Zirnekļa tīkls: kā viņi tur visus savā varā – un kāpēc parasti tas nav tikai viens
Kontrolējošs cilvēks neturas tikai pie tevis: viņš vai viņa kā zirneklis savij tīklu, kurā visi – bērni, ģimene, draugi, kolēģi, rezerves partneri – ir savienoti ar centru, nevis cits ar citu, katram tiek stāstīta sava versija un visa informācija plūst tikai uz centru; tāpēc aiziet ir tik grūti, un tāpēc bieži tīklā ir vairāk nekā viens šāds cilvēks.
Īsumā
- Zirneklis nedzenas pakaļ. Tas savij tīklu, sēž centrā un sajūt katru trīsu. Tā strādā arī kontrolējošs cilvēks: katrs apkārtējais ir savienots ar viņu, nevis ar pārējiem, un katrs dzird savu versiju.
- Tīklā ir dažādas lomas: ziņotāji, piesedzēji, lidojošie pērtiķi, patiesi neitrālie un sabiedrotie. Lielākā daļa nav ļauni – viņi ir maldināti vai nobijušies. Bet bieži tīklā ir arī otrs šāds cilvēks: vīramāte, tavs paša vecāks, draugs vai priekšnieks.
- No tīkla neizkļūst, visiem visu izskaidrojot. Izkļūst, pārtraucot barot tīklu ar informāciju, izvēloties vienu vai divus drošus cilvēkus ārpus tā, sargājot bērnus, dokumentējot un plānojot drošību. Daļa cilvēku ar laiku atgriežas pie tevis paši.
Kas tas ir
Zirneklis nedzenas pakaļ savam medījumam. Tas savij tīklu, apsēžas centrā un gaida. Katrs pavediens ved uz centru, tāpēc zirneklis sajūt katru trīsu, lai kur tā notiktu. Kukainis, kas iekrīt tīklā, raustās, un katra kustība tikai vairāk sapin.
Daudzi cilvēki, kuri ir dzīvojuši blakus kontrolējošam cilvēkam, stāsta par vienu un to pašu dīvaino sajūtu: it kā pret viņiem būtu visi.
Sievasmāte zina, par ko jūs ar sievu strīdējāties vakar. Kopīgi draugi pēkšņi runā ar tevi vēsāk. Tavs brālis zvana un saka: „Nu, parunā taču ar viņu, viņa tik ļoti cieš.” Kolēģis nez kāpēc zina, ka tev „ir problēmas ar dzeršanu”. Un tu nesaproti, kā tas notika, jo tu nevienam neko neesi stāstījis.
Vīramāte zina, par ko jūs ar vīru strīdējāties vakar. Kopīgi draugi pēkšņi runā ar tevi vēsāk. Brālis zvana un saka: „Nu, parunā taču ar viņu.” Kolēģis nez kāpēc zina, ka tev „ir problēmas ar nerviem”. Un tu nesaproti, kā tas notika, jo tu nevienam neko neesi stāstījusi.
Tas ir tīkls. Šajā nodarbībā mēs to izjauksim pa pavedieniem un parādīsim, kā no tā iziet.
Zirneklis var būt jebkurš: partneris, vecāks, partnera vecāks, priekšnieks, draudzes vadītājs, draugu bara centrs.
Tavā gadījumā tā var būt sieva vai draudzene, māte, sievasmāte, priekšniece, draudzeņu bara „karaliene”. Sievietes veido tīklus tikpat prasmīgi kā vīrieši, bieži vēl klusāk: ar „bažām”, asarām un „es tikai uztraucos par viņu”. Un vīrieši tīklā nokļūst tikpat bieži, tikai viņi par to runā retāk.
Tavā gadījumā tas var būt vīrs vai draugs, tēvs, vīra tēvs, priekšnieks, draudzes vadītājs, draugu kompānijas līderis. Vīrieši tīklu bieži tur ar statusu, naudu un bailēm: viņa versijai tic, jo viņš ir „nopietns cilvēks”, un pret viņu neviens negrib nostāties.
Galvenais princips: visi savienoti ar centru, nevis cits ar citu
Īstā zirnekļa tīklā pavedieni no malām iet uz vidu, un starp tiem ir tikai plāni šķērspavedieni, kas viegli pārtrūkst. Senā valdnieku gudrība saka: „skaldi un valdi” (latīniski divide et impera, angliski divide and rule). Ja cilvēki savā starpā runā atklāti, viņi salīdzina stāstus un pamana, ka kaut kas nesakrīt. Ja katrs runā tikai ar centru, centrs var katram stāstīt ko citu. Tāpēc tīklā notiek dažas lietas, kas atkārtojas atkal un atkal:
- Katram sava versija. Tavai mātei stāsta, ka tu esi pārgurusi un „nestabila”pārguris un „nestabils”pārgurusi un „nestabila”. Tavam draugam – ka tu dzer. Tev – ka tava māte tevi aprunā. Neviens no jums nezina, ko dzirdējuši pārējie.
- Noslēpumi un „tikai nesaki X”. „Tikai nesaki mammai, ka es tev to stāstīju.” „Tas paliek starp mums.” Noslēpums rada sajūtu, ka tu esi īpaši uzticams cilvēks. Patiesībā tas neļauj tev pārbaudīt stāstu.
- Cilvēku sarīdīšana. Triangulācija (angl. triangulation) ir tad, kad starp jums diviem pēkšņi parādās trešais: „Tava māsa gan saprot.” „BijusīBijušaisBijusī nekad tā nedarīja.” Trešais kļūst par mērauklu, konkurentu vai liecinieku, un jūs sacenšaties, nevis runājat.
- Balva ziņotājiem. Tas, kurš atnes ziņas, saņem siltumu, uzmanību, dāvanas, labāko vietu pie galda. Tas, kurš klusē, saņem vēsumu.
- Sods par runāšanu ar „otru pusi”. Ja tu patspatspati sāc runāt ar kādu, kurš ir „ienaidnieks” – ar bijušo sievuar viņas bijušo vīruar viņa bijušo sievu, ar „nepareizo” māsu, ar kolēģi, kas aizgāja –, seko klusēšanas sods (angl. silent treatment), pārmetumi vai „nodevēja” zīmogs.
Zirneklim tas dod informāciju (viņš vai viņaviņaviņš zina visu par visiem, bet neviens nezina visu par viņu) un kontroli (ja kāds sāk šaubīties, pārējie jau ir noskaņoti pret viņu).
Tīkls, loks pēc loka
Attēls parāda tīklu no centra uz āru. Tavs var būt mazāks vai lielāks, bet princips ir tas pats.
- TuCentrā pie zirnekļa. Katra kustība tiek sajusta un sodīta.
- Bērni un ģimeneĶīlnieki, liecinieki un reizēm „ziņotāji”. Viens ir zelta bērns, otrs grēkāzis.
- Kopīgie draugiViņiem stāsta citu versiju. Daži kļūst par lidojošajiem pērtiķiem un nes ziņas.
- Ārējais loksRedz tikai jauko tēlu. Tieši tāpēc tev netic.
- Rezerves avotiBijušie, „tikai draugi”, jaunie kandidāti. Tīkls nekad netiek pilnībā atlaists.
Pavedieni: informācija · nomelnošana · trīsstūrēšana · vaina · nauda · labais tēls
Tu
Tu esi vistuvāk centram, tāpēc redzi to, ko citi neredz: dusmas aiz slēgtām durvīm, dienām ilgu klusēšanu, melus. Tu esi galvenais barības avots. Narcistiskā barošana (angl. narcissistic supply) ir uzmanība, apbrīna, bet arī tavas asaras, bailes un dusmas, ko otrs pastāvīgi paņem, lai justos svarīgs. Ja tu kaut kur aizej, kaut kam piezvani, kaut ko kādam pastāsti, otrs par to uzzina, bieži vēl pirms tu esi atgrieziesatgrieziesatgriezusies mājās.
Bērni
Bērni tīklā ir gan ķīlnieki, gan instrumenti. Ļoti bieži lomas tiek sadalītas. Zelta bērns (angl. golden child) ir tas, kuru slavē, kuram piedod visu un kurš dzird: „Tu esi vienīgais, kas mani saprot.” Grēkāzis (angl. scapegoat) ir tas, uz kuru noveļ vainu par visu, kas mājās nav kārtībā. Lomas var mainīties: šodienas mīlulis rīt var kļūt par „nepateicīgo”.
Bērnus izmanto arī kā ziņnešus: „Pasaki tētim, ka…”, „Ar ko mamma runā pa telefonu?”„Pasaki tētim, ka…”, „Ar ko tētis runā pa telefonu?”„Pasaki mammai, ka…”, „Ar ko mamma runā pa telefonu?”. Bērns nesaprot, ka ziņo, viņš vienkārši grib, lai vecāks ir priecīgs. Pēc šķiršanās bērnam var stāstīt, ka otrs vecāks viņu „pameta”, līdz bērns pats sāk no tā vecāka atteikties.
Ģimene
Radinieki parasti iedalās divās grupās. Vieni ir piesedzēji (angl. enablers): tie, kas redz vai nojauš, bet piesedz, attaisno un klusē. „Viņš jau tāds ir.”„Viņa jau tāda ir.”„Viņš jau tāds ir.” „Nekaitini viņu.” „Ģimenē tā vienmēr bijis.” Bieži viņi paši ir nobiedēti vai vienkārši grib mieru. Otri ir lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys): tie, kas aktīvi rīkojas zirnekļa labā. Viņi zvana, pārliecina, nes ziņas, spiež tevi atgriezties vai „atvainoties”. Nosaukums nāk no stāsta par Oza zemes burvi, kurā ļaunā ragana sūta spārnotus pērtiķus darīt savu darbu.
Kopīgie draugi
Kopīgiem draugiem jau sen stāsta savu versiju: pa druskai, it kā starp citu. „Man ir bažas par viņu, viņa pēdējā laikā ir tik nervoza.” „Es negribu neko teikt, bet viņš atkal bija piedzēries.”„Man ir bažas par viņu, viņš pēdējā laikā ir tik nervozs.” „Es negribu neko teikt, bet viņš atkal bija piedzēries.”„Man ir bažas par viņu, viņa pēdējā laikā ir tik nervoza.” „Es negribu neko teikt, bet viņa atkal nav gulējusi un raud bez iemesla.” Kad tu beidzot sāc runāt, draugi jau ir sagatavoti. Tavs stāsts izklausās pēc tieši tā, par ko viņus brīdināja.
Darbs, kaimiņi, draudze, internets
Ārējais loks redz tikai labo tēlu: izpalīdzīgo kaimiņu, dāsno draudzes locekli, šarmanto kolēģi, rūpīgo mātirūpīgo mātirūpīgo tēvu ar skaistām bildēm sociālajos tīklos. Tieši tāpēc tev netic. „Viņa? Nevar būt. Viņa ir tik jauka.”„Viņa? Nevar būt. Viņa ir tik jauka.”„Viņš? Nevar būt. Viņš ir tik jauks.” Dažiem cilvēkiem šis tēls ir īpaši svarīgs. Kopienas narcisms (angl. communal narcissism) ir tad, kad cilvēks grib apbrīnu tieši par savu labestību un rūpēm, bet mājās tuviniekiem rāda pavisam citu seju.
Rezerves avoti
Ārpus tīkla, bet ar pavedienu uz centru, ir tie, ko zirneklis nekad pilnībā neatlaiž. Bijušie partneri, kuriem laiku pa laikam atnāk ziņa „es par tevi domāju”. „Tikai draugi”, ar kuriem sarakste ir pārāk sirsnīga un par kuriem tev saka „tu esi slimīgi greizsirdīgsgreizsirdīgsgreizsirdīga”. Jauni kandidāti, kurus otrs jau ir sācis pievilināt, kamēr jūs vēl esat kopā. Viņi ir vajadzīgi, lai būtu kur doties un lai tev būtu ar ko sacensties. Kad attiecības beidzas ar izmešanu (angl. discard) – pēkšņu un nežēlīgu nomaiņu –, jaunais cilvēks bieži jau stāv gatavībā.
Kā informācija plūst tikai uz centru
Viss, ko tu kādam pastāsti, nonāk centrā. Viss, kas nāk no centra, nonāk pie tevis sagrozītā veidā.
Tu pastāsti sievasmātei, ka jums ir grūti ar naudu. Pēc nedēļas sieva saka: „Kāpēc tu manai mātei stāsti, ka es tērēju visu tavu algu?” Tu uzticies kopīgai draudzenei, ka domā par šķiršanos. Nākamajā dienā sieva sagaida tevi ar asarām un „kā tu varēji mūs nodot”.
Tu pastāsti vīramātei, ka jums ir grūti ar naudu. Pēc nedēļas vīrs saka: „Kāpēc tu manai mātei stāsti, ka es tevi neuzturu?” Tu uzticies kopīgam draugam, ka domā par šķiršanos. Nākamajā dienā vīrs tevi sagaida ar ledainu klusumu, un vakarā: „Tātad mani draugi tagad ir tavi advokāti? Tu mūs nodevi.”
Tu vairs nezini, kam var uzticēties, tāpēc beidzot nestāsti nevienam. Un tieši tas zirneklim ir vajadzīgs. Izolācija (angl. isolation) šeit nenotiek ar aizliegumu „netiecies ar draugiem”. Tā notiek, jo tu patspatspati pārstāj runāt.
Kā tas izklausās
Ziņneši reti saka: „Mani atsūtīja.” Viņi runā saviem vārdiem, bieži ar patiesām rūpēm. Tāpēc svarīgs ir nevis pats teikums, bet tas, kas notiek apkārt.
Kā tas izskatās
Andris (38) ir precējies ar Ineses astoņus gadus. Inese ir šarmanta, visi draugi viņu dievina. Mājās viņa var nerunāt ar Andri nedēļu, ja viņš aizkavējas darbā. Ineses māte dzīvo divu ielu attālumā un zina visu, kas notiek viņu dzīvoklī. Kad Andris reiz pateica, ka grib vienu vakaru nedēļā aiziet uz basketbolu ar veciem draugiem, jau nākamajā dienā zvanīja sievasmāte: „Tu atstāj sievu vienu ar bērnu? Tā nerīkojas īsts vīrietis.” Kopīgiem draugiem Inese jau gadu stāsta, ka Andris ir „kļuvis tik auksts” un „varbūt viņam kāda ir”. Kad Andris beidzot saka Inesei, ka grib šķirties, viņa atbild mierīgi: „Visi jau zina, kāds tu esi. Tev neviens neticēs.” Un tiešām: no desmit kopīgiem draugiem Andrim atbild divi. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskaties uz to no dažām pusēm.
No Andra puses tas izskatās kā pasaules gals. Viņš nevienam nestāstīja par nedēļām ilgo klusēšanu, jo kaunējās, un tagad viņa stāsts ir nokavējies par gadu.
No sievasmātes puses tā ir aizsardzība: viņa dzird tikai meitas asaras. Varbūt viņa ir maldināta, varbūt pati ir tīkla veidotāja. To nevar zināt no viena zvana, bet var redzēt pēc tā, kas atkārtojas.
No draugu puses tā ir vienkārša loģika: Inese gadu stāstīja par bažām, un tagad Andris aiziet. Tas sakrīt ar dzirdēto.
No malas redzams tas, ko Andris no iekšpuses neredz: visi pavedieni ved pie Ineses. Neviens draugs nekad nav jautājis Andrim tieši, sievasmāte zina lietas, kuras varēja uzzināt tikai no meitas, un „bažas par Andri” sākās tad, kad viņš sāka vairāk tikties ar saviem draugiem.
Kristīne (35) ir precējusies ar Mārci deviņus gadus. Mārcis ir cienīts uzņēmējs, draugu kompānijas dvēsele un vienmēr pirmais, kas palīdz kaimiņiem. Mājās viņš var nedēļu ar Kristīni nerunāt, ja viņa viesos „viņu apkauno” ar kādu joku. Mārča vecāki dzīvo tajā pašā mājā otrā stāvā, un vīramāte zina visu, kas notiek viņu virtuvē. Kad Kristīne reiz pateica, ka grib pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriezties darbā, jau nākamajā dienā vīramāte teica: „Tu atdosi bērnu svešiem cilvēkiem? Mārcis tevi uztur, kas tev vēl trūkst?” Kopīgiem draugiem Mārcis jau gadu klusi stāsta, ka Kristīne „ir kļuvusi tik nestabila” un „katru vakaru izdzer pudeli vīna”. Kad Kristīne beidzot saka, ka grib šķirties, viņš pasmaida: „Visi jau zina, kāda tu esi. Bērns paliks pie manis. Tev neviens neticēs.” Un tiešām: no desmit kopīgiem draugiem Kristīnei atbild divi. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskaties uz to no dažām pusēm.
No Kristīnes puses tas izskatās kā pasaules gals. Viņa nevienam nestāstīja par nedēļām ilgo klusēšanu, jo kaunējās un baidījās, ka viņai neticēs, un tagad viņas stāsts ir nokavējies par gadu.
No vīramātes puses tā ir aizsardzība: viņa dzird tikai dēla versiju un redz viņu kā lielisku tēvu. Varbūt viņa ir maldināta, varbūt pati ir tīkla veidotāja. To nevar zināt no viena teikuma, bet var redzēt pēc tā, kas atkārtojas.
No draugu puses tā ir vienkārša loģika: Mārcis gadu stāstīja par bažām, un tagad Kristīne aiziet. Tas sakrīt ar dzirdēto. Turklāt Mārcis ir „nopietns cilvēks”, un viņam nav iemesla melot.
No malas redzams tas, ko Kristīne no iekšpuses neredz: visi pavedieni ved pie Mārča. Neviens draugs nekad nav jautājis Kristīnei tieši, vīramāte zina lietas, kuras varēja uzzināt tikai no dēla, un „bažas par Kristīni” sākās tad, kad viņa gribēja atgūt savu darbu un savu naudu.
Kāpēc no tīkla ir tik grūti izkļūt
Katrs pārgrieztais pavediens tiek aizstāts ar citu. Tu pārtrauc runāt ar partneri, un raksta viņa mātepartneri, un raksta viņas mātepartneri, un raksta viņa māte. Tu bloķē māti, un raksta māsa. Hūverings (angl. hoovering) ir mēģinājums tevi „iesūkt” atpakaļ, un tīklā to var darīt caur desmit cilvēkiem.
Cilvēki, kuriem tu uzticies, ziņo tālāk. Bieži bez ļauna nolūka. Tava māte vienkārši grib, lai „jūs salīgstat”, un pastāsta znotamvedeklaiznotam, ka tu raudāji. Tavs draugs grib „palīdzēt” un piezvana otram. Tu uzzini, ka tavi vārdi ir nonākuši centrā, un katru reizi uzticies mazāk.
Tava reputācija ir sagatavota iepriekš. Nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign) ir tad, kad par tevi mērķtiecīgi stāsta melus vai sagrozītu patiesību, lai tev neticētu. Tīklā tā bieži sākas ilgi pirms tu aizej: mēnešiem vai gadiem ilgi, klusām. Angliski to dažreiz sauc par pre-emptive smear, nomelnošanu jau iepriekš. Kad tu beidzot runā, tavs stāsts izklausās pēc tieši tā, par ko visus brīdināja: „Es jau teicu, ka viņa ir nestabila.”„Es jau teicu, ka viņš ir nestabils.”„Es jau teicu, ka viņa ir nestabila.”
Aizejot tu zaudē pusi pasaules. Kopīgie draugi, sievasmātesievasmātevīramāte, kas tev bija kā otra māte, kaimiņi, draudze. Daudzi paliek nevis tāpēc, ka attiecībās būtu labi, bet tāpēc, ka nevar iedomāties dzīvi bez visiem šiem cilvēkiem. Tas nav vājums. Tā ir īsta cena.
Tu sāc šaubīties par sevi. Gāzlaitings (angl. gaslighting) ir tad, kad tev mērķtiecīgi liek apšaubīt savu atmiņu un uztveri. Tīklā to dara nevis viens cilvēks, bet vesels koris, un, ja divpadsmit cilvēki saka „tu pārspīlē”, noturēt savu atmiņu ir ļoti grūti.
Tevi tur saikne. Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev sāp un pēc tam kādu brīdi nesāp. Tai nevajag dāvanas: pietiek ar mierīgu vakaru pēc sliktām dienām. Tīklā tā sniedzas arī uz visu otra pasauli: viņa ģimeniviņas ģimeniviņa ģimeni, jūsu draugiem, kopīgo dzīvi.
Parasti tas nav tikai viens
Kad cilvēks gadiem nevar aiziet un pats nesaprot, kāpēc, bieži izrādās, ka tīklā nav viens zirneklis, bet vairāki. Tas daudz ko izskaidro.
Partneris un viņa vai viņasviņasviņa vecāks. Ļoti bieža kombinācija: kontrolējošs partneris un viņa māte vai tēvskontrolējoša partnere un viņas māte vai tēvskontrolējošs partneris un viņa māte vai tēvs, kas uzvedas tāpat. Narcistiska vīramāte vai sievasmātesievasmātevīramāte runā ar tavu partneri par tevi aiz muguras, lemj par jūsu brīvdienām un bērniem, un viņai dēls vai meitameitadēls ir sava turpinājuma daļa, nevis atsevišķs cilvēks. Emocionālā saplūšana (angl. enmeshment) ir šāda robežu trūkums ģimenē: vecākam pieder bērna laiks, noslēpumi un izvēles arī tad, kad „bērnam” ir četrdesmit. Tad tu cīnies nevis ar vienu cilvēku, bet ar pāri, kas darbojas kopā.
Tavs paša vecāks. Ja tu izaugi blakus narcistiskam vecākam, tieši viņš vai viņa tev iemācīja, ka mīlestība ir jānopelna, ka otra dusmas ir tava vaina un ka par to, kas notiek mājās, nestāsta. Kerila Makbraida (Karyl McBride, 2008) grāmatā par narcistisku māšu meitām apraksta, kā šādā ģimenē bērns iemācās nepārtraukti censties būt „pietiekami labs” un nekad tāds nejusties. Tāpēc vēlāk, kad tev blakus parādās cilvēks, kurš uzvedas līdzīgi, tas nejūtas bīstami. Tas jūtas pazīstami, pat kā „ķīmija”. Un bieži tavs vecāks nostājas tava partnera pusē: „Tu vienmēr biji grūts bērns.” Vairāk par to, kāpēc tas atkārtojas, nodarbībā Kāpēc tas atkārtojas.
Radinieki, kas piesedz. Tēvs, kurš gadiem ir klusējis blakus kontrolējošai sievai.Tēvs, kurš gadiem ir klusējis blakus kontrolējošai sievai.Māte, kura gadiem ir klusējusi blakus kontrolējošam vīram. Tante, kas visu dzīvi ir mierinājusi „vienkārši nekaitini viņu”. Viņi var nebūt narcisi. Bet viņi uztur tīklu, jo tas ir vienīgais veids, kā viņi ir iemācījušies izdzīvot.
Narcistisks draugs vai priekšnieks vienlaikus. Cilvēks, kurš mājās ir iemācījies pielāgoties, bieži arī darbā un draudzībā paliek blakus tiem, kuri tikai ņem. Nevis tāpēc, ka tu šādus cilvēkus „pievelc”, bet tāpēc, ka tev neviens nav iemācījis pamanīt, kad ir laiks iet prom.
Jaunais partneris, kurš pievienojas nomelnošanai. Pēc izmešanas bieži parādās jauna sieva vai jauns vīrs, kurš tevi nekad nav redzējisjauns vīrs vai draugs, kurš tevi nekad nav redzējisjauna sieva vai draudzene, kura tevi nekad nav redzējusi, bet jau „zina”, cik bīstamsbīstamsbīstama tu esi. Dažreiz viņš vai viņa ir maldinātsviņš ir maldinātsviņa ir maldināta. Dažreiz šis cilvēks pats uzvedas tieši tāpat un ar prieku iesaistās.
Narcisi atpazīst un izmanto viens otru. Cilvēki ar līdzīgu uzvedību bieži ātri atrod kopīgu valodu un ir sabiedrotie, kamēr tas ir izdevīgi, bet ienaidnieki nākamajā dienā. Tev nav jāzina, kas notiek starp viņiem. Pietiek pamanīt, ka tu esi starp diviem cilvēkiem, kas abi rīkojas vienādi.
Ne visi apkārt ir narcisi
Tas nenozīmē: „Visi tavā dzīvē ir narcisi.” Tā nav patiesība, un tā domājot tu nevienam vairs neuzticēsies. Lielākā daļa tīkla cilvēku ir nobijušies (zina, kas notiek, ja otru saniknot), maldināti (gadiem dzirdējuši tikai vienu stāstu), noguruši (grib mieru: „tiksiet jau galā”) vai paši ievainoti (uzauguši tādā pat ģimenē un nezina, ka var citādi).
Atšķirība starp piesedzēju un zirnekli ir tajā, kurš no tīkla gūst labumu. Piesedzējs parasti neko neiegūst, tikai mieru. Zirneklis iegūst visu: uzmanību, kontroli, naudu, labo tēlu. Un daudzi piesedzēji, kad viņi paši ierauga, kas notiek, kļūst par tavu labāko atbalstu.
Vai viņi ir narcisi?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga. Svarīgi ir tas, kas atkārtojas: ja tevi atkal un atkal izolē, aprunā, sarīda ar citiem un soda par runāšanu ar „nepareizajiem” cilvēkiem, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – palīgs ir drošības plāns. Un atceries: normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai trakais esi tu. Ja tā ir, šis apjukums pats jau ir signāls. Vairāk nodarbībā Apjukums ir simptoms.
Variācijas
Situācijas atšķiras, mehānisms ir tas pats: centrs, pavedieni, katram sava versija.
Ģimenes tīkls. Māte, kuraMāte, kuraTēvs, kurš katram bērnam atsevišķi stāsta, cik slikti pārējie pret viņu izturas. Pieaugušie brāļi un māsas gadiem nerunā savā starpā, jo katrs „zina”, ko otrs par viņu teicis, lai gan neviens to nekad nav teicis.
Darba „galms”. Vadītājs, kuramVadītāja, kuraiVadītājs, kuram ir savi mīluļi, kas nes ziņas par pārējiem, un savi grēkāži, kurus publiski pazemo. Ja pret vienu cilvēku vēršas vesela grupa, to sauc par mobingu darbā (angl. workplace mobbing).
Draugu bars. Draudzene, kas ir grupas centrs: viņa lemj, kurš ir „iekšā” un kurš „ārā”, katrai stāsta, ko pārējās par viņu runā, un ielūgumi uz dzimšanas dienām ir balva vai sods.
Draugu bars. Draugs, kas ir kompānijas centrs: viņš lemj, kurš ir „savējais” un kurš ne, katram stāsta, ko pārējie par viņu runā, un ielūgumi uz makšķerēšanu, pirti vai spēļu vakaru ir balva vai sods. Vīriešu kompānijās to retāk sauc vārdā.
Draudze vai grupa. Kontrolējoša grupa (angl. high-control group) ir kopiena, kur vadītājs vai vadība kontrolē, ko tu dari, ar ko tiecies un ko domā, bet aiziešana nozīmē zaudēt visus. Dženja Laliča un Madlēna Tobiasa (Janja Lalich, Madeleine Tobias, 2006) apraksta, kā šādās grupās cilvēki ziņo cits par citu, šaubas sauc par nodevību, bet aizgājējiem draugi uzreiz pārstāj rakstīt. Tas var notikt arī sporta klubā vai biznesa kopienā.
Internetā. Čata grupas, kurās tevi apspriež, anonīmi profili, „draugi”, kas pārsūta ekrānuzņēmumus. Tiešsaistē viens cilvēks var uzvesties kā desmit.
Pēc šķiršanās. Tīkls bieži kļūst skaļāks tieši tad, kad tu aizej: tiesai, skolai, kopīgiem draugiem stāsta, cik tu esi bīstamsbīstamsbīstama. To sauc par vardarbību pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse).
Skaļais un klusais zirneklis. Skaļais kliedz un draud visu priekšā. Klusais nekad nepaceļ balsi, tikai nopūšas, raud un saka draugiem: „Es negribu neko sliktu teikt par viņu…” Klusais bieži ir bīstamāks, jo viņam tic vairāk.
Kā ieraudzīt tīklu savā dzīvē
Paņem papīra lapu (ne telefonu, ja otrs tajā ielūkojas). Vidū uzraksti otra vārdu, ap to – visus cilvēkus jūsu kopīgajā dzīvē. Pie katra atbildi uz četriem jautājumiem:
- Ko šis cilvēks zina? Vai viņš vai viņa zina lietas, kuras tu stāstīji tikai partnerim vai tikai vienam cilvēkam?
- Kurš ziņo tālāk? Pēc sarunām ar kuru cilvēku otrs pēkšņi zina, ko tu teici?
- Kurš aizstāv otru? Kurš vienmēr atrod paskaidrojumu: „viņš ir noguris”, „viņai ir grūta bērnība”„viņa ir nogurusi”, „viņai ir grūta bērnība”„viņš ir noguris”, „viņam ir grūta bērnība”, „tu jau arī neesi eņģelis”?
- Kurš ir apklusis? Kurš agrāk zvanīja, bet vairs ne? Dažreiz tieši viņi ir redzējuši visvairāk un atkāpušies, jo nezināja, ko darīt.
Ja visas līnijas iet uz centru, bet starp pārējiem to gandrīz nav, tas ir tīkls. Ja lapa mājās nav droša, glabā to pie drauga vai izmanto realitātes žurnālu, bet vispirms izlasi, kā lietot šo vietni droši.
Katrs cilvēks tīklā var būt vienā no šīm lomām, un lomas var mainīties:
| Loma tīklā | Kā uzvedas | Ko tu vari darīt |
|---|---|---|
| Ziņotājs | Jautā daudz, pats stāsta maz. Pēc sarunām ar viņu otrs zina to, ko tu teici. Bieži saka „es tikai uztraucos par tevi” | Nestāsti neko svarīgu. Runā par laiku, darbu, filmām. Neiesaisties sarunās par otru |
| Piesedzējs | Redz vai nojauš, bet klusē un attaisno: „viņš jau tāds ir”„viņa jau tāda ir”„viņš jau tāds ir”, „nekaitini viņu”. Bieži pats baidās | Negaidi, ka viņš vai viņa tevi aizstāvēs. Nepieprasi izvēlēties pusi. Atstāj durvis vaļā, bet neceri uz palīdzību krīzē |
| Lidojošais pērtiķis | Aktīvi nes otra ziņas, pārliecina tevi atgriezties, atvainoties, „padomāt par ģimeni”, izplata otra versiju | Īsas, vienādas atbildes. Neskaidro, neaizstāvies. Ja nerimst, samazini vai pārtrauc kontaktu |
| Patiesi neitrāls | Neizrāda interesi par jūsu konfliktu, neko nenes, nevienu netiesā. Bieži attālāks paziņa vai kolēģis | Uzturi parastas attiecības. Neierauj viņu cīņā. Neitralitāte ir viņa tiesības |
| Sabiedrotais | Tic tev bez pierādījumiem, neko nestāsta otram, jautā, kā tu jūties un kas tev vajadzīgs | Sargā šīs attiecības. Pastāsti viņam vai viņai savu drošības plānu. Pateicies |
Viena pazīme cilvēku neieliek kādā lomā. Skaties, kas notiek atkal un atkal.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai cilvēki zina par tavu dzīvi lietas, kuras tu viņiem neesi stāstījis vai stāstījusistāstījisstāstījusi?
- Vai tev ir grūti atcerēties, kad pēdējo reizi runāji ar kopīgu draugu bez tā, ka pēc tam otrs par to zināja?
- Vai tev liekas, ka visi apkārt uzskata, ka problēma esi tu, lai gan neviens tev to tieši nav jautājis?
- Vai tavs vecāks un tavs partneris dažreiz runā par tevi vienādiem vārdiem?
- Vai tev ir bail aiziet ne tik daudz no paša cilvēka, cik no tā, ka zaudēsi visus pārējos?
Ko tu vari darīt
1. Pārtrauc barot tīklu ar informāciju
Tīkls dzīvo no informācijas. Tāpēc pirmais solis ir „informācijas diēta”: tu pārstāj stāstīt svarīgas lietas cilvēkiem, par kuriem nezini, kur tās nonāks. Nevis melo, bet vienkārši nestāsti.
Palīdz pelēkais akmens (angl. grey rock): īsas, mierīgas, neitrālas atbildes bez emocijām un paskaidrojumiem. „Viss kārtībā.” „Neko jaunu.” Kad no tevis nekas nenāk, tīklam nav ko nest uz centru.
Uzmanību: daži cilvēki uz pēkšņu klusumu reaģē ar vēl lielāku spiedienu. Ja tev ir bail no otra reakcijas, vispirms domā par drošību.
2. Izvēlies vienu vai divus drošus cilvēkus ārpus tīkla
Nevajag, lai tev tic visi. Vajag vienu vai divus cilvēkus, kuriem nav sakara ar otra ģimeni un draugiem: senu draugu, kolēģi no cita darba, krīzes tālruņa konsultantu, speciālistu. Viņi ir tavs tilts uz ārpasauli.
3. Nemēģini pārliecināt visus
Visspēcīgākā vēlme ir izskaidrot katram, kā bija patiesībā: garas ziņas, ekrānuzņēmumi, zvani visiem pēc kārtas. Bet cilvēki, kuri gadiem dzirdējuši citu stāstu, vienā sarunā domas nemaina, un katrs tavs paskaidrojums, kas nonāk centrā, tiek pagriezts pret tevi. Šo slazdu sauc JADE (angl. justify, argue, defend, explain): attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot. Normālās attiecībās paskaidrojums palīdz. Tīklā tas baro to.
4. Kā atbildēt lidojošajiem pērtiķiem
Nevajag iesaistīties garā sarunā. Pietiek ar vienu, mierīgu, vienādu teikumu, ko tu atkārto tik reižu, cik vajag.
Ja cilvēks turpina, tu vari beigt sarunu. Tev nav jāpierāda, ka tev ir taisnība. „Nē” ir pilns teikums.
5. Ļauj dažām attiecībām aiziet
Šis ir sāpīgākais solis. Daži cilvēki, kurus tu mīli, nostāsies otra pusē vai pārtrauks ar tevi runāt. Tas nenozīmē, ka tev nav taisnības. Tas nozīmē, ka viņi tīklā ir iesaistīti dziļāk, nekā tu domāji. Tev ir tiesības par viņiem sērot.
6. Sargā bērnus
Nelieto bērnus kā ziņnešus, pat ja otrs to dara, un nestāsti viņiem par otru vecāku sliktu. Saki, ka viņi nav vainīgi un ka viņiem nav jāizvēlas. Ja bērns atnes jautājumus, kas acīmredzami nav viņa, atbildi mierīgi, bērna valodā. Ja bērniem draud briesmas, runā ar speciālistiem un, ja vajag, ar policiju. Pēc šķiršanās var palīdzēt paralēlā audzināšana (angl. parallel parenting): minimāla saziņa ar otru vecāku, tikai rakstiski un tikai par bērniem.
7. Dokumentē
Pieraksti datumus, ko kurš teica, glabā ekrānuzņēmumus un e-pastus drošā vietā, kurai otrs netiek klāt. Nevis lai pārliecinātu draugus, bet lai tev būtu atmiņa, kas nemainās, un materiāls policijai vai tiesai, ja tas būs vajadzīgs.
8. Drošība pirmajā vietā
Aiziešana ir brīdis, kad risks bieži ir vislielākais. Tīkls var palīdzēt otram uzzināt, kad un kur tu dosies. Tāpēc plāno klusi un kopā ar cilvēkiem ārpus tīkla. Sāc ar drošības plāna rīku.
Psihologs var ļoti palīdzēt, bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs speciālists pārzina narcistisku vardarbību un to, kā viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Speciālists bez šīm zināšanām var ieteikt „izrunāties ar visiem”, ģimenes terapiju ar otru vai „vēl vienu iespēju”, bet ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna tiek izmantota pret tevi. Pārbaudi, vai speciālists tev tic, neliekot pierādīt, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nespiež uz kopīgām sesijām un domā par tavu drošību. Ja pēc sesijas tev ir vēl vairāk vainas, meklē citu. Kamēr meklē, daudziem palīdz dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), angļu valodā.
Kas notiek ar tīklu pēc tam
Kad tu aizej, tīkls neizzūd. Tas sakļaujas ap nākamo cilvēku. Jaunais partnerisJaunais partnerisJaunā partnere ieņem tavu vietu, tavi bijušie draugi kļūst par viņaviņasviņa draugiem, un stāsts par tevi kļūst par leģendu: „Mana bijusī bija traka.”„Mans bijušais bija traks.”„Mana bijusī bija traka.” Tas sāp. Bet tas nozīmē arī, ka tu vairs neesi tīklā.
Bieži notiek kas cits. Daļa cilvēku ar laiku atgriežas. Kad zirneklis vēršas arī pret viņiem. Kad viņi pamana, ka jaunā partnerejaunais partnerisjaunā partnere piedzīvo to pašu, ko tu. Kad viņi paši dzird divas dažādas versijas un saprot, ka viena ir meli. Dažreiz pēc mēnešiem, dažreiz pēc gadiem pienāk ziņa: „Es tagad saprotu. Piedod, ka neticēju.” Tev nav jāpieņem katra šāda atvainošanās. Bet zini, ka tas notiek biežāk, nekā tu šobrīd vari iedomāties.
Džūdita Hermane (Judith Herman, 1992) atveseļošanos pēc ilgstošas traumas apraksta kā ceļu, kas sākas ar drošību un turpinās, atjaunojot saikni ar sevi un citiem. Pēc tīkla tas nozīmē burtiski: veidot attiecības, kurās cilvēki ir savienoti cits ar citu, nevis ar vienu centru, un kur neviens neprasa izvēlēties pusi.
Mīti
Iedziļinies
- Lidojošie pērtiķi un kā tos atšķirt no tiem, kam patiešām rūp: lidojošie pērtiķi
- Kā tev laupa reputāciju: nomelnošanas kampaņa
- Trešais cilvēks jūsu starpā: triangulācija
- Bērnu lomas tīklā: zelta bērns un grēkāzis
- Kā tevi atgriež no citiem: izolācija
- Kad tīkls ir grupa vai draudze: kontrolējoša grupa
- Kāpēc tas atkārtojas un šķiet pazīstami: Kāpēc tas atkārtojas
- Kā aiziet droši: Drošības plāns
Saistīts
Avoti
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
- McBride, K. (2008). Will I Ever Be Good Enough? Healing the Daughters of Narcissistic Mothers. Free Press.
- Lalich, J., & Tobias, M. (2006). Take Back Your Life: Recovering from Cults and Abusive Relationships. Bay Tree Publishing.