Apsūdzības ir atzīšanās: kāpēc empāts redz labāko, bet narciss – sliktāko
Cilvēki citus lasa caur sevi: empātisks cilvēks pieņem, ka otrs ir tikpat godīgs kā pats, tāpēc attaisno sarkanos karogus, bet narcistisks cilvēks pieņem, ka citi ir tikpat slikti kā pats, un pārmet tev to, ko nespēj redzēt sevī – tāpēc apsūdzības bieži atklāj apsūdzētāju, taču tā ir stipra tendence un brīdinājuma signāls, nevis pierādījums, un to vienmēr jāpārbauda ar faktiem.
Īsumā
- Mēs visi citus lasām caur sevi. Empātisks cilvēks pieņem, ka otrs ir tikpat godīgs, un tāpēc attaisno, piedod un dod vēl vienu iespēju. Narcistisks cilvēks pieņem, ka citi ir tikpat savtīgi kā pats, un tāpēc aizdomājas, apsūdz un visur redz nodevību.
- „Katra apsūdzība ir atzīšanās” ir noderīgs brīdinājuma signāls: kas pārmet krāpšanu, bieži krāpj, kas sauc tevi par meli, bieži melo. Bet tā ir tendence, nevis likums. Apsūdzība pati neko nepierāda – ne par tevi, ne par otru. Pārbaudi faktus.
- Empātam nav jākļūst ciniskam. Pietiek ar „uzticies, bet pārbaudi”: vienu reizi dod labvēlīgu skaidrojumu, bet, ja tas atkārtojas, tā jau ir informācija. Skaties uz darbiem un beidz skaidrot otra rīcību otra vietā.
Kas tas ir
Iedomājies divus cilvēkus, kas skatās uz vienu un to pašu notikumu. Partneris vakarā divas stundas neatbild uz ziņām.
Viens domā: „Laikam izlādējās telefons. Vai arī sēž sapulcē. Varbūt kaut kas noticis – ceru, ka viss kārtībā.”
Otrs domā: „Ar kādu ir kopā. Protams. Es tā arī zināju.”
Notikums ir tas pats. Atšķiras lēca, caur kuru uz to skatās. Un lēca, ļoti vienkārši sakot, ir tas, ko cilvēks zina par sevi.
Mēs visi citus lasām caur sevi. Kad kaut kas nav skaidrs, galva aizpilda tukšumu ar to, kas mums pašiem ir pazīstams. Cilvēks, kurš pats nekad nemelotu, vispirms pieņem, ka arī tev ir godīgs iemesls. Cilvēks, kurš pats slēpj un izmanto, vispirms pieņem, ka arī tu slēp un izmanto.
Tāpēc:
- Empātisks cilvēks (tāds, kurš viegli sajūt, kā jūtas otrs, un grib otram labu) pieņem, ka citi ir tikpat godīgi kā pats. Šāds cilvēks attaisno dīvainības, dod vēl vienu iespēju, piedod un saka: „Nu, tas jau netika domāts tā.”
- Narcistisks cilvēks (tāds, kuram vispirms rūp sava vērtība, kontrole un apbrīna) pieņem, ka citi ir tikpat savtīgi kā pats. Šāds cilvēks aizdomājas, apsūdz, visur redz nodevību, krāpšanu, manipulāciju un alkatību. Un bieži vēl vairāk – pārmet tev tieši to, ko nespēj izturēt sevī.
No tā nāk frāze, ko daudzi cietušie atkārto: „Katra apsūdzība ir atzīšanās.” Angliski every accusation is a confession. Tā ir noderīga. Bet tā nav likums, un par to šajā nodarbībā runāsim godīgi.
Vārds „empāts” (angl. empath) ir populārpsiholoģijas vārds, nevis zinātnisks cilvēku tips. Augsta empātija ir īsta, un pētījumi apraksta arī ļoti jūtīgus cilvēkus (angl. highly sensitive person). Šeit „empāts” nozīmē vienkārši cilvēku, kurš citos vispirms meklē labo. Vairāk: empāts, ļoti jūtīgs cilvēks.
Divas lēcas vienā tabulā
| Kad kaut kas nav skaidrs | Empātiska lēca | Narcistiska lēca |
|---|---|---|
| Pamata pieņēmums | „Cilvēki būtībā ir labi” | „Cilvēki būtībā ir savtīgi, arī tu” |
| Ko redz, ja otrs kļūdās | Nejaušību, nogurumu, grūtu dienu | Nolūku, necieņu, uzbrukumu |
| Ko dara ar šaubām | Dod labvēlīgu skaidrojumu | Pieņem sliktāko un rīkojas pēc tā |
| Kā izskaidro savas jūtas | „Varbūt es pārspīlēju” | „Tu mani sadusmoji” |
| Ko dara ar savām kļūdām | Pamana, atvainojas, labo | Neredz vai pārliek uz citu |
| Kas notiek ilgtermiņā | Piedod par daudz, paliek par ilgu | Pārmet par daudz, kontrolē arvien vairāk |
Abas lēcas kļūdās. Empātiskā lēca kļūdās par labu otram: tā neredz sarkanos karogus (angl. red flags) – brīdinājuma zīmes, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā. Narcistiskā lēca kļūdās par ļaunu otram: tā redz draudus tur, kur to nav. Kad šīs divas lēcas satiekas vienās attiecībās, tās viena otru papildina gandrīz perfekti. Viens pārmet, otrs attaisno. Viens apsūdz, otrs meklē vainu sevī.
Ko par to saka psiholoģija
Šeit ir trīs pētniecības virzieni, kas palīdz saprast, kāpēc tā notiek. Neviens no tiem nav „pierādījums par narcisiem”. Tie apraksta, kā cilvēki vispār lasa citus, un parāda, kāpēc dažiem cilvēkiem lēca ir īpaši tumša.
Projekcija: savu nepanesamo pielikt citam
Projekcija (angl. projection) ir tad, kad cilvēks savas nepieņemamās domas, jūtas vai rīcību „pieliek” citam. Pats krāpj – un apsūdz tevi krāpšanā. Pats ir dusmīgs – un saka, ka dusmīgs esi tu. Jēdzienu psihoanalīzē ieviesa Zigmunds Freids, bet sistemātiski to kā vienu no psihes aizsardzības mehānismiem aprakstīja viņa meita Anna Freida (Anna Freud) grāmatā „Es un aizsardzības mehānismi” (1936). Aizsardzības mehānisms ir veids, kā psihe pasargā sevi no kaut kā pārāk sāpīga – šeit no atziņas „tas esmu es”.
Svarīgi: projekcija nav tikai narcisiem. Mēs visi reizēm projicējam. Noguris cilvēks domā, ka visi apkārt ir aizkaitināti. Cilvēks, kuram ir kauns, dzird pārmetumu tur, kur tā nav. Atšķirība ir apjomā un tajā, ko ar to dara. Cilvēks ar ļoti trauslu pašvērtējumu nevar atļauties redzēt sevī kaunu, bailes, skaudību, vēlmi krāpt. Tās ir jāliek kaut kur ārpusē. Un tuvākais „ārpusē” esi tu. Vairāk: projekcija.
Dažreiz tas iet vēl tālāk. Otrs ne tikai pārmet tev savu sajūtu, bet spiež, līdz tu to tiešām sajūti un izrīkojies pēc tās: tu, kurš nekad nebiji greizsirdīgs, sāc lasīt otra ziņas. To sauc par projektīvo identifikāciju (angl. projective identification). Par to atsevišķa nodarbība: Kāpēc blakus viņam vai viņai es kļūstu par to, kas neesmu.
„Visi ir tādi paši kā es”
- gadā Stenfordas psihologi Lī Ross (Lee Ross), Deivids Grīns (David Greene) un Pamela Hausa (Pamela House) veica vairākus eksperimentus. Vienā no tiem studentiem jautāja, vai viņi būtu ar mieru pusstundu staigāt pa universitātes teritoriju ar lielu reklāmas plakātu uz krūtīm. Tie, kas piekrita, domāja, ka piekristu arī lielākā daļa citu. Tie, kas atteicās, domāja, ka atteiktos lielākā daļa. Pētnieki to nosauca par viltus vienprātības efektu (angl. false consensus effect): mēs pārvērtējam, cik daudz citu cilvēku domā, izvēlas un rīkojas tāpat kā mēs.
Tas ir parasts cilvēka domāšanas īsceļš, nevis slimība. Bet paskaties, ko tas nozīmē mūsu tēmai. Ja tu pats nekad nemelotu partnerim, tu pārvērtē, cik maz melo citi. Ja otrs pats regulāri melo, otrs pārvērtē, cik daudz melo citi – arī tu.
Naidīgs nodoms tur, kur tā nav
Amerikāņu psihologs Kenets Dodžs (Kenneth A. Dodge) gadu desmitiem pētījis, kāpēc daži bērni un pieaugušie ir agresīvāki par citiem. Viens no skaidrākajiem atradumiem: agresīvi cilvēki neskaidrās situācijās biežāk pieņem, ka otrs rīkojās ar ļaunu nolūku. Kāds nejauši pagrūž koridorā – „tas bija speciāli”. To sauc par naidīga nodoma pieņēmumu (angl. hostile attribution bias). Dodžs (2006) apkopo, ka šis domāšanas veids ir cieši saistīts ar agresīvu uzvedību un bieži veidojas jau bērnībā, pieredzē ar skarbu vai neparedzamu vidi.
Tas nav pētījums par narcisismu. Bet tas palīdz saprast mehānismu: ja cilvēks pasauli jau iepriekš lasa kā naidīgu, katrs tavs neskaidrais solis – vēla ziņa, nogurums, dāvana „ne tā” – izskatās pēc uzbrukuma. Un uz uzbrukumu šāds cilvēks atbild ar uzbrukumu.
Ko tas nenozīmē
- Tā ir tendence, nevis likums. Ne katra apsūdzība ir atzīšanās. Ne katrs empātisks cilvēks ir naivs. Ne katrs aizdomīgs cilvēks ir narciss – dažiem cilvēkiem aizdomas ir no reālas pagātnes nodevības.
- Apsūdzība pati neko nepierāda. Ne to, ka tu esi vainīgs, ne to, ka otrs to dara pats. Tā ir hipotēze, ko pārbauda fakti.
- Mēs visi projicējam. Arī tu. Jautājums nav „vai”, bet „cik bieži, par ko un ko ar to dara”.
Kāpēc situācijas sprāgst: divas lēcas saduras
Tagad paskatīsimies, kāpēc attiecībās ar narcistisku cilvēku tik daudzas parastas lietas pārvēršas par skandālu. Nevis tāpēc, ka tu kaut ko dari nepareizi. Bet tāpēc, ka viens un tas pats notikums tiek lasīts pa diviem pilnīgi dažādiem ceļiem.
Tabulā ievēro asimetriju. Kad to dara otrs, tu to lasi labvēlīgi. Kad to dari tu, otrs to lasa kā uzbrukumu.
| Kas notika | Kā to lasa empātisks cilvēks (kad to dara otrs) | Kā to lasa narcistisks cilvēks (kad to dari tu) | Kas notiek tālāk | Ko tas atklāj |
|---|---|---|---|---|
| Kolēģis tevi publiski uzslavē | „Cik jauki, tas ir pelnīts.” | „Ar viņu tev kaut kas ir.” vai „Tu tagad domā, ka esi labāks vai labākalabākslabāka par mani.” | Aizdomas vai noniecināšana: „Nu, tas jau nebija nekas īpašs” | Skaudību un bailes, ka tavs panākums otru padara mazāku |
| Tu uzdāvini dāvanu | „Cik mīļi, ka padomāja.” | „Ko tu gribi pretī?” vai „Ar šo tu gribi kaut ko nosegt.” | Dāvana tiek noniecināta vai lieta pret tevi | Ka otrs pats dod ar nosacījumiem. Dāvanas otram ir darījums |
| Kļūda darbā | „Visi kļūdās.” | „Tu esi nekompetents vai nekompetentanekompetentsnekompetenta. Es to vienmēr zināju.” | Kļūda tiek atgādināta mēnešiem, „tev nevar neko uzticēt” | Paša bailes no neveiksmes, kuras nedrīkst redzēt sevī |
| Kas notika | Kā to lasa empātisks cilvēks (kad to dara otrs) | Kā to lasa narcistisks cilvēks (kad to dari tu) | Kas notiek tālāk | Ko tas atklāj |
|---|---|---|---|---|
| Vakarā divas stundas nav atbildes, telefons izslēgts | „Izlādējās. Ceru, ka viss labi.” | „Ar kādu ir kopā. Slēpj.” | Pratināšana, ekrānuzņēmumu prasīšana, dienām aukstums | Ko otrs pats dara, kad telefons ir izslēgts. Vai bailes tikt pamestam |
| Otra telefons ar ekrānu uz leju | „Tā ir privāta lieta, viss kārtībā.” | „Tev ir kas slēpjams.” | Prasība pēc parolēm. Bieži paša telefons ir aizslēgts | Kā pats izmanto privātumu |
| Iztērēti 60 eiro par kaut ko sev | „Labi, ka sev kaut ko nopirka.” | „Tu šķērdē manu naudu. Tu mani izmanto.” | Katrs čeks tiek pārbaudīts, „nauda ir mana” | Kā pats skatās uz kopīgo naudu. Dažreiz – paša slēptie tēriņi |
| Draudzenes vai drauga dzimšanas dienas ballīte | „Lai labi pavada laiku.” | „Tev draugi ir svarīgāki. Tur būs kāds.” | Scēna pirms ballītes, zvani ballītes laikā, sods pēc tam | Ko pats dara ballītēs. Vai bailes, ka tev ir dzīve ārpus šīm attiecībām |
| Tev nav spēka, gribi agri gulēt | „Grūta nedēļa, lai atpūšas.” | „Tu mani vairs negribi. Tev ir cits.” | Pārmetumi, sekss kā pierādījums, nerunāšana | Kā pats izmanto aukstumu kā ieroci |
| Ģimenes svētki pie tavējiem | „Labi, ka satiekas ar saviem.” | „Tava ģimene mani nevar ciest. Tu esi viņu pusē.” | Strīds ceļā, publiska aukstuma izrāde, „kāpēc tu mani neaizstāvēji” | Bailes no konkurences par tavu uzmanību. Vai paša slēptā nicināšana pret tavējiem |
| Tu gribi šķirties | „Laikam mēs vienkārši nederam kopā.” | „Tev jau sen ir kāds cits. Tu mani izmantoji un tagad izmet.” | Nomelnošana, stāsti visiem, ka tu krāpi un izmantoji | Tas, kā otrs pats beidz attiecības. Bieži otram jau ir kāds cits |
Paskaties uz pēdējo kolonnu. Tas nav „pierādījums”. Tā ir pirmā lieta, ko pārbaudīt. Kad kāds pastāvīgi pārmet tev vienu un to pašu, kam tu neesi devis vai devusidevisdevusi nekāda iemesla, ir vērts paskatīties, vai tas neatbilst otra paša uzvedībai.
Kā tas izskatās ikdienā. Aigars nāk mājās pēc darba vakara ar kolēģiem, pirmo reizi pusgadā. Viņš visu laiku bija sasniedzams un atsūtīja bildi no kafejnīcas. Sieva viņu sagaida ar jautājumu: „Nu, cik reizes tu tur flirtēji ar to jauno?” Aigars stundu skaidro, ka nē. Nākamajā dienā viņa telefonam ir jauna parole un viņa vakaros sēž vannasistabā ar telefonu. Pēc trim mēnešiem Aigars uzzina, ka viņa jau pusgadu sarakstās ar savu bijušo.
Vai arī: Edgars saņem prēmiju un izstāsta par to draudzenei. Viņa pasmaida: „Nu redz, tagad tu varēsi mani pamest, tev taču tagad ir nauda.” Edgaram ne prātā nav bijis aiziet. Viņam tikai prieks. Bet vakars beidzas ar to, ka viņš viņu mierina, un viņa prēmija vairs netiek pieminēta. Vēlāk izrādās, ka viņa pati jau sen „rezervē” meklēja dzīvokli.
Kā tas izskatās ikdienā. Ilze pēc ilga laika aiziet uz draudzenes jubileju. Visu vakaru viņa atbild uz vīra ziņām un desmitos ir mājās. Vīrs viņu sagaida virtuvē, sakrustotām rokām: „Nu, un kas tur bija no vīriešiem? Kāpēc tu smaidi?” Ilze stundu skaidro, ka tur bija tikai draudzenes. Nākamajā nedēļā vīrs trīs vakarus „strādā ilgāk” un telefonu tur kabatā pat dušā. Pēc pusgada Ilze uzzina, ka viņam ir attiecības ar kolēģi.
Vai arī: Dace nopērk sev jaunus zābakus par 80 eiro no savas algas. Vīrs paņem čeku no galda un saka: „Tu esi izšķērdētāja. Tu mūs izputināsi.” Nākamos mēnešus viņš pārbauda katru čeku un liek atskaitīties par katru pirkumu. Kad Dace pēc gada pieprasa bankas izrakstu par kopīgo kontu, izrādās, ka vīrs ir paņēmis trīs ātros kredītus un zaudējis tūkstošus eiro interneta kazino.
Kā tas izskatās ikdienā. Artūrs un Niks dzīvo kopā divus gadus. Kad Artūrs aizkavējas darbā, Niks raksta: „Neizliecies. Es zinu, kur tu esi.” Artūrs sūta bildes no biroja, zvana ar video. Niks to sauc par „teātri”. Kopīgi draugi vēlāk pastāsta Artūram, ka Niks pusgadu satiekas ar kādu no iepazīšanās lietotnes.
Māte katru reizi, kad tu atsaki braukt pie viņas svētdienā, saka: „Tu domā tikai par sevi. Tev no manis vajag tikai mantojumu.” Tu brauc pie viņas katru otro svētdienu un maksā par viņas zālēm. Vēlāk izrādās, ka viņa jau gadiem tavā vārdā aizņemas naudu no tavas māsas un stāsta radiem, ka tev viņa nerūp.
Tēvs, kad tu pastāsti par paaugstinājumu, smīn: „Un ar ko tu par to samaksāji? Godīgi tādu vietu nedabū.” Šo vietu tu dabūji pēc trim gadiem vakaros pie datora. Vēlāk no mātes uzzini, ka tēvs pats savu pirmo vadītāja amatu dabūja caur paziņu, un ģimenē par to nekad nerunāja.
Māsa ģimenes čatā raksta: „Tev mamma vienmēr visu deva par velti, un tu to izmanto.” No vecākiem tev naudu nav nācies prasīt kopš divdesmit gadu vecuma. Vēlāk izrādās, ka māsa pati jau gadiem saņem no mammas „aizdevumus”, kurus neviens neatdod.
Brālis pēc tēva bērēm visiem stāsta: „Tu gribi piesavināties vasarnīcu. Tev vienmēr vajadzēja vairāk nekā citiem.” Par vasarnīcu no tevis vēl nav dzirdēts ne vārds. Pēc mēneša izrādās, ka brālis jau ir aizvedis no tās tēva instrumentus un laivu un runājis ar notāru.
Vīramāte vai sievasmāte katros svētkos saka: „Tu gribi mums atņemt mūsu bērnu un uzkurini pret mums.” Jūs braucat pie viņas katru mēnesi. Tikmēr viņa pati katrā sarunā ar tavu partneri pārrunā, cik slikta izvēle tu esi, un aicina viņu uz svētkiem bez tevis.
Tēvocis ģimenes sapulcē par vecmāmiņas māju saka: „Tu tur ņem, ko gribi. Tev nevar uzticēt atslēgas.” Atslēgas tev ir tāpēc, ka tu katru nedēļu ved vecmāmiņai pārtiku. Vēlāk kaimiņi pastāsta, ka tēvocis pats ar piekabi izveda no šķūņa visu, kam bija kāda vērtība.
Priekšniece sanāksmē, skatoties uz tevi: „Daži te strādā tikai sev, nevis komandai.” Nākamajā dienā tu redzi, ka tavs ziņojums ir nosūtīts vadībai ar viņas vārdu.
Kolēģis stāsta visai nodaļai, ka tu „piesavinies citu idejas”. Pēc mēneša tava prezentācija parādās viņa slaidos gandrīz vārds vārdā.
Draudzene pēc katras tavas tikšanās ar citiem raksta: „Tu mani izmanto tikai tad, kad tev ir garlaicīgi.” Pirmais zvans gandrīz vienmēr nāk no tevis, un tu brauc pie viņas, kad viņai ir slikti. Viņa pati atsaucas tikai tad, kad vajag aizņemties naudu vai palīdzēt pārvākties.
Sens draugs, kad tu pastāsti par savām maģistra studijām, saka: „Nu tagad tu laikam uz mums skatīsies no augšas.” Vēlāk kopīgi draugi pastāsta, ka viņš pats visiem stāsta, cik jūsu kompānija ir „vienkārša” un viņam „par zemu”.
Kopienas vadītāja uz tavu jautājumu, kur paliek ziedojumi, citu priekšā saka: „Tu sēj šaubas un gribi sagraut mūsu kopienu.” Pēc gada izrādās, ka kopienas naudu viņa bija pārskaitījusi uz sava uzņēmuma kontu.
Draudzes mācītājs, kad tu viņam aci pret aci pasaki, ka nepiekrīti viņa lēmumam, atbild: „Tu runā aiz muguras un sēj nesaskaņas.” Vēlāk izrādās, ka viņš pats jau nedēļām citiem draudzes locekļiem stāsta, ka tev ir „grūts raksturs”.
Ievēro, kas notiek ar tevi šajās situācijās. Tu nevari pierādīt to, ko neesi izdarījis vai izdarījusiizdarījisizdarījusi. Tu skaidro, sūti bildes, atdod paroles. Un tas nepalīdz, jo apsūdzība nekad nebija par tevi.
„Katra apsūdzība ir atzīšanās”
Šī frāze ir vienkāršots veids, kā pateikt: apsūdzības bieži vairāk stāsta par apsūdzētāju nekā par apsūdzēto. Ne vienmēr tieši par to, ko viņš dara. Dažreiz par to, ko viņš grib darīt, no kā baidās vai kas viņam ir svarīgs.
| Apsūdzība | Ko tā bieži atklāj | Ko pārbaudīt faktos |
|---|---|---|
| „Tu mani krāp.” | Otrs krāpj, grib krāpt vai zina, cik viegli to izdarīt | Vai tev ir dots kāds reāls iemesls? Kā otrs rīkojas ar savu telefonu un laiku? |
| „Tu esi ar mani tikai naudas dēļ.” | Otrs tevi vērtē pēc tā, ko tu dod. Attiecības otram ir darījums | Kas maksā par ko? Kas kam ko ir devis pēdējā gadā? |
| „Tu esi melis vai melemelismele.” | Otrs melo | Vai otra stāsti sakrīt ar faktiem? Pieraksti un salīdzini |
| „Tu esi traks vai trakatrakstraka.” | Otrs ir nestabils vai pārraksta notikušo, lai tu nevarētu uzticēties sev | Vai citi cilvēki par tevi saka to pašu? Vai tava atmiņa sakrīt ar pierakstiem? |
| „Tu esi savtīgs vai savtīgasavtīgssavtīga.” | Otrs ir savtīgs, un tava rūpēšanās par sevi viņam nozīmē mazāk rūpēšanās par viņu | Kurš pēdējā mēnesī ko upurēja? |
| „Tu mani kontrolē.” | Otrs kontrolē, un katra tava robeža viņam liekas kā kontrole | Kurš kuram prasa atskaitīties? Kuram ir paroles, nauda, atslēgas? |
| „Neviens cits ar tevi neizturētu.” | Bailes tikt pamestam. Otrs zina, cik daudzi ar viņu neizturēja | Vai tev ir draugi, kas ar tevi ir gadiem? |
| „Tu manipulē.” vai „Tu esi narciss.” | Otrs manipulē un zina, kā to sauc | Kurš pēc sarunām jūtas apjucis un vainīgs? Kurš guļ nomodā un šaubās par sevi? |
Pēdējā rinda ir īpaši svarīga. Mūsdienās vārdus „narciss”, „gāzlaitings” un „manipulācija” zina visi, un tos izmanto arī pret cietušajiem. Kritērijs, kas strādā neatkarīgi no vārdiem: kurš ko dara atkal un atkal, kam no tā ir labums un kā pēc tā jūtas otrs. Cilvēks, kurš kontrolē, parasti par sevi nešaubās. Cilvēks, kurš naktīs domā „varbūt vardarbīgs esmu es?”, tas biežāk ir cietušais. Vairāk: DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender) – noliegt, uzbrukt un apmainīt upura un vainīgā lomas.
Rīks, kas šeit palīdz, ir realitātes žurnāls. Pieraksti apsūdzības un to, kas tajā brīdī notika. Pēc mēneša pieraksti bieži parāda, ka apsūdzības nāk nevis pēc tā, ko tu izdarīji, bet pēc tā, kas notika otra dzīvē: pēc viņa vēla vakara, pēc viņa slēptās sarakstes, pēc viņa neveiksmes darbā. Ja kāds var piekļūt tavam telefonam, vispirms izlasi, kā lietot vietni droši.
Kā tas izskatās
Roberts (29) un Diāna (27) ir kopā pusotru gadu. Diāna regulāri pārbauda Roberta telefonu, un pēc katras ballītes prasa: „Ar ko tu tur flirtēji?” Kad Robertam darbā piezvana kolēģe par projektu, Diāna visu vakaru nerunā. Roberts ir pārstājis sarakstīties ar sievietēm vispār, pat ar māsīcu. Kādu vakaru Diānas telefons, kas guļ uz dīvāna, iedegas ar ziņu: „Man tevis pietrūkst. Kad atkal?” Kad Roberts jautā, kas tas ir, Diāna pieceļas: „Tu lasi manas ziņas? Tu esi slimīgi greizsirdīgs. Tu mani izseko. Ar tevi nav iespējams dzīvot.” Viņa aiziet pie draudzenes uz divām dienām. Roberts trīs dienas atvainojas. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskaties, kā šeit strādā abas lēcas. Diāna Robertu lasīja caur sevi: ja viņa pati sarakstās ar kādu citu, tad noteikti to dara arī viņš. Apsūdzības „ar ko tu flirtēji” nāca nevis no Roberta uzvedības, bet no viņas pašas. Roberts Diānu lasīja caur sevi: ja viņš pats nekad nekrāptu, tad viņas greizsirdība laikam ir no nedrošības, un viņam jāpierāda uzticamība vēl vairāk. Tā viņš pārstāja rakstīt pat māsīcai. Kad fakts parādījās pats, Diāna pagrieza to pret viņu: tagad problēma bija nevis ziņa, bet tas, ka Roberts to ieraudzīja. Tas ir DARVO tīrā veidā.
Ko Roberts varēja pamanīt agrāk? Ne pierādījumu. Bet signālu: apsūdzības bija regulāras, bez iemesla, un vienmēr par vienu tēmu – flirtu un krāpšanu. Tajā pašā laikā viņas telefons bija aizslēgts un viņas vakari nebija skaidri.
Guntis (41) un Ilze (38) ir precējušies desmit gadus, viņiem ir divi bērni. Guntis pārvalda ģimenes naudu. Katru nedēļu viņš pārbauda Ilzes pirkumus un saka: „Tu esi izšķērdētāja. Tev nauda tek caur pirkstiem.” Ilze pērk bērniem lietotas drēbes un sev neko nav pirkusi gadu. Kad Ilze palūdz piekļuvi kopīgajam kontam, Guntis nosarkst: „Tu man neuzticies? Pēc visa, ko es šai ģimenei daru?” Kādu dienu pastkastē atnāk vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma, adresēta Guntim. Kad Ilze to parāda, viņš kliedz: „Tu lasi manu pastu? Tu mani izspiego? Tu gribi mani iznīcināt!” Pēc tam viņš nedēļu ar viņu nerunā. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Paskaties, kā šeit strādā abas lēcas. Guntis Ilzi lasīja caur sevi: tas, kurš pats slēpj tēriņus un parādus, visur redz šķērdēšanu. Pārbaudot katru viņas čeku, viņš kontrolēja stāstu – ja visi skatās uz viņas 20 eiro, neviens neskatās uz viņa tūkstošiem. Ilze Guntu lasīja caur sevi: ja viņa pati nekad neslēptu naudu, tad viņa bažas laikam ir par ģimeni, un viņai jātaupa vēl vairāk. Kad fakts parādījās, Guntis pagrieza to pret viņu: tagad problēma nebija parāds, bet tas, ka Ilze atvēra aploksni. Tas ir DARVO tīrā veidā.
Ko Ilze varēja pamanīt agrāk? Ne pierādījumu. Bet signālu: apsūdzības bija regulāras, bez iemesla, vienmēr par naudu, un tajā pašā laikā viņai nebija piekļuves tai pašai naudai, par kuru viņu vainoja. Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse) – kontrole pār naudu – bieži izskatās tieši tā. Vairāk: ekonomiskā vardarbība.
Normāli vai projekcija?
Ne katra greizsirdība vai bažas par naudu ir projekcija. Šeit ir atšķirība.
Kā tas izklausās
Kad apsūdzība nav atzīšanās
Godīgi par to, kā šo ideju nevajadzētu lietot:
- Dažreiz otram ir taisnība. Ja tevi apsūdz melos un tu tiešām esi melojis vai melojusimelojismelojusi, apsūdzība nav projekcija. Pirms meklē projekciju, godīgi paskaties uz faktiem.
- Dažreiz aizdomas ir no pagātnes. Cilvēks, kuru iepriekš krāpa, var būt greizsirdīgs bez jebkāda sava nodoma krāpt. Atšķirība: šāds cilvēks to pamana, runā par to kā par savām bailēm un nesoda tevi.
- Viena apsūdzība strīdā nav nekas. Cilvēki dusmās pasaka muļķības. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: tā pati apsūdzība atkal un atkal, bez iemesla, ar sodu.
- Arī tu vari projicēt. Ja tev sāk šķist, ka visi apkārt ir narcisi, apstājies. Pēc vardarbīgām attiecībām pārmērīga modrība (angl. hypervigilance) – pastāvīga gatavība briesmām – ir normāla, bet tā var likt redzēt draudus tur, kur to nav. Tas nav raksturs, tas ir nervu sistēmas stāvoklis, un tas pāriet.
Pārbaudes jautājums, kas der abos virzienos: vai apsūdzībai ir fakti, vai tikai sajūta? Un ko otrs dara ar tavu atbildi – uzklausa vai soda?
Ko empāts var iemācīties, nekļūstot cinisks
Daudzi cilvēki pēc šādām attiecībām nolemj: „Es vairs nevienam neuzticēšos.” Tas ir saprotami. Bet tas nozīmē, ka narcistiskā lēca ir uzvarējusi – tagad arī tu redzi sliktāko. Ir cits ceļš. Tava labvēlība nav problēma. Problēma ir tā, ka tai nebija vārtu.
1. „Uzticies, bet pārbaudi.” Uzticēšanās nav akla ticība. Tā ir gatavība ticēt un vienlaikus redzēt faktus. Godīgs cilvēks neapvainojas, ja tu paskaties, vai viņa vārdi sakrīt ar darbiem.
2. Labvēlīgs skaidrojums – vienu reizi. Pirmajā reizē dod labvēlīgu skaidrojumu. Tā ir tava labā īpašība, un tā lai paliek. Bet, ja tas pats atkārtojas trešo, piekto, desmito reizi, tas vairs nav nejaušība. Tas, kas atkārtojas, ir informācija. Tev nav jāzina iemesls, lai redzētu, ka tas atkārtojas.
3. Skaties uz darbiem, nevis vārdiem. Vārdi ir lēti. „Es tevi mīlu”, „es mainīšos”, „es tikai uztraucos par tevi” var pateikt ikviens. Darbus redz laikā: vai solījumi tiek pildīti, vai tavs „nē” tiek ievērots, vai noteikumi ir vienādi abiem.
4. Pārstāj skaidrot otra rīcību otra vietā. Empātisks cilvēks bieži kļūst par otra advokātu: „Tas ir tikai grūtās bērnības dēļ.” „Tā greizsirdība ir no vecām sāpēm.” Tas var būt patiesi. Bet paskaidrojums nav attaisnojums, un tas nav tavs darbs. Ja otrs pats nekad nepaskaidro un neuzņemas atbildību, tu to dari otra vietā – un tas otru atbrīvo no jebkādām izmaiņām.
5. Pamani asimetriju. Viens no skaidrākajiem signāliem: noteikumi, kas attiecas tikai uz tevi. Tev jārāda telefons, otram ne. Tev jāatskaitās par naudu, otram ne. Tu nedrīksti iet uz ballīti, otrs drīkst. Ja tā ir, apsūdzības par to pašu tēmu ir īpaši vērts pārbaudīt.
6. Neaizstāvies pret izdomātu apsūdzību. Tu nevari pierādīt to, kā nav. Katrs tavs pierādījums („re, bilde no biroja”) tiek atzīts par nepietiekamu, un tu tikai iemācies atskaitīties. Angliski šo slazdu sauc JADE (angl. justify, argue, defend, explain): attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot. Vairāk: JADE.
Ja ar otru ir jāsazinās rakstiski (piemēram, pēc šķiršanās par bērniem), palīdz BIFF: īsi (angl. Brief), tikai fakti (Informative), draudzīgā tonī (Friendly) un stingri (Firm), neatbildot uz apsūdzībām (Eddy, 2014). Vairāk: BIFF.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tev atkal un atkal pārmet vienu un to pašu, kam tu neesi devis vai devusidevisdevusi nekāda iemesla?
- Vai noteikumi jūsu attiecībās attiecas tikai uz tevi?
- Vai tu esi pārstājis vai pārstājusipārstājispārstājusi darīt normālas lietas – rakstīt draugiem, pirkt sev, iet uz ballītēm –, lai tikai nebūtu apsūdzību?
- Vai tu bieži skaidro otra rīcību citiem un sev: „tas netika domāts ļauni”, „viņai vai viņamviņaiviņam bija grūti”?
- Vai reizēs, kad tu kaut ko ieraudzīji ar savām acīm, saruna pārvērtās par to, ka tu „izspiego”?
Ko tu vari darīt
- Lieto apsūdzības kā signālu. Kad tā pati apsūdzība atkārtojas bez iemesla, uzdod sev jautājumu: „Kā otrs pats rīkojas tieši šajā jomā?”
- Pieraksti. Apsūdzības, datumus, to, kas tajā brīdī notika. Realitātes žurnāls palīdz redzēt to, ko galva vairs neredz.
- Pārbaudi asimetriju. Kas ir atļauts otram, bet aizliegts tev?
- Pārstāj pierādīt nevainību. Pietiek pateikt vienreiz.
- Runā ar kādu ārpusē. Draugs, kurš tevi pazīst no „pirms”, var pateikt, vai tev tiešām piestāv vārdi „krāpnieks”, „izšķērdētājs” vai „melis”, ar kuriem tevi sauc.
- Domā par drošību, ja apsūdzības nāk kopā ar kontroli vai draudiem.
Vai otrs ir narciss?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: ja tev atkal un atkal pārmet to, ko dara pats otrs, un tavas atbildes tiek sodītas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai tas viss par tevi ir taisnība. Ja tā ir, šis apjukums jau pats ir signāls: Apjukums ir simptoms un gāzlaitings.
Ja meklē palīdzību pie psihologa, zini, ka Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs speciālists ir mācījies par narcistisku vardarbību. Speciālists, kurš saka „jums abiem jāiemācās uzticēties”, var nemanot likt tev atskaitīties vēl vairāk. Meklē tādu, kurš tev tic un redz, kurš ko dara.
Mīti
Iedziļinies
- Iepriekšējā nodarbība: Narcisa vārdnīca: tipiskās frāzes un īsziņas
- Kad otra sajūta kļūst par tavu: Kāpēc es kļūstu par to, kas neesmu
- Kā manipulācija darbojas kopumā: Manipulācija
- Termini: projekcija, projektīvā identifikācija, gāzlaitings, DARVO, empāts, ļoti jūtīgs cilvēks, sarkanie karogi, ekonomiskā vardarbība
- Kāpēc pēc tam tik grūti ticēt sev: Kāpēc es šaubos par sevi
Saistīts
Avoti
- Freud, A. (1936). The Ego and the Mechanisms of Defence (Das Ich und die Abwehrmechanismen). English translation: Hogarth Press, 1937.
- Ross, L., Greene, D., & House, P. (1977). The „false consensus effect”: An egocentric bias in social perception and attribution processes. Journal of Experimental Social Psychology, 13(3), 279–301.
- Dodge, K. A. (2006). Translational science in action: Hostile attributional style and the development of aggressive behavior problems. Development and Psychopathology, 18(3), 791–814.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.
- Eddy, B. (2014). BIFF: Quick Responses to High-Conflict People, Their Personal Attacks, Hostile Email and Social Media Meltdowns (2nd ed.). Unhooked Books.