Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
LVRU
Skats:Mana situācija

Konflikts vai vardarbība: atšķirība, kas ir svarīga

Konfliktā divi līdzvērtīgi cilvēki strīdas par kādu jautājumu, un pēc tam abi kaut ko labo; vardarbībā viens cilvēks ar strīdiem, bailēm un sodiem panāk, ka vienmēr pielāgojas otrs.

Klausīties

Īsumā

  • Atšķiri pēc pieciem kritērijiem: vara, bailes, kurš pielāgojas, kas notiek pēc strīda un vai viss atkal un atkal beidzas vienādi.
  • Tas, ka kliedz abi, vēl nenozīmē, ka vardarbība ir abpusēja. Skaties, kurš nosaka noteikumus un kurš baidās, neatkarīgi no dzimuma.
  • Pāru terapija un padoms „izrunājiet” der konfliktam, bet vardarbībā tie var padarīt situāciju bīstamāku.

Kas tas ir

Strīdi ir normāli. Divi cilvēki ar dažādām vajadzībām agrāk vai vēlāk sadursies: par naudu, par radiniekiem, par to, kurš mazgā traukus. Veselās attiecībās strīdi var būt skaļi, neveikli un sāpīgi. Tas vēl nenozīmē vardarbību.

Atšķirība nav strīda skaļumā vai tēmā. Atšķirība ir tajā, kam pieder vara. Konfliktā abi ir līdzvērtīgi: abi var teikt „nē”, abi var zaudēt, abi pēc tam kaut ko labo. Vardarbībā strīds ir instruments. Viens cilvēks ar to panāk, ka otrs nākamreiz vairs pat nesāks.

Sociologs Maikls Džonsons (Michael P. Johnson, 2008) izšķīra divus ļoti atšķirīgus attiecību veidus, kas no malas var izskatīties līdzīgi. Vienā strīdi reizēm saasinās, bet neviens nemēģina valdīt pār otru (angl. situational couple violence). Otrā strīdi ir daļa no kaut kā lielāka: viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu otra dzīvi, ar ko tas tiekas, ko tērē, kur ir un ko drīkst teikt (Džonsons to sauca intimate terrorism, Evans Stārks – coercive control). Latviski tam nav iesakņojies nosaukums, tāpēc šeit mēs vienkārši sakām: pastāvīga kontrole.

Pieci kritēriji

  1. Vara. Vai abiem ir tiesības teikt „nē” bez sekām? Vai tavs „nē” tiek ievērots, vai pēc tā seko sods?
  2. Bailes. Konfliktā tu uztraucies par jautājumu. Vardarbībā tu baidies no cilvēka: no otra reakcijas, noskaņojuma, klusēšanas, dusmām.
  3. Kurš pielāgojas. Konfliktā piekāpjas te viens, te otrs. Vardarbībā pielāgojas vienmēr viens, un tas parasti notiek tik pakāpeniski, ka to pamana tikai vēlāk.
  4. Kas notiek pēc strīda. Konfliktā pēc strīda nāk salabšana: „Es pārspīlēju”, un kaut kas mainās. Vardarbībā atvainojas tas, kurš cieta, vai arī viss tiek „aizmirsts” bez jebkādām pārmaiņām, līdz nākamajai reizei.
  5. Vai tas atkārtojas. Konfliktā strīdu tēmas ir dažādas un iznākumi arī. Vardarbībā tēma var būt jebkas, bet beigas vienmēr ir tās pašas: tu esi vainīgstu esi vainīgstu esi vainīga, un tu labo.
Kritērijs Parasts konflikts Vardarbība
Vara Abi var teikt „nē” Viena cilvēka „nē” nozīmē sodu
Bailes No sarunas iznākuma No otra cilvēka reakcijas
Kurš pielāgojas Pamīšus abi Vienmēr viens
Pēc strīda Atzīst, labo, maina Atvainojas cietušais vai nekas nemainās
Laika gaitā Dažādi strīdi, dažādi iznākumi Viss beidzas vienādi, atkal un atkal

„Mēs abi esam vardarbīgi”?

Daudzi cilvēki vardarbīgās attiecībās saka: „Bet es arī kliedzu. Es arī reiz pagrūdu. Varbūt mēs abi esam vienādi.” Tas ir godīgs jautājums, un uz to ir jāatbild godīgi.

Jā, abi var uzvesties slikti. Bet vardarbības būtība nav vienā kliedzienā. Tā ir sistēmā. Pajautā sev: kurš nosaka noteikumus? Kurš no kura baidās? Kura dzīve kļūst šaurāka? Kurš pēc strīda atvainojas? Ja atbilde uz visiem jautājumiem ir „es pielāgojos, otrs nosaka”, tad tavs kliedziens nav tā pati vardarbība. Tā ir reakcija uz to.

Ilgstoši provocēts cilvēks kādā brīdī „uzsprāgst”, un tieši šo brīdi otrs pēc tam izmanto kā pierādījumu: „Redzi, tu esi tas trakaistas trakaistā trakā.” Angļu valodā to sauc reactive abuse (latviski dažreiz saka „reaktīvā vardarbība”): tava reakcija uz ilgu provocēšanu, ko pēc tam pasniedz kā tavu vainu. Šis manevrs ir daļa no taktikas, ko pētnieki sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt un apmainīt lomas, lai vainīgais izskatītos pēc upura. Tava reakcija tevi nepadara par varmāku. Bet tas nenozīmē, ka tā ir laba stratēģija: tā tevi nogurdina un dod otram munīciju. Labāk ir pamanīt provokāciju un iziet no sarunas.

Vīriešiem šeit ir vēl viens slazds. Ja vīrietis pēc mēnešiem ilgas pazemošanas reiz pacēla balsi pret sievieti, apkārtējie bieži uzreiz izlemj, kurš ir vainīgs: „Tu taču esi vīrietis, tu esi stiprāks.” Kritērijs paliek tas pats: kurš no kura baidās un kurš vienmēr piekāpjas.

Sievietēm šeit ir savs slazds. Ja sieviete pēc mēnešiem ilgas iebiedēšanas reiz iekliedzās vai aizcirta durvis, vīrietis pēc tam to stāsta visiem kā pierādījumu, ka viņa ir „histēriska” un „nestabila”, dažreiz pat draud to izmantot tiesā par bērniem. Apkārtējie bieži notic tam, kurš runā mierīgi un pārliecinoši. Kritērijs paliek tas pats: kurš no kura baidās un kurš vienmēr piekāpjas.

Kritērijs, kas darbojas abos virzienos
Vārdu „vardarbība” var izmantot arī tas, kurš kontrolē. Otrs var sevi saukt par upuri, ja tu reiz pacēli balsi. Tāpēc skaties nevis uz to, kurš kuru ko nosauc, bet uz virzienu laika gaitā: kurš no kura baidās un kurš vienmēr piekāpjas. Tas der neatkarīgi no tā, vai jūs esat vīrietis un sieviete vai viena dzimuma pāris.

Kā tas izskatās

Juris un Dace strīdas bieži, par visu: naudu, viņas mammu, atvaļinājumu. No malas izskatās, ka abi ir karsti. Bet Juris ir pamanījis, ka strīdi vienmēr beidzas vienādi: Dace kliedz, tad vairākas dienas nerunā, un viss atgriežas normālā gaitā tikai tad, kad Juris atvainojas. Kad viņš reiz nokliedzās pretī, Dace par to stāstīja gan viņa māsai, gan savām draudzenēm. Tagad Juris pirms katra teikuma domā, vai tas nav „par daudz”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Strīdu tēmas mainās, bet iznākums ir viens: pielāgojas Juris. Tas ir galvenais signāls. Viņa vienīgais kliedziens nav izlīdzinājis spēkus. Tas ir kļuvis par ieroci pret viņu. Un dienām ilgā klusēšana ir sods, ko sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment): otrs ar tevi nerunā, līdz tu piekāpies. Stāstīšana radiem un draudzenēm, lai viņi nostātos otra pusē, ir vēl viens spiediena veids.

Anna un Mārcis strīdas bieži, par visu: naudu, viņa draugiem, to, kur braukt vasarā. No malas izskatās, ka abi ir karsti. Bet Anna ir pamanījusi, ka strīdi vienmēr beidzas vienādi: Mārcis paceļ balsi, iesit ar dūri pa galdu, tad vairākas dienas izturas tā, it kā viņas nebūtu, un viss atgriežas normālā gaitā tikai tad, kad Anna atvainojas. Kad viņa reiz iekliedzās pretī, Mārcis to pastāstīja viņas mātei un saviem draugiem: „Viņa ir histēriska, es ar viņu vairs nevaru.” Tagad Anna pirms katra teikuma domā, vai tas nav „par daudz”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Strīdu tēmas mainās, bet iznākums ir viens: pielāgojas Anna. Tas ir galvenais signāls. Viņas vienīgais kliedziens nav izlīdzinājis spēkus. Tas ir kļuvis par ieroci pret viņu. Sitiens pa galdu nav „tikai temperaments”: tas parāda, kas varētu notikt, un ar to pietiek, lai viņa baidītos. Dienām ilgā izturēšanās, it kā viņas nebūtu, ir sods, ko sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment): otrs ar tevi nerunā, līdz tu piekāpies. Stāstīšana viņas mātei un draugiem, lai viņi nostātos otra pusē, ir vēl viens spiediena veids.

Tagad paskaties, kā tās pašas situācijas izskatās abos variantos.

Situācija 1 · Trauki un nogurumsPēc darba tev vairs nebija spēka, un trauki palika nomazgāti tikai pa pusei. Tava partnere to pamana.
Normāli„Mani kaitina, ka trauki palika. Varbūt vienosimies, kurš ko dara darba dienās?”
Runa ir par traukiem un to, kā sadalīt darbus. Kritika attiecas uz lietu, nevis uz tevi kā cilvēku.
Vardarbība„Tu nekad neko nepadari līdz galam. Tāpēc arī darbā tev nekas nesanāk, un man vienai jādara viss.”
Sīkums kļūst par spriedumu par tavu personību. Mērķis nav tīri trauki, bet tavs kauns.
Situācija 1 · Trauki un nogurumsPēc darba tev vairs nebija spēka, un trauki palika nomazgāti tikai pa pusei. Tavs partneris to pamana.
Normāli„Mani kaitina, ka trauki palika. Varbūt vienosimies, kurš ko dara darba dienās?”
Runa ir par traukiem un to, kā sadalīt darbus. Kritika attiecas uz lietu, nevis uz tevi kā cilvēku.
Vardarbība„Tu nekad neko nepadari līdz galam. Tieši tāpēc ar tevi neviens nav varējis sadzīvot.”
Sīkums kļūst par spriedumu par tavu personību. Mērķis nav tīri trauki, bet tavs kauns.
Situācija 2 · Pēc strīdaVakar tu un tava partnere uzkliedzāt viens otram par naudu. Šodien ir rīts.
Normāli„Es vakar pārspīlēju ar to toni. Piedod. Parunāsim mierīgi par budžetu vakarā?”
Viens uzņemas savu daļu, un saruna atgriežas pie jautājuma. Salabšana ir abpusēja.
VardarbībaPilnīgs klusums līdz vakaram, asaras, kad tu ienāc istabā, un tad: „Nu, vai tu beidzot saprati, ko izdarīji?”
Salabšana notiek tikai tavā virzienā. Tu mācies, ka strīda cena ir dienas klusēšana, tāpēc nākamreiz nestrīdēsies.
Situācija 2 · Pēc strīdaVakar tu un tavs partneris uzkliedzāt viens otram par naudu. Šodien ir rīts.
Normāli„Es vakar pārspīlēju ar to toni. Piedod. Parunāsim mierīgi par budžetu vakarā?”
Viens uzņemas savu daļu, un saruna atgriežas pie jautājuma. Salabšana ir abpusēja.
VardarbībaPilnīgs klusums līdz vakaram, aizcirstas durvis, un tad: „Nu, vai tu beidzot saprati, ko izdarīji?”
Salabšana notiek tikai tavā virzienā. Tu mācies, ka strīda cena ir dienas klusēšana, tāpēc nākamreiz nestrīdēsies.
Situācija 3 · Tavs „nē”Tava māte svētdien aicina uz pusdienām, bet tev nav spēka, un tu gribi palikt mājās.
Normāli„Labi, saprotu. Tad atbrauciet nākamnedēļ.”
Vilšanās var būt, bet tavs lēmums tiek pieņemts. Nav nekādu sodu.
Vardarbība„Tu esi nepateicīgs bērns. Pēc visa, ko esmu tevis dēļ izdarījusi.” Un nedēļu nekādu zvanu.
Pieauguša bērna „nē” tiek pārvērsts par nodevību. Nākamreiz ir vieglāk piekāpties nekā izturēt sodu. Tas pats modelis darbojas arī ar vecākiem, ne tikai ar partneriem.
Situācija 3 · Tavs „nē”Tavs tēvs svētdien aicina uz pusdienām, bet tev nav spēka, un tu gribi palikt mājās.
Normāli„Labi, saprotu. Tad atbrauciet nākamnedēļ.”
Vilšanās var būt, bet tavs lēmums tiek pieņemts. Nav nekādu sodu.
Vardarbība„Skaidrs. Kad tev vajadzēja naudu dzīvoklim, tu gan atradi laiku.” Un nedēļu nekādu zvanu, bet radiem viņš pastāsta, ka bērni viņu ir „norakstījuši”.
Pieauguša bērna „nē” tiek pārvērsts par nodevību, un senāka palīdzība tiek izrakstīta kā parāds. Nākamreiz ir vieglāk piekāpties nekā izturēt sodu. Tas pats modelis darbojas arī ar vecākiem, ne tikai ar partneriem.
Situācija 4 · Kļūda darbāAtskaite netika iesniegta laikā. Vadītāja to uzzina sapulcē.
Normāli„Tā ir problēma. Pēc sapulces pārrunāsim, kas notika un kā to novērst.”
Kļūda tiek apspriesta divatā un ar mērķi to salabot.
VardarbībaVisu priekšā: „Nu, kā jau ierasts. Varbūt kāds cits var izdarīt to, ko šis nespēj?”
Kļūda kļūst par publisku pazemojumu. Ja tā notiek regulāri un tikai ar tevi, tas vairs nav vadības stils, bet vardarbība darbā.
Situācija 4 · Kļūda darbāAtskaite netika iesniegta laikā. Vadītājs to uzzina sapulcē.
Normāli„Tā ir problēma. Pēc sapulces pārrunāsim, kas notika un kā to novērst.”
Kļūda tiek apspriesta divatā un ar mērķi to salabot.
VardarbībaVisu priekšā: „Nu, kā jau ierasts. Varbūt kāds cits var izdarīt to, ko šis nespēj?”
Kļūda kļūst par publisku pazemojumu. Ja tā notiek regulāri un tikai ar tevi, tas vairs nav vadības stils, bet vardarbība darbā.

Variācijas: konflikts un vardarbība dažādās attiecībās

Situācijas no cilvēka uz cilvēku ļoti atšķiras, bet pieci kritēriji paliek tie paši. Te ir tās pašas atšķirības citās attiecībās. Visi piemēri ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

  • Sieviete un vīrietis. Konflikts: Līga un Rihards strīdas par to, vai pirkt jaunu mašīnu, abi paceļ balsi, un pēc divām dienām vienojas par lētāku variantu. Vardarbība: Līga katru Riharda pirkumu pārvērš par pierādījumu, ka viņš „nav īsts vīrietis, jo nespēj nopelnīt”, un viņš sāk slēpt pat kafijas čekus.
  • Māte un pieaudzis dēls. Konflikts: māte nepiekrīt dēla lēmumam pārcelties darba dēļ uz Norvēģiju un to pasaka. Vardarbība: māte raud katrā sarunā, radiem stāsta, ka dēls „viņu pamet mirt vienu”, un pēc katras viņa ziņas par jauno darbu nedēļu neatbild, līdz dēls atsakās no līguma.
  • Māsa. Konflikts: māsas strīdas, kura šogad rīko Jāņus. Vardarbība: vecākā māsa izlemj visu, bet jaunākās iebildumi tiek pārstāstīti mātei kā „viņa atkal visu bojā”.
  • Vadītāja vai kolēģe. Konflikts: vadītāja un darbinieks strīdas par termiņu un atrod kompromisu. Vardarbība: vadītāja pēc katra iebilduma dod sliktākās maiņas, un to redz visa nodaļa.
  • Draudzene. Konflikts: draudzenes strīdas par aizņemtu un neatdotu naudu, un draudzene to atdod. Vardarbība: draudzene aizvainojas uz nedēļām katru reizi, kad tu kaut ko prasi atpakaļ, un kopīgajā kompānijā tu kļūsti par „sīkumaino”.
  • Kopienas vadītāja. Konflikts: korī strīdas, vai braukt uz festivālu, vadītāja uzklausa balsojumu un piekāpjas. Vardarbība: vadītāja katru iebildumu nosauc par „negatīvismu”, un tas, kurš iebilda, nākamajā koncertā vairs nedzied pirmajā rindā, un pārējie viņu sāk apiet.
  • Vīra vai sievas vecāki. Konflikts: vīramāte neslēpj, ka viņai nepatīk jūsu remonta krāsa, un ar to viss beidzas. Vardarbība: vīramāte katru jūsu lēmumu apspriež ar dēlu, un viņš to atnes mājās kā savu viedokli.
  • Gados vecs vecāks. Konflikts: māte negrib pārcelties pie meitas, un abas to ilgi apspriež. Vardarbība: pieaugusī meita paziņo, ka dzīvoklis jau ir pārdots, jo „mamma tik un tā neko vairs nesaprot”.
  • Vīrietis un sieviete. Konflikts: Oskars grib pārcelties uz Rīgu, Inga negrib, strīds ir smags, bet abi tiek uzklausīti. Vardarbība: Oskars pārceļas un paziņo par to, kad līgums jau parakstīts, un Ingas iebildumi ir „histērija”.
  • Tēvs un pieaudzis bērns. Konflikts: tēvs nepiekrīt dēla lēmumam mainīt darbu un to pasaka. Vardarbība: tēvs pārstāj runāt ar dēlu un visai ģimenei stāsta, ka dēls „viņu nogalinās ar savām muļķībām”, līdz dēls atsakās no jaunā darba.
  • Brālis. Konflikts: brālis un māsa strīdas, kurš šogad rīko Jāņus. Vardarbība: vecākais brālis izlemj visu, bet māsas iebildumi tiek pārstāstīti tēvam kā „viņa atkal visu bojā”.
  • Vadītājs vai kolēģis. Konflikts: vadītājs un darbiniece strīdas par termiņu un atrod kompromisu. Vardarbība: vadītājs pēc katra iebilduma dod sliktākās maiņas, un to redz visa nodaļa.
  • Draugs. Konflikts: draugi strīdas par aizņemtu un neatdotu naudu, un draugs to atdod. Vardarbība: draugs aizvainojas uz nedēļām katru reizi, kad tu kaut ko prasi atpakaļ, un kopīgajā kompānijā tu kļūsti par „sīkumaino”.
  • Draudzes vai kluba vadītājs. Konflikts: biedri strīdas ar vadītāju par biedru naudu, viņš izskaidro tēriņus un kaut ko maina. Vardarbība: vadītājs katru jautājumu par naudu nosauc par „uzbrukumu kopienai”, un to, kurš jautāja, pārējie sāk apiet.
  • Vīra vai sievas vecāki. Konflikts: vīratēvs neslēpj, ka viņam nepatīk jūsu jaunā mašīna, un ar to viss beidzas. Vardarbība: vīratēvs katru jūsu lēmumu apspriež ar dēlu, un viņš to atnes mājās kā savu viedokli.
  • Gados vecs vecāks. Konflikts: māte negrib pārcelties pie dēla, un abi to ilgi apspriež. Vardarbība: pieaugušais dēls paziņo, ka dzīvoklis jau ir pārdots, jo „mamma tik un tā neko vairs nesaprot”.
  • Viena dzimuma pāris. Konflikts: Elīna un Kristīne strīdas par to, cik bieži braukt pie vecākiem. Vardarbība: Kristīne katrā strīdā atgādina, ka „tev neviens cits nebūs, ar tavu ģimeni tev taču nav kur atgriezties”. Viena dzimuma pāros apkārtējie vēl biežāk pieņem, ka „abas taču ir vienādas”, un vardarbību nosauc par abpusēju cīņu. Kritērijs paliek tas pats: kura no abām baidās.

Vēl divas variācijas, ko bieži nepamana:

  • Klusā versija (angl. covert). Nav kliegšanas. Ir nopūta, pagriezta mugura, „labi, dari, kā gribi” un pēc tam nedēļa ledus. No malas izskatās, ka jūs nemaz nestrīdaties. Bet kritēriji ir tie paši: tu baidies, un tu pielāgojies.
  • „Gādīgā” versija. „Es tikai gribu, lai tev būtu labāk.” Katrs tavs lēmums tiek pārskatīts „tavā labā”, un katrs tavs „nē” izraisa aizvainojumu, jo „es taču par tevi rūpējos”. Rūpes ir rūpes tad, ja tu vari tās atteikt bez soda.
Situācija 5 · Bērnu grafiks pēc šķiršanāsEsat šķīrušies. Tev vajag mainīt bērnu nedēļas nogali, jo ir darba brauciens. Bijusī sieva to uzzina.
Normāli„Neērti, bet labi. Tad tu ņem nākamo nedēļas nogali, un pastāstīsim bērniem kopā.”
Grafiks ir praktisks jautājums. Abi zaudē kaut ko nedaudz, un bērni netiek iesaistīti.
Vardarbība„Protams, darbs tev vienmēr ir svarīgāks par bērniem. Es viņiem tā arī pateikšu.” Pēc tam trīs nedēļas neviena atbilde uz tavām ziņām, un bērni pa telefonu jautā, kāpēc tētis viņus negrib redzēt.
Praktisks jautājums kļūst par sodu, un bērni kļūst par ziņnešiem. Attiecības beidzās, bet kontrole turpinās caur grafiku.
Situācija 5 · Bērnu grafiks pēc šķiršanāsEsat šķīrušies. Tev vajag mainīt bērnu nedēļas nogali, jo ir darba brauciens. Bijušais vīrs to uzzina.
Normāli„Neērti, bet labi. Tad tu ņem nākamo nedēļas nogali, un pastāstīsim bērniem kopā.”
Grafiks ir praktisks jautājums. Abi zaudē kaut ko nedaudz, un bērni netiek iesaistīti.
Vardarbība„Protams, darbs tev vienmēr ir svarīgāks par bērniem. Es viņiem tā arī pateikšu.” Pēc tam trīs nedēļas neviena atbilde uz tavām ziņām, un nākamajā reizē viņš bērnus atved divas stundas vēlāk, jo „tev jau tā laika nav”.
Praktisks jautājums kļūst par sodu, un bērni kļūst par ziņnešiem. Attiecības beidzās, bet kontrole turpinās caur grafiku.

Vai tas izklausās pazīstami?

  • Vai strīdi tavās attiecībās beidzas dažādi, vai gandrīz vienmēr ar to, ka atvainojies tu?
  • Vai tu pirms sarunas izspēlē galvā, kā otrs reaģēs, un izvēlies vārdus, lai neizraisītu dusmas?
  • Vai otrs kādreiz pats atzīst, ka ir pārspīlējis, un pēc tam kaut kas tiešām mainās?
  • Vai tava sliktākā reakcija tiek pieminēta atkal un atkal, bet otra reakcijas nekad?
  • Vai tev ir bail teikt „nē”, pat par sīkumiem?

Ko tu vari darīt

  1. Pārbaudi pēdējos piecus strīdus. Pieraksti tos: tēma, kā beidzās, kurš atvainojās, kas mainījās. Tas, kas atkārtojas, bieži ir redzams tikai uz papīra.
  2. Nemēģini uzvarēt strīdu. Ja tā ir vardarbība, tu nevari uzvarēt ar labākiem argumentiem. Strīds nav par argumentiem.
  3. Pamani provokāciju un izej. „Es negribu turpināt šādā tonī. Parunāsim, kad būsim mierīgi.” Un tiešām izej no istabas.
  4. Pastāsti kādam ārpus attiecībām. Draugam vai krīzes tālrunim 116 123 (diennakti, bez maksas). Noziegumos un vardarbībā cietušajiem ir 116 006 (pēcpusdienā un vakarā). Abi tālruņi ir domāti visiem, arī vīriešiem.
  5. Ja jūti bailes, sāc ar drošību. Bailes no otra cilvēka ir nopietns signāls. Ja ir draudi vai fiziska vardarbība, zvani 112.
Ko teikt
„Es negribu turpināt sarunu šādā tonī. Kad būsim mierīgi, varēsim runāt.”

Kāpēc pāru terapija ar varmāku ir slazds

Parasti pāru terapija (angl. couples therapy) ir labs rīks. Konfliktā tā palīdz abiem sadzirdēt vienam otru. Bet vardarbīgās attiecībās tā bieži strādā pret cietušo. Kāpēc?

  • Godīgums tiek izmantots pret tevi. Tas, ko tu atklāti pastāsti kabinetā, mājās var kļūt par pārmetumu vai sodu.
  • Tā pieņem, ka abi ir līdzvērtīgi. Padomi „mēģiniet saprast viens otru”, „abi dodat savu ieguldījumu”, „dodiet vēl vienu iespēju” ir labi konfliktam, bet vardarbībā tie liek cietušajam pielāgoties vēl vairāk.
  • Kopīga sesija var palielināt bīstamību. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas iesaka neiet uz pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās.

Ne katrs ārsts, psihologs vai psihoterapeits Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, ir mācījies par narcistisku vardarbību, traumu un to, kā viens cilvēks pārņem kontroli pār otra dzīvi. Labi domājošs speciālists bez šīm zināšanām var nodarīt ļaunumu. Tāpēc izvēlies speciālistu, kurš vardarbību saprot. Pārbaudi:

  • Vai speciālists tev tic, neliekot neko pierādīt?
  • Vai viņam ir pazīstami angļu termini coercive control (pastāvīga kontrole pār otra dzīvi), gāzlaitings (angl. gaslighting: kad tev iestāsta, ka tu atceries nepareizi) un traumatiskā saikne (angl. trauma bond: stipra pieķeršanās cilvēkam, kurš sāpina)?
  • Vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai „izlīgšanu”?
  • Vai viņš vai viņa domā par tavu drošību un tavu uztveri, nevis par to, kā saglabāt attiecības?
  • Vai speciālists tic arī vīrietim, kurš stāsta par vardarbību no sievietes?Vai speciālists tic tev kā vīrietim, kurš stāsta par vardarbību no sievietes?Vai speciālists nemīkstina tavu stāstu ar „vīrieši jau ir tādi” vai „tev vajag būt pacietīgākai”?

Ja pēc sesijas tev ir vēl lielāks apjukums, vainas sajūta vai tevi virza atpakaļ pie tā cilvēka, tas ir signāls meklēt citu speciālistu, nevis pierādījums, ka problēma esi tu.

Kamēr meklē, daudziem palīdz ASV klīniskās psiholoģes dr. Ramani Durvasulas (Ramani Durvasula) materiāli. Viņa ir viena no pazīstamākajām narcistiskās vardarbības speciālistēm: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Materiāli ir angļu valodā. Arī tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kas strādā ar vardarbību.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, apmēram 5 minūtes Sastādi drošības plānuJa jūti bailes, sāc ar šo

Mīti

Mīts: „Strīdā vienmēr vainīgi abi.”
Konfliktā bieži jā. Vardarbībā nē. Ja viens vienmēr nosaka noteikumus un otrs vienmēr pielāgojas, atbildība nav sadalīta uz pusēm, pat ja kliedz abi.
Mīts: „Ja tu arī kliedzi, tu esi tāds pats.”
Uzsprāgt pēc ilgstošas provocēšanas (angl. reactive abuse) ir reakcija, nevis kontrole. Tas tevi nepadara par varmāku. Izšķir, kurš kontrolē un kurš baidās, nevis to, kurš vienreiz pacēla balsi.
Mīts: „Viņš vienkārši ir karsts, un tu arī neesi eņģelis.”
Karsts raksturs nav tas pats, kas kontrole. Svarīgi ir tas, kurš laika gaitā nosaka noteikumus un kurš baidās. Daudzas sievietes gadiem pielāgojas vīrietim, kas kontrolē ar dusmām, naudu vai klusumu, un viņu vienīgais uzliesmojums kļūst par to, ko viņš rāda visiem kā pierādījumu, ka „viņa ir histēriska”.
Mīts: „Ja vīrietis strīdā pacēla balsi, vainīgs ir viņš.”
Ne vienmēr. Svarīgi nav dzimums un nav viens kliedziens, bet tas, kurš laika gaitā nosaka noteikumus un kurš baidās. Daudzi vīrieši gadiem pielāgojas sievietei, kas kontrolē, un viņu vienīgais uzliesmojums kļūst par vienīgo, ko citi redz.
Mīts: „Pāru terapija atrisinās visu.”
Konfliktam tā var palīdzēt. Vardarbīgās attiecībās tā var palielināt bīstamību un likt cietušajam vēl vairāk pielāgoties. Vispirms individuāla palīdzība un drošība.

Iedziļinies

Saistīts

Kas ir narcistiska vardarbībaBiežākās pazīmes: kā atpazīt narcisu un emocionālo vardarbību attiecībāsDARVOGāzlaitingsKlusēšanas sodsTriangulācija
Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
  2. Johnson, M. P. (2008). A Typology of Domestic Violence: Intimate Terrorism, Violent Resistance, and Situational Couple Violence. Northeastern University Press.
  3. Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Putnam.
  4. Harsey, S., & Freyd, J. J. (2020). Deny, Attack, and Reverse Victim and Offender (DARVO): What Is the Influence on Perceived Perpetrator and Victim Credibility? Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma, 29(8), 897–916.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
112 · 116 123 · 116 006
Zvanīt 116 123