saiti uz atsevišķu, dziļāku skaidrojumu.
Ietekme vai manipulācija
| Parasta ietekme | Manipulācija | |
|---|---|---|
| Nolūks | Atklāts: „Es gribu, lai tu…” | Slēpts: aiz joka, rūpēm, asarām, „godīguma” |
| Tavas intereses | Tiek ņemtas vērā, var sarunāt kompromisu | Neskaita vai izliekas, ka skaita |
| Argumenti | Godīgi, pārbaudāmi | Puspatiesības, pārspīlējumi, spiediens uz jūtām |
| Tavs „nē” | Tiek pieņemts, varbūt ar vilšanos | Tiek sodīts: klusums, dusmas, vaina, draudi |
| Laiks | Tev ļauj padomāt | „Tūlīt, tagad, citādi…” |
| Noteikumi | Vienādi abiem | Dubultstandarti: otram drīkst, tev ne |
| Pēc sarunas tu jūties | Skaidri, pat ja nepiekriti | Apjucis vai apjukusi, vainīgs vai vainīgaApjucis, vainīgsApjukusi, vainīga, parādā |
Pēdējā rinda ir vissvarīgākā. Pat ja nevari uzreiz pateikt, kas notika, tava sajūta pēc sarunas bieži zina vairāk nekā tava galva.
Kā viņi to dabū gatavu: septiņi soļi
Manipulācija nav maģija. Tai ir mehānisms, un, kad to redzi, tā zaudē lielu daļu spēka. Tālāk ir septiņi soļi, kas atkārtojas ļoti dažādās attiecībās: pārī, ģimenē, darbā, draugu lokā, grupā. Ne vienmēr visi soļi notiek šādā secībā, un ne katrs manipulators to dara apzināti un pēc plāna. Bet būtība paliek tā pati.
1. solis: izpētīt tevi
Lai spiestu uz pogām, vispirms jāzina, kur tās ir. Manipulatīvs cilvēks vāc informāciju: no kā tu baidies, kas tev ir svarīgs, par ko tu jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, ko tu ļoti gribi, kādas ir tavas vecās brūces. Terapeite Harieta Braikere (Harriet Braiker) grāmatā „Who’s Pulling Your Strings?” (2004) raksta, ka manipulators meklē tavus „āķus”: vēlmi visiem izpatikt, bailes no dusmām un konfliktiem, grūtības pateikt „nē”, vāju pārliecību par sevi, vajadzību pēc atzinības.
Visbiežāk šo informāciju tu atdod pats vai patipatspati, turklāt labprāt. Tas notiek attiecību sākumā, kad viss ir brīnišķīgi, otrs ir uzmanīgs, klausās stundām un jautā par tavu bērnību. To sauc par mīlestības bombardēšanu (angl. love bombing). Vēlāk tieši tie stāsti, ko tu uzticēji tuvības brīžos, kļūst par ieročiem. Par to, kā tas notiek, lasi nodarbībā Kā viņi atrod un izvēlas upurus.
Darbā tas izskatās citādi: priekšniecepriekšniecepriekšnieks ievēro, ka tu nevari atteikt, jo baidies zaudēt darbu, un ka tev svarīgi būt „labam darbiniekam”.
Ģimenē vecāks zina tevi no dzimšanas, tāpēc pogas jau ir atrastas sen.
2. solis: atrast sviru
Kad pogas ir zināmas, manipulators izvēlas, uz kuru spiest. Mēs to saucam par svirām. Lielākā daļa manipulācijas taktiku spiež uz vienu no septiņām.
- 1BailesNo dusmām, aiziešanas, soda, skandāla.
- 2Vaina„Pēc visa, ko esmu tevis labā darījis.”
- 3PienākumsTev „jādara”, jo esi partneris, bērns, draugs.
- 4KaunsLiek justies nepietiekamam, dīvainam, sliktam.
- 5CerībaKa labais atgriezīsies, ka otrs mainīsies.
- 6Mīlestība un piederībaBailes palikt vienam, būt izslēgtam.
- 7Šaubas par seviVai tev pareizi atceras? Vai tu neesi traks?
Bailes. Tu piekāpies, lai kaut kas nenotiktu: dusmas, skandāls, aiziešana, sods. Uz bailēm spiež iebiedēšana, klusēšanas sods (angl. silent treatment) un emocionālā šantāža (angl. emotional blackmail).
Piemērs: tu gribi aiziet uz kursiem vakaros, un sieva saka: „Ej vien. Tikai es nezinu, vai šeit būšu, kad atgriezīsies.”
Piemērs: tu gribi aiziet uz kursiem vakaros, un vīrs, nepaceļot acis no telefona, saka: „Ej vien. Tikai atceries, uz kā vārda ir dzīvoklis un kas maksā par bērnudārzu.”
Vaina. Tu piekāpies, lai nebūtu jājūtas kā sliktam cilvēkam. Uz vainu spiež vainas uzspiešana (angl. guilt-tripping) un žēluma spēle (angl. pity play).
Piemērs: pieaugušam dēlam, kurš grib pārcelties uz citu pilsētu, māte saka: „Protams, brauc. Kas tad pēc manis paskatīsies, kad man atkal sāks lēkāt spiediens.”
Piemērs: pieaugušai meitai, kura grib pārcelties uz citu pilsētu, tēvs saka: „Protams, brauc. Kas tad man te palīdzēs ar malku, man tas mugurai nav labi.”
Pienākums. Tev „jādara”, jo esi partneris, bērns, draugs, labs darbinieks. Piemērs: „Ģimene ir ģimene, tev jāaizdod.” Sūzena Forvarda šīs trīs sviras kopā nosauca par FOG (angl. fear, obligation, guilt, bailes, pienākums, vaina).
Pārī tas skan, piemēram, tā: „Normāls vīrietis jau neprasītu, kur es biju līdz vieniem naktī.”
Pārī tas skan, piemēram, tā: „Normāla sieva jau nejautātu, kāpēc man vajag tavu telefonu.”
Kauns. Tev liek justies nepietiekamam, dīvainam, smieklīgam, neveiksmīgam. Tad tu centies izpelnīties atzinību un pārstāj uzticēties savām vēlmēm. Uz kaunu spiež negings (angl. negging, kompliments ar dzēlienu) un mērķu pārbīdīšana (angl. moving the goalposts).
Piemērs: pie draugiem partnere saka: „Viņš tagad skrien maratonus. Nu, vismaz mēģina, ha-ha.”
Piemērs: pie draugiem vīrs saka: „Viņa tagad raksta grāmatu. Nu, vismaz tā viņa saka, ha-ha.”
Cerība. Tu paliec un piekāpies, jo gaidi, ka labais atgriezīsies. Piemērs: „Kad es dabūšu to amatu, viss mainīsies, mēs beidzot brauksim ceļot.” Uz cerību spiež tukši nākotnes solījumi (angl. future faking), karsts un auksts (angl. hot and cold) un neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement).
Mīlestība un piederība. Tu baidies palikt viens vai vienaviensviena, būt izslēgts no ģimenes, draugiem, grupas. Piemērs: „Ja tu tā turpināsi, uz Ziemassvētkiem neviens tevi negaidīs.” Uz to spiež izolācija, izstumšana un triangulācija (kad jūsu attiecībās ievelk trešo cilvēku, lai tu justos aizstājams).
Šaubas par sevi. Tev liek apšaubīt atmiņu, jūtas un saprātu. Kad tu vairs neesi drošs vai drošadrošsdroša par savu uztveri, tevi var vadīt gandrīz jebkur. Piemērs: „Tu atkal visu pārspīlē. Neviens cits tā nereaģētu.” Uz to spiež gāzlaitings (angl. gaslighting) un vārdu salāti (angl. word salad, runa pa apli, pēc kuras tu vairs neatceries, par ko bija jautājums).
Viena frāze bieži spiež uz vairākām svirām reizē. „Pēc visa, ko esmu tevis labā darījusidarījusidarījis, tu mani pamet?” spiež gan uz vainu, gan pienākumu, gan bailēm.
3. solis: noslēpt nolūku
Ja manipulācija būtu atklāta, tā nestrādātu. „Es gribu, lai tu justos vainīgs, lai neaizietu uz ballīti” neviens neteiktu. Tāpēc nolūks tiek ietērpts kaut kādā citā drēbē:
- Joks. „Es taču jokoju! Tev nav humora izjūtas.”
- Rūpes. „Es tikai uztraucos par tevi. Tie tavi draugi tev nenāk par labu.”
- „Es esmu vienkārši godīgsgodīgagodīgs.” Rupjība, kas pasniegta kā atklātība.
- Asaras un sāpes. Pēc kurām tu vairs nevari runāt par to, kas notika ar tevi.
- „Tavā labā.” Kontrole, kas izskatās pēc gādības: „Es paturēšu tavu algas karti, tu jau ar naudu neproti.”
- Nevainība. „Ko es tādu teicu? Es tikai pajautāju.”
Tāpēc tik bieži pēc sarunas tu jūties slikti, bet nevari pateikt, kāpēc. Uz virsmas viss bija pieklājīgi.
4. solis: spiest brīdī, kad tu esi vājākā vietā
Manipulators izvēlas laiku. Spiediens nāk tad, kad tev ir vismazāk spēka pretoties:
- vēlu vakarā vai naktī, kad tu esi izsmelts vai izsmeltaizsmeltsizsmelta;
- kad tu esi slims vai slimaslimsslima, pēc dzemdībām, sērās;
- publiski, kur tu negribi taisīt skandālu: „Nu, pasaki visiem, ka tu piekrīti”;
- tieši pirms svarīga notikuma: kāzām, eksāmena, darba intervijas, lidojuma;
- kad tu beidzot esi laimīgs vai laimīgalaimīgslaimīga un gribi to saglabāt: „Negribi taču sabojāt tik jauku vakaru?”;
- ar laika spiedienu: „Tev jāizlemj tagad.”
Normāls cilvēks, kuram ir svarīgs jautājums, parasti izvēlas mierīgu brīdi, kad abi var padomāt. Manipulatīvs cilvēks izvēlas brīdi, kad tu nevari padomāt.
5. solis: apbalvot par piekāpšanos, sodīt par pretošanos
Tu piekāpies, un pēkšņi otrs ir silts, maigs, atkal „tas pats cilvēks”. Tu pretojies, un nāk klusums, dusmas, auksta distance, bērnu iesaistīšana. Tā tu mācies, pat to neapzinoties: piekāpties ir droši, pretoties ir sāpīgi.
Braikere apraksta, ka manipulatori izmanto tieši tos pašus mācīšanās mehānismus, ko apraksta psiholoģija: apbalvojumu, sodu, atvieglojumu, kad sods beidzas, un, pats spēcīgākais, neparedzamu apbalvojumu. Ja labais nāk reti un nevar zināt, kad, tu to gaidi vēl vairāk. To sauc par neparedzamu pastiprinājumu, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc no šādām attiecībām ir tik grūti aiziet. Svarīgi: apbalvojumam nav jābūt dāvanai vai romantikai. Pietiek ar vienu mierīgu vakaru bez pārmetumiem. Pēc nedēļas aukstuma parasta saruna pie vakariņām jūtas kā dāvana.
6. solis: likt tev apšaubīt savu uztveri
Kad tu sāc saprast, kas notiek, un to pasaki, nāk nākamais slānis: tev tiek pierādīts, ka tu redzi nepareizi. „Tu esi pārāk jūtīgsjūtīgsjūtīga.” „Tu visu uztver personīgi.” „Tā nebija, tu izdomā.” „Neviens cits man to nekad nav pārmetis.” Vai arī DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender, noliegt, uzbrukt, apmainīt upura un vainīgā lomas): pēkšņi tu esi tas, kurš uzbrūk, un otrs ir cietušais.
Šis solis ir tas, kas manipulāciju padara par vardarbību. Viena lieta ir panākt savu. Cita lieta ir sagraut tavu spēju pašam vai pašaipašampašai novērtēt, kas notiek. Ja tu bieži guli nomodā un domā, vai varbūt tiešām tu esi tas problemātiskais, izlasi nodarbību Vai man jūk prāts? Apjukums ir simptoms.
7. solis: atkārtot, līdz tas kļūst normāli
Pēdējais solis ir laiks. Katrs no iepriekšējiem soļiem atkārtojas desmitiem un simtiem reižu, līdz tev vairs nevajag neko teikt. Tu jau pats vai patipatspati zini, kas otram nepatiks, un piekāpies iepriekš. „Labāk es vienkārši izdarīšu, lai nav skandāla.” „Labāk nepieminēšu, ka satikos ar māsu.” „Labāk nopirkšu to, ko viņaviņaviņš grib, nevis to, ko es.”
Šis ir brīdis, kad manipulācija vairs nav redzama pat tev. Tā ir kļuvusi par tavu ikdienu. Dzīve kļūst par staigāšanu kā pa olām (angl. walking on eggshells). Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) šo stāvokli, kad kontrole ieaudzta visā ikdienā, sauc par coercive control: kontrole pār visu tavu dzīvi, ne tikai pār atsevišķiem strīdiem.
Kā tas izklausās
Zemāk ir situācijas, kurās manipulācija bieži skan. Katrai ir konteksts. Tie paši vārdi citā situācijā var būt pilnīgi normāli.
Veidi: taktiku ģimenes
Taktiku ir daudz, un tām ir daudz nosaukumu. Lai neapmaldītos, tās var sagrupēt piecās ģimenēs pēc tā, ko tās dara ar tevi. Katrai taktikai šajā vietnē ir sava lapa ar piemēriem, variācijām un tabulu „normāli vai vardarbība”.
1. Realitātes sagrozīšana
Tās uzbrūk tavai spējai zināt, kas notika.
- Gāzlaitings: tev atkal un atkal liek apšaubīt atmiņu un saprātu, līdz tu pārstāj uzticēties sev.
- Vārdu salāti: saruna iet pa apli, lec no tēmas uz tēmu, un beigās tu atvainojies.
- Mērķu pārbīdīšana: tiklīdz tu izpildi prasību, parādās jauna. Pietiekami labs tu nebūsi nekad.
- Projekcija (angl. projection): otrs tev pārmet tieši to, ko dara pats vai pati.
- DARVO: noliegt, uzbrukt, apmainīt lomas.
2. Emocionālais spiediens
Tās spiež uz jūtām, lai tu piekāptos.
- Vainas uzspiešana: tev atkal un atkal liek justies vainīgam vai vainīgaivainīgamvainīgai, lai tu darītu, ko otrs grib.
- Emocionālā šantāža: draudi ar sekām tev vai sev, ja nepiekāpsies.
- FOG: bailes, pienākums un vaina kā migla, kurā tu vairs neredzi savas vēlmes.
- Žēluma spēle: savas sāpes un slimības kā vairogs pret jebkuru pārmetumu.
- Klusēšanas sods: nerunāšana ar tevi dienām ilgi kā sods.
- Mīlestības atņemšana (angl. love withdrawal): siltums pazūd, tiklīdz tu dari ko „nepareizi”.
3. Kontrole pār tavu pasauli
Tās pamazām sašaurina tavu dzīvi, lai tev būtu arvien mazāk izeju.
- Izolācija (angl. isolation): tevi atgriež no draugiem un ģimenes.
- Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse): kontrole pār naudu, darbu, īpašumu.
- Izsekošana (angl. digital stalking): telefona pārbaudes, atrašanās vietas izsekošana, paroles.
- Kontrole pār visu tavu dzīvi (angl. coercive control): tas viss kopā, ikdienā.
- Triangulācija (angl. triangulation): trešais cilvēks jūsu starpā, lai tu sacenstos un justos aizstājams.
- Lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys): citi cilvēki, kas nes otra ziņas un spiedienu uz tevi.
- Nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign): citiem stāsta, ka problēma esi tu.
4. Apjukums un slazdi
Tās tevi notur, jo tu nespēj saprast, kas notiek.
- Nav pareizās atbildes (angl. double bind): divas pretrunīgas prasības, un par jebkuru izvēli tevi soda.
- Karsts un auksts: maigums un aukstums mainās bez redzama iemesla.
- Tukši nākotnes solījumi: kopīga nākotne, kas nekad nepienāk.
- Breadcrumbing (burtiski „maizes drupatu mešana”): tieši tik daudz uzmanības, lai tu neaizietu, bet nekad vairāk.
- Neparedzams pastiprinājums: labais nāk reti un negaidīti, tāpēc tu to gaidi arvien vairāk.
5. Slēptā, pasīvā manipulācija
Tās ir visgrūtāk pierādāmas, jo izskatās pēc nejaušības, nevarības vai humora.
- Izlikšanās par nevarīgu (angl. weaponized incompetence): „neprot” tieši to, ko negrib darīt.
- Sabotāža (angl. sabotage): „nejauši” sabojāti plāni, eksāmeni, svētki, darba intervijas.
- Negings: komplimenti ar dzēlienu.
- „Joki”, kas vienmēr ir uz tava rēķina, un „tev nav humora izjūtas”, ja tu nesmejies.
Lielā tabula
| Taktika | Kā tas bieži skan (situācijā) | Svira | Ko vari darīt |
|---|---|---|---|
| Gāzlaitings | „Tā nebija, tu atkal izdomā”, kad tu atgādini par solījumu, kas atkal nav izpildīts | Šaubas par sevi | Pieraksti notikumus uzreiz, nestrīdies par atmiņu |
| Vainas uzspiešana | „Pēc visa, ko esmu tevis dēļ darījusidarījusidarījis”, kad tu atsaki | Vaina | Atšķir vainu no nepatikas: tu neesi izdarījisizdarījisizdarījusi neko sliktu |
| Emocionālā šantāža | „Ja aiziesi, es nezinu, ko ar sevi izdarīšu” | Bailes, vaina | Draudu gadījumā zvani 112, lēmumu nemaini |
| Klusēšanas sods | Dienām nerunā pēc tava „nē” | Bailes, mīlestība | Nedzenies pakaļ, turpini savu dienu |
| DARVO | Tu pasaki, kas sāp, un pēkšņi esi apsūdzētais | Šaubas, vaina | Atgriezies pie sākotnējā jautājuma |
| Triangulācija | „Mana bijusīMans bijušaisMana bijusī to vienmēr darīja bez runāšanas” | Kauns, piederība | Nesacenties, tā nav sacensība |
| Nav pareizās atbildes | Pārmet gan to, ka zvani par daudz, gan to, ka nezvani | Šaubas, bailes | Nosauc pretrunu pie sevis, nemeklē „pareizo” |
| Tukši nākotnes solījumi | „Nākamgad noteikti” jau trešo gadu | Cerība | Spried pēc darbiem, nevis vārdiem |
| Izlikšanās par nevarīgu | „Tu to dari labāk” par katru mājas darbu | Pienākums | Atstāj darbu neizdarītu, neglāb |
| Negings | „Tev tā kleita pat piestāv, dīvaini”„Tev tas krekls pat piestāv, dīvaini”„Tev tā kleita pat piestāv, dīvaini” | Kauns | Neiesaisties, nepierādi savu vērtību |
| Izolācija | „Tava māsa tevi tikai izmanto” katru reizi pirms tikšanās | Piederība | Uzturi vismaz vienu kontaktu ārpusē |
| Mērķu pārbīdīšana | Izpildīji vienu prasību, tagad ir cita | Kauns, cerība | Pamani, ka finiša nav |
Viena frāze tabulā neko nepierāda. Tabula palīdz saprast, uz ko tieši tiek spiests, ja tas, ko tu redzi, atkārtojas.
Kā tas izskatās
Kristaps (34) un Līga (31) ir kopā četrus gadus. Līga strādā par projektu vadītāju, Kristaps par grāmatvedi. Kad Kristapam piedāvā darbu citā uzņēmumā ar lielāku algu, viņš priecīgs to izstāsta Līgai vakariņās. Līga pasmaida: „Protams, ja tev nauda ir svarīgāka par mums. Tur taču būs tie vēlie vakari.” Visu vakaru viņa ir vēsa. Nākamajā dienā viņa zvana Kristapa mātei un „tikai pastāsta”, ka uztraucas, vai Kristapam „nav izdegšana”. Māte piezvana Kristapam un lūdz „nepārslogot sevi”. Kad Kristaps pasaka Līgai, ka tas viņu sāpināja, Līga raud: „Es vienkārši rūpējos par tevi, un tu mani apsūdzi. Tu esi tik mainījies.” Nedēļas nogalē viņa ir silta un mīļa, un Kristaps jūtas kā briesmonis, ka par to vispār runāja. Pirmdien viņš atsaka jauno darbu. Līga ir laimīga, un Kristaps ir atvieglots, ka „nav skandāla”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskatīsimies uz to pa soļiem. Līga zina, ka Kristapam svarīgi būt labam partnerim un ka viņš ļoti ņem vērā mātes viedokli (1. solis). Viņa spiež uz vainas un kauna: nauda „svarīgāka par mums” (2. solis). Nolūks ir paslēpts aiz rūpēm par viņa veselību (3. solis). Viņa izvēlas brīdi, kad Kristaps ir priecīgs un nav gatavs konfliktam (4. solis). Kad viņš atsaka darbu, viņu apbalvo ar siltumu, un vēsums pirms tam bija sods (5. solis). Kad viņš ierunājas, Līga apmaina lomas un kļūst par cietušo (6. solis). Ja tā notiek atkal un atkal, pēc gada Kristaps pat neierunāsies par jaunu darbu (7. solis).
Vai Līga to dara apzināti un pēc plāna? No malas to nevar zināt, un tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Kristaps pieņēma lielu lēmumu nevis tāpēc, ka pats to gribēja, bet lai izvairītos no vainas un aukstuma. Un tas, ka tā notiek atkal un atkal.
Normālā versijā Līga varētu pateikt: „Es priecājos par tevi. Man tikai bail, ka mēs redzēsimies mazāk, jo es zinu, ka tur ir vēli vakari. Parunāsim, kā to varētu sarunāt?” Viņas bažas būtu tās pašas. Bet tās būtu atklātas, un lēmums paliktu Kristapam.
Anna (32) un Mārcis (36) ir kopā piecus gadus, viņiem ir trīsgadīga meita. Anna strādā par grāmatvedi, Mārcis par pārdošanas vadītāju. Kad Annai piedāvā vadītājas amatu citā uzņēmumā ar lielāku algu, viņa priecīga to izstāsta Mārcim vakariņās. Mārcis pasmīn: „Protams, ja tev karjera svarīgāka par ģimeni. Kurš tad vedīs mazo uz dārziņu, es?” Visu vakaru viņš ir vēss un atbild vienzilbēs. Nākamajā dienā viņš zvana Annas mātei un „tikai pastāsta”, ka uztraucas, vai Anna „pēdējā laikā nav pārāk nervoza”. Māte piezvana Annai un lūdz „padomāt par bērnu”. Kad Anna pasaka Mārcim, ka tas viņu sāpināja, viņš paceļ balsi: „Es rūpējos par šo ģimeni, un tu mani taisi par tirānu. Tu pēdējā laikā esi kļuvusi neatpazīstama.” Nedēļas nogalē viņš ir silts, uztaisa brokastis un aizved abas uz zoodārzu, un Anna jūtas kā briesmone, ka par to vispār runāja. Pirmdien viņa atsaka jauno darbu. Mārcis ir apmierināts, un Anna ir atvieglota, ka „nav skandāla”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskatīsimies uz to pa soļiem. Mārcis zina, ka Annai svarīgi būt labai mātei un ka viņa ļoti ņem vērā savas mātes viedokli (1. solis). Viņš spiež uz vainas un pienākuma: karjera „svarīgāka par ģimeni” (2. solis). Nolūks ir paslēpts aiz rūpēm par bērnu un Annas nerviem (3. solis). Viņš izvēlas brīdi, kad Anna ir priecīga un nav gatava konfliktam (4. solis). Kad viņa atsaka darbu, viņu apbalvo ar siltumu, un vēsums pirms tam bija sods (5. solis). Kad viņa ierunājas, Mārcis apmaina lomas: tagad viņš ir tas, kuru „taisa par tirānu” (6. solis). Ja tā notiek atkal un atkal, pēc gada Anna pat neierunāsies par jaunu darbu (7. solis).
Vai Mārcis to dara apzināti un pēc plāna? No malas to nevar zināt, un tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Anna pieņēma lielu lēmumu nevis tāpēc, ka pati to gribēja, bet lai izvairītos no vainas un aukstuma. Un tas, ka tā notiek atkal un atkal.
Normālā versijā Mārcis varētu pateikt: „Apsveicu, tas ir liels solis. Es tikai uztraucos, kā mēs sadalīsim rītus ar mazo. Parunāsim, kā to sarunāt?” Viņa bažas būtu tās pašas. Bet tās būtu atklātas, un lēmums paliktu Annai.
Dace (29) un Oskars (33) ir kopā trīs gadus un dzīvo Oskara dzīvoklī. Daces tuvākā draudzene Elīna uzaicina viņu uz savu trīsdesmito dzimšanas dienu: nedēļas nogale Tallinā, tikai draudzenes. Dace priecīga to izstāsta Oskaram vakariņās. Oskars pasmīn: „Brauc, protams. Interesanti tikai, ka tev draudzenes vienmēr ir svarīgākas par mani. Un tā Elīna jau sen grib mūs izšķirt.” Visu vakaru viņš ir vēss un atbild vienzilbēs. Nākamajā dienā viņš uzraksta Daces māsai un „tikai pastāsta”, ka uztraucas, vai Dace „pēdējā laikā ar tām draudzenēm nedzer par daudz”. Māsa piezvana Dacei un lūdz „būt uzmanīgai”. Kad Dace pasaka Oskaram, ka tas viņu sāpināja, viņš paceļ balsi: „Es par tevi uztraucos, un tu mani taisi par kontrolētāju. Tu esi kļuvusi neatpazīstama.” Sestdien viņš ir silts, gatavo vakariņas un jautā par viņas darbu, it kā nekas nebūtu bijis, un Dace jūtas kā briesmone, ka par to vispār runāja. Pirmdien viņa uzraksta Elīnai, ka nevarēs braukt. Oskars ir apmierināts, un Dace ir atvieglota, ka „nav skandāla”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskatīsimies uz to pa soļiem. Oskars zina, ka Dacei svarīgi būt uzticamai partnerei un ka viņa ļoti ņem vērā māsas viedokli (1. solis). Viņš spiež uz vainas un piederības: draudzenes „svarīgākas par mani”, Elīna „grib mūs izšķirt” (2. solis). Nolūks ir paslēpts aiz rūpēm par viņas veselību (3. solis). Viņš izvēlas brīdi, kad Dace ir priecīga un negrib strīdu (4. solis). Kad viņa atsaka braucienu, viņu apbalvo ar siltumu, un vēsums pirms tam bija sods (5. solis). Kad viņa ierunājas, Oskars apmaina lomas: tagad viņu „taisa par kontrolētāju” (6. solis). Ja tā notiek atkal un atkal, pēc gada Dace pat neierunāsies par braucienu, un draudzenes pārstās viņu aicināt (7. solis). Tā manipulācija pamazām kļūst par izolāciju (kad tevi pamazām atgriež no draugiem un tuviniekiem).
Vai Oskars to dara apzināti un pēc plāna? No malas to nevar zināt, un tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Dace atteicās no draudzenes svētkiem nevis tāpēc, ka pati to gribēja, bet lai izvairītos no vainas un aukstuma. Un tas, ka tā notiek atkal un atkal.
Normālā versijā Oskars varētu pateikt: „Brauc, tas būs jauki. Man tevis pietrūks. Varbūt nākamo nedēļas nogali paņemam tikai sev?” Viņam var būt žēl palikt vienam, un to drīkst pateikt. Bet tas būtu pateikts atklāti, un lēmums paliktu Dacei.
Kā tas jūtas no iekšpuses
Manipulāciju ir grūti ieraudzīt, jo tā ir paslēpta. Bet tavs ķermenis to bieži pamana ātrāk nekā galva. Šis ir saraksts, ko vari izmantot kā testu pēc sarunas ar kādu cilvēku:
- Tu jūties apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi un nevari atcerēties, kā saruna nonāca tur, kur nonāca.
- Tu jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, lai gan nevari nosaukt, ko tieši izdarīji nepareizi.
- Tu „pēkšņi” piekriti kaut kam, ko negribēji, un pat nezini, kad pateici „jā”.
- Tu jūties parādā. Visu laiku. Neatkarīgi no tā, cik daudz jau esi devis vai devusidevisdevusi.
- Tu staigā kā pa olām un pirms katras sarunas pārbaudi otra noskaņojumu.
- Tu iepriekš izspēlē sarunas galvā, meklējot vārdus, kas neizraisīs dusmas.
- Tu atvainojies biežāk nekā otrs, bieži par lietām, ko neizdarīji.
- Pēc sarunas ir smagums vēderā, spiediens krūtīs, nogurums, it kā būtu nostrādājis visu dienu.
- Tu stāsti citiem tikai daļu, jo baidies, ka „tas izklausās muļķīgi”, vai jo zini, ka otrs uzzinās.
- Tu esi pārstājis vai pārstājusipārstājispārstājusi zināt, ko gribi. Pirms lēmuma tu vispirms domā, ko teiks otrs.
Ja vairāki no šiem punktiem ir par tevi un par vienu konkrētu cilvēku, tas ir signāls, ko vērts ņemt nopietni. Ne pierādījums, ka otrs ir ļauns, bet signāls, ka šajās attiecībās kaut kas notiek ar tavu brīvību.
Kas manipulē un kā
Atklātie un slēptie manipulatori
Daži manipulē skaļi: kliedz, draud, pieprasa, atklāti sauc tevi vārdos. To ir vieglāk ieraudzīt, bet grūti apturēt, jo aiz tā ir bailes. Citi to dara klusi: ar nopūtām, asarām, slimībām, „jokiem”, klusumu, rūpēm. Saimons raksta, ka tieši klusā versija ir visbīstamākā, jo tā neizskatās pēc agresijas, un tu sāc vainot sevi. Par abām versijām vairāk lasi nodarbībā Atklātais un slēptais narcisms.
Visi dzimumi, visas attiecības
Manipulē gan sievietes, gan vīrieši. Tehnikas ir tās pašas, atšķiras tikai tas, kā tās izskatās.
Sieviete, kas manipulē ar vīrieti, bieži izmanto klusākus instrumentus: asaras, vainu, aizvainojumu, bērnus, tuvības atņemšanu, „īsts vīrietis tā nedarītu”. Vīrietim par to ir vēl grūtāk runāt, jo viņam neticēs vai par viņu pasmiesies. Bet tas notiek bieži.
Vīrietis, kas manipulē ar sievieti, bieži spiež caur naudu, greizsirdību, klusiem draudiem un šarmu, ko redz citi, kamēr mājās ir aukstums un nicinājums. Sievietei, kura par to runā, bieži pasaka, ka viņa „pārspīlē” vai „pati provocē”. Tas notiek bieži.
Tas notiek arī viena dzimuma pāros, ar tiem pašiem instrumentiem.
Un ne tikai pārī.
Manipulē vecāki: gan pret mazu bērnu, gan pret pieaugušu bērnu.
Manipulē brāļi un māsas.
Manipulē vīramātes un sievasmātes un pieauguši bērni pret veciem vecākiem.
Manipulē priekšnieki un kolēģi.
Manipulē draugi.
Manipulē grupas un draudzes, kur kontrole ir ieaudzta visā sistēmā (sk. kontrolējoša grupa).
Manipulē arī svešinieki: pārdevēji ar agresīvu spiedienu, telefonkrāpnieki, un tie, kas internetā izliekas par mīlošu cilvēku, lai izvilinātu naudu, jeb romantiskā krāpšana (angl. romance scam). Tehnikas ir tās pašas: izpētīt, atrast sviru, noslēpt nolūku, laika spiediens, apbalvot un sodīt.
Vai viņš vai viņa ir narciss?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un galu galā etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja manipulācija ir tavu attiecību pamatā un tā atkārtojas atkal un atkal, tev nav jāgaida neviena diagnoze, lai sevi sargātu. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši: Drošības plāns. Un normālas attiecības neliek tev naktīm prātot, vai tu neesi traks vai trakatrakstraka. Ja tu to dari, jau šis apjukums ir signāls.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu bieži pēc sarunas ar kādu cilvēku jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, bet nevari pateikt, kāpēc?
- Vai tavs „nē” šim cilvēkam kādreiz ir ticis vienkārši pieņemts, bez klusuma, dusmām vai asarām pēc tam?
- Vai tu esi pamanījis vai pamanījusipamanījispamanījusi, ka svarīgas sarunas notiek vēlu vakarā, pirms svētkiem vai citu cilvēku priekšā?
- Vai tu biežāk atvainojies par savu reakciju nekā runā par to, kas notika?
- Vai ir lietas, ko tu vairs nemaz nepiemini, jo zini, kā tas beigsies?
- Vai šim cilvēkam drīkst to, ko tev nedrīkst?
Ko tu vari darīt
Tu nevari apturēt otra manipulāciju. Bet tu vari mainīt to, cik labi tā strādā uz tevi.
1. Nosauc to pie sevis
Tev nav jāsaka otram „tu manipulē”. Bieži tas tikai sāk jaunu apli. Pietiek, ja pats vai patipatspati pie sevis pamani: „Aha, šī ir vaina. Šis ir laika spiediens.” Kad tu redzi sviru, tā vairs nestrādā tik automātiski. Šī nodarbība un svirām veltītā shēma ir tieši tam.
2. Palēnini
Manipulācija strādā ātri. Tavs labākais ierocis ir laiks. Tev nav jāatbild uzreiz, pat ja otrs saka, ka jāatbild tūlīt.
3. Neattaisnojies bezgalīgi
Ja tu pasaki „nē” un sāc garu skaidrojumu, katrs tavs arguments kļūst par vietu, pie kuras var pieķerties. Šo ieradumu sauc par JADE (angl. Justify, Argue, Defend, Explain, attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot). Cilvēkam, kurš grib tevi saprast, pietiek ar īsu iemeslu. Cilvēkam, kurš grib uzvarēt, nepietiks ne ar kādu.
4. Atkārto vienu un to pašu
Tā sauktā „salūzušās plates” metode (angl. broken record): tu atkārto to pašu teikumu mierīgi, bez jauniem argumentiem, cik reizes vajag.
5. Spried pēc darbiem, nevis vārdiem
Manipulatīvs cilvēks runā skaisti. Solījumi, atvainošanās, asaras, „es mainīšos”. Skaties, kas notiek pēc tam. Ne vienu reizi, bet mēnešiem. Ja vārdi un darbi nesakrīt, tici darbiem.
6. Pieraksti
Gāzlaitings un vārdu salāti strādā, jo tava atmiņa ir vienīgais pierādījums. Pieraksti notikumus uzreiz pēc tiem: datums, kas notika, ko teica, ko tu juti. Glabā to drošā vietā, kur otrs nevar piekļūt. Tas nav, lai kādam kaut ko pierādītu. Tas ir, lai tu pats vai patipatspati varētu uzticēties savai atmiņai. Vairāk par to nodarbībā Kā zināt, ka tu to neizdomā.
7. Paprasi kādu ārpusē
Izstāsti vienam cilvēkam, kuram uzticies un kurš nav saistīts ar otru. Ne visu uzreiz, pietiek ar vienu situāciju. Bieži jau tas, ka dzirdi savu stāstu skaļi, palīdz ieraudzīt.
Ja izvēlies psihologu vai psihoterapeitu, zini: Latvijā, tāpat kā citur, ne katram speciālistam ir zināšanas par manipulāciju, vardarbību un traumu. Speciālists ar labiem nodomiem, kurš to nepārzina, var ieteikt „izrunāt to ar partneri”, „mēģināt saprast otru” vai iet uz pāru terapiju. Ar manipulatīvu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar parastu cilvēku: tava atklātība tiek izmantota pret tevi. Pārbaudi speciālistu: vai viņš vai viņa tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām un „vēl vienu iespēju”? Ja pēc sesijas jūties vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka, tas ir signāls meklēt citu speciālistu, nevis signāls, ka problēma esi tu. Pa to laiku daudz palīdz amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas materiāli (YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmata „It’s Not You”, 2024; angliski), un krīžu tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.
8. Samazini kontaktu
Ja manipulācija neapstājas, pēdējais un bieži vienīgais efektīvais solis ir mazāk kontakta. Ir vairākas pakāpes:
- Pelēkais akmens (angl. grey rock): tu atbildi īsi, faktiski un bez emocijām, lai otram būtu mazāk materiāla.
- Minimāls kontakts (angl. low contact): tikai tas, kas nepieciešams, piemēram, par bērniem vai darbu.
- Bez kontakta (angl. no contact): pilnīga saziņas pārtraukšana, kur tas ir iespējams.
Mīti
Iedziļinies
- Kā tev liek apšaubīt atmiņu: gāzlaitings
- Trīs galvenās sviras: FOG: bailes, pienākums, vaina
- Draudi un sekas, ja nepiekāpsies: emocionālā šantāža
- Vaina kā instruments: vainas uzspiešana
- Kā upuris un vainīgais apmainās lomām: DARVO
- Kāpēc tik grūti aiziet: neparedzams pastiprinājums un Traumatiskā saikne
- Kad kontrole aptver visu dzīvi: kontrole pār visu tavu dzīvi (coercive control)
- Kā visi apkārt tiek ievilkti: Zirnekļa tīkls
- Īsa definīcija un vārds kopumā: manipulācija
- Kā aiziet droši: Drošības plāns
Saistīts
Avoti
- Braiker, H. B. (2004). Who's Pulling Your Strings? How to Break the Cycle of Manipulation and Regain Control of Your Life. McGraw-Hill.
- Forward, S., & Frazier, D. (1997). Emotional Blackmail: When the People in Your Life Use Fear, Obligation, and Guilt to Manipulate You. HarperCollins.
- Simon, G. K. (2010). In Sheep's Clothing: Understanding and Dealing with Manipulative People (rev. ed.; 1st ed. 1996). Parkhurst Brothers.
- Cialdini, R. B. (2006). Influence: The Psychology of Persuasion (rev. ed.). Harper Business.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.