Narcistiska vardarbība: kas tā ir un kā to atpazīt

Narcistiska vardarbība ir uzvedība, kas atkārtojas: viens cilvēks ar kritiku, vainošanu, sodiem un pārmaiņus siltumu vai vienkārši mieru pamazām pārņem kontroli pār otru, un otrs sāk dzīvot, pielāgojoties viņa noskaņojumam.

Kas tas ir

Narcistiska vardarbība (angl. narcissistic abuse) nav viens briesmīgs strīds. Tā ir sistēma. Viens cilvēks pamazām iegūst teikšanu pār otra laiku, naudu, draugiem, atmiņu un pat pašsajūtu. Tas, kuru kontrolē, to bieži nepamana, jo katrs atsevišķs gadījums izskatās izskaidrojams: nogurums, greizsirdība, „tāds raksturs”.

Tas var notikt ar jebkuru: partneris var tā izturēties pret partneri, vecāks pret pieaugušu bērnu, priekšnieks pret darbinieku, draugs pret draugu.

Sieviete var tā izturēties pret vīrieti, vīrietis pret sievieti, un tas notiek arī viena dzimuma pāros.

Arī vīrieši

Šī vietne ir tikpat lielā mērā vīriešiem. Vīrieši piedzīvo emocionālu vardarbību, bieži no sievietēm, un par to runā vēl retāk. Viņiem mēdz nenoticēt vai pasmieties: „Tevi taču neviens nesit”, „esi vīrietis, tiec galā”. Tas nepadara notiekošo mazāk īstu. Viss, kas rakstīts šajā nodarbībā, attiecas uz tevi tieši tāpat, un krīzes tālrunis 116 123 ir arī tev.

Vārds „narcistiska” šeit apzīmē uzvedību, nevis diagnozi. Narcistiskos personības traucējumus (angl. narcissistic personality disorder, NPD) var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet uzreiz jāpiebilst: cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neaiziet paši, jo problēmu viņi redz citos, nevis sevī. Tāpēc diagnozes viņiem gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”.

Un vēl svarīgāk: etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja vardarbīgā uzvedība notiek atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Tam palīdz drošības plāns (angl. safety plan), tas ir, iepriekš pārdomāts, kā aiziet un pasargāt sevi. Normālas attiecības neliek tev naktīs gulēt nomodā un prātot, vai ar tavu prātu viss ir kārtībā. Ja tā notiek, šis apjukums pats jau ir signāls. Vairāk par to terminā gāzlaitings (angl. gaslighting), kad otrs tev atkal un atkal iestāsta, ka tu atceries nepareizi vai visu izdomā, un nodarbībā Vai man jūk prāts?. Par pašu personības iezīmi, kad cilvēkam vajag apbrīnu un trūkst līdzjūtības pret citiem, lasi terminā narcisms (angl. narcissism).

Kontrole pār visu tavu dzīvi

Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) 2007. gadā izdeva grāmatu „Coercive Control” un parādīja svarīgu lietu: vardarbīgās attiecībās lielākais kaitējums bieži nav atsevišķos incidentos, bet to kopumā. Vienkāršiem vārdiem: otrs pamazām pārņem kontroli pār visu tavu dzīvi. Ar ko tu tiecies, ko tērē, ko velc mugurā, kur esi, pat to, ko tu drīksti just. Angļu valodā to sauc coercive control. Latviski tam nav iesakņojies nosaukums, tāpēc šeit mēs to vienkārši saucam par pastāvīgu kontroli. Tā turas uz trim lietām:

Noteikumi, kuriem tu neesi piekritispiekritispiekritusi. Kā ģērbties, ar ko tikties, cik ilgi drīkst aizkavēties, par ko labāk klusēt. Tos neviens nepasaka skaļi. Tu tos iemācies pēc otra reakcijām.
Sods par to pārkāpšanu. Kliegšana, pazemošana citu priekšā, draudi aiziet, naudas atņemšana. Vai arī otrs dienām ar tevi nerunā, lai tu justos vainīgsvainīgsvainīga. To sauc par klusēšanas sodu (angl. silent treatment).
Atlīdzība par paklausību. Kad tu dari „pareizi”, atgriežas siltums, maigums, tas cilvēks, kurā tu iemīlējies. Bet atlīdzībai nav jābūt dāvanām vai romantikai. Bieži tā ir vienkārši sods, kas beidzas: normāls vakars, neviens nekliedz, durvis netiek ciestas. Pēc pietiekami daudzām sliktām dienām parasta diena jau šķiet kā balva.

Stārks pētīja galvenokārt vīriešu kontroli pār sievietēm, bet pats mehānisms nav atkarīgs no dzimuma. Tieši tāpat vecāks var kontrolēt pieaugušu bērnu, vadītājs darbinieku, draugs draugu.

Un tieši tāpat sieviete var kontrolēt vīrieti.

Tāpat tas notiek viena dzimuma pāros.

Trīs pazīmes, kas atšķir vardarbību no sliktas dienas

Tas atkārtojas. Nevis vienreiz, bet atkal un atkal, bieži pēc līdzīga scenārija.
Tas vienmēr nāk par labu vienai pusei. Strīdi beidzas ar to, ka piekāpies tu. Noteikumi attiecas uz tevi, ne uz otru.
Tava dzīve kļūst šaurāka. Tu retāk tiecies ar cilvēkiem, rūpīgāk izvēlies vārdus, biežāk šaubies par savu atmiņu un vairāk baidies no otra reakcijas.

Ja ir visas trīs, runa vairs nav par raksturu nesaderību. Runa ir par kontroli.

Kas tas nav

Viens strīds, pat ļoti skaļš. Cilvēki strīdas, dažreiz neglīti. Svarīgi ir, kas notiek pēc tam.
Cilvēks ar grūtu raksturu, kas tomēr uzņemas atbildību. Tāds var būt kašķīgs, bet atzīst kļūdas un kaut ko maina.
Šķiršanās, pat sāpīga. Tas, ka kāds tevi pamet, pats par sevi nav vardarbība.
Nepiekrišana. Otram ir tiesības domāt citādi un teikt „nē”.
Vārds „toksisks” (angl. toxic) kā lamuvārds. Ja jebkuru grūtu cilvēku sauc par narcisu, vārds zaudē nozīmi un kaitē tiem, kam tas tiešām vajadzīgs.

Kā tas izskatās

Kristapam un Lindai sākumā viss ir kā filmā: katru dienu ziņas, ceļojums jau pēc mēneša, runas par kopīgu dzīvokli. Pēc pusgada Linda sāk skatīties viņa telefonā, jo „iepriekš mani jau ir krāpuši”. Kad Kristaps aiziet uz drauga dzimšanas dienu, Linda visu vakaru neatbild, un nākamās trīs dienas mājās valda klusums. Pēc gada Kristaps pats atsaka draugiem, vēl pirms viņu ir uzaicinājuši. Draugam viņš nevar nosaukt nevienu konkrētu brīdi, kas būtu „vardarbība”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Paskaties uz katru soli atsevišķi. Telefona pārbaude? Var būt veca trauma. Klusēšana pēc ballītes? Var būt aizvainojums. Tieši tāpēc šādu kontroli ir tik grūti ieraudzīt: katram gabalam ir attaisnojums.

Bet kopā tie veido noteikumu: „Tu nedrīksti pavadīt laiku bez manis.” Linda to nekad nav pateikusi. Kristaps to iemācījās, jo sods pienāca katru reizi. Un sods beidzās tikai tad, kad viņš atvainojās, pat nezinot, par ko. Virziens ir viens: Kristapa pasaule sarūk, Lindas noteikumi paplašinās.

Ievēro arī, ka Kristapa draugi, visticamāk, smiesies: „Tev bail no sievietes?” Tieši tāpēc vīrieši šādās attiecībās bieži klusē visilgāk.

Ilzei un Mārim sākumā viss ir kā filmā: katru dienu ziņas, ceļojums jau pēc mēneša, runas par kopīgu dzīvokli. Pēc pusgada Māris sāk skatīties viņas telefonā, jo „iepriekš mani jau ir krāpuši”. Kad Ilze aiziet uz draudzenes dzimšanas dienu, Māris visu vakaru raksta „kur tu esi?” un „kad būsi mājās?”, bet nākamās trīs dienas mājās valda ledains klusums. Pēc gada Ilze pati atsaka draudzenēm, vēl pirms viņu ir uzaicinājušas. Draudzenei viņa nevar nosaukt nevienu konkrētu brīdi, kas būtu „vardarbība”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Paskaties uz katru soli atsevišķi. Telefona pārbaude? Var būt veca trauma. Ziņas visu vakaru? Var būt uztraukums. Klusēšana pēc ballītes? Var būt aizvainojums. Tieši tāpēc šādu kontroli ir tik grūti ieraudzīt: katram gabalam ir attaisnojums.

Bet kopā tie veido noteikumu: „Tu nedrīksti pavadīt laiku bez manis.” Māris to nekad nav pateicis. Ilze to iemācījās, jo sods pienāca katru reizi. Un sods beidzās tikai tad, kad viņa atvainojās, pat nezinot, par ko. Virziens ir viens: Ilzes pasaule sarūk, Māra noteikumi paplašinās.

Ievēro arī, ka Ilzes radi, visticamāk, teiks: „Viņš taču tevi mīl, tāpēc ir greizsirdīgs.” Tieši tāpēc šāda kontrole tik ilgi izskatās pēc rūpēm.

Tā pati situācija, divi iznākumi

Situācija 1 · Drauga dzimšanas dienaTu sestdien gribi aiziet uz drauga ballīti. Tavai partnerei tas nepatīk, jo viņai bija cerības uz kopīgu vakaru.

Normāli„Man žēl, es gribēju šo vakaru pavadīt ar tevi. Bet ej, izbaudi. Varbūt svētdien aizbraucam uz jūru?”

Vilšanās tiek pateikta vārdiem. Tu vari izvēlēties, un par izvēli nav soda.

Vardarbība„Ej, ej. Man vienalga.” Pēc tam divas dienas nekādas runas, līdz tu atvainojies.

Formāli tev atļauj, bet sods seko vēlāk. Nākamreiz tu jau pats neiesi. Tā rodas nepateikts noteikums.

Situācija 1 · Draudzenes dzimšanas dienaTu sestdien gribi aiziet uz draudzenes ballīti. Tavam partnerim tas nepatīk, jo viņam bija cerības uz kopīgu vakaru.

Normāli„Žēl, es gribēju šo vakaru pavadīt ar tevi. Bet ej, izklaidējies. Varbūt svētdien aizbraucam uz jūru?”

Vilšanās tiek pateikta vārdiem. Tu vari izvēlēties, un par izvēli nav soda.

Vardarbība„Ej, ej. Man vienalga.” Pēc tam divas dienas viņš ar tevi nerunā, līdz tu atvainojies.

Formāli tev atļauj, bet sods seko vēlāk. Nākamreiz tu jau pati neiesi. Tā rodas nepateikts noteikums.

Situācija 2 · Kļūda ar nauduRēķins palika nesamaksāts, un tagad ir soda nauda 15 eiro.

Normāli„Ak, nu jā, nepatīkami. Uzliksim atgādinājumu telefonā, lai nākamreiz neaizmirstam.”

Problēma ir rēķins, nevis tu. To atrisina kopā un aizmirst.

Vardarbība„Tev neko nevar uzticēt. No šodienas visus maksājumus kārtošu es, un tev būs jāprasa.”

Viena kļūda kļūst par pierādījumu, ka tev nevar uzticēties, un par iemeslu atņemt tev piekļuvi naudai.

Situācija 3 · „Es tikai gribu palīdzēt”Tev darbā ir smags periods. Otrs piedāvā kādu laiku pārņemt visus rēķinus un iepirkšanos.

Normāli„Ja gribi, kādu laiku samaksāšu rēķinus. Piekļuve tev paliek, un kad būs vieglāk, atdošu atpakaļ.”

Palīdzība ir piedāvājums. Tu redzi visu, un vari to jebkurā brīdī atsaukt.

Vardarbība„Es jau visu nokārtoju. Paroli tev nevajag, tu tikai uztrauksies.” Pēc pusgada tev ir jāprasa nauda pat maizei.

Rūpes kļūst par vienvirziena kontroli. Kad tu gribi atpakaļ savu piekļuvi, to pasniedz kā nepateicību. Šī ir versija, ko no malas visgrūtāk ieraudzīt, jo tā izskatās pēc gādības.

Kā to redz citi

Ārējs novērotājs parasti redz tikai labo pusi. Daudzi cilvēki, kas kontrolē mājās, sabiedrībā ir šarmanti, izpalīdzīgi, pat apbrīnojami. Tas nav nejauši: labā reputācija noder, ja tu kādreiz mēģināsi kādam pastāstīt. Tāpēc „bet viņa taču ir tik jauka” vai „bet viņš ir tāds džentlmenis”„bet viņa taču ir tik jauka”„bet viņš ir tāds džentlmenis” nav pierādījums, ka tev tikai šķiet.

Etiķeti var izmantot pret tevi

Cilvēks, kas kontrolē, bieži pats pirmais nosauc otru par narcisu vai vardarbīgu. Tāpēc neskaties uz to, kurš kuru ko sauc. Skaties uz to, kas notiek atkal un atkal: kurš kuram nosaka noteikumus, kurš no kura baidās, kura dzīve kļūst šaurāka. Šis kritērijs darbojas neatkarīgi no tā, kurš skaļāk runā un kurš ir vīrietis vai sieviete.

Variācijas: tas pats mehānisms dažādās attiecībās

Kristaps un LindaKristaps un LindaIlze un Māris ir tikai viens stāsts. Situācijas no cilvēka uz cilvēku ļoti atšķiras, bet mehānisms ir tas pats: nepateikti noteikumi, sods par to pārkāpšanu un atlīdzība par paklausību. Atrodi savu situāciju. Visi piemēri ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

Partneris vai partnere

Sieviete kontrolē vīrieti. Agnese nekad nekliedz, bet katru vakaru pārskata Jāņa bankas izrakstu un mierīgi jautā, kam vajadzēja trīs eiro par kafiju. Noteikums: tu tērē tikai to, ko es apstiprinu. Sods: vakars ar nopratināšanu un nopūtām. Atlīdzība: ja nedēļa bija „pareiza”, viņa ir jautra un maiga. Jānis draugiem stāsta, ka „sieva vienkārši labi pārvalda naudu”.

Vīrietis kontrolē sievieti. Andris pēc darba zvana Ievai, lai uzzinātu, kur viņa ir, un grib dzirdēt fonā troksni, kas to apstiprina. Ja Ieva neatbild, vakarā viņš ir ledains. Noteikums: tu vienmēr esi sasniedzama. Sods: aukstums. Atlīdzība: ja viss bija „kārtībā”, viņš ir sirsnīgs.

Viena dzimuma pāris. Mārtiņš un Pēteris dzīvo kopā trīs gadus, bet Pētera ģimene par attiecībām nezina. Katru reizi, kad Pēteris grib satikt savus draugus bez Mārtiņa, izskan puse joka: „Varbūt tavai mammai būtu interesanti uzzināt, ar ko tu dzīvo.” Draudi atklāt kāda orientāciju bez viņa ziņas (angl. outing) ir kontroles veids, kas iespējams tieši šādās attiecībās. Tas pats notiek arī sieviešu pāros. Vēl viena grūtība: apkārtējie un pat speciālisti dažreiz neredz vardarbību tur, kur abi ir viena dzimuma, un tas, kurš kontrolē, to zina.

Ģimene

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Laurai ir 38 gadi, savs dzīvoklis un savi bērni. Māte zvana katru dienu deviņos vakarā. Ja Laura neatbild, nākamajā dienā mātei ir „sirds sāpes” un radiem aiziet ziņa, ka meitai „vairs nerūp”. Noteikums: tu esi pieejama vienmēr. Sods: vainas apziņa un radu spiediens. Atlīdzība: kad Laura ir paklausīga, māte ir mīļa un slavē viņu radiem.

Brālis vai māsa. Pēc tēva nāves vecākā māsa kārto visus dokumentus un, „lai tikai nebūtu strīdu”, neļauj Edgaram redzēt testamentu. Kad viņš jautā, visiem radiem tiek stāstīts, ka viņš „grib naudu, kamēr tēvs vēl nav atdzisis”. Noteikums: tu neuzdod jautājumus. Sods: tava reputācija ģimenē. Atlīdzība: tevi atkal uzaicina uz Ziemassvētkiem.

Vīra vai sievas vecāki. Sievasmāte ierodas bez brīdinājuma, pārkārto virtuvi un komentē, kā znots audzina bērnus. Kad viņš iebilst, viņa neko nesaka viņam, bet piezvana meitai, un nākamais strīds jau ir starp vīru un sievu. Kontrole iet caur trešo cilvēku.

Kopvecāks pēc šķiršanās. Attiecības ir beigušās, kontrole ne. Bijusī sieva pēdējā brīdī maina bērnu pieņemšanas laikus, raksta garas ziņas nakts vidū un bērniem stāsta, ka tētis „izvēlējās citu ģimeni”. Noteikums: tavs grafiks ir atkarīgs no manis. Sods: bērni kļūst par ziņnešiem un ieroci. Atlīdzība: nedēļa bez konflikta, ja tu piekāpies.

Gados vecs vecāks. Māte, kurai vajag palīdzību, var ar slimību un teikumu „es tik un tā drīz nomiršu” vadīt visu pieaugušā dēla dzīvi, līdz dēls atsaka pat savu atvaļinājumu.

Pieaudzis bērns pret gados vecu vecāku. Tas var iet arī otrā virzienā: pieaugusi meita var pārņemt vecā tēva pensiju, atslēgas un telefonu, lai „tētis neapjuktu”, un pamazām nošķirt viņu no draugiem. Arī tā ir kontrole, tikai to retāk pamana.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Kristīnei ir 38 gadi, savs dzīvoklis un savi bērni. Tēvs zvana katru dienu deviņos vakarā. Ja Kristīne neatbild, nākamajā dienā viņš zvana viņas vīram, pieprasa paskaidrojumu, un radiem aiziet ziņa, ka meita „aizmirsusi, kas viņu izaudzināja”. Noteikums: tu esi pieejama vienmēr. Sods: vainas apziņa un radu spiediens. Atlīdzība: kad Kristīne ir paklausīga, tēvs ir mīļš un lepojas ar viņu radu priekšā.

Brālis vai māsa. Pēc tēva nāves vecākais brālis kārto visus dokumentus un, „lai tikai nebūtu strīdu”, neļauj Ingai redzēt testamentu. Kad viņa jautā, visiem radiem tiek stāstīts, ka viņa „grib naudu, kamēr tēvs vēl nav atdzisis”. Noteikums: tu neuzdod jautājumus. Sods: tava reputācija ģimenē. Atlīdzība: tevi atkal uzaicina uz Ziemassvētkiem.

Vīra vai sievas vecāki. Vīratēvs ierodas bez brīdinājuma, pārbauda ledusskapi un komentē, kā vedekla audzina bērnus. Kad viņa iebilst, viņš neko nesaka viņai, bet piezvana dēlam, un nākamais strīds jau ir starp vīru un sievu. Kontrole iet caur trešo cilvēku.

Kopvecāks pēc šķiršanās. Attiecības ir beigušās, kontrole ne. Bijušais vīrs kontrolē caur alimentiem un bērnu grafiku: maksā vēlu vai tikai daļu, pēdējā brīdī maina, kad paņems bērnus, un bērniem stāsta, ka mamma „izjauca ģimeni”. Noteikums: tavs grafiks ir atkarīgs no manis. Sods: nauda un bērni kļūst par ieroci. Atlīdzība: nedēļa bez konflikta, ja tu piekāpies.

Gados vecs vecāks. Tēvs, kuram vajag palīdzību, var ar slimību un teikumu „es tik un tā drīz nomiršu” vadīt visu pieaugušā dēla dzīvi, līdz dēls atsaka pat savu atvaļinājumu.

Pieaudzis bērns pret gados vecu vecāku. Tas var iet arī otrā virzienā: pieaudzis dēls var pārņemt vecās mātes pensiju, atslēgas un telefonu, lai „mamma neapjuktu”, un pamazām nošķirt viņu no draugiem. Arī tā ir kontrole, tikai to retāk pamana.

Darbs un draudzība

Vadītāja. Vadītāja uzslavē Dāvi sapulcē un nākamajā nedēļā bez paskaidrojuma izslēdz viņu no e-pastu saraksta. Dāvis sāk strādāt vakaros, lai atgūtu viņas labvēlību. Noteikums: nekad nepiekrīti publiski. Sods: izolācija un neskaidrība. Atlīdzība: reta uzslava, ko gaida kā balvu.

Draugs vai draudzene. Kad Anna pastāsta, ka brauks ar kolēģēm uz Liepāju, draudzene Liene divas nedēļas atbild vienā vārdā. Kad Anna braucienu atceļ, Liene atkal ir sirsnīga. Draudzībā kontroli atpazīst vēl retāk, jo „jūs taču vienkārši draudzenes”.

Vadītājs. Vadītājs uzslavē Ilzi sapulcē un nākamajā nedēļā bez paskaidrojuma izslēdz viņu no e-pastu saraksta. Ilze sāk strādāt vakaros, lai atgūtu viņa labvēlību. Noteikums: nekad nepiekrīti publiski. Sods: izolācija un neskaidrība. Atlīdzība: reta uzslava, ko gaida kā balvu.

Draugs vai draudzene. Kad Māris pastāsta, ka brauks ar kolēģiem makšķerēt, draugs Kārlis divas nedēļas atbild vienā vārdā. Kad Māris braucienu atceļ, Kārlis atkal ir sirsnīgs. Draudzībā kontroli atpazīst vēl retāk, jo „jūs taču vienkārši draugi”.

Kopiena vai grupa

Kora vadītāja. Kora vadītāja Dace izvēlas, kurš dziedās solo. Kad Laura mēģinājumā pajautā, kāpēc grafiks atkal mainīts bez brīdinājuma, Dace nākamajās nedēļās viņu nepamana, un pārējie dziedātāji sāk Lauru apiet. Noteikums: vadītāju nekritizē. Sods: tevi izslēdz no grupas iekšējā loka. Atlīdzība: solo partija, kad esi paklausīga. Grupā kontroli grūti nosaukt, jo „visi taču šeit ir brīvprātīgi”.

Draudzes vai kopienas vadītājs. Kad Inga pajautā, kur paliek ziedojumi, draudzes vadītājs nākamajā sprediķī bez vārdiem runā par „tiem, kas sēj šķelšanos”. Pēc tam cilvēki, ar kuriem viņa gadiem kopā kalpoja, sāk no viņas izvairīties. Noteikums: vadītājam jautājumus neuzdod. Sods: kopiena novēršas. Atlīdzība: kad Inga atvainojas, viņu atkal lūdz vadīt bērnu nodarbības. Grupā kontroli grūti nosaukt, jo „visi taču šeit ir brīvprātīgi”.

Skaļā, klusā un „gādīgā” versija

Skaļā: kliegšana, durvju ciršana, draudi, lamas. To ir vieglāk nosaukt vārdā, bet arī šeit bieži dzird „tu patspatspati izprovocēji”.
Klusā jeb slēptā (angl. covert): nopūta, kad tu runā, „aizmirsta” dzimšanas diena, dienām ilgs klusums, smīns draugu priekšā. Nekā tāda, ko varētu parādīt citiem, bet tu to jūti ķermenī.
Gādīgā: „Es tikai uztraucos par tevi.” Otrs tevi visur aizved ar mašīnu, tāpēc tu nekur vairs nebrauc bez otra. Otrs kārto visas finanses, „lai tev nebūtu stresa”, tāpēc tev nav savas naudas. Rūpes kļūst par kontroli tad, kad tu nevari pateikt „nē, paldies” bez sekām.

Pārbaude visām versijām ir viena: vai tu drīksti pateikt „nē” bez soda? Ja nē, tad nav svarīgi, vai sods ir kliedziens, nopūta vai „rūpes”. Un nav svarīgi, vai atlīdzība ir ziedi vai vienkārši vakars bez kliegšanas.

Vai tas izklausās pazīstami?

Vai tu, pirms kaut ko pasaki vai izdari, vispirms iedomājies, kā otrs reaģēs?
Vai tev ir noteikumi, kurus neviens nekad nav pateicis skaļi, bet kurus tu zini, jo par to pārkāpšanu ir sekas?
Vai strīdi parasti beidzas ar to, ka atvainojies tu, pat ja sākumā tev šķita, ka taisnība ir tev?
Vai tu tiecies ar draugiem vai ģimeni retāk nekā pirms šīm attiecībām un nezini, kā tas notika?
Vai tu citiem stāsti mazāk, nekā patiesībā notiek, lai otrs neizskatītos slikti?
Vai labie brīži ir tik labi, ka tu tos gaidi un par tiem turies? Vai arī tu izjūti pateicību jau par to, ka viena diena pagāja mierīgi?

Viens „jā” vēl neko nepierāda. Bet ja atbilžu „jā” ir vairākas un tas turpinās jau mēnešiem, tā vairs nav sagadīšanās. Tas atkārtojas, un tas ir nopietns iemesls rīkoties.

Ko tu vari darīt

Pieraksti faktus. Datums, kas notika, ko teica, kā tu juties, kas notika pēc tam. Nevis lai kādam ko pierādītu, bet lai pēc mēneša tu patspatspati varētu redzēt, kas atkārtojas, nevis tikai pēdējo strīdu.
Izpildi pašpārbaudi. Tā neuzstāda diagnozi, bet parāda, kas tavās attiecībās atkārtojas.
Pastāsti vienam cilvēkam ārpus attiecībām. Draugam, radiniekam vai krīzes tālrunim 116 123 (bez maksas, diennakti, latviski, krieviski un angliski). Zvanīt var jebkurš, arī vīrietis, kuru kontrolē sieviete.Zvanīt var jebkurš, arī vīrietis, kuru kontrolē sieviete.Zvanīt var jebkurš.
Nesauc otru par narcisu strīdā. Etiķete sarunu uzreiz novirza uz diagnozēm, un tu zaudē pamatu, uz kura stāvi: konkrētu uzvedību.
Domā par drošību, pirms maini kaut ko lielu. Ja ir draudi, grūstīšanās vai tu baidies, ka aiziešana var būt bīstama, vispirms sastādi drošības plānu. Tiešās briesmās zvani 112. Noziegumos un vardarbībā cietušajiem ir bezmaksas tālrunis 116 006 (pēcpusdienā un vakarā).
Zini, ka psiholoģiskā vardarbība Latvijā ir juridiski atzīta. Tiesa var piešķirt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī tad, ja zilumu nav, un arī pret bijušo partneri. Tas attiecas uz visiem dzimumiem.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, apmēram 5 minūtes Sastādi drošības plānuRīks, dati paliek tikai tavā ierīcē Pagaidu aizsardzība pret vardarbībuKo tā dod un kā to pieprasīt

Mīti

Mīts: „Ja nav zilumu, tā nav vardarbība.”

Pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi var turpināties gadiem bez neviena sitiena. Stārks uzsvēra, ka tieši ikdienas kontrole, ne tikai fizisks spēks, cilvēkam atņem brīvību. Arī Latvijas tiesa var piešķirt aizsardzību pret psiholoģisku vardarbību.

Mīts: „Vardarbīgas attiecības ir tās, kur visu laiku ir slikti.”

Gandrīz nekad. Labie periodi ir daļa no mehānisma, nevis pierādījums, ka viss ir kārtībā. Un labais periods var būt vienkārši nežēlības trūkums: diena bez kliegšanas, neitrāla ziņa, parasts vakars. Tieši tas liek palikt un cerēt.

Mīts: „Viņš tā dara tikai tāpēc, ka ļoti mīl.”

Greizsirdība, zvani ik stundu un „rūpes” par to, ar ko tu tiecies, nav mīlestības mērs. Mīlestība atstāj tev brīvību pateikt „nē”. Ja katrs tavs patstāvīgs solis tiek sodīts ar aukstumu vai dusmām, tā ir kontrole, lai kā to sauktu.

Mīts: „Vīrietim no sievietes nav ko baidīties.”

Kontrole nav atkarīga no muskuļiem. Tā darbojas caur vainas apziņu, bērniem, naudu, reputāciju un bailēm no nākamā strīda. Vīrieši par to stāsta retāk, jo baidās no smiekliem, un tas padara viņus vēl vientuļākus. Ja tu atpazīsti sevi, tas ir nopietni.

Mīts: „Lai to nosauktu par vardarbību, otram jābūt diagnosticētam narcisam.”

Diagnozi nosaka speciālists, bet cilvēki ar šādu uzvedību pie viņa gandrīz nekad neaiziet, tāpēc diagnozes nav gandrīz nekad. Tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Ja vardarbīgā uzvedība atkārtojas, ar to pietiek, lai sāktu plānot drošu aiziešanu.

Iedziļinies

Nākamā nodarbība: Konflikts vai vardarbība: atšķirība, kas ir svarīga
Biežākās pazīmes, ka esi vardarbīgās attiecībās
Vai man jūk prāts? Apjukums ir simptoms
Termini: gāzlaitings, klusēšanas sods, mīlestības bombardēšana (angl. love bombing: pārāk daudz uzmanības un solījumu pašā sākumā), narcisms
Kā izskatās viss cikls: cikls no sākuma līdz beigām

Kas ir narcistiska vardarbība

Īsumā