Tukši nākotnes solījumi

Tukši nākotnes solījumi (angl. future faking, burtiski „nākotnes viltošana”) nav vienkārši „solīja un neizdarīja”. Tā būtība ir nākotne, ko izmanto, lai tevi noturētu tagadnē. Kāzas „nākamvasar”, bērni „kad būsim gatavi”, kopīga māja „kad viss nokārtosies”, „es pārstāšu dzert, tikai ne tagad” — solījumi, kas parādās tieši tad, kad tu šaubies, un kuriem nekad neseko reāli soļi. Tu ieguldi savu laiku, naudu un gadus šodien, jo rīt it kā būs citādi. Bet „rīt” pārvietojas līdzi, kā horizonts.

Angliski to sauc future faking. Ja meklēsi šo vārdu angliski, atradīsi daudz vairāk materiālu — Dr. Ramani Durvasulas video, grāmatas un pētījumus. Latviski par to raksta maz.

Kā tas izklausās

Katru no šiem teikumiem var pateikt arī godīgi. Atšķirība ir tajā, kas notiek pēc tam — un kad tieši tie tiek pateikti.

Kāpēc tā dara

Ne vienmēr tie ir apzināti meli. Daži cilvēki solījuma brīdī paši tic tam, ko saka. Bet solījumu funkcija ir tā pati:

• Apturēt aiziešanu. Nākotnes attēls ir spēcīgāks par tagadnes realitāti. Kamēr tu gaidi kāzas, māju vai pārmaiņas, tu paliec.
• Nopirkt laiku bez maksas. Solījums maksā vienu teikumu. Reālas pārmaiņas maksā darbu. Tukšs solījums dod rezultātu bez darba.
• Iegūt tavus resursus. Nauda, darbs, rūpes, bērnu aprūpe, virsstundas — tu dod tagad, pretī saņemot „vēlāk”.
• Pārlikt atbildību. Kad solījums netiek izpildīts, vainīgs ir „darbs”, „ekonomika”, „tu mani stresoji” — nekad pats solītājs.
• Uzturēt cerību. Cerība ir viens no stiprākajiem traumatiskās saiknes (angl. trauma bond) āķiem. Tā ir saikne, kas veidojas, kad sāpes mijas ar atvieglojumu, un tieši tāpēc to ir tik grūti pārraut.

Ko tas nodara tev

• Tu dzīvo nākotnē, nevis tagadnē. Tagadnes problēmas šķiet pārejošas: „Kad pārcelsimies, viss būs citādi.”
• Ar atvieglojumu pietiek. Solījumam nav jābūt ne kāzām, ne mājai. Pēc sliktas nedēļas pietiek ar „es mainīšos” un pāris mierīgām dienām. Nekas netiek dots — otrs vienkārši kādu laiku neuzvedas briesmīgi. Bet pēc visa, kas bija, parasta mierīga diena šķiet kā pierādījums, ka solījums sāk piepildīties. Un tu atkal gaidi.
• Iekšēja pretruna. Tu zini, ka solījumi netiek pildīti, bet tev tik ļoti gribas ticēt, ka prāts atrod attaisnojumus. To sauc par kognitīvo disonansi (angl. cognitive dissonance) — spriedzi starp to, ko tu redzi, un to, kam gribi ticēt. Tā ir normāla cilvēka prāta reakcija, nevis muļķība.
• Zaudētie gadi. Daudzi cilvēki pēc šķiršanās visvairāk sēro par laiku, kas pagāja gaidot: bērni, kas netika radīti, karjera, kas tika atlikta, nauda, kas netika atdota.
• Kauns. „Kā es varēju tik ilgi ticēt?” Tu ticēji, jo tev tika dots iemesls ticēt — atkal un atkal.
• Neuzticība saviem plāniem. Pēc tam ir grūti ticēt jebkuram solījumam, arī godīgam.

Normāli vai vardarbība?

Plāni izjūk. Cilvēki zaudē darbu, saslimst, pārdomā. Tas vēl nav manipulācija. Atšķirība ir šajos kritērijos:

1. Soļi. Vai starp solījumu un termiņu notiek kaut kas reāls — zvans, pieraksts, uzkrājums, dokuments?
2. Laiks, kad solījums parādās. Vai lielie solījumi nāk tieši tad, kad tu šaubies, pieprasi vai kravā somu?
3. Kā tiek paziņots, ka plāns izjuka. Godīgs cilvēks pats pasaka, laicīgi, paskaidro un piedāvā ko reālu. Manipulatīvs klusē, līdz tu pajautā, un tad vaino apstākļus vai tevi.
4. Atkārtošanās. Viens izjucis plāns ir dzīve. Ja tas pats solījums skan piekto reizi ar jaunu datumu, tas vairs nav nejaušība — tas atkārtojas.
5. Kurš maksā. Vai tavs ieguldījums ir reāls un tūlītējs, bet otra — vārdos un vēlāk?
6. Atmiņa par solījumu. Vai solījums pēc tam tiek noliegts: „Es to nekad neteicu”? Tas jau ir gāzlaitings (angl. gaslighting) — kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un uztveri.

Godīgi izjucis plāns vai tukšs solījums?

Šī ir galvenā atšķirība, ko meklē lielākā daļa cilvēku. Viens izjucis plāns neko nepierāda. Skaties, kas notiek pirms termiņa, termiņa brīdī un pēc tā.

Arī godīgam cilvēkam plāni var izjukt vairākas reizes pēc kārtas — slimība, bezdarbs, krīze ģimenē. Tad palīdz jautājums: vai es redzu reālus soļus un vai man saka patiesību? Un otrādi: tas, ka otrs solījuma brīdī pats tic saviem vārdiem, solījumu nepadara godīgu, ja tas atkārtojas un maksā vienmēr tu.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kura plāni izjuka, pats par to pasaka, cik vien ātri var. Nosauc iemeslu un uzņemas savu daļu. Piedāvā kaut ko reālu tagad vai ļauj tev pieņemt savu lēmumu — arī aiziet. Vārdi un rīcība ilgtermiņā sakrīt.

Manipulatīvs cilvēks runā par nākotni visskaļāk tad, kad tu gribi to, kas pienākas tagad. Pirmo soli sper reti. Ja tu jautā par konkrētu datumu vai dokumentu, tev pārmet aizdomīgumu, spiešanu vai sīkumainību. Ja tu paliec, solījums pazūd līdz nākamajai reizei.

Draugs vai draudzene no malas bieži dzird to pašu stāstu atkal un atkal: „Viņa teica, ka nākamgad…” Un redz, ka šis „nākamgad” nekad nepienāk. Ja tavi tuvie jau vairs nejautā, kā ar kāzām, māju vai atdoto naudu, tas arī ir signāls.

Kas tas nav

• Plāns, kas godīgi izjuka. Slimība, darba zaudējums, reāla krīze — un cilvēks par to runā atklāti.
• Sapņošana kopā. „Būtu forši kādreiz dzīvot pie jūras” nav solījums. Tas ir sapnis, un abi to zina.
• Pārdomāšana. Cilvēks drīkst mainīt domas par kāzām vai bērniem. Godīgi ir to pateikt, nevis turpināt solīt.
• Godīgs „nezinu”. „Es vēl nezinu, vai gribu bērnus” nav tukšs solījums. Tā ir godīga atbilde, pat ja tā sāp.
• Aizmāršība. Aizmirsts sīks solījums, par ko cilvēks atvainojas un ko izlabo, nav tukšs nākotnes solījums.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tagad tu dod kaut ko reālu, pretī saņemot nākotni, kas nepienāk. Zemāk — dažādas attiecības un dažādi veidi, kā tas var izskatīties. Apkopots no vairākiem stāstiem.

Pārī

• Sieviete pret vīrieti: bērni. Viņa jau septiņus gadus saka, ka bērni būs „kad pabeigšu studijas”, tad „kad būs lielāks dzīvoklis”, tad „kad tu beidzot sāksi normāli pelnīt”. Katru reizi, kad tu ierunājies, ka varbūt jums nav pa ceļam, viņa pirmā sāk izvēlēties vārdus bērniem. Tev ir 41, un tu saproti, ka gaidīji tu, nevis viņa. Vīrieši par to runā reti — „tas taču sieviešu jautājums” —, un viņiem tic mazāk. Bet sāp tikpat. Ja tas esi tu, šī lapa ir arī tev.
• Vīrietis pret sievieti: kāzas. Viņš jau trīs reizes „gandrīz” nopirka gredzenu. Katru reizi, kad tu runā par šķiršanos, viņš aizved tevi uz juvelierveikalu „tikai paskatīties”. Pēc tam — klusums līdz nākamajai reizei. Tev ir 34, un tu gribi bērnus.
• Viena dzimuma pārī. Otrs sola, ka „nākamgad” jūs beidzot kopā aizbrauksiet pie viņa vecākiem un viņš vai viņa pastāstīs par jums. Gadi iet, tu joprojām esi „draugs no darba”, un katru reizi, kad tu gribi aiziet, solījums atjaunojas ar jaunu datumu.

Pēc šķiršanās un bērnu dēļ

• Bijusī sola mainīties bērnu dēļ. Pusgadu pēc šķiršanās bijusī sieva raksta, ka ir mainījusies un bērniem vajag abus vecākus kopā. Tu piedāvā sākt ar kopīgu tikšanos pie bērnu psihologa. „Kāpēc tev vienmēr vajag pierādījumus? Tu domā tikai par sevi, ne par bērniem.” Mēģinājumu tevi ievilkt atpakaļ attiecībās sauc par hūveringu (angl. hoovering). Te tā ēsma ir nākotne — „pilna ģimene”.
• Bijušais sola bērniem. „Nākamajā nedēļas nogalē brauksim uz atrakciju parku.” Bērni sestdienas rītā sēž pie loga. Viņš neatbrauc, un vēlāk bērniem stāsta, ka „mamma neļāva”. Solījums sit divreiz: bērniem un tev.
• Uztura nauda. „Samaksāšu nākammēnes, kad klients norēķināsies.” To tu dzirdi jau astoto mēnesi, Katru reizi, kad tu piemini tiesu, maksājums tiek „tūlīt” apsolīts vēlreiz, un nekas nepienāk.

Ģimenē

• Vecāks pret bērnu. Mamma jau trešo gadu sola: „Nākamvasar brauksim uz jūru, tikai mēs divi.” Solījums parādās tad, kad viņa ir bijusi īpaši nelaipna vai bērns raud. Vasara pienāk, un par jūru neviens nerunā. Bērns iemācās divas lietas: ka cerēt ir bīstami un ka pēc sāpēm nāk skaisti vārdi, nevis pārmaiņas.
• Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tēvs sola, ka lauku māja reiz būs tava, ja tu „vēl mazliet” palīdzēsi: remonts, rēķini, visas brīvdienas laukos. Kad tu gribi atteikties, viņš atgādina par mantojumu. Testamenta nav, un runāt par to „ir nepieklājīgi”.
• Brālis vai māsa. Māsa sola, ka „no nākamā mēneša” arī viņa brauks pie slimās mammas katru otro nedēļas nogali. Katru mēnesi ir jauns iemesls, un visu turpini darīt tu. Kad tu saki, ka vairs nevari, viņa atkal sola — un mamma tev pārmet, ka tu „bāries ar māsu”.
• Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls sola vecai mammai, ka „pavasarī” paņems viņu pie sevis, ja viņa tagad pārrakstīs dzīvokli uz viņa vārda. Dzīvoklis ir pārrakstīts. Pavasaris nav pienācis jau divus gadus, un zvani kļūst arvien retāki.
• Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte sola palīdzēt ar pirmo iemaksu dzīvoklim, „kad jūs būsiet gatavi”. Pa to laiku jūs dzīvojat viņas mājā pēc viņas noteikumiem. Katru reizi, kad runājat par izvākšanos, palīdzība tiek pieminēta vēlreiz, bet nekad nekļūst konkrēta.

Darbā, biznesā un draudzībā

• Priekšnieks vai priekšniece. Vadītājs sola tev nodaļas vadītājas amatu „kad Jānis aizies pensijā”. Tu jau gadu apmāci jaunos darbiniekus bez piemaksas. Jānis aiziet, amatā ieliek kādu no malas, un tev saka: „Nākamā iespēja noteikti būs tava.”
• Biznesa partneris vai partnere. Biznesa partnere sola, ka „kad pienāks lielais klients”, jūs pārrakstīsiet daļas līdzvērtīgi. Tu strādā vakaros un brīvdienās, un tavas idejas nes naudu. Kad tu lūdz to ierakstīt līgumā: „Mēs taču esam draugi. Pēc visa, ko esam kopā izdarījuši?” Daļas joprojām ir 80 pret 20.
• Draugs, kurš vienmēr „atdos”. Draugs aizņemas „līdz piektdienai”. Piektdienā ir stāsts: klients nesamaksāja, mašīna salūza. Pēc mēneša viņš aizņemas vēlreiz un sola atdot abas summas uzreiz. Kad tu atsaki, tev pārmet sīkumainību. Kopā viņš no tevis jau aizņēmies vairākus simtus eiro, un katrs aizdevums nopirka nākamo.

Tiešsaistē

• Iepazīšanās lietotnē. Pēc trim nedēļām sarakstes otrs jau plāno jūsu kopīgo dzīvi: „Kad es pārcelšos uz Rīgu, mēs…” Tad parādās problēma — bloķēts konts, slima mamma, nauda biļetei. Tu pārskaiti, jo nākotne jau šķiet reāla. Tikšanās nekad nenotiek. Tā ir arī klasiska tiešsaistes krāpnieku shēma (angl. romance scam).
• Attiecības no attāluma. Partneris vai partnere ārzemēs sola pārcelties „pēc šīs sezonas”. Sezona beidzas, parādās jauns līgums. Kad tu saki, ka tā vairs nevari, sākas garas nakts sarunas par kopīgu māju, un tu atkal gaidi.

Skaļā un klusā versija

• Skaļā versija. Lieli solījumi ar asarām, zvērestiem, gredzeniem, bieži uzreiz pēc skaļa strīda vai vardarbības. Viegli pamanīt, grūti nenoticēt.
• Klusā versija. Neviena liela vārda. Tikai „redzēsim”, „kādreiz”, „protams, kāpēc ne” — pietiekami, lai tu cerētu, un pietiekami izplūdis, lai pēc tam varētu teikt: „Es taču neko nesolīju.” To ir grūtāk pamanīt, jo nav, ko pierakstīt. Skaties, cik gadus tu jau gaidi uz „kādreiz”.

Attiecību sākumā un vēlāk

• Sākumā nākotne tiek uzzīmēta ļoti ātri: jau pirmajos mēnešos kopīga māja, bērnu vārdi, ceļojumi. Bieži tas nāk kopā ar mīlestības bombardēšanu (angl. love bombing) — ļoti intensīvu uzmanību un sajūsmu attiecību sākumā. Tu sāc dzīvot tajā nākotnē, pirms vispār pazīsti šo cilvēku.
• Vēlāk solījumi kļūst mazāki un retāki un parādās tikai krīzē: „Kad bērni paaugs, mēs atkal būsim tādi kā sākumā.” Nākotne tagad ir vienīgais, kas tevi notur, jo tagadnē vairs nav, uz ko paļauties.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es negribu, lai tu tik smagi strādā. Pamet darbu, pēc gada mēs dzīvosim no manas algas, un tev nekas nebūs jāuztraucas.” Tas izklausās pēc rūpēm. Bet pēc gada tev nav ne darba, ne savas naudas, un „mūsu nākotne” ir atkarīga no otra garastāvokļa. Rūpes pārbauda soļi: vai tev ir pieeja kopīgajai naudai, vai tu redzi rēķinus, vai tev paliek savs drošības spilvens.

Kā reaģēt

1. Mēri rīcību, nevis vārdus. Pajautā sev: kas konkrēti ir izdarīts kopš pēdējā solījuma?
2. Pieraksti solījumus ar datumiem. Tas pasargā arī no „es to nekad neteicu”.
3. Lūdz pirmo soli, nevis vēl vienu datumu. Pieraksts, līgums, zvans — šodien vai šonedēļ.
4. Nosaki savu termiņu. Ne otram, bet sev: „Ja līdz tam nekas nemainīsies, es rīkošos.”
5. Pasargā savu naudu. Aizdevumi tikai rakstiski. Neatsakies no sava darba vai ienākumiem par „vēlāk”. Darbā — paaugstinājumus un piemaksas lūdz rakstiski.
6. Pajautā sev, ko tu šobrīd ieguldi solījuma dēļ. Laiku, naudu, bērnu plānus, karjeru? Ja solījums pazustu, vai tu to visu turpinātu dot?

Kad nerunāt un nestrīdēties. Ja tavi jautājumi par solījumiem izraisa dusmas, draudus vai naudas atņemšanu, — nepieprasi skaļi. Tas vairs nav tikai tukšs solījums, bet pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi un naudu (angļu valodā to sauc coercive control), un tavai drošībai ir svarīgāk plānot klusi. Izveido drošības plānu, sāc ar savu dokumentu un naudas drošību un apskati palīdzības iespējas. Tūlītējās briesmās zvani 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atšķirt tukšus solījumus no plāniem, kas vienkārši neizdevās?

Pēc soļiem un laika. Godīgi plāni tiek sākti — kaut maziem soļiem —, un, ja tie izjūk, tu par to uzzini laicīgi un no paša cilvēka. Tukši solījumi nekad nesākas, pārceļas ar jauniem datumiem un parādās galvenokārt tad, kad tu gribi aiziet vai kaut ko pieprasīt.

Vai otrs pats tic saviem solījumiem?

Dažreiz jā. Solījuma brīdī cilvēks var būt patiesi aizkustināts un pārliecināts. Bet tev tas neko nemaina. Ja solījums atkārtojas, soļu nav un maksā tu, tad nav svarīgi, vai otrs melo apzināti vai pats sev. Rezultāts tev ir tas pats — zaudēts laiks.

Vai tukši nākotnes solījumi ir narcisa pazīme?

Tā ir bieža taktika cilvēkiem ar narcistisku uzvedību, bet pati par sevi nav diagnoze. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet uzreiz: cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neaiziet, tāpēc diagnozes gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga — svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja solījumi, sodīšana un realitātes pārrakstīšana notiek atkal un atkal, šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti kļūst sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši — drošības plāns. Normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai traks esi tu. Ja tā notiek, apjukums jau ir signāls: gāzlaitings, Apjukums ir simptoms.

Otrs sola iet pie psihologa. Vai ticēt?

Tici reālam pierakstam, nevis solījumam. Un pat tad, ja otrs aiziet, tas vēl neko nemaina tavai drošībai — pārmaiņas redzamas mēnešos, nevis nedēļās. Ja pie speciālista ej tu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību. Arī Latvijā ne katrs psihologs vai terapeits pazīst vardarbību, kas notiek bez sitieniem — pastāvīgu kontroli pār tavu dzīvi, naudu un kontaktiem (angl. coercive control). Padoms „dodiet vēl vienu iespēju” vai kopīga pāru terapija var nostādīt tevi sliktākā situācijā, jo ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā tā kā ar parastu. Labs speciālists tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nespiež uz „samierināšanos” un runā par tavu drošību. Ja pēc sesijas tev ir vēl lielāka vainas sajūta vai apjukums, meklē citu speciālistu — tā nav tava problēma. Pa to laiku 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, un angliski daudz skaidrojumu ir Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā DoctorRamani.

Kāpēc es tik ilgi ticēju?

Jo cerība ir cilvēcīga, un solījumi tika doti tieši tad, kad tu jau biji uz aiziešanas sliekšņa. Prāts cenšas izlīdzināt pretrunu starp to, ko tu redzi, un to, kam gribi ticēt, — to sauc par kognitīvo disonansi. Tā nav muļķība, tas ir mehānisms.