Romantiskā krāpšana

Romantiskā krāpšana ir mīlestība kā darba rīks. Otrs cilvēks tev neko nejūt – viņš strādā. Nedēļām vai mēnešiem viņš raksta katru dienu, klausās, atceras sīkumus, sapņo par kopīgu nākotni, un tad pienāk krīze, kurā vajag naudu. Angliski to sauc romance scam vai romance fraud, arī dating scam. Radniecīgi vārdi: catfishing – kad kāds internetā izliekas par citu cilvēku ar svešām bildēm, un pig butchering – kad „mīļotais” tevi ievilina viltus kriptovalūtas ieguldījumos. Ja meklēsi šos vārdus angliski, atradīsi daudz vairāk materiālu: policijas brīdinājumus, pētījumus un cietušo stāstus.

Svarīgi saprast: romantiskā krāpšana izmanto tieši tās pašas metodes, ko manipulatīvas attiecības, tikai saspiestas dažos mēnešos un ar skaidru mērķi – naudu. Tāpēc tā ir šajā vārdnīcā. Un tāpēc arī gudri, izglītoti cilvēki tai notic: tā netrāpa prātā, tā trāpa vientulībā, cerībā un labsirdībā.

Kā tas izklausās

Neviena no šīm frāzēm viena pati neko nepierāda. Skaties uz situāciju un to, kas notiek pēc tam.

Kāpēc tā dara

Lielākoties romantiskā krāpšana ir bizness. Bieži aiz viena profila stāv organizēta grupa ar gataviem scenārijiem – ko rakstīt pirmajā nedēļā, kā atbildēt uz šaubām, kurā brīdī prasīt naudu. Starptautisku organizāciju ziņojumi apraksta arī to, ka daļa rakstītāju paši ir piespiedu darbā krāpšanas centros. Tas nepadara krāpšanu mazāk reālu tev, bet palīdz saprast: tas nebija personiski par tevi. Tu nebiji „pārāk muļķīgs” vai „pārāk naiva”. Tu satiki profesionālu sistēmu.

Pētniece Monika Vitija (Monica Whitty) aprakstīja romantisko krāpšanu kā posmus:

1. Ideālais profils. Pievilcīgs, bet ne pārāk – ārsts, inženieris, militārpersona, atraitnis ar bērnu, veiksmīga uzņēmēja.
2. Ātra tuvība. Daudz uzmanības, komplimentu un „mēs esam tik līdzīgi”. Tā ir mīlestības bombardēšana (angl. love bombing – pārmērīga uzmanība attiecību sākumā) un spoguļošana (angl. mirroring – otrs atspoguļo tavas gaumes un sapņus, lai liktos kā dvēseles radinieks).
3. Prom no platformas. Ātri pāriet uz WhatsApp, Telegram vai e-pastu, kur neviens neuzrauga un profilu nevar nobloķēt.
4. Kopīga nākotne. Māja, kāzas, ceļojums – tukši nākotnes solījumi (angl. future faking), kas liek tev ieguldīt cerības.
5. Pirmais mazais lūgums. Dāvanu karte, 50 eiro par telefona rēķinu. Kad tu vienreiz palīdzi, nākamais lūgums šķiet loģisks.
6. Krīze un steiga. Slimnīca, muita, iesaldēts konts, tiesas nodeva. Laiks domāt nav.
7. Tavu šaubītāju izolēšana. „Tavi draugi mums skauž.” Tā ir izolācija (angl. isolation).
8. Kad tu apstājies – vaina, dusmas, draudi vai pazušana. Dažreiz pēc tam atnāk „glābējs”, kurš sola naudu atgūt.

Ir arī klātienes versija: reāls cilvēks, kurš tiešām ir tev blakus, bet attiecības izmanto, lai paņemtu naudu, kredītus un īpašumu. To labi parāda dokumentālā filma „The Tinder Swindler” (2022). Šāda krāpšana robežojas ar ekonomisko vardarbību (angl. economic abuse – kad otrs kontrolē vai paņem tavu naudu).

Ko tas nodara tev

Nauda ir tikai daļa. Daudzi pazaudē uzkrājumus, paņem kredītus, pārdod mantas, aizņemas no bērniem. Bet dziļākā brūce bieži ir cita:

• Sēras. Tu sēro par cilvēku, kura nekad nav bijis. Sāp tik un tā, jo tavas jūtas bija īstas.
• Kauns. „Kā es varēju tam noticēt?” Kauna dēļ daudzi neziņo policijai un nestāsta ģimenei, un tieši tas palīdz krāpniekiem turpināt.
• Pieķeršanās, kas nepāriet. Pat kad tu zini, ka tas bija krāpnieks, daļa tevis gaida ziņu. Šī pieķeršanās veidojas no maiņas starp bailēm un atvieglojumu. Krāpniekam nav jādod nekas liels: pēc dienas klusuma pietiek ar vienu „labrīt, mīļais”, lai tu justu atvieglojumu. Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement – kā spēļu automāts, kas reizēm izmaksā), un no tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond).
• Ieguldījuma slazds (angl. sunk cost). „Ja tagad apstāšos, visa nauda būs zudusi.” Tāpēc cilvēki sūta vēl.
• Kognitīvā disonanse (angl. cognitive dissonance – kad divas domas nesaskan un prāts meklē, kā tās samierināt): „Viņš mani mīl” un „viņš prasa naudu, bet nekad neatbrauc” nevar būt patiesi abi, tāpēc prāts izdomā attaisnojumus.

Un vēl: vīrieši ir bieži upuri, it īpaši kripto un sekstorcijas (angl. sextortion – izspiešana ar intīmām bildēm) shēmās, bet viņi ziņo vēl retāk nekā sievietes, jo baidās no izsmiekla. Šī lapa ir tikpat daudz arī viņiem.

Normāli vai vardarbība?

Attālinātas attiecības un iepazīšanās internetā ir normālas. Daudzi pāri tā sākās. Atšķirt palīdz šie jautājumi:

1. Vai cilvēku var pārbaudīt? Videozvans, satikšanās saprātīgā laikā, draugi un dzīve, kas ir redzama ne tikai no viņa vārdiem.
2. Uz kuru pusi plūst nauda? Godīgās attiecībās naudas lūgumi ir reti un nav saistīti ar to, vai tu mīli.
3. Vai ir steiga un noslēpums? „Tūlīt” un „nevienam nesaki” kopā ir brīdinājuma zīme.
4. Ko otrs dara ar tavu „nē”? Pieņem – vai spiež ar vainu, dusmām, pazušanu?
5. Vai katrs šķērslis atrisināms tikai ar naudu? Krāpnieka stāstā problēmas vienmēr beidzas ar summu.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks internetā parasti bez problēmām piekrīt videozvanam, stāsta par sevi lietas, kuras var pārbaudīt, nesteidzina, neprasa naudu un nav pret to, ka tu stāsti par viņu draugiem. Ja viņam tiešām ir grūtības, viņš nesaista tās ar tavām jūtām.

Krāpnieks izvairās no video, atbild ar gatavām frāzēm, ātri runā par mīlestību un nākotni, grib, lai jūsu attiecības ir noslēpums, un uz jebkuru pārbaudi reaģē ar aizvainojumu. Stāsts kļūst arvien sarežģītāks, un katrā nodaļā ir summa.

No malas tuvinieki bieži redz vairāk nekā tu. Ja vairāki cilvēki, kuriem tu uzticies, pauž bažas, tas ir vērts vairāk nekā viena mīļa ziņa.

Kas tas nav

• Attālinātas attiecības, kurās abi ir redzami un satiekas.
• Cilvēks, kuram tiešām ir grūti un kurš vienreiz godīgi palūdz palīdzību, pieņemot arī „nē”.
• Tas, ka tu kādā esi vīlies vai attiecības nav izdevušās.
• Kāds, kurš kautrējas no kameras pirmajās dienās, bet vēlāk piekrīt.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī vārdu „krāpnieks” var izmantot kā ieroci. Kontrolējošs partneris var tavu jauno draugu nosaukt par krāpnieku, lai tevi izolētu. Pieaugušie bērni vai radi var teikt „tevi krāpj”, lai pārņemtu kontroli pār tavu naudu, kad tu vienkārši esi atradis jaunu partneri. Kritērijs paliek tas pats: vai cilvēku var pārbaudīt, uz kuru pusi plūst nauda, vai ir steiga, noslēpums un vainas spiediens.

Vai tas ir narciss?

Ja krāpnieks bija reāls cilvēks tev blakus, gribas saprast, kas viņš ir. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki, kas tā rīkojas, pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Tev etiķete nav vajadzīga: ja kāds atkārtoti izmanto tavas jūtas, lai paņemtu tavu naudu, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši – sāc ar drošības plānu. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas pats par sevi ir signāls – izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un apjukumu kā simptomu.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: ātra tuvība, noslēpums, krīze, nauda. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete un „ārsts misijā”

Inārai ir 58 gadi, viņa ir atraitne. Facebook viņai raksta „Deivids”, amerikāņu ķirurgs misijā Jemenā, arī atraitnis ar dēlu. Trīs mēneši katru rītu „labrīt, mana karaliene”. Tad dēls ir slimnīcā, un bankas karte nestrādā. Ināra pārskaita 3000 eiro, tad vēl 5000 par „atvaļinājuma dokumentiem”. Meitai viņa nestāsta, jo Deivids lūdza.

Vīrietis un „jauna sieviete ar kripto”

Andrim ir 41 gads. Instagram viņam raksta „Lina”, smaida bildēs no Singapūras, runā par vīnu un ceļojumiem. Pēc divām nedēļām viņa parāda savu peļņu kripto platformā. Andris iemaksā 500, redz peļņu, izņem 100. Tad iemaksā 20 000, arī no kredīta. Kad grib izņemt, platforma prasa „nodokli” 15 %. Lina saka: „Tu mani pievīli, es tev uzticējos.”

Viendzimuma iepazīšanās lietotnē

Raivis raksta ar puisi lietotnē. Pēc divām dienām sarakstes viņš nosūta intīmu bildi. Nākamajā rītā pienāk ziņa ar viņa darbavietas nosaukumu un mātes Facebook profilu: „Maksā, vai visi uzzinās.” Šeit krāpšana savienojas ar draudiem atklāt orientāciju – skat. autings (angl. outing). Nemaksā: samaksa gandrīz nekad neaptur prasības.

Pusaudzis un sekstorcija

Piecpadsmitgadīgam puisim spēlē raksta „meitene” viņa vecumā. Pēc bildes apmaiņas sākas draudi. Pusaudži bieži neko nestāsta vecākiem aiz kauna. Ja tas ir tavs bērns: nesodi, pasaki, ka tā nav viņa vaina, saglabā pierādījumus un zvani 110. Pašam pusaudzim – 116 111.

Vecāks, kuru krāpj, un pieaugušais bērns

Tu pamani, ka tēvs katru nedēļu pārskaita naudu „Olgai no Kijivas”, kuru nekad nav redzējis. Ja tu viņu apsauksi par muļķi, viņš aizstāvēs Olgu un stāstīs tev arvien mazāk. Krāpnieks tieši to arī grib. Labāk runāt mierīgi, jautāt, nevis spriest, un piedāvāt kopīgi pārbaudīt, piemēram, meklēt viņas bildes internetā.

Reāls cilvēks klātienē

Elīna satiek Jāni. Viņš ir šarmants, stāsta par biznesu, pēc trim mēnešiem pārvācas pie viņas. Tad viņam „iesaldē kontu”, un Elīna paņem patēriņa kredītu. Tad otru. Tādu pašu stāstu vēlāk izstāsta divas citas sievietes. Un otrādi: Kārlis satiek Laimu, kura drīz vien pārvalda viņa kartes un ieved viņa vārdā līzingu, bet katru jautājumu par naudu sauc par „neuzticēšanos”.

Atgūšanas krāpšana

Pēc tam, kad tu jau zaudēji naudu, tev raksta „jurists”, „Interpola darbinieks” vai „hakeris”, kurš sola to atgūt par komisiju. Tas ir otrais krāpšanas vilnis, bieži no tās pašas grupas. Īsta policija un banka iepriekš maksu par atgūšanu neprasa.

Klusā un skaļā versija

Skaļā: draudi, ultimāti, „ja nesamaksāsi, es nomiršu”. Klusā: mazas summas mēnešiem ilgi, pa 30 un 50 eiro, „tikai telefona rēķins”, „tikai zāles mammai”. Klusā bieži kopā izmaksā vairāk.

Draudzība, ne romantika

Tā pati shēma var būt bez romantikas: „draudzene” no interneta, kura ir vientuļa, slima un kurai vienmēr kaut kas vajadzīgs. Mehānisms ir tas pats – tuvība, noslēpums, krīze, nauda.

Kā reaģēt

1. Pārtrauc sūtīt naudu. Neviena summa nenopirks satikšanos.
2. Nekavējoties zvani savai bankai. Palūdz bloķēt karti un mēģināt atsaukt pārskaitījumus. Jo ātrāk, jo lielāka iespēja.
3. Saglabā visu: ekrānuzņēmumus, profilus, numurus, maksājumu apstiprinājumus, kriptomaku adreses.
4. Ziņo policijai – 110 vai, ja ir tiešas briesmas, 112. Ziņo arī platformai, kur jūs iepazināties.
5. Pastāsti kādam, kam uzticies. Kauns ir krāpnieka sabiedrotais.
6. Sargies no „atgūšanas” piedāvājumiem.
7. Pārtrauc kontaktu. Tev nav jāpierāda, ka tu viņu atmaskoji. Katra saruna ir vēl viena iespēja tevi pārliecināt.

Kad nesarunāties vispār: ja tev draud ar bildēm vai zina tavu adresi. Nemaksā, nestrīdies, saglabā pierādījumus un zvani 110.

Ja pēc tam jūti ilgstošu kaunu, sēras vai trauksmi, palīdz runāt ar speciālistu. Izvēlies tādu, kurš tev tic un nemeklē vainu tevī. Ja speciālists liek tev justies vēl muļķīgāk, tas ir signāls meklēt citu, nevis pierādījums, ka problēma esi tu. Tālrunis 116 006 palīdz noziegumos cietušajiem, pēcpusdienā un vakarā, un 116 123 ir pieejams visu diennakti.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atpazīt krāpnieku iepazīšanās portālā?

Nekādas atsevišķas pazīmes nav. Skaties uz kopumu: izvairās no video, ātri runā par mīlestību, grib pāriet uz WhatsApp vai Telegram, dzīvo tālu, stāsts ir sarežģīts, un drīz parādās nauda. Bildes vari pārbaudīt ar attēlu meklēšanu internetā.

Vai var atgūt krāpniekiem pārskaitīto naudu?

Dažreiz, ja banka rīkojas ātri. Kriptovalūtu atgūt ir daudz grūtāk. Tāpēc zvani bankai tūlīt, nevis rīt, un neuzticies tiem, kas sola atgūšanu par samaksu iepriekš.

Man ir kauns. Vai tiešām jāziņo policijai?

Jā. Tavs ziņojums var palīdzēt atrast citus upurus vai apturēt kontu. Romantiskā krāpšana ir noziegums, un tā upuri ir gan sievietes, gan vīrieši, gan jauni, gan veci, gan ļoti izglītoti cilvēki.

Ko darīt, ja draud publicēt manas intīmās bildes?

Nemaksā un nesūti vairāk. Saglabā sarakstes, bloķē un ziņo platformai un policijai (110). Ja cietušais ir nepilngadīgs, zvani arī 116 111.

Kāpēc es joprojām gaidu viņa ziņu?

Jo tavas jūtas bija īstas, pat ja otrs nebija. Pieķeršanās, kas radās no gaidīšanas un atvieglojuma, nepazūd ar vienu sapratni. Tas nav vājums, tā ir traumatiskā saikne, un tā ar laiku vājinās, ja kontakta vairs nav.