Narcisa vārdnīca: tipiskās frāzes un īsziņas un ko tās patiesībā nozīmē
Narcistiskas vardarbības frāzes un īsziņas bieži saka vienu, bet nozīmē citu – „es tikai gribēju zināt, kā tev iet” mēdz nozīmēt „vai durvis vēl ir vaļā?”, bet „piedod, ja tevi tas aizvainoja” nozīmē „problēma ir tavas jūtas” –, taču viena frāze neko nepierāda: nozīme atklājas pēc tā, vai tas atkārtojas, kad tas tiek teikts un kas notiek pēc tam.
Īsumā
- Šī ir „tulkotāja” vārdnīca: tipiskās frāzes katrā attiecību posmā – no mīlestības bombardēšanas līdz izmešanai, hūveringam un kopīgu bērnu audzināšanai – ar to, ko tev liek domāt, ko tas parasti nozīmē un ko darīt.
- Viena frāze neko nepierāda. Tos pašus vārdus saka arī godīgi cilvēki. Skaties uz trim lietām: vai tas atkārtojas, kad tas tiek teikts (piemēram, tieši pēc tava „nē” vai naktī) un kas notiek pēc tam.
- Uz lielāko daļu šādu īsziņu labākā atbilde ir neatbildēt, atbildēt īsi pēc BIFF principa vai saglabāt ekrānuzņēmumu. Draudi ziņās ir pierādījums: saglabā tos un, ja ir briesmas, zvani 112.
Kas tas ir
Cilvēki, kas dzīvo attiecībās ar manipulatīvu cilvēku, bieži saka: „Es saprotu katru vārdu, bet nesaprotu, ko man saka.” Teikums izklausās pēc rūpēm, bet pēc tā tev ir vainas sajūta. Atvainošanās izklausās pēc atvainošanās, bet pēc tās atvainojies tu. Īsziņa „kā tev iet?” izskatās nevainīga, bet tev trīc rokas.
Tā ir tāpēc, ka šādās attiecībās vārdiem bieži ir divi slāņi. Virsējais – tas, kas pateikts. Apakšējais – tas, ko ar to panāk. Šī nodarbība ir „tulkotājs”: tipiskās frāzes un īsziņas katrā attiecību posmā, un pie katras – ko tev ar to liek domāt vai just, ko tas parasti nozīmē un ko darīt.
Bet pirms vārdnīcas – svarīgākais noteikums.
Kā lasīt tabulas
Katrā tabulā ir četras kolonnas:
- Frāze – kā to parasti saka, bieži ar īsu situāciju, jo bez situācijas frāzei nav nozīmes.
- Ko tev liek domāt vai just – virsējais slānis, uz ko tas „spiež”.
- Ko tas parasti nozīmē – apakšējais slānis, ja tas atkārtojas un nāk par labu vienai pusei.
- Ko darīt – īsi. Bieži labākais ir neko neskaidrot.
Frāzes ir sagrupētas pēc posmiem. Tie atbilst tam, kā šādas attiecības parasti iet: sākumā mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) – ļoti ātra un ļoti intensīva pieķeršanās, tad pārbaudes, tad noniecināšana, strīdi un „atvainošanās”, tad izmešana un mēģinājumi tevi atgūt. Par šo ciklu vairāk nodarbībā Cikls no sākuma līdz beigām. Ne visās attiecībās ir visi posmi, un ne vienmēr tie iet šādā secībā.
Daudzas frāzes skan vienādi neatkarīgi no tā, vai tās saka sieviete vai vīrietis. Kur vārdi atšķiras, tabulas ir divas.
1. Sākums: mīlestības bombardēšana
Sākumā viss ir skaisti, un tieši tāpēc to ir grūti ieraudzīt. Iemīlēšanās ir normāla, un arī normāli cilvēki saka lielus vārdus. Atšķirība ir ātrumā un intensitātē: lieli solījumi, pirms otrs tevi vispār pazīst, un steiga, kas neļauj tev padomāt. Vairāk: mīlestības bombardēšana.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Es nekad nevienu tā neesmu mīlējis vai mīlējusimīlējusimīlējis.” (pēc divām nedēļām) | Tas ir liktenis, tev ir ļoti paveicies | Intensitāte bez pazīšanas. Mīlēt var cilvēku, ko pazīsti, nevis pēc divām nedēļām | Priecājies, bet netici tempam. Skaties, kāds otrs būs pēc pusgada |
| „Mēs esam tik līdzīgi, it kā es būtu tevi pazinis visu mūžu.” | Jūs esat viens vesels | Bieži tā ir spoguļošana (angl. mirroring): tev atspoguļo tavas pašas gaumes, sapņus un vārdus | Pamani, cik daudz no „kopīgā” nāca no tevis |
| „Mans bijušais vai mana bijusīMans bijušaisMana bijusī bija traks. Tu esi pilnīgi citāds.” | Ar tevi ir labi, visi pirms tevis bija sliktie | Ja visi bijušie ir „traki”, tev tiek piešķirta loma, kuru vēlāk atņems | Paklausies, vai kāds no bijušajiem ir „normāls cilvēks” |
| „Pēc gada brauksim uz Itāliju, es jau skatos māju pie jūras.” (pēc mēneša) | Nākotne ir droša, vari atslābt | Bieži tukši nākotnes solījumi (angl. future faking) – solījumi, kas notur tevi tagad | Spried pēc darbiem, nevis pēc plāniem |
| „Kāpēc gaidīt? Pārvācies pie manis.” | Tas ir tik romantiski | Steiga, lai tu nepaspētu padomāt un lai tev būtu grūtāk aiziet | „Man patīk, kā mums iet. Mans temps ir lēnāks.” |
| „Man nevienu citu nevajag, tikai tevi. Mums taču nevienu citu nevajag.” | Tas ir mīlestības pierādījums | Var būt izolācijas sākums: pamazām tavā dzīvē paliek tikai otrs | Satiec draugus un ģimeni tāpat kā agrāk |
| „Tu esi vienīgais cilvēks, kas mani saprot.” | Tev ir jāglābj | Glābēja loma, kas vēlāk kļūs par pienākumu un vainu | Līdzjūtība jā, atbildība par otra dzīvi nē |
Ja tev nebija šāda sākuma, tas nenozīmē, ka tas nav par tevi. Mīlestības bombardēšana ir viens variants, nevis obligāts noteikums. Daudzās attiecībās „labais” ir vienkārši dienas, kad otrs nav nežēlīgs.
2. Pārbaudes un robežas
Pēc sākuma nāk mazas pārbaudes: vai tavs „nē” izturēs? Robeža (angl. boundary) ir tas, ko tu pieļauj un ko nepieļauj. Normāls cilvēks par robežu var būt vīlies, bet to ievēro. Pārbaudes brīdī otrs skatās, vai tu atkāpsies, ja tev liks justies sīkumainam vai smieklīgam. Vairāk: robežas.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu taču nebūsi tik sīkumains vai sīkumainasīkumainssīkumaina?” (kad tu pirmo reizi atsaki) | Tavs „nē” ir sīkums | Pārbauda, vai tava robeža izturēs spiedienu | „Nē, man tas neder.” Bez paskaidrojumiem |
| „Es taču jokoju! Tev nav humora izjūtas.” | Problēma ir tavā reakcijā | Dzēlīgs joks un pārbaude, vai tu to norīsi | „Man tas nešķita smieklīgi.” Un viss |
| „Ja tu mani mīlētu, tu…” | Mīlestība nozīmē paklausību | Mīlestība ar nosacījumiem, un nosacījumus nosaka otrs | „Es tevi mīlu, un atbilde ir nē.” |
| „Stunda nokavēta – nu un? Citi par to pat neievērotu.” | Tu esi pārjūtīgs vai pārjūtīgapārjūtīgspārjūtīga | Tava robeža tiek noniecināta, lai nākamreiz tu to vairs nepieminētu | Nepierādi, ka tev ir tiesības just. Pamani, vai tas atkārtojas |
| „Iedod man paroli, ja tev nav ko slēpt.” | Ja atsaki, tev ir kas slēpjams | Kontrole, kas izskatās pēc uzticības | „Man nav ko slēpt, un mana parole paliek mana.” |
| „Nu labi. Dari, kā gribi.” (ar nopūtu, un pēc tam divas dienas aukstuma) | Tev jākaunas | Sods par robežu. Tev māca, ka „nē” maksā dārgi | Neej pakaļ. Dzīvo savu dienu tālāk |
| „Tev vienmēr kaut kas nav labi.” | Tu esi grūts cilvēks | Tavas vajadzības tiek pārvērstas par tavu raksturu | Atgriezies pie konkrētā: „Es runāju par šo vienu lietu.” |
Kad tas ir normāli: otrs pasaka „man žēl, man ļoti gribējās” un vairs neatkārto. Vilšanās ir normāla. Sods par tavu „nē” nav.
3. Noniecināšana
Kādā brīdī idealizācija beidzas. Tas pats cilvēks, kurš tevi cēla debesīs, sāk tevi mazināt – sākumā ar jokiem un „padomiem”, vēlāk atklāti. To sauc par noniecināšanu (angl. devaluation). Vairāk: noniecināšana.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu esi mainījies vai mainījusiesmainījiesmainījusies. Agrāk tu biji citāds.” | Ar tevi vairs nepietiek | Idealizācija beidzās. Bieži mainījies ir otra skatiens, nevis tu | Pajautā sev: kas mainījās ap mani, pirms es „mainījos”? |
| „Tu tiešām tā iziesi?” (pirms tikšanās ar draugiem) | Tu izskaties slikti | Kauns, lai tev zustu drošība un gribētos turēties tuvāk | „Jā.” Un ej |
| „Tu visu pārspīlē.” | Tavas jūtas ir nepareizas | Tavu reakciju padara par tēmu, lai nebūtu jārunā par otra rīcību | „Varbūt. Bet man tas sāpēja.” |
| „Neviens cits ar tevi neizturētu.” | Tev ir paveicies, ka otrs vispār ir šeit | Bailes no vientulības, ko iestāda tevī. Bieži tās ir otra paša bailes | Pajautā draugiem, kā ir ar tevi „izturēt”. Atbilde tevi pārsteigs |
| „Es tikai saku, kā ir. Kādam taču tev tas jāpasaka.” | Nežēlība ir godīgums | Rupjība, kas pasniegta kā atklātība | Godīgums nav tas pats, kas pazemošana |
| „Tie tavi draugi tevi tikai izmanto.” | Tev vajag tikai otru | Izolācija, kas pasniegta kā rūpes | Paskaties pati uz faktiem: kā draugi uzvedas pret tevi? |
| „Ak, tu atkal ar tiem saviem hobijiem.” | Tavs prieks ir smieklīgs | Viss, kas tev ir savs, tiek padarīts mazāks | Turpini. Tas, kas tev ir savs, ir tavs balsts |
Dažas frāzes skan atšķirīgi atkarībā no tā, kas tās saka.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu neesi īsts vīrietis.” | Tu esi nepietiekams kā vīrietis | Kauns par pašu pamatu – par to, kas tu esi. To ir grūti pateikt kādam skaļi, un tieši tāpēc tas iedarbojas | Vīrieša vērtību nenosaka viņa partnere strīdā |
| „Citu vīri nopelna tik, ka sieva var nestrādāt.” | Tu esi zaudētājs | Salīdzināšana, kurā tu nekad neuzvarēsi | Neiesaisties sacensībā ar izdomātiem vīriem |
| „Tu esi tāds pats kā tavs tēvs.” | Tavā dabā ir kaut kas slikts | Uzbrukums tavām saknēm un tavām bailēm | „Es neesmu mans tēvs.” Un nestrīdies |
| „Tu vienkārši esi mammas dēliņš.” | Tavas attiecības ar ģimeni ir kaut kas nožēlojams | Bieži sākums tam, lai tevi attālinātu no ģimenes | Saglabā savu ģimeni, ja ar to tev ir labi |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu esi palaidusies.” (pēc dzemdībām, slimības, grūta gada) | Tu vairs neesi pievilcīga | Kauns par ķermeni, lai tu justos mazvērtīga un pateicīga | Tavs ķermenis nav otra vērtējuma objekts |
| „Kurš tevi tādu gribēs? Ar bērnu?” | Tev nav kur iet | Bailes, ko iestāda, lai tu paliktu | Tas ir draudu teikums, nevis fakts |
| „Tu esi tāda pati histēriķe kā tava māte.” | Tavā dabā ir kaut kas slikts | Uzbrukums tavām saknēm un tavām emocijām vienlaikus | „Es neesmu mana māte.” Un nestrīdies |
| „Tu bez manis pat rēķinu nesamaksātu.” | Tu esi nevarīga | Bieži tā tiek radīta atkarība: otrs pats paņēmis visu naudu un dokumentus | Pamazām atgūsti pieeju saviem dokumentiem un naudai |
4. Strīdi
Strīdi ir normāli. Normālā strīdā abi runā par vienu tēmu un beigās, pat ja nepiekrīt, saprot, par ko bija runa. Manipulatīvā strīdā tēma pazūd, tu sāc aizstāvēties par kaut ko pavisam citu un beigās atvainojies tu. Vairāk nodarbībā Konflikts vai vardarbība.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Kāpēc tev vienmēr jāsāk?” (kad tu mierīgi pasaki, kas sāp) | Strīdu sāki tu | Tava runāšana par problēmu tiek pārvērsta par problēmu | „Es runāju par vienu lietu. Par to, kas notika vakar.” |
| „Es nerunāšu, kamēr tu runā šādā tonī.” | Tonis ir svarīgāks par tēmu | Kontrole pār to, kā tu drīksti justies. Pēc tam neviens tonis nebūs pareizs | Ja tu runā mierīgi, tēma paliek tā pati |
| „Bet tu pats vai patipatspati 2019. gadā…” | Tev nav tiesību pārmest | Novirzīšanās: vecs gadījums, lai nebūtu jārunā par šo | „Par to varam parunāt citreiz. Tagad par šo.” |
| „Protams, es esmu sliktākais cilvēks pasaulē.” | Tagad tev jāmierina | Saruna tiek pārvērsta par otra ciešanām | Nemierini. „Es to neteicu. Es runāju par vakardienu.” |
| Garas runas, kas lec no tēmas uz tēmu, līdz tu vairs neatceries, ko jautāji | Tu esi apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi, tātad kļūdījies | Vārdu salāti (angl. word salad) – runa pa apli, kas nogurdina | Pieraksti vienu jautājumu. Atgriezies pie tā vai beidz sarunu |
| „Tu mani provocē.” | Otra dusmas ir tava atbildība | Atbildības pārlikšana | Par savām dusmām katrs atbild pats |
| „Es negribu strīdēties.” (un pazūd uz divām dienām) | Tu biji par daudz | Klusēšanas sods (angl. silent treatment) – nerunāšana ar tevi kā sods | Neej pakaļ. Tavs miers nav atkarīgs no atbildes |
| „Tu mani apvaino, un pēc tam vēl gribi, lai es atvainojos?” (kad tu pastāsti, kas notika) | Uzbrucējs esi tu | DARVO: noliegt, uzbrukt un apmainīt upura un vainīgā lomas | Atgriezies pie sākotnējā notikuma |
DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender) ir tik izplatīts, ka tam ir sava lapa: DARVO. Pētījumi rāda, ka šāda atbilde liek arī malā stāvošajiem mazāk ticēt cietušajam (Harsey & Freyd, 2020).
5. „Atvainošanās”, kas nav atvainošanās
Īsta atvainošanās ir vienkārša: „Es to izdarīju. Tas bija nepareizi. Lūk, ko es darīšu citādi.” Un pēc tam cilvēks to arī dara. Neīsta atvainošanās izskatās pēc atvainošanās, bet atbildību atstāj pie tevis.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Piedod, ja tu jūties aizvainots vai aizvainotaaizvainotsaizvainota.” | Otrs atvainojās | Atvainojas par tavām jūtām, nevis par savu rīcību | Nepateicies par to. Vienkārši pamani |
| „Piedod, bet tu arī…” | Esat vienādi vainīgi | Viss pēc „bet” atceļ to, kas bija pirms tā | „Par mani varam runāt atsevišķi.” |
| „Es jau atvainojos. Cik vēl?” | Tev jāaizmirst un jāklusē | Atvainošanās kā durvju aizciršana, lai par to vairs nerunātu | Atvainošanās nav vērtīga bez izmaiņām |
| „Labi, labi, es esmu briesmonis, apmierināts?” | Tā ir nežēlība no tavas puses | Sarkasms, kas tevi padara par vainīgo | Neatbildi uz jautājumu. Tas nav jautājums |
| „Man bija grūta diena, ko tu gribi?” | Tev jāsaprot | Attaisnojums, kas aizstāj atbildību | Grūta diena izskaidro, bet neatceļ |
| „Aizmirsīsim. Iesim paēst?” | Viss atkal ir labi | „Labošana” bez atzīšanas. Pēc nedēļas tas atkārtosies | Ja gribi, ej paēst. Bet atceries, ka nekas netika atrisināts |
| „Piedod. Tu zini, ka es tevi mīlu.” (katru reizi pēc tā paša) | Mīlestība visu izlīdzina | Atvainošanās ir daļa no cikla, nevis tā beigas | Skaties uz to, kas notiek pēc atvainošanās, nevis uz vārdiem |
Viens kritērijs palīdz vislabāk: vai pēc atvainošanās rīcība mainās? Ja tas pats atkārtojas desmito reizi, vārdi „piedod” ir kļuvuši par daļu no tā, kas atkārtojas.
6. Vaina un žēlums
Vainas uzspiešana (angl. guilt-tripping) liek tev justies vainīgam vai vainīgaivainīgamvainīgai, lai tu darītu to, ko otrs grib. Žēluma spēle (angl. pity play) izmanto otra sāpes kā vairogu. Abas iedarbojas tieši uz labiem cilvēkiem, jo labi cilvēki negrib nevienam sāpināt. Vairāk: vainas uzspiešana, žēluma spēle.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Pēc visa, ko es tevis labā esmu darījis vai darījusidarījusidarījis…” | Tu esi parādā | Labie darbi kļūst par rēķinu, ko tu nekad nenomaksāsi | „Paldies par to, un atbilde tik un tā ir nē.” |
| „Es jau tāpat nevienam neesmu vajadzīgs vai vajadzīgavajadzīgavajadzīgs.” | Tev jāpierāda pretējais | Tev liek mierināt, lai tu aizmirstu, par ko bija runa | Līdzjūtība jā, lēmuma maiņa nē |
| „Man atkal sirds dauzās, bet tu ej vien.” (tieši pirms tava plāna) | Ja aiziesi, būsi slikts cilvēks | Veselība, kas „pasliktinās” tieši tad, kad tev ir savi plāni | Ja tiešām slikti, zvani 112. Ja nē, ej |
| „Man neviens nekad nav palīdzējis, bet tev ir tik viegli.” | Tev jāatdod | Otra grūtības tiek izmantotas, lai tev būtu vainas sajūta par savu dzīvi | Tava dzīve nav otra grūtību cēlonis |
| „Ja tu aiziesi, es nezinu, ko sev nodarīšu.” | Nelaime būs uz tavas sirdsapziņas | Emocionālā šantāža (angl. emotional blackmail). Tas var būt arī reāls risks | Ja ir reāls risks, zvani 112. Bet tavs lēmums paliek tavs |
| „Tev nav ne jausmas, kāda man bija bērnība.” | Tev jāpiedod viss | Pagātne kā attaisnojums tagadnei | Var just līdzi pagātnei un neļaut sevi sāpināt tagad |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Bērni prasa, kāpēc tu mūs nemīli.” | Tu sāpini bērnus | Bērni tiek izmantoti kā svira | Runā ar bērniem tieši, mierīgi, bez apsūdzībām |
Pēdējā rindā ir svarīga piezīme. Ja kāds runā par pašnāvību, uztver to nopietni: zvani 112 un palīdzi viņam sazināties ar 116 123. Bet tev nav jāpaliek attiecībās, lai kāds dzīvotu. To nespēj neviens cilvēks, un tā nav tava atbildība.
7. Kontrole un greizsirdība
Šajā posmā vārdi visvairāk atšķiras atkarībā no tā, kas tos saka. Kopīgais ir viens: tava dzīve pamazām kļūst par otra teritoriju. To sauc par pastāvīgu kontroli pār tavu dzīvi (angl. coercive control): ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē. Vairāk: kontrole pār visu tavu dzīvi.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Kas tā tāda Liene, kas tev liek laiciņus?” | Tu kaut ko slēp | Kontrole pār taviem kontaktiem. Bieži arī projekcija – par to nodarbībā Apsūdzības ir atzīšanās | „Kolēģe.” Un nepierādi vairāk |
| „Ja tu ej ar čaļiem uz hokeju, mani vari aizmirst.” | Draugi ir nodevība | Izolācija ar ultimātu | Ej. Ja par to seko sods, tas jau ir atbilde |
| „Normāls vīrietis jau pateiktu, kur viņš ir.” | Tu esi slikts vīrietis | Kauns, kas liek tev atskaitīties | Informēt ir pieklājīgi. Atskaitīties par katru stundu nav pienākums |
| „Kāpēc tev vajag savu kontu? Mēs taču esam ģimene.” | Atsevišķa nauda ir neuzticība | Kontrole pār naudu | Paturi savu kontu. Tā ir drošība, nevis nodevība |
| „Tava māte vienmēr ir stāvējusi starp mums.” | Ģimene ir ienaidnieks | Attālināšana no ģimenes | Tu vari mīlēt partneri un satikties ar māti |
| „Es redzēju, kā tu skatījies uz to viesmīli.” | Tu esi neuzticams | Apsūdzība bez notikuma. Tev jāpierāda tas, kas nav noticis | „Es neskatījos. Vairāk par to nerunāšu.” |
| „Ja tu mani mīli, iedod telefonu.” | Mīlestība nozīmē caurspīdīgumu | Kontrole, kas pasniegta kā pierādījums | „Es tevi mīlu. Telefons paliek pie manis.” |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Kam tu tā saposies?” | Tu kaut ko slēp | Kontrole pār to, kā tu izskaties un ar ko tiecies. Bieži arī projekcija – par to nodarbībā Apsūdzības ir atzīšanās | „Sev.” Un nepierādi vairāk |
| „Kas tev rakstīja? Parādi.” | Tev nav tiesību uz privātumu | Pārbaude, vai tu pakļausies | „Draudzene. Telefons paliek pie manis.” |
| „Es pelnu, es arī lemšu, kur iet nauda.” | Tev nav balss | Ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse): kontrole pār naudu | Pamazām veido savu naudas drošības spilvenu, ja to var izdarīt droši |
| „Uz tiem savu draudzeņu tusiņiem tu neiesi.” | Draudzenes ir bīstamas | Izolācija ar aizliegumu | Atceries: pieaugušam cilvēkam neviens neko „neatļauj” |
| „Es tev rakstīju pirms desmit minūtēm. Kāpēc neatbildi?” | Tev vienmēr jābūt pieejamai | Kontrole pār tavu laiku | Atbildi, kad vari. Tev nav jāattaisnojas |
| „Man vienkārši rūp, kur tu esi. Ieslēdz atrašanās vietu.” | Tas ir aprūpe | Izsekošana (angl. digital stalking), kas pasniegta kā rūpes | Pārbaudi telefonā, kam ir piekļuve tavai atrašanās vietai |
| „Ja es uzzināšu, ka tu…” | Tev jābaidās | Iebiedēšana. Tas vairs nav par greizsirdību, tas ir par bailēm | Ja ir draudi, pieraksti tos un domā par drošību. Briesmās zvani 112 |
Viena dzimuma pāros kontroles vārdi bieži ir tie paši. Klāt nāk vēl viens: „Ja tu aiziesi, es visiem pastāstīšu par tevi.” Tas ir draudu teikums, kas izmanto to, ka ne visi tavā dzīvē zina par tavām attiecībām. Vairāk: autings.
Kad tas ir normāli: greizsirdība pati par sevi ir cilvēciska sajūta. Normāli, ja kāds pasaka: „Man kļuva nepatīkami, ka tu ilgi runāji ar viņu. Vari man pastāstīt?” – un pēc atbildes nomierinās. Nav normāli, ja atbilde nekad nav pietiekama un sajūta pārvēršas par noteikumiem tev.
8. Gāzlaitings
Gāzlaitings (angl. gaslighting) ir tad, kad tev atkal un atkal liek apšaubīt savu atmiņu, jūtas un saprātu, līdz tu pārstāj uzticēties sev. Vārds nāk no filmas „Gāzes gaisma”, kurā vīrs sistemātiski pārliecina sievu, ka viņai jūk prāts. Vairāk: gāzlaitings.
Šeit viena frāze nepierāda visvairāk. „Tā nebija” var pateikt jebkurš. Divi cilvēki tiešām atceras vienu notikumu citādi. Gāzlaitings nav nepiekrišana. Gāzlaitings ir tad, kad nepiekrišana regulāri beidzas ar to, ka problēma ir tavs prāts.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Es to nekad neteicu.” (par solījumu, ko tu labi atceries) | Tava atmiņa melo | Ja tā notiek atkal un atkal par svarīgām lietām, tas ir mēģinājums pārrakstīt notikušo | Pieraksti svarīgo uzreiz. Nestrīdies par atmiņu |
| „Tu atkal izdomā.” | Tu nevari uzticēties sev | Tavas uztveres noniecināšana | „Mēs to atceramies dažādi. Es palieku pie savas atmiņas.” |
| „Tev vajag ārstēties.” (strīda vidū, nevis mierīgās rūpēs) | Tu esi slims vai slimaslimsslima | Diagnoze kā lamuvārds, lai tevi nevarētu nopietni uztvert | Veselība ir tavs lēmums, ne otra ierocis |
| „Visi domā, ka tu esi dīvains vai dīvainadīvainsdīvaina.” | Pret tevi ir visi | „Visi” parasti ir otrs pats. Tā ir izolācija | „Kas tieši?” Un nepārdzīvo par izdomātiem „visiem” |
| „Tu esi pārāk jūtīgs vai jūtīgajūtīgsjūtīga.” | Tavas jūtas ir defekts | Tava reakcija tiek padarīta par tēmu | „Iespējams. Tas neko nemaina tajā, kas notika.” |
| „Tu pats vai patipatspati to gribēji.” (par lēmumu, pret kuru tu iebildi) | Tava atmiņa par izvēli ir kļūdaina | Lēmumu vēsture tiek pārrakstīta | Pieraksti svarīgus lēmumus un to, kurš ko teica |
| „Tev vienmēr ir bijusi slikta atmiņa.” | Uz tevi nevar paļauties | Stāsts par tevi, kas vēlāk tiks stāstīts arī citiem | Pajautā citiem, vai tev tiešām ir slikta atmiņa |
Rīks, kas palīdz šeit visvairāk, ir realitātes žurnāls: tu pieraksti, kas notika, uzreiz pēc notikuma. Pēc dažām nedēļām pieraksti parāda to, ko galva vairs neredz. Ja kāds var piekļūt tavam telefonam, vispirms izlasi, kā lietot vietni droši.
9. Izmešana
Izmešana (angl. discard) ir brīdis, kad cilvēks, kurš vēl nesen tevi cēla debesīs, pēkšņi un auksti tevi pamet vai atstumj, bieži bez paskaidrojuma un ar vainu uz tevi. Parasta šķiršanās arī sāp. Atšķirība ir aukstumā, vainas pārlikšanā un tajā, ka bieži kāds jauns jau ir gatavībā. Vairāk: izmešana.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Man vajag pauzi.” (un pēc nedēļas bildes ar kādu citu) | Tev jāgaida | „Pauze” notur tevi gaidīšanā, kamēr otrs pārbauda citu variantu | Uztver to kā beigas. Gaidīšana ir otra kontrole |
| „Tu mani izsmēli. Es vairs nevaru.” | Tu biji par daudz | Vaina par attiecību beigām tiek atstāta tev | Atceries, kas notika. Pieraksti, ja vajag |
| „Es tevi nekad neesmu mīlējis vai mīlējusimīlējusimīlējis.” | Viss bija meli | Frāze, lai sāpinātu maksimāli, nevis patiess stāsts | Tavas jūtas bija īstas. Tas ir svarīgi |
| „Tu pats pie tā esi vainīgs vai pati pie tā esi vainīgapats pie tā esi vainīgspati pie tā esi vainīga.” | Tu visu sabojāji | Vainas pārlikšana, lai otram nebūtu jāskatās uz sevi | Šķiršanās nav tiesa. Tev nav jāpieņem spriedums |
| „Nemeklē mani.” (un pēc mēneša – „kā tev iet?”) | Tevi vairs negrib | Durvis tiek aizcirstas, lai vēlāk tās varētu atvērt pēc otra noteikumiem | Izpildi to. Nemeklē. Arī tad, kad otrs pats meklēs |
| Nekā. Otrs vienkārši pazūd | Tu neesi pelnījis pat paskaidrojumu | Gostings (angl. ghosting) – pazušana bez vārda | Paskaidrojums nav vajadzīgs, lai tu varētu aiziet |
| „Ceru, ka kādreiz sapratīsi, ko pazaudēji.” | Zaudējums ir tavs | Mēģinājums, lai pēdējais vārds un pēdējā sajūta paliktu otram | Neatbildi. Pēdējais vārds nav vajadzīgs |
10. Hūverings
Hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja zīmola nosaukuma) ir mēģinājumi tevi atvilkt atpakaļ pēc šķiršanās vai tavas distancēšanās. Svarīgi: hūverings var būt arī vienkārši neitrāla ziņa vai viena normāla diena. Tam nav jābūt ne romantiskam, ne dramatiskam. Vairāk: hūverings.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Es tikai gribēju zināt, kā tev iet.” | Otram rūp | Pārbaude, vai durvis ir vaļā | Nekā. Ja tomēr vajag – „Paldies, labi.” un viss |
| „Es tevi redzēju sapnī.” | Saikne ir īpaša | Nostalģija kā āķis | Nekā |
| „Es esmu mainījies vai mainījusiesmainījusiesmainījies. Es eju pie psihologa.” | Šoreiz būs citādi | Vārdi par izmaiņām ir vieglāki nekā izmaiņas | Spried pēc darbiem ilgā laikā, no attāluma |
| „Man vēl ir tava jaka. Kad tu to paņemsi?” | Tas ir tikai praktiski | Iegansts tikties | Lai to nodod caur kādu citu vai atstāj pie durvīm |
| „Tu biji manas dzīves mīlestība.” | Tev jāatbild ar to pašu | Bieži atnāk, kad otram beidzās nākamās attiecības | Nekā |
| „Esmu slimnīcā. Man nav neviena cita.” | Tev jāglābj | Krīze kā durvis atpakaļ. Dažreiz tā ir patiesa | Ja ir briesmas, zvani 112. Tu neesi vienīgā palīdzība pasaulē |
| „Iesim uz pāru terapiju.” | Otrs grib strādāt pie attiecībām | Bieži veids, kā atgūt piekļuvi tev | Skaties piezīmi zemāk |
Par pēdējo rindu. Pāru terapija izklausās pēc saprātīga soļa, bet, ja vienā pusē ir vardarbība, kopīga sesija var būt bīstama: tavu godīgumu izmanto pret tevi, un pēc sesijas mājās tev „jāmaksā” par to, ko pateici. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās. Arī ne katrs speciālists Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Ja meklē palīdzību sev, pārbaudi, vai speciālists tev tic, zina tādus vārdus kā gāzlaitings un traumatiskā saikne un nespiež uz „vēl vienu iespēju”.
11. Pēc šķiršanās
Kad attiecības ir beigušās, vārdi bieži kļūst skaļāki. Vardarbība pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse) ir sava tēma: vardarbība pēc šķiršanās.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Es visiem izstāstīšu, kāds tu esikāds tu esikāda tu esi īstenībā.” | Tu zaudēsi visus | Nomelnošanas kampaņa (angl. smear campaign) | Saglabā ziņu. Tavi īstie cilvēki tevi pazīst |
| „Tu bez manis neko nespēsi.” | Uz tevi nevar paļauties | Mēģinājums, lai tu šaubītos par aiziešanu | Katrs mēnesis bez viņa ir pretarguments |
| „Mēs taču varam palikt draugi.” | Tā ir briedums | Piekļuves saglabāšana tev | „Draudzība man tagad nav iespējama.” |
| „Tu man esi parādā.” | Tev jāmaksā | Nauda kā saite | Tikai rakstiski, tikai fakti. Ja vajag, ar jurista palīdzību |
| „Tu man sabojāji dzīvi.” | Vaina ir uz tevi | Vaina kā pēdējais mēģinājums tevi turēt | Neatbildi. Tas nav jautājums |
| „Mana jaunā partnere vai mans jaunais partnerisMans jaunais partnerisMana jaunā partnere ir viss, kas tu nebiji.” | Tevi ir viegli aizstāt | Triangulācija (angl. triangulation) – trešais cilvēks, lai tev liktos, ka tevi var aizstāt | Tā nav sacensība. Tu no tās esi ārā |
| „Es tevi iesūdzēšu tiesā.” | Tev jābaidās | Draudi, kas bieži paliek draudi. Dažreiz ne | Saglabā. Konsultējies ar juristu. Nestrīdies ziņās |
12. Ko saka „lidojošie pērtiķi”
Lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys) ir cilvēki, kas nes otra ziņas un spiedienu uz tevi: kopīgi draugi, radi, dažreiz tava paša ģimene. Bieži viņi nav ļauni. Viņi vienkārši dzirdējuši tikai vienu stāstu. Vairāk: lidojošie pērtiķi.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Viņš vai viņaViņaViņš tik ļoti cieš. Vai tu nevari vienkārši piezvanīt?” | Tā ir nežēlība no tavas puses | Hūverings caur citu cilvēku | „Paldies, ka uztraucies. Par to es nerunāšu.” |
| „Katram stāstam ir divas puses.” | Tu pārspīlē | Bieži cilvēks dzirdējis tikai otra pusi | „Jā. Un es savu nestāstīšu.” |
| „Ģimene ir ģimene.” | Tev jāpiedod viss | Pienākums, kas svarīgāks par tavu drošību | „Tieši tāpēc man vajag attālumu.” |
| „Viņš vai viņaViņaViņš man izstāstīja, ko tu izdarīji.” | Visi zina, vaina ir uz tevi | Nomelnošanas kampaņa, kas jau sākusies | Neaizstāvies pie katra. Skaidro tikai tiem, kas tev ir svarīgi |
| „Viņš vai viņaViņaViņš tev tik daudz ir devis vai devusidevusidevis.” | Tā ir nepateicība | Labie darbi kā rēķins | Pateicība neuzliek pienākumu ciest |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Visi pāri strīdas.” | Tu dramatizē | Vardarbība tiek saukta par parastu konfliktu | Tev nav jāpārliecina visi |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Padomā par bērniem.” | Tu sāpini bērnus | Bērni kā svira caur citiem | „Es par viņiem domāju. Tieši tāpēc.” |
Svarīgākais: nestāsti lidojošajiem pērtiķiem neko, ko nevēlies, lai otrs uzzina. Viss, ko tu pateiksi, var aizceļot atpakaļ.
13. Kopīgi bērni
Ja jums ir kopīgi bērni, pilnīgi pārtraukt saziņu parasti nevar. Tad palīdz paralēlā audzināšana (angl. parallel parenting): katrs vecāks savā mājā audzina pa savam, un saziņa ir tikai par bērniem, tikai rakstiski un īsi. Vairāk: paralēlā audzināšana. Ja tiek izmantoti bērni, lai tevi sāpinātu, lasi arī par vecāka atsvešināšanu.
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Bērni negrib pie tevis braukt.” | Bērni tevi atstumj | Bieži bērni to neteica, vai teica pēc spiediena | Turpini ierasties saskaņā ar vienošanos. Pieraksti katru atteikumu |
| „Mazā atkal ir slima, šonedēļ nebūs.” (trešo reizi mēnesī) | Tev jāsaprot | Iespējams, tā ir patiesība. Ja tas atkārtojas, tas ir bloks | Rakstiski: „Žēl. Kad tiksimies, lai atgūtu šo laiku?” |
| „Tu pat nezini, kurā klasē viņš mācās.” | Tu esi slikts tēvs | Kauns, bieži pēc tam, kad informācija tika noslēpta | Pats sazinies ar skolu. Tev ir tiesības zināt |
| „Maz maksā, maz arī redzēsi.” | Nauda nopērk bērnus | Nauda un saskarsme tiek jauktas kopā, lai gan tās ir divas dažādas lietas | Maksā saskaņā ar vienošanos, un saskarsmi prasi atsevišķi |
| „Es visu izstāstīšu bāriņtiesai.” | Tev atņems bērnus | Draudi, lai tu piekāptos | Saglabā ziņu. Esi mierīgs un pieejams bērniem |
| „Pēc tevis viņa katru reizi raud. Tu viņu traumē.” | Tu kaitē bērnam | Bērna parastās emocijas pārejā tiek pārvērstas par tavu vainu | Pajautā bērnudārzam vai skolai, kā bērns jūtas. Konsultējies ar bērnu psihologu |
| Frāze | Ko tev liek domāt vai just | Ko tas parasti nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Es maksāju, tāpēc es lemšu.” | Tev nav balss | Nauda kā kontrole arī pēc šķiršanās | Lēmumi par bērniem ir abu vecāku. Ja vajag, ar tiesas vai bāriņtiesas palīdzību |
| „Pie manis viņi ir laimīgi. Pie tevis – nē.” | Tu esi slikta māte | Salīdzināšana, kurā tu nevari uzvarēt. Bieži „laimīgi” nozīmē „bez noteikumiem” | Tev nav jāsacenšas izklaidē |
| „Tu esi nestabila. Tiesa to redzēs.” | Tev atņems bērnus | Draudi un iepriekš sagatavots stāsts | Saglabā ziņu. Pieraksti savu ikdienu ar bērniem. Konsultējies ar juristu |
| „Mamma atkal jums neko nenopirka? Nu jā…” (bērniem) | Tu esi nožēlojama | Bērni tiek izmantoti, lai tevi sāpinātu | Nekomentē bērniem otru vecāku. Esi mierīga |
| „Paņemšu viņus uz pāris dienām ilgāk, tev taču nav iebildumu.” | Tev jāpiekāpjas | Vienošanās tiek pārbīdīta soli pa solim | „Ievērosim grafiku. Atgriešanās svētdien 18:00.” |
| „Ja tu atkal atvedīsi to savu draugu, bērnus neredzēsi.” | Tu nedrīksti dzīvot savu dzīvi | Kontrole pār tavu jauno dzīvi, izmantojot bērnus | Saglabā. Tā ir ziņa, kas var noderēt juristam |
Kopīgs noteikums abos gadījumos: rakstiski, īsi, tikai par bērniem, bez emocijām. Katra tava ziņa kādreiz var nokļūt tiesā, tāpēc raksti tā, it kā to lasītu tiesnesis.
Tipiskās īsziņas
Lielākā daļa šādu sarunu mūsdienās notiek telefonā. Īsziņa, WhatsApp, Messenger. Ziņas ir īsas, tāpēc tās šķiet nevainīgas. Bet nozīme bieži ir laikā (kad tā atnāca), kontekstā (kas notika pirms tam) un tajā, kas notiek, ja tu atbildi.
| Ziņa | Kad tā parasti atnāk | Ko tā bieži nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Tu guli?” | 23:48, 1:30, pēc mēnešiem klusuma | Pārbaude, vai tev vēl var piekļūt. Bieži, kad otram ir garlaicīgi vai slikti | Nekā. Naktī uz neko neatbildi |
| „Es tikai gribēju zināt, kā tev iet.” | Kad tu beidzot sāc justies labāk | Vai durvis ir vaļā? | Nekā vai „Paldies, labi.” un viss |
| „Tu biji manas dzīves mīlestība.” | Kad otram beidzās jaunās attiecības, svētkos, pēc alkohola | Nostalģija kā āķis | Nekā |
| „Mums jāparunā.” | Bez tēmas, bieži vakarā vai pirms tava svarīga notikuma | Tev liek visu dienu uztraukties | „Uzraksti, par ko ir runa.” |
| „Es esmu mainījies vai mainījusiesmainījusiesmainījies. Eju pie psihologa.” | Pēc šķiršanās, kad tu esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi | Vārdi par izmaiņām. Izmaiņas redz gados, nevis ziņās | Nekā. Laiks pateiks |
| „Daudz laimes dzimšanas dienā :)” | Pēc mēnešiem klusuma | Mazs, neitrāls hūverings. Pārbaude, vai tu atbildēsi | Nekā. Vai, ja tev tā ir mierīgāk, „Paldies.” un viss |
| „Tava mamma man vakar zvanīja.” | Bez turpinājuma | Ziņkāres āķis un triangulācija | Nekā. Ja gribi zināt, pajautā mammai tieši |
| „Es neesmu dusmīgs vai dusmīgadusmīgadusmīgs, tikai vīlies vai vīlusiesvīlusiesvīlies.” | Pēc tava „nē” | Vaina bez konkrēta pārmetuma, uz ko varētu atbildēt | Neskaidrojies. „Sapratu.” |
| „Dari, ko gribi.” | Strīda vidū | Slazds: jebkura izvēle būs nepareiza | Uztver burtiski. Dari, ko gribi |
| „Ok.” vai „K.” | Pēc tavas garās, rūpīgās ziņas | Aukstums kā sods | Neraksti vēl vienu garu ziņu |
| „?” „Hallo??” „Tu mani ignorē?” | Vairākas pēc kārtas dažās minūtēs | Kontrole pār tavu laiku | Atbildi, kad vari, vai neatbildi vispār |
| „Man vēl ir tavas lietas.” | Kad tu esi pārtraucis vai pārtraukusipārtraucispārtraukusi saziņu | Iegansts tikties | Nodošana caur trešo personu vai kurjeru |
| „Atceries šo?” + dziesma vai bilde | Svētkos, jubilejā, vasarā | Nostalģija kā āķis | Nekā. Vari izdzēst, neatverot |
| „Kāpēc tu mani bloķēji? Es tikai gribēju atvainoties.” | No jauna numura | Tava robeža netiek ievērota | Bloķē arī šo. Saglabā ekrānuzņēmumu |
| „Esmu slimnīcā. Man nav neviena cita.” | Kad tu esi prom jau kādu laiku | Krīze kā durvis atpakaļ. Dažreiz patiesa | Ja ir briesmas, zvani 112. Glābt nav tikai tavs uzdevums |
| „Visi zina, ko tu izdarīji.” | Pēc šķiršanās | Nomelnošanas draudi | Nekā. Saglabā |
| „Tu izskaties noguris vai nogurusinogurisnogurusi. Ceru, ka tev viss ir labi.” | Pēc tam, kad otrs redzējis tavu bildi | Dzēlīgs „rūpju” teikums, lai tev liktos, ka tevi vēro | Nekā. Pārbaudi, kas redz tavus profilus |
| „Nē, nu es par tevi nemaz nedomāju, bet…” | Nejauši, bez iemesla | Tieši tas, ka otrs domā | Nekā |
| „Es tev nekad neko sliktu negribēju.” | Kad tu esi sācis vai sākusisācissākusi runāt ar citiem par notikušo | Stāsta pārrakstīšana, pirms to dzirdēs citi | Nekā. Tavs stāsts ir tavs |
| Ziņa | Kad tā parasti atnāk | Ko tā bieži nozīmē | Ko darīt |
|---|---|---|---|
| „Bērniem vajag jaunus apavus. Pārskaiti 150.” | Ja jums ir kopīgi bērni | Var būt pilnīgi normāla ziņa. Svarīgi, kā tā turpinās | Pēc BIFF: īsi, fakti. „Lūdzu, atsūti čeku, pārskaitīšu pusi.” |
Viena dzimuma pāru bijušo ziņas ir tās pašas. Dažreiz klāt nāk „kopīgo draugu” loks, kas ir mazāks un ciešāks, tāpēc ziņas nāk arī caur viņiem. Noteikums ir tas pats: nestāsti tur neko, ko nevēlies, lai otrs uzzina.
Trīs atbildes veidi
Uz gandrīz katru šādu ziņu ir trīs iespējas.
1. Nekā. Neatbildēt ir atbilde. Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē, ka tu vairs nerunā ar otru un neatbildi uz ziņām. Katra tava atbilde, pat dusmīga, otram pasaka: „Es vēl esmu šeit.” Vairāk: bez kontakta un nodarbībā Kāpēc bez kontakta.
2. BIFF. Ja atbildēt ir jāatbild (bērni, nauda, dokumenti), jurists un mediators Bils Edijs (Bill Eddy, 2014) iesaka BIFF: īsi (angl. Brief), tikai fakti (Informative), draudzīgā tonī (Friendly) un stingri, noslēdzot tēmu (Firm). Bez paskaidrojumiem, bez emocijām, bez jautājumiem, uz kuriem otrs varētu atbildēt ar jaunu strīdu. Vairāk: BIFF.
3. Dokumentē. Ekrānuzņēmums ar datumu un laiku. Glabā to drošā vietā, ne kopīgā datorā un ne mākonī, kuram otrs var piekļūt. Īpaši: draudus, apvainojumus, ziņas no jauniem numuriem pēc bloķēšanas, ziņas, kur runā par bērniem.
Kā tas izklausās
Tie paši vārdi dažādās situācijās skan dažādi. Šeit ir daži piemēri ar kontekstu.
Viena sarakste, atšifrēta rindu pa rindai
Tālāk ir divas sarakstes, apkopotas no vairākiem stāstiem. Katra atsevišķi izskatās pēc parastām ziņām. Kopā tās parāda, kā vairāki slāņi strādā vienlaikus.
Mārtiņš un Elīna izšķīrās pirms trim mēnešiem, pēc tam, kad viņa pusgadu viņam pārmeta krāpšanu, kuras nebija, un pati slēpa sarakstes ar bijušo. Mārtiņš nav rakstījis ne reizi. Ceturtdienas naktī pienāk ziņas.
23:41 – „Tu guli?”
23:52 – „Es zinu, ka neesmu to pelnījusi, bet šodien braucu garām mūsu kafejnīcai un sāku raudāt.”
00:10 – „Es sāku iet pie psiholoģes. Viņa saka, ka man bija trauma un es to izgāzu uz tevi.”
00:31 – „Tava mamma man vakar zvanīja, starp citu. Arī viņa domā, ka mums vajadzētu parunāt.”
01:02 – „Labi, sapratu. Tu esi tieši tāds, kā visi par tevi saka. Auksts.”
01:15 – „Piedod. Man ir tik slikti. Vienkārši pasaki, ka tev viss labi, un es likšu tevi mierā.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
| Ziņa | Ko tā liek just | Kas tajā notiek |
|---|---|---|
| „Tu guli?” | Satraukumu, ziņkāri | Pārbaude, vai tu vēl esi sasniedzams. Nakts laiks ir izvēlēts: tu esi noguris, vientuļš, mazāk aizsargāts |
| „Es zinu, ka neesmu to pelnījusi…” | Žēlumu, vēlmi mierināt | Pazemība, kas pirms tevis pasaka to, ko tu varētu teikt. Tagad tev ir grūtāk būt „cietam” |
| „Es eju pie psiholoģes…” | Cerību | Izmaiņas vārdos, nevis darbos. Un, pat ja tā ir taisnība, terapija pēc trim mēnešiem nav iemesls atgriezties |
| „Tava mamma man zvanīja…” | Apjukumu, ziņkāri | Triangulācija un „lidojošais pērtiķis”, pat ja mamma tikai pajautāja par jaku. Tagad tev gribas noskaidrot |
| „Tu esi tieši tāds, kā visi saka. Auksts.” | Kaunu, vēlmi aizstāvēties | Sods par klusumu. „Visi” ir izdomāti. Tas ir mēģinājums dabūt jebkādu atbildi, arī dusmīgu |
| „Piedod… Vienkārši pasaki, ka tev viss labi…” | Atvieglojumu, pienākumu | Vēl viens āķis: „tikai viena ziņa” ir atbilde, un atbilde atver durvis |
Ko Mārtiņš izdarīja: neatbildēja. No rīta saglabāja ekrānuzņēmumus un piezvanīja mammai pats. Izrādījās, ka mamma tiešām runāja ar Elīnu – Elīna zvanīja, lai „atdotu grāmatas”, un pa ceļam izstāstīja, cik ļoti cieš. Mārtiņš mammai pateica: „Paldies, ka uztraucies. Es ar viņu nerunāšu, un lūdzu, nestāsti viņai par mani.” Tā bija vienīgā saruna, kas tajā dienā bija vajadzīga.
Līga un Raitis šķiras. Viņiem ir divi bērni. Līga ir nolīgusi advokāti, un bērni pa nedēļas nogalēm ir pie tēva. Otrdienas vakarā pienāk ziņas.
18:02 – „Mums jāparunā.”
18:20 – „Tu nevari vienkārši atbildēt? Tipiski.”
18:21 – „Es neesmu dusmīgs, tikai vīlies. Bērni vakar prasīja, kāpēc mamma negrib, lai tētis nāk mājās.”
18:40 – „Starp citu, par to tavu advokāti. Tu tiešām gribi karu? Es varu arī citādi.”
19:05 – „Labi, atvainojos, ja tas izklausījās skarbi. Tu zini, ka es tevi joprojām mīlu. Atceries Liepāju?”
19:30 – „Sestdien bērnus paņemšu jau no rīta. Tu jau tāpat esi pārgurusi.”
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
| Ziņa | Ko tā liek just | Kas tajā notiek |
|---|---|---|
| „Mums jāparunā.” | Trauksmi | Ziņa bez tēmas. Tev liek uztraukties un gaidīt. Tēmu nosaka viņš |
| „Tu nevari vienkārši atbildēt? Tipiski.” | Vainu | 18 minūtes tiek pārvērstas par tavu raksturu. Tu nevari būt pieejama pēc viņa pulksteņa |
| „Es neesmu dusmīgs, tikai vīlies. Bērni prasīja…” | Vainu, bailes par bērniem | Vaina bez konkrēta pārmetuma un bērni kā svira. Vai bērni tā teica, nav zināms. Ja teica, tas vēl nenozīmē, ka tu esi vainīga |
| „Tu tiešām gribi karu? Es varu arī citādi.” | Bailes | Draudi. Neskaidri, lai tos varētu noliegt: „es tikai teicu” |
| „Atvainojos, ja tas izklausījās skarbi… Atceries Liepāju?” | Apjukumu, maigumu | Neīsta atvainošanās („ja izklausījās”) un uzreiz nostalģija. Karsts un auksts vienā stundā |
| „Sestdien paņemšu jau no rīta. Tu jau tāpat esi pārgurusi.” | Nespēku, vēlmi piekāpties | Grafika pārbīdīšana, ietīta „rūpēs”. Pēc stundas spiediena tev ir vismazāk spēka teikt nē |
Ko Līga izdarīja: neatbildēja uz pirmajām piecām ziņām. Saglabāja ekrānuzņēmumus, īpaši ziņu „es varu arī citādi”, un nosūtīja tos savai advokātei. Uz pēdējo ziņu, jo tā bija par bērniem, viņa atbildēja vienu reizi: „Sestdien bērni būs gatavi 10:00, kā norunāts.” Viņa neatbildēja par Liepāju, par karu, par vilšanos un par nogurumu. Tas nav aukstums. Tā ir aizsardzība.
Ievēro, ko abām sarakstēm ir kopīgs. Katra ziņa spiež uz citu sviru: ziņkāri, žēlumu, cerību, vainu, bailes, nogurumu. Ja tu atbildētu uz vienu, nākamā ziņa jau būtu gatava. Tāpēc visa sarakste ir jālasa kopā, nevis katra ziņa atsevišķi.
Normāli vai manipulācija?
Tie paši vārdi var būt pilnīgi normāli. Šeit ir divi piemēri, kā vienu un to pašu var pateikt godīgi un manipulatīvi.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu pēc otra ziņām bieži jūties vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, bet nevari pateikt, par ko?
- Vai tu vari paredzēt, ko otrs uzrakstīs, ja tu pateiksi „nē”?
- Vai tu raksti garas ziņas, pārlasi tās trīs reizes un tik un tā baidies tās nosūtīt?
- Vai kāda no šīm frāzēm tev ir pazīstama nevis vienreiz, bet desmit reizes?
- Vai pēc naktī saņemtas ziņas tu vairs nevari aizmigt?
Ko tu vari darīt
- Lasi saraksti kopā, nevis pa vienai ziņai. Paskaties uz nedēļu vai mēnesi. Vai tas atkārtojas?
- Pieraksti. Ekrānuzņēmumi un realitātes žurnāls palīdz redzēt to, ko galva vairs neredz.
- Pirms atbildes pagaidi. Nav ziņas, kurai jāatbild tūlīt, ja vien tā nav par bērnu drošību. Ziņa, kas uzrakstīta naktī, var gaidīt līdz rītam vai mūžīgi.
- Nekā, BIFF vai dokumentē. Šīs trīs iespējas ir pietiekamas gandrīz visam.
- Nepaskaidro. Angliski šo slazdu sauc JADE (angl. justify, argue, defend, explain): attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot. Normālās attiecībās paskaidrojums palīdz. Šeit tas dod jaunu materiālu. Vairāk: JADE.
- Domā par drošību. Ja ziņās ir draudi vai tu baidies no otra reakcijas, sāc ar drošības plānu.
Vai otrs ir narciss?
Tu droši vien to jautā. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas: ja šī vārdnīca tev šķiet kā jūsu sarakstes kopsavilkums, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības neliek tev naktīs lasīt vienu ziņu desmito reizi un prātot, vai trakais esi tu. Ja tā ir, šis apjukums jau pats ir signāls: Apjukums ir simptoms.
Mīti
Iedziļinies
- Nākamā nodarbība: Apsūdzības ir atzīšanās: kāpēc empāts redz labāko, bet narciss – sliktāko
- Kā manipulācija darbojas kopumā: Manipulācija: veidi un kā viņi to dabū gatavu
- Kāpēc blakus otram tu kļūsti par to, kas neesi: Projektīvā identifikācija
- Termini: gāzlaitings, DARVO, vārdu salāti, tukši nākotnes solījumi, hūverings, mīlestības bombardēšana, projekcija, BIFF, pelēkais akmens
- Ikdienas uzvedība: Kā viņi uzvedas ikdienā
Saistīts
Avoti
- Eddy, B. (2014). BIFF: Quick Responses to High-Conflict People, Their Personal Attacks, Hostile Email and Social Media Meltdowns (2nd ed.). Unhooked Books.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.
- Stern, R. (2007). The Gaslight Effect: How to Spot and Survive the Hidden Manipulation Others Use to Control Your Life. Morgan Road Books.
- Forward, S., & Frazier, D. (1997). Emotional Blackmail: When the People in Your Life Use Fear, Obligation, and Guilt to Manipulate You. HarperCollins.
- Harsey, S., & Freyd, J. J. (2020). Deny, Attack, and Reverse Victim and Offender (DARVO): What is the influence on perceived perpetrator and victim credibility? Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma, 29(8), 897–916.