Narcisa pazīmes: kā atpazīt narcisu attiecībās

Emocionālās vardarbības un narcistiskas uzvedības pazīmes ir, piemēram, spiediens un kontrole jau sākumā, kritika un klusēšana kā sods attiecību gaitā un draudi vai nomelnošana, kad mēģini aiziet; izšķirošais nav viena pazīme, bet tas, ka uzvedība atkārtojas un vienmēr nāk par labu otram.

Kas tas ir

Kad cilvēki meklē „narcisa pazīmes” vai „kā atpazīt narcisu”, viņi parasti grib vienu atbildi: vai tas, kas notiek ar mani, ir normāli? Šī nodarbība palīdzēs atbildēt, bet ar vienu nosacījumu: skaties, vai uzvedība atkārtojas, nevis uz vienu atsevišķu pazīmi.

Katrs cilvēks dažreiz ir egoistisks, greizsirdīgs vai nerunā pēc strīda. Viena šāda reize neko nepierāda. Emocionālo vardarbību (angl. emotional abuse) attiecībās atpazīst pēc trim lietām kopā: uzvedība atkārtojas, tā vienmēr nāk par labu vienai pusei, un tev no tās kļūst sliktāk – tu vairāk baidies, vairāk šaubies par sevi, mazāk tiecies ar cilvēkiem.

Tas nav tikai par pāriem. Tas pats uzvedības modelis var būt pie mātes vai tēva, priekšnieka, drauga, brāļa vai māsas, bijušā partnera, ar kuru kopā audzini bērnus, un pie vīra vai sievas vecākiem. Situācijas katram ir citas, mehānisms ir tas pats. Tāpēc zemāk ir atsevišķa daļa par variācijām, un katrai ir gan skaļā, gan klusā versija.

Pasakains sākums nav obligāts

Daudzi izlasa par „mīlestības bombardēšanu” un nodomā: „Pie mums tā nebija, tātad tas nav par mani.” Tā ir kļūda. Tev nav vajadzīgs mīlestības bombardēšanas posms (angl. love bombing) vai pasakains sākums. Labās dienas var būt vienkārši dienas bez nežēlības.

Vakars bez kliegšanas. Neitrāla īsziņa. Durvis, kas netiek aizcirstas. Pēc pietiekami daudzām sliktām dienām parasta, mierīga diena sāk justies kā dāvana, un tieši šis atvieglojums tevi piesaista. Nekas nav jādāvina un nekas nav jāsola: pietiek ar to, ka otrs ir briesmīgs un tad kādu laiku nav briesmīgs. Tas pats notiek ar vecākiem un priekšniekiem: bērns piesaistās vecākam, kurš šodien vienkārši nekliedz, un darbinieks ir pateicīgs priekšnieceipriekšnieceipriekšniekam par nedēļu bez pazemojumiem.

Arī vīrieši

Arī vīrieši cieš no vardarbības, bieži no sievietēm

Emocionālā vardarbība nav tikai sieviešu tēma. Vīrieši ar to saskaras bieži, arī no sievām un draudzenēm, bet par to runā daudz retāk: viņus izsmej, viņiem netic, viņiem saka „tu taču esi vīrietis, tiec pats galā”. Tāpēc šādi gadījumi retāk nonāk statistikā, nevis tāpēc, ka to nav. Ja esi vīrietis un atpazīsti sevi šajās pazīmēs, šī lapa ir tieši tev. Krīzes tālrunis 116 123 un policija palīdz arī vīriešiem.

Tas pats attiecas uz viena dzimuma pāriem: vardarbība tur ir tikpat reāla.

Par diagnozi

Narcistiskos personības traucējumus (angl. narcissistic personality disorder, NPD) nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neaiziet paši, tāpēc diagnozes viņiem gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un galvenais: etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tu to atpazīsti, zini, ka šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš uz priekšu ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši. Tam palīdz drošības plāns.

Un vēl viena pazīme, kas nav nevienā sarakstā: normālas attiecības neliek tev gulēt nomodā un prātot, vai ar tavu prātu viss ir kārtībā. Ja tā notiek, pats apjukums jau ir signāls. Lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev pamazām liek šaubīties par savu atmiņu un uztveri) un nodarbību Vai man jūk prāts?.

Pazīmes zemāk ir sakārtotas pa posmiem, jo vardarbīgas attiecības reti sākas ar vardarbību. Bieži tās sākas ar kaut ko, kas izskatās pēc laimes. Bet ne vienmēr: dažreiz sākums ir pavisam parasts, un vienīgais „labais” ir pauzes starp sliktajām dienām.

Kā tas izskatās

Artūrs ar Evu iepazinās pirms diviem gadiem. Pirmie mēneši bija labākie viņa dzīvē. Tagad viņš pirms mājās nākšanas sēž mašīnā un mēģina uzminēt, kādā noskaņojumā Eva būs. Ja viņa ir labā noskaņojumā, vakars ir brīnišķīgs. Ja nē, viss, ko viņš saka, ir nepareizi. Kad viņš reiz teica, ka varbūt jāpaņem pauze, Eva raudāja, solīja mainīties un nākamajā dienā pastāstīja viņa mātei, ka Artūrs viņu „pamet grūtā brīdī”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Ievēro: Artūram „labais vakars” nav dāvana vai pārsteigums. Tas ir vienkārši vakars, kad Eva nav dusmīga. Ar to pietiek, lai viņš paliktu un gaidītu nākamo.

Ieva ar Raimondu iepazinās pirms diviem gadiem. Pirmie mēneši bija labākie viņas dzīvē. Tagad viņa, dzirdot viņa mašīnu pagalmā, ātri pārbauda, vai virtuve ir sakopta, un mēģina uzminēt, kādā noskaņojumā Raimonds būs. Ja viņš ir labā noskaņojumā, vakars ir brīnišķīgs. Ja nē, viss, ko viņa saka, ir nepareizi. Kad viņa reiz teica, ka varbūt jāpaņem pauze, Raimonds iesita ar dūri pa galdu, tad raudāja, solīja mainīties un nākamajā dienā pastāstīja viņas māsai, ka Ieva „grib izjaukt ģimeni”. (Apkopots no vairākiem stāstiem.)

Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.

Ievēro: Ievai „labais vakars” nav dāvana vai pārsteigums. Tas ir vienkārši vakars, kad Raimonds nav dusmīgs. Ar to pietiek, lai viņa paliktu un gaidītu nākamo.

Sākumā

1. Pārāk daudz, pārāk ātri. Pēc trim nedēļām tev saka, ka tu esi „mans cilvēks”, jau runā par kopdzīvi, raksta no rīta līdz vakaram. Kāpēc tas ir svarīgi: intensitāte pati par sevi nav vardarbība. Svarīgi, kas notiek, kad tu palēnini: „Man vajag vairāk laika.” Vesels cilvēks to pieņem. Ja pēc tam seko aizvainojums vai spiediens, sākums nebija par tevi. Vairāk terminā mīlestības bombardēšana. Un ja tavā stāstā šāda sākuma nebija, tas neko nemaina: pārējās pazīmes der tāpat.

2. Visi bijušie ir „traki”. Katrā pagātnes attiecībā vainīgs ir otrs. Kāpēc tas ir svarīgi: dažiem cilvēkiem tiešām ir bijuši vardarbīgi partneri. Signāls nav tas, ka bijušais bija slikts, bet tas, ka pats stāstītājs nekur un nekad nav kļūdījies. Tas ir priekšskatījums tam, kā reiz stāstīs par tevi.

3. Mazais „nē” tiek pārbaudīts. Tu lūdz nezvanīt darba laikā, bet zvani turpinās, „jo es tik ļoti ilgojos”. Kāpēc tas ir svarīgi: sīka robeža, kas tiek ignorēta ar mīļu pamatojumu, ir tests. Katra reize, kad tu piekāpies, parāda, cik tālu var iet.

4. Greizsirdība kā mīlestības pierādījums. Tu esi ar draugiem, un nāk ziņas: „Ar ko tu esi? Atsūti bildi.” Kāpēc tas ir svarīgi: greizsirdība ir cilvēciska sajūta. Bet ja tā kļūst par prasību atskaitīties, tā ir kontrole, kas tikai izskatās pēc rūpēm.

Attiecību gaitā

5. Kritika, kas izlikta par joku. Viesībās: „Viņš pat plauktu nevar pieskrūvētViņš pat plauktu nevar pieskrūvētViņa pat zupu nevar normāli uzvārīt”, un visi smejas. Kad tu vēlāk saki, ka tev bija nepatīkami: „Tev nav humora izjūtas.” Kāpēc tas ir svarīgi: viens neveiksmīgs joks gadās. Signāls ir tad, ja joki vienmēr ir uz tavu rēķinu un tavas jūtas par tiem vienmēr ir „pārspīlētas”.

6. Tu sāc šaubīties par savu atmiņu. Tu skaidri atceries solījumu, bet dzirdi: „Es to nekad neteicu, tu atkal visu sajauc.” Un tā jau desmito reizi. Kāpēc tas ir svarīgi: cilvēki tiešām atceras dažādi. Gāzlaitings sākas tad, kad saruna pārslēdzas no notikuma uz tavu prātu un kad tu sāc pierakstīt sarunas, lai pārbaudītu sevi. Vairāk terminā gāzlaitings.

7. Klusēšana kā sods. Pēc strīda otrs dienām nerunā, un tas beidzas tikai tad, kad tu atvainojies. Kāpēc tas ir svarīgi: „Man vajag stundu atdzist” ir normāli. Klusēšana, kuras mērķis ir panākt tavu piekāpšanos, ir klusēšanas sods (angl. silent treatment).

8. Tavi cilvēki pamazām pazūd. Katra tikšanās ar māsu beidzas ar strīdu mājās, tāpēc tu tiecies retāk. Kāpēc tas ir svarīgi: izolācija reti notiek ar aizliegumu. Tā notiek, jo tikties ar citiem kļūst pārāk dārgi.

9. Kontrole pār naudu, telefonu, laiku. Tev jāatskaitās par katru pirkumu, parole ir „jādod, ja nav ko slēpt”. Kāpēc tas ir svarīgi: kopīgs budžets un uzticēšanās ir normāli, ja noteikumi ir vienādi abiem. Ja tie attiecas tikai uz tevi, tā ir kontrole. Kad tiek kontrolēti tavi ienākumi, tā jau ir ekonomiskā vardarbība (angl. economic abuse). Kad šāda kontrole pamazām aptver visu tavu dzīvi – ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē, ko valkā –, angļu valodā to sauc coercive control. Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) to aprakstīja kā vardarbību, kurā sitieni nemaz nav vajadzīgi.

10. Karsts un auksts. Nedēļu viss ir mierīgi, tad bez iemesla aukstums vai dusmas. Kāpēc tas ir svarīgi: šī neparedzamība piesaista stiprāk nekā pastāvīgs labums. Pētnieki to sauc par neparedzamu pastiprinājumu (angl. intermittent reinforcement): tu nekad nezini, kad būs labi, tāpēc gaidi to arvien vairāk. „Karstā” nedēļa nav obligāti ziedi vai romantika. Tā var būt vienkārši nedēļa, kad neviens nekliedz. Tieši tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond) – stipra piesaiste cilvēkam, kurš tev nodara pāri.

11. Tu staigā pa olu čaumalām. Tu izvēlies vārdus, pārbaudi otra noskaņojumu pēc balss tembra un slēp labas ziņas, lai neizraisītu greizsirdību. Angļu valodā to sauc walking on eggshells. Kāpēc tas ir svarīgi: šī pazīme ir par tevi, nevis par otru, un tā ir viena no drošākajām. Veselās attiecībās tev nav jāuzmin, vai šodien drīkst būt tu patstu patstu pati.

Kad mēģini aiziet

12. Pēkšņi upuris ir otrs. Tu nosauc problēmu, bet saruna beidzas ar to, ka tu mierini otru. Kāpēc tas ir svarīgi: noliegt, uzbrukt un apmainīt upura un vainīgā lomas sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender). Ja tas notiek katru reizi, kad tu runā par sāpēm, par tām runāt kļūst neiespējami.

13. Atgriešanas mēģinājumi. Pēc šķiršanās: ziņas, ziedi, „es esmu mainījusiesmainījusiesmainījies”, „tikai parunāsim”. Kāpēc tas ir svarīgi: cilvēki var nožēlot. Bet ja solījumi atkārtojas pēc katras aiziešanas un nekas nemainās, tas ir hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja zīmola – mēģinājums tevi „iesūkt” atpakaļ), nevis pārmaiņas. Hūverings nav obligāti skaļš: tā var būt viena neitrāla ziņa „kā tev iet?” vai viena normāla tikšanās, pēc kuras tu atkal sāc cerēt.

14. Nomelnošana. Kopīgi draugi pēkšņi zina, ka tu esi „nestabils”„nestabils”„nestabila” vai „atņem bērnus”. Kāds no viņiem tev raksta: „Viņa tā ciešViņa tā ciešViņš tā cieš, parunā ar viņu.” Kāpēc tas ir svarīgi: stāstīt draugiem par šķiršanos ir normāli. Kampaņa, kas tevi padara par problēmu (angl. smear campaign) un sūta starpniekus, ir lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys – cilvēki, kurus otrs izmanto, lai spiestu uz tevi).

15. Draudi. „Ja aiziesi, es sev kaut ko nodarīšu.” „Bērnus tu vairs neredzēsi.” Draudi var būt arī klusi: „Es nezinu, kas ar mani notiks bez tevis”, pateikts tieši tad, kad soma jau ir sakravāta. Kāpēc tas ir svarīgi: tā ir bīstamākā pazīme. Aiziešanas posms ir laiks, kad risks pieaug. Nepaziņo par aiziešanu, kamēr tev nav drošības plāna, un tiešās briesmās zvani 112.

Parasts egoisms vai vardarbīgs uzvedības modelis

Situācija	Parasts egoisms vai slikta diena	Vardarbīgs uzvedības modelis
Pēc strīda	Atvainojas un kaut ko maina	Atvainojas ar „bet” vai gaida, ka atvainosies tu
Tev ir grūti	Var būt neveikls, bet cenšas	Aizkaitināts, pārvērš uzmanību uz sevi
Tu kritizē	Aizvainojas, bet ieklausās	Dusmas, klusēšana vai atriebība
Tavas robežas	Ievēro, kad tās ir skaidri pateiktas	Pārbauda, izsmej, ignorē
Laika gaitā	Atsevišķi gadījumi	Tas pats scenārijs atkārtojas

Viena pazīme nav spriedums, bet atkārtota uzvedība ir

Ja atpazini vienu vai divas pazīmes, kas notika reizi, tas vēl nav vardarbības pierādījums. Ja atpazini vairākas, kas atkārtojas mēnešiem un vienmēr nāk par labu otram, tā vairs nav sagadīšanās. Pārbaudi arī otru virzienu: pazīmes var izmantot kā ieroci, un cilvēks, kas kontrolē, var tās pats piesaukt pret tevi. Kritērijs paliek tas pats: kurš no kura baidās un kura dzīve kļūst šaurāka.

Variācijas: tās pašas pazīmes citās attiecībās

Situācijas katram ir citas, mehānisms ir tas pats: kritika, kontrole, klusēšana, lomu apmaiņa un atvieglojums pēc sliktā. Katrai attiecībai zemāk ir skaļā versija (kliedz, draud, taisa scēnas) un klusā jeb slēptā versija (angl. covert). Klusā versija ir grūtāk pamanāma: nav kliegšanas, ir nopūtas, aizvainots klusums, „rūpes” un mūžīgā upura loma. No malas tas izskatās pēc jūtīga vai gādīga cilvēka. Efekts uz tevi ir tas pats: tu baidies, šaubies par sevi, un tava dzīve kļūst šaurāka. Visi piemēri ir apkopoti no vairākiem stāstiem.

Partneris vai partnere

Sieviete pret vīrieti.

Skaļi: strīdā Līga met ar traukiem un kliedz, ka Jānis ir „neveiksminieks”. Kad Jānis saka, ka tā vairs nevar, viņa draud piezvanīt policijai un pateikt, ka viņš viņu ir sitis. Jānis klusē, jo ir pārliecināts, ka viņam neviens neticēs.
Klusi: Ilze nekad nekliedz. Viņa tikai nopūšas, kad Mārtiņš stāsta par darbu, un starp citu piemin, cik pelna draudzenes vīrs. Tuvība ir atlīdzība par dienām, kad Mārtiņš ir bijis „labs”. Pēc dažiem gadiem Mārtiņš vairs nesaprot, kāpēc jūtas nekam nederīgs, jo „viņa taču nekad neko sliktu nav teikusi”.

Vīrietis pret sievieti.

Skaļi: Andris sit ar dūri pa sienu, pārbauda Ingas telefonu un nosaka, cik viņa drīkst tērēt.
Klusi: Edgars runā mierīgi un „rūpējas”. Viņš izvēlas Laurai drēbes, jo „tev tas nepiestāv”, un iesaka neiet uz draudzenes dzimšanas dienu, jo „tu pēc tam vienmēr esi tik nogurusi”. No malas neviens neredz kontroli, redz tikai gādīgu vīru.

Viena dzimuma pāri.

Skaļi: Kristaps kliedz uz Robertu un draud visiem darbā pastāstīt par viņu attiecībām, ja Roberts aizies. Draudi atklāt cilvēka orientāciju pret viņa gribu (angl. outing) ir bieža kontroles forma viena dzimuma pāros.
Klusi: Dace un Anna dzīvo mazā draugu lokā, kur visi pazīst abas. Dace klusiņām visiem stāsta, ka Anna ir „emocionāli nestabila”, un Annai pamazām vairs nav, kam uzticēties. Apkārtējie bieži domā, ka starp divām sievietēm vardarbības nemaz nevar būt, un tieši tāpēc Annai tic vēl mazāk.

Bijušais partneris un otrs bērna vecāks

Skaļi: pēc šķiršanās Santa katru bērna nodošanu pārvērš par scēnu pie durvīm, bērna priekšā kliedz, ka tu esi „slikts tēvs”, un raksta desmitiem ziņu naktī.
Klusi: Kristīne nekad neko nesaka tieši. Viņa „aizmirst” saskaņot brīvdienas, atceļ tikšanās pēdējā brīdī un bērnam maigi jautā: „Vai pie tēta tev atkal bija garlaicīgi?” Pēc gada tētis izskatās pēc tā, kurš neko nesaprot un nekur neierodas laikā. Bieži bērns kļūst par ziņnesi, bet kopīgi paziņas par starpniekiem.

Skaļi: pēc šķiršanās Ivars katru bērna nodošanu pārvērš par scēnu pie durvīm, bērna priekšā, un raksta desmitiem ziņu naktī.
Klusi: Gatis nekad neko nesaka tieši. Viņš „aizmirst” laikā samaksāt uzturlīdzekļus, atceļ tikšanās pēdējā brīdī un bērnam maigi jautā: „Vai mamma tev atkal neļāva man piezvanīt?” Pēc gada mamma izskatās pēc tās, kura visu sarežģī, un viņš pēc mierīgā, pacietīgā tēta. Bieži bērns kļūst par ziņnesi, bet kopīgi paziņas par starpniekiem.

Šeit „labā diena” bieži ir vienkārši bērna nodošana bez scēnas. Pēc desmit sliktām reizēm viena mierīga liek tev domāt, ka varbūt viss nokārtosies.

Skaļi: pēc šķiršanās Elīza mēnešiem raksta desmitiem ziņu naktī, ierodas pie tavas darbavietas „tikai parunāt” un kopīgajiem draugiem stāsta, ka tu viņu „izmeti uz ielas”. Kad tu nobloķē viņas numuru, viņa raksta no draudzenes telefona.
Klusi: Sandra neko nepieprasa tieši. Viņa „aizmirst” atdot tavas mantas un atslēgas, novilcina kopīgā kredīta pārrakstīšanu un katru reizi, kad tu pajautā, atbild: „Es vēl neesmu gatava par to runāt, man ir tik grūti.” Pēc gada jūs joprojām esat sasaistīti, un tu jūties kā cietsirdīgais, kurš steidzina.

Skaļi: pēc šķiršanās Raivis sūta desmitiem ziņu naktī, sagaida tevi pie mājas „tikai parunāt” un draud publicēt jūsu privātās bildes, ja tu „nenāksi pie prāta”.
Klusi: Mārtiņš runā mierīgi un pieklājīgi. Viņš „nevar atrast laiku” pārdot kopīgo dzīvokli, bet turpina tajā dzīvot, kavē savu kredīta daļu un draugiem žēlojas, ka tu „tikai skaiti naudu”. Tu maksā arī viņa daļu, lai necieš tava kredītvēsture, un viņš izskatās pēc mierīgā, pacietīgā bijušā.

Šeit „labā diena” bieži ir vienkārši nedēļa bez ziņām vai viena mierīga saruna par mantām. Pēc desmit sliktām reizēm viena mierīga liek tev domāt, ka varbūt viss nokārtosies.

Vecāks pret bērnu un pieaugušu bērnu

Bērnībā, skaļi: mamma kliedz, sit durvis, un bērns mācās pēc soļiem kāpņutelpā saprast, kāds būs vakars.
Bērnībā, klusi: mamma nekad nekliedz, bet mīlestība ir tikai par labām atzīmēm. Ja kaut kas neizdodas, viņa dienām runā tikai ar māsu. Vienam bērnam ģimenē ir „zelta bērna” loma (angl. golden child), otram grēkāža loma (angl. scapegoat), un uz viņu krīt visa vaina.
Pieaugušam bērnam, skaļi: māte ierodas bez brīdinājuma, tavu bērnu priekšā kritizē, kā tu viņus audzini, un sarīko scēnu tavās kāzās.
Pieaugušam bērnam, klusi: māte katru reizi, kad tu plāno atvaļinājumu, pēkšņi jūtas slikti. „Brauc vien, par mani neuztraucies.” Tu paliec mājās, un vainas sajūta ir tieši tāda pati kā astoņu gadu vecumā.

Bērnībā, skaļi: tētis kliedz, sit ar dūri pa galdu, un bērns mācās pēc atslēgas skaņas durvīs saprast, kāds būs vakars.
Bērnībā, klusi: tētis nekad nekliedz, bet mīlestība ir tikai par labām atzīmēm. Ja kaut kas neizdodas, viņš dienām runā tikai ar brāli. Vienam bērnam ģimenē ir „zelta bērna” loma (angl. golden child), otram grēkāža loma (angl. scapegoat), un uz viņu krīt visa vaina.
Pieaugušam bērnam, skaļi: tēvs ierodas bez brīdinājuma, tavu bērnu priekšā kritizē, kā tu viņus audzini, un sarīko scēnu tavās kāzās.
Pieaugušam bērnam, klusi: tēvs katru reizi, kad tu plāno atvaļinājumu, pēkšņi jūtas slikti. „Brauc vien, par mani neuztraucies.” Tu paliec mājās, un vainas sajūta ir tieši tāda pati kā astoņu gadu vecumā.

Pieaugušam bērnam „labā diena” bieži ir vienkārši telefona zvans, kurā mamma vai tētismammatētis tevi nekritizē. Nekas vairāk nav vajadzīgs, lai tu atkal pieņemtu, ka šoreiz būs citādi.

Situācija · Svētki citurTu pasaki mammai, ka šogad Ziemassvētkus pavadīsi pie sava partnera ģimenes. Pagājušo gadu tu biji pie viņas.

Normāli„Man tevis pietrūks. Varbūt atbrauksi uz Jaungadu?”

Mamma ir bēdīga un to pasaka, bet tavs lēmums paliek tavs. Nākamajā zvanā viss ir kā parasti, un tev nav jāpierāda, ka tu viņu mīli.

Vardarbība„Nu labi. Es jau tāpat drīz nomiršu, tad jums visiem būs vieglāk.”

Mammas bēdas kļūst par tavu vainu. Pēc tam viņa nedēļu neatbild uz zvaniem un radiem stāsta, ka visi viņu ir pametuši. Lai tas beigtos, tu atsaki savus plānus. Ja tā notiek katru gadu un vienmēr beidzas ar to, ka piekāpies tu, tas ir uzvedības modelis, nevis bēdas.

Situācija · Svētki citurTu pasaki tētim, ka šogad Ziemassvētkus pavadīsi pie sava partnera ģimenes. Pagājušo gadu tu biji pie viņa.

Normāli„Žēl, bet saprotu. Atbrauksi uz Jaungadu?”

Tētis ir vīlies un to pasaka, bet tavs lēmums paliek tavs. Nākamajā zvanā viss ir kā parasti, un tev nav jāpierāda, ka tu viņu mīli.

Vardarbība„Skaidrs. Tev tagad ir cita ģimene. Jaungadā arī vari nezvanīt.”

Tēta aizvainojums kļūst par tavu vainu. Pēc tam viņš nedēļu neceļ telefonu, liek mammai tev pateikt, cik viņš ir sāpināts, un radiem stāsta, ka bērni viņu neciena. Lai tas beigtos, tu atsaki savus plānus. Ja tā notiek katru gadu un vienmēr beidzas ar to, ka piekāpies tu, tas ir uzvedības modelis, nevis vilšanās.

Brālis vai māsa

Skaļi: vecākā māsa pie ģimenes galda izsmej tavu darbu un sāk kliegt, tiklīdz tu atbildi. Vecāki saka: „Nu tu jau zini, kāda viņa ir, neprovocē.”
Klusi: māsa vecākiem stāsta „noraizējušās” versijas par tavu dzīvi: tu „pārāk daudz dzer”, „nemāki ar naudu”. Pēc gada visa ģimene uz tevi skatās ar viņas acīm. Visskaidrāk tas parādās, kad jādala mantojums vai jārūpējas par veciem vecākiem.

Skaļi: vecākais brālis pie ģimenes galda izsmej tavu darbu un sāk kliegt, tiklīdz tu atbildi. Vecāki saka: „Nu tu jau zini, kāds viņš ir, neprovocē.”
Klusi: brālis vecākiem stāsta „noraizējušās” versijas par tavu dzīvi: tu „pārāk daudz dzer”, „nemāki ar naudu”. Pēc gada visa ģimene uz tevi skatās ar viņa acīm. Visskaidrāk tas parādās, kad jādala mantojums vai jārūpējas par veciem vecākiem.

Priekšnieks vai kolēģe

Skaļi: priekšniece kliedz sapulcē, kolēģu priekšā sauc tevi par nekompetentu un draud ar atlaišanu.
Klusi: priekšniece tevi neiekļauj e-pastu sarakstē un pēc tam jautā, kāpēc tu nezināji. Tavu darbu viņa prezentē kā savu. Mutiski viņa piekrīt, rakstiski neko neapstiprina, un pēc tam „tā nebija runāts”. Labā diena ir tā, kad viņa tev vienkārši uzsmaida, un tev visu vakaru ir vieglāk elpot.

Skaļi: priekšnieks kliedz sapulcē, sit ar plaukstu pa galdu, kolēģu priekšā sauc tevi par nekompetentu un draud ar atlaišanu.
Klusi: priekšnieks tevi neiekļauj e-pastu sarakstē un pēc tam jautā, kāpēc tu nezināji. Tavu darbu viņš prezentē kā savu. Mutiski viņš piekrīt, rakstiski neko neapstiprina, un pēc tam „tā nebija runāts”. Labā diena ir tā, kad viņš tev vienkārši pamāj ar galvu, un tev visu vakaru ir vieglāk elpot.

Situācija · Kļūda projektāProjektā ir kļūda. Tu brīdināji par šo risku jau pirms mēneša, bet vadītāja toreiz teica turpināt.

Normāli„Mēs to palaidām garām kopā. Ko darām tagad?”

Vadītāja uzņemas savu daļu, un saruna iet par risinājumu. Tavs brīdinājums nav aizmirsts, un atšķirīgs viedoklis nav bīstams.

Vardarbība„Kāpēc tu man neko neteici? Es tev uzticējos, un tu mani pievīli visas komandas priekšā.”

Tavs brīdinājums tiek noliegts, vaina pāriet uz tevi, un par upuri kļūst vadītāja. Tas ir DARVO. Ja tā notiek atkal un atkal, tu sāc glabāt katru e-pastu, lai pierādītu, ka ar tavu atmiņu viss ir kārtībā, un tas pats par sevi ir signāls.

Situācija · Kļūda projektāProjektā ir kļūda. Tu brīdināji par šo risku jau pirms mēneša, bet vadītājs toreiz teica turpināt.

Normāli„Mēs to palaidām garām kopā. Ko darām tagad?”

Vadītājs uzņemas savu daļu, un saruna iet par risinājumu. Tavs brīdinājums nav aizmirsts, un atšķirīgs viedoklis nav bīstams.

Vardarbība„Kāpēc tu man neko neteici? Es tev uzticējos, un tu mani pievīli visas komandas priekšā.”

Tavs brīdinājums tiek noliegts, vaina pāriet uz tevi, un par upuri kļūst vadītājs. Tas ir DARVO. Ja tā notiek atkal un atkal, tu sāc glabāt katru e-pastu, lai pierādītu, ka ar tavu atmiņu viss ir kārtībā, un tas pats par sevi ir signāls.

Draugs vai draudzene

Skaļi: draudzene kompānijā tevi pazemo un apvainojas, ja tu kaut kur aizej bez viņas. Pēc tam viņa raksta: „Es taču tikai jokoju, kāpēc tu visu ņem tik nopietni?”
Klusi: draudzene vienmēr ir krīzē, un tev jāatbild uz viņas zvaniem jebkurā diennakts laikā. Kad grūti ir tev, viņa pazūd vai pārvērš sarunu uz sevi. Tavus panākumus viņa sagaida ar klusu „nu, tev vienkārši paveicās”. Pēc katras tikšanās tev ir mazāk spēka, un tu nesaproti, kāpēc.

Skaļi: draugs kompānijā tevi pazemo un dusmojas, ja tu kaut kur aizej bez viņa. Pēc tam viņš raksta: „Es taču tikai jokoju, kāpēc tu visu ņem tik nopietni?”
Klusi: draugs vienmēr ir krīzē, un tev jāatbild uz viņa zvaniem jebkurā diennakts laikā. Kad grūti ir tev, viņš pazūd vai pārvērš sarunu uz sevi. Tavus panākumus viņš sagaida ar klusu „nu, tev vienkārši paveicās”. Pēc katras tikšanās tev ir mazāk spēka, un tu nesaproti, kāpēc.

Kopiena vai grupa

Skaļi: jogas studijas vadītāja nodarbības laikā visu priekšā izsmej tavu „negatīvo enerģiju”, kad tu uzdod jautājumu, un pēc tam grupas čatā raksta, ka „daži velk visus lejā”. Visi saprot, par ko runa.
Klusi: kopienas vadītāja tevi uzslavē, kamēr tu palīdzi bez maksas katru nedēļas nogali. Kad tu pasaki, ka vairs nevari, tevi pamazām vairs neaicina, un citi dalībnieki pēkšņi zina, ka tev „vairs nav pa ceļam ar mums”. Labā diena ir tā, kad viņa tevi atkal pamana.

Skaļi: draudzes vadītājs pēc tam, kad tu apšaubīji viņa lēmumu, sprediķī bez vārdiem, bet visiem saprotami runā par „nepaklausīgajiem”, un pēc dievkalpojuma cilvēki no tevis novēršas.
Klusi: sporta kluba vai tiešsaistes kopienas vadītājs nekad nekliedz, bet katram jaunam dalībniekam piekodina, ka tev „grūti uzticēties”, un svarīgos lēmumus pieņem sarakstē, kurā tevis nav. Labā diena ir tā, kad viņš tev atkal uzraksta pirmais.

Vīra vai sievas vecāki

Skaļi: vīramāte ienāk jūsu dzīvoklī ar savu atslēgu, kritizē tavu ēdienu un bērnu audzināšanu tieši tavā priekšā, un vīrs saka: „Neņem galvā, tāda viņa ir.”
Klusi: sievasmāte ar tevi vienmēr ir laipna, bet sievai katru nedēļu zvana ar „noraizējušiem” jautājumiem: vai tu tiešām pietiekami pelni, vai tu viņu nekontrolē. Pēc katra zvana sieva ir auksta pret tevi, un, kad tu jautā, kas noticis, dzirdi: „Mamma tikai uztraucas, tu esi pārāk jūtīgs.” Pēc laika tu vairs nezini, vai problēma nav tevī pašā.

Skaļi: vīratēvs pie svētku galda skaļi komentē tavu ēdienu un svaru, sauc tevi par „mūsu princesi” ar smīnu un kliedz, ja tu iebilsti, un vīrs saka: „Neņem galvā, tāds viņš ir.”
Klusi: sievastēvs ar Tomasu runā pieklājīgi, bet visus svarīgos jautājumus – naudu, māju, mazbērnus – apspriež tikai ar savu meitu. Kad Tomass iebilst, sieva saka: „Tētis tikai grib labu, tu esi pārāk jūtīgs.” Pēc laika pret viņu ir visa ģimene, un viņš vairs nezina, vai problēma nav viņā pašā.

Vēl dažas versijas īsumā

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Meita pārņem tēva pensijas karti „lai palīdzētu”, izlemj, ar ko viņš drīkst tikties, un draud aizvest viņu uz pansionātu, ja viņš kādam sūdzēsies.

Tiešsaistē. Partnere prasa visu laiku rādīt atrašanās vietu telefonā un pārbauda, kam tu liec „patīk”. Bijusī pēc katras bloķēšanas raksta no jauna konta.
Versija, kas izskatās pēc rūpēm. Tu aizkavējies darbā par desmit minūtēm. Partnere zvana piecas reizes, „jo es uztraucos”, un mājās raud, ka tu viņai neatbildēji. Rūpes kļūst par kontroli, ja tās vienmēr nozīmē, ka tev ir mazāk brīvības, un no tām nedrīkst atteikties.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls pārņem mātes pensijas karti „lai palīdzētu”, izlemj, ar ko viņa drīkst tikties, un draud aizvest viņu uz pansionātu, ja viņa kādam sūdzēsies.

Tiešsaistē. Partneris prasa visu laiku rādīt atrašanās vietu telefonā un pārbauda, kam tu liec „patīk”. Bijušais pēc katras bloķēšanas raksta no jauna konta.
Versija, kas izskatās pēc rūpēm. Tu aizkavējies darbā par desmit minūtēm. Partneris zvana piecas reizes, „jo es uztraucos”, un mājās dusmojas, ka tu neatbildēji. Rūpes kļūst par kontroli, ja tās vienmēr nozīmē, ka tev ir mazāk brīvības, un no tām nedrīkst atteikties.

Sākumā un vēlāk. Sākumā tas izskatās pēc lielas uzmanības un „mēs pret visu pasauli”. Pēc gadiem tā pati uzmanība ir kontrole un kritika, un tu vairs neatceries, kā dzīvoji pirms šīm attiecībām.

Vai tas izklausās pazīstami?

Vai sākums bija tik intensīvs, ka tagad tu to gaidi atpakaļ? Vai arī sākums bija parasts, un tagad tu vienkārši gaidi dienu, kad neviens nekliegs?
Vai tu pirms mājās nākšanas, pirms zvana mammaimammaitētim vai pirms sapulces ar priekšnieku mēģini uzminēt, kādā noskaņojumā otrs būs?
Vai tu citiem par savām attiecībām stāsti mazāk, nekā notiek?
Vai tu pēc sarunām ar šo cilvēku biežāk šaubies par savu atmiņu nekā agrāk?
Vai doma par aiziešanu vai attālināšanos tevī izraisa bailes nevis par to, kā tu tiksi galā, bet par to, ko darīs otrs?

Ja esi vīrietis: vai tu kādreiz esi klusējis, jo biji pārliecināts, ka tev neviens neticēs?

Ko tu vari darīt

Izpildi pašpārbaudi. Tā parāda, kas tavās attiecībās atkārtojas, nevis uzliek etiķeti.
Pieraksti datumus un faktus. Atkārtota uzvedība kļūst redzama laikā, ne vienā vakarā. Glabā pierakstus vietā, kur otrs tos neatradīs.
Nesaki „tu esi narciss”. Tas tikai iedod otram jaunu tēmu strīdam. Tev nav otrs jāpārliecina.
Pastāsti vienam cilvēkam. Krīzes tālrunis 116 123 strādā diennakti, bez maksas, arī krieviski, un palīdz tāpat vīriešiem kā sievietēm. Noziegumos un vardarbībā cietušajiem ir 116 006 (pēcpusdienā un vakarā).
Izvēlies speciālistu, kas saprot vardarbību. Ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Ja speciālists iesaka „izrunāties” ar otru, „dot vēl vienu iespēju” vai iet uz pāru terapiju, tas var būt slazds: ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā kā ar parastu cilvēku, to izmanto pret tevi. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām? Ja pēc tikšanās jūties vēl vainīgāk vai apjukušāk, meklē citu speciālistu, tā nav tava problēma. Pa to laiku daudz palīdz ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas materiāli: YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024), visi angļu valodā. Vairāk nodarbībā Konflikts vai vardarbība.
Plāno drošību. Ja atpazini pazīmes no aiziešanas posma, īpaši draudus, sāc ar drošības plānu. Tas palīdz arī tad, ja vardarbība nāk no vecāka vai radinieka: attālums, pieraksti, viens cilvēks, kuram uzticies. Latvijā tiesa var piešķirt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret psiholoģisku un arī pret bijušo partneri.

Pārbaudi savas attiecībasPašpārbaude, apmēram 5 minūtes Sastādi drošības plānuDati paliek tikai tavā ierīcē Pagaidu aizsardzība pret vardarbībuPalīdzība Latvijā

Mīti

Mīts: „Narcisu var atpazīt uzreiz.”

Gandrīz nekad. Sākumā šāda uzvedība izskatās pēc lielas mīlestības vai pēc pavisam parasta, patīkama cilvēka. Tāpēc svarīgāk ir pamanīt, kā otrs reaģē uz tavu „nē”, nekā cik skaisti otrs runā.

Mīts: „Ja otrs dažreiz ir ļoti labs, tā nevar būt vardarbība.”

Labie periodi ir daļa no tā, kas atkārtojas. Tieši tie liek palikt. Vardarbīgas attiecības gandrīz nekad nav sliktas visu laiku.

Mīts: „Ja nebija mīlestības bombardēšanas, tā nav narcistiska vardarbība.”

Mīlestības bombardēšana ir viena versija, nevis prasība. Daudziem sākums bija pavisam parasts. Piesaisti var radīt arī tas, ka otrs ir briesmīgs un tad kādu laiku nav briesmīgs: mierīga diena pēc sliktām jūtas kā atlīdzība.

Mīts: „Ja viņš mani nesit, tā nav vardarbība.”

Nē. Kontrole, pazemošana, draudi un klusēšana kā sods var ilgt gadiem bez neviena sitiena, un tās sagrauj tikpat pamatīgi. Sociologs Evans Stārks aprakstīja kontroli pār visu otra dzīvi kā vardarbību, kurā sitieni nemaz nav vajadzīgi. Latvijā tiesa var piešķirt pagaidu aizsardzību arī pret psiholoģisku vardarbību.

Mīts: „Vardarbīgi ir tikai vīrieši, un vīrietis nevar būt upuris.”

Nē. Vīrieši cieš no emocionālas vardarbības bieži, arī no sievietēm, un par to runā retāk, jo viņus izsmej vai viņiem netic. Sievietes var būt vardarbīgas, un vardarbība notiek arī viena dzimuma pāros.

Iedziļinies

Nākamā nodarbība: Vai man jūk prāts? Apjukums ir simptoms
Kas ir narcistiska vardarbība · Konflikts vai vardarbība
Kā šīs pazīmes saslēdzas vienā ciklā: cikls no sākuma līdz beigām
Kāpēc ir tik grūti aiziet, pat ja nekā laba nebija: traumatiskā saikne
Termini: narcisms, tukši nākotnes solījumi (angl. future faking), triangulācija (angl. triangulation), izpatikšanas reakcija (angl. fawn response)

Biežākās pazīmes: kā atpazīt narcisu un emocionālo vardarbību attiecībās

Īsumā