DARVO: kad vainīgais pēkšņi kļūst par upuri

AngliskiDARVO (Deny, Attack, Reverse Victim and Offender)Meklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: darvo, DARVO, noliegt uzbrukt apmainīt lomas, upura un vainīgā lomu maiņa, deny attack reverse victim and offender, дарво, DARVO манипуляция

DARVO ir saīsinājums no angļu vārdiem Deny, Attack, Reverse Victim and Offender — noliegt, uzbrukt, apmainīt upura un vainīgā lomas. Tu ierunājies par kaut ko, kas tev nodarīja pāri, un vienas sarunas laikā notiek trīs lietas: rīcība tiek noliegta, tev uzbrūk par to, ka ierunājies, un beigās cietušais izrādās otrs. Tu gribēji dzirdēt atvainošanos, bet aizej, atvainojoties pats. Terminu 1997. gadā ieviesa psiholoģe Dženifera Freida (Jennifer Freyd), pētot, kā cilvēki reaģē, kad viņus konfrontē ar nodarīto. Latviešu valodā šim jēdzienam nav sava nosaukuma, tāpēc lieto angļu saīsinājumu. Ja meklēsi „DARVO” angliski, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu: Freidas pētījumus, Dr. Ramani Durvasulas video un daudzu cilvēku pieredzes stāstus.

Kā tas izklausās

Tu saki partnerim, ka viņš bez atļaujas izlasīja tavu saraksti.

„Es neko nelasīju. Un vispār — kāpēc tev ir kaut kas jāslēpj? Tu mani ar savu neuzticību iznīcini.”

Tu mammai pasaki, ka viņas piezīmes par tavu svaru tev sāp jau gadiem.

„Es nekad neko tādu neesmu teikusi! Kā tu vari tā runāt ar māti pēc visa, ko esmu tev devusi? Tu mani novedīsi līdz infarktam.”

Tu priekšniekam mierīgi norādi, ka viņš klientam prezentēja tavu darbu kā savu.

„Tu mani apsūdzi? Pēc visa, ko esmu darījis tavā labā? Tas ir mobings pret mani, un es to tā neatstāšu.”

Tu draudzenei saki, ka viņa citiem izstāstīja tavu noslēpumu.

„Es neko neizstāstīju. Tu vienmēr meklē vainīgos. Man ir tik grūts periods, un tu vēl šitā.”

Tu partnerei atgādini, ka vakar viņa tevi grūda.

„Es tevi nepieskāros. Tu kliedzi uz mani, un es baidījos. Tu esi tas, no kura šajā mājā jābaidās.”

Tu brālim saki, ka viņš nav atdevis naudu, ko aizņēmās pirms gada.

„Kādu naudu? Tu vienmēr skaiti katru centu. Tieši tāpēc ar tevi neviens negrib būt kopā.”

Viena frāze neko nepierāda

Arī godīgs cilvēks var sākumā aizsargāties vai pateikt kaut ko asu. DARVO nav viena skarba atbilde. Par DARVO var runāt tad, kad tas notiek atkal un atkal: tavs konkrētais jautājums nekad netiek izskatīts, jo katru reizi pārvēršas sarunā par tavu vainu un otra ciešanām.

Kāpēc tā dara

Lai nav jāatbild. Ja nodarījums „nenotika” un pārmetums pats ir „uzbrukums”, nav ko labot.
Lai tu pārstātu ierunāties. Ja katrs mēģinājums runāt beidzas ar tavu atvainošanos, pēc laika tu vairs nemēģini.
Lai citi nostātos otra pusē. Harsijas un Freidas (2020) eksperimentos cilvēki, kas lasīja DARVO stila atbildes, vainīgo uzskatīja par ticamāku un cietušo — par mazāk ticamu. Tāpēc ir noderīgi zināt šo vārdu: taktiku, ko proti nosaukt, ir vieglāk ieraudzīt.
Lai saglabātu tēlu sev. Daļai cilvēku doma „es nodarīju pāri” ir tik neizturama, ka viņi paši sāk ticēt, ka cietušie ir viņi.

Ko tas nodara tev

Pētījumā, kurā Harsija, Zurbrigena un Freida (2017) aptaujāja cilvēkus par situācijām, kad viņi konfrontēja kādu, kurš viņiem nodarījis pāri, tie, kas saskārās ar vairāk DARVO, biežāk vainoja paši sevi. Tas saskan ar to, ko apraksta daudzi: tu aizej no sarunas ar sajūtu, ka pats esi slikts, dusmīgs, nepateicīgs. Pēc laika tu sāc pārdomāt katru teikumu pirms runāšanas, lai „neaizvainotu”. Tavas vajadzības paliek bez atbildes, un apkārtējie, dzirdot otra versiju, var tev vairs neticēt.

Normāli vai vardarbība?

Vai tavs jautājums tiek izskatīts? Normāli — kaut vai vēlāk, pēc atdzišanas. DARVO — nekad, jo tēma katru reizi pazūd.
Vai notiek visi trīs soļi? Noliegums, uzbrukums tev, lomu maiņa. Viena aizsardzības reakcija vēl nav DARVO.
Kā saruna beidzas? Ja tu gandrīz vienmēr beigās mierini otru vai atvainojies, virziens ir skaidrs.
Vai tas atkārtojas? Tā notiek atkal un atkal, nevis vienu sliktu vakaru.
Kas notiek ar tevi? Vai tu pārstāj ierunāties, lai izvairītos no „skandāla”?

Situācija 1 · Izlasīta saraksteTu redzi, ka tavs telefons atbloķēts un sarakste atvērta. Tu pajautā partnerim, vai viņš to lasīja.

Normāli„Jā, izlasīju. Biju greizsirdīgs, un tas nebija pareizi. Piedod. Par to, kas mani uztrauc, es gribu runāt atklāti.”

Rīcība tiek atzīta, un savas jūtas viņš piedāvā apspriest atsevišķi, nevis izmanto kā vairogu pret tavu jautājumu.

Vardarbība„Es neko nelasīju. Un kāpēc tu tā uztraucies, ja tev nav ko slēpt? Tu mani ar savu neuzticību iznīcini.”

Noliegums, uzbrukums („ko tu slēp?”) un lomu maiņa („tu mani iznīcini”). Sarunas beigās taisnojas tas, kura privātums tika pārkāpts.

Situācija 2 · Mamma un piezīmesPusdienās tu mierīgi pasaki mammai, ka viņas komentāri par tavu svaru tev sāp.

Normāli„Man grūti to dzirdēt… Negribēju tevi sāpināt. Es laikam neapzinājos, cik bieži to saku. Pamēģināšu apstāties.”

Viņai ir nepatīkami, un to var redzēt. Bet viņa paliek pie tēmas un dzird tevi.

Vardarbība„Es nekad neko tādu neesmu teikusi! Pēc visa, ko esmu tev devusi? Tu mani novedīsi līdz infarktam.”

Tavas sāpes pārvēršas viņas sāpēs, un tu beidz pusdienas, mierinot viņu. Par svaru vairs neviens nerunā.

Situācija 3 · Darbs, kas nav tavsTu priekšniekam divatā norādi, ka viņš klientam tavu analīzi pasniedza kā savu.

Normāli„Tev taisnība, man vajadzēja nosaukt tavu vārdu. Nākamreiz prezentēsi pats.”

Kļūda tiek atzīta un izlabota. Nekas nav jāaizstāv, jo nekas netiek slēpts.

Vardarbība„Tu mani apsūdzi? Pēc visa, ko esmu tavā labā darījis? Tas ir mobings pret mani.”

Pēkšņi upuris ir priekšnieks, un tu riskē kļūt par to, kurš „uzbrūk”. Darbā tas ir īpaši bīstami, jo viņam ir vara pār tavu vietu.

Situācija 4 · Arī viņam ir pārmetumsTu saki draugam, ka viņš atkal nokavēja veselu stundu, un tu gaidīji aukstumā. Arī viņam ir, ko tev pārmest.

Normāli„Piekrītu, tas nav normāli, piedod. Un, kad būsi gatava, gribu parunāt arī par to, kas mani pagājušajā nedēļā aizvainoja.”

Viņa pārmetums nav mēģinājums atcelt tavējo. Vispirms tiek izskatīts tavs jautājums, tad — viņējais. Abi var būt pareizi.

Vardarbība„Nu jā, bet tu pati pagājušonedēļ… Tu vienmēr pārmet. Tev nekad nekas nav gana labs.”

Pretpārmetums tiek izmantots, lai tavējais tā arī netiktu apspriests. Ja tas notiek katru reizi, tā ir lomu maiņa, nevis divu cilvēku saruna.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks arī var sākumā nobīties, pietvīkt un pateikt „nē, nu nevar būt”. Bet pēc tam viņš atgriežas pie tēmas, jautā, ko tieši tu domā, un vismaz daļēji uzņemas atbildību. Cilvēks, kurš izmanto DARVO, pie tēmas neatgriežas nekad — vai atgriežas tikai tad, kad var turpināt uzbrukt. No malas viņš vai viņa bieži izskatās kā vairāk aizvainotais, tāpēc apkārtējie viegli nostājas tieši šajā pusē.

Kas tas nav

Pirmā aizsardzības reakcija. „Ko? Nē!” ir parasta cilvēka reakcija uz pārmetumu. Svarīgi ir tas, kas notiek pēc tam.
Pretpārmetums, kas tiek izskatīts atsevišķi. Abiem var būt taisnība, un par abām lietām var runāt pēc kārtas.
Īsts pārpratums. Ja faktiski kļūdījies tu un otrs to mierīgi parāda, tas nav DARVO.
Kad otrs tiešām ir cietušais. Reizēm tas, kurš saka „tu man uzbrūc”, tiešām tika aizskarts.

Kad vārdu DARVO izmanto kā ieroci

Arī šo vārdu var apgriezt otrādi: tu pasaki, ka tev nodarīts pāri, un dzirdi: „Tu tagad izmanto DARVO pret mani!” Tad palīdz jautājumi, kas darbojas neatkarīgi no vārdiem. Kurš pirmais ierunājās par konkrētu rīcību? Vai tas jautājums kādreiz tika izskatīts? Kurš pēc sarunām regulāri atvainojas? Kurš pēc tām jūtas mazāks un klusāks?

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tu ierunājies par nodarīto, un sarunas beigās vainīgais esi tu. Zemāk — dažādas attiecības un dažādi veidi, kā tas var izskatīties.

Pārī

Sieviete pret vīrieti. Strīdā viņa tev iesit pa seju. Kad nākamajā dienā tu par to ierunājies, viņa raud: „Tu mani padari par briesmoni! Pēc visa, ko tu man esi nodarījis?” Draugiem viņa jau ir pastāstījusi, ka agresīvais esi tu. Vīriešiem šādā situācijā tic mazāk, un daudzi klusē, jo baidās izsmiekla. DARVO šo neticību izmanto. Ja tu to atpazīsti — šī lapa ir arī tev.
Vīrietis pret sievieti. Tu saki, ka viņa draudi „atņemt bērnus” tevi biedē. Viņš atbild: „Tu esi histēriska. Tieši tāpēc bērniem ar tevi nav droši.” Tavs jautājums par draudiem kļūst par „pierādījumu”, ka problēma esi tu.
Viena dzimuma pārī. Tu saki partnerim vai partnerei, ka tev nepatīk, kā tevi pazemo citu priekšā. Atbilde: „Visa pasaule jau ir pret mums, un tagad arī tu?” Otra īstās sāpes — nosodījums, ģimenes neatbalsts — kļūst par vairogu pret tavu konkrēto jautājumu.

Pēc šķiršanās un kopīgā bērnu audzināšanā

Bijušais partneris vai partnere. Tu mierīgi raksti, ka jau trešo reizi bērns tika atvests divas stundas vēlāk. Atbilde nāk pēc minūtes: „Tu vienkārši nevari pieņemt, ka bērnam ar mani ir labi. Tu viņu nostādi pret mani.” Pēc nedēļas tu uzzini, ka par tevi tas pats ir stāstīts bērna skolotājai un kopīgajiem draugiem.
Tiesā vai sociālajā dienestā. Tu pastāsti par vardarbību, un otrs apgalvo, ka tu to izdomā, lai atriebtos un atņemtu bērnus. Tā ir DARVO oficiālā versija. Palīdz fakti ar datumiem, īsziņas un liecinieki, nevis emocijas.

Ģimenē

Vecāks pret bērnu. Bērns raudot saka: „Tu man iesiti.” Tēvs atbild: „Es? Paskaties, ko tu izdarīji! Tu mani tā sadusmoji. Tev jāatvainojas man.” Bērns iemācās, ka par sāpēm runāt nedrīkst — un ka vainīgs vienmēr ir viņš.
Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tu palūdz mammai iepriekš piezvanīt, pirms viņa nāk ciemos. Pēc stundas zvana tante: mamma raud, jo tu viņu „izmetot no savas dzīves”. Tava mierīgā robeža radiniekiem tiek pasniegta kā nežēlība.
Brālis vai māsa. Pēc vecāku nāves tu pajautā, kāpēc māsa bez jautāšanas paņēmusi mammas rotaslietas. „Tu vienmēr esi bijusi alkatīga. Mamma par tevi kaunētos.” Rotaslietas vairs netiek pieminētas.
Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Vecs tēvs pasaka dēlam, ka tas uz viņu kliedzis un ka viņam ir bail. Dēls: „Es uz tevi kliedzu? Tu man esi sabojājis visu dzīvi, es visu esmu upurējis, lai tevi koptu, un tu vēl sūdzies.” Tēvs vairs nesūdzas — ne dēlam, ne ārstam.
Vīra vai sievas vecāki. Tu pieklājīgi palūdz sievasmātei nekomentēt, kā tu audzini bērnus. Viņa tavai sievai stāsta, ka tu viņai „uzbruki” un viņa „tikai gribēja palīdzēt”. Sieva lūdz, lai tu atvainojies.

Darbā un draudzībā

Priekšniece vai kolēģis. Tu iesniedz sūdzību par regulāriem aizskarošiem komentāriem. Pēc nedēļas pret tevi tiek iesniegta pretsūdzība: tu esot radījis „toksisku atmosfēru”. Tavs jautājums pazūd procedūrās par tevi.
Draugs vai draudzene. Tu pasaki, ka jau piekto reizi tikšanās tiek atcelta pēdējā brīdī. „Tu zini, ka man ir depresija. Kā tu vari man to pārmest?” Viņa grūtības var būt īstas, bet tās tiek izmantotas, lai par tavu jautājumu nekad nerunātu.

Tiešsaistē

Digitālā versija. Tu privāti raksti, ka tev sāp tas, ko otrs publiski ierakstījis par tevi. Tavas ziņas ekrānuzņēmums, izgriezts no konteksta, parādās sociālajos tīklos ar parakstu „redziet, kā mani vajā”. Draugi un sveši cilvēki sāk rakstīt tev. Kad manipulators šādi iesaista citus kā palīgus, to sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija. Kliedzieni, apsūdzības, durvju ciršana. Viegli pamanīt, grūti izturēt.
Klusā versija — „moceklis”. Nav neviena uzbrukuma vārda. Otrs tikai nopūšas, apklust un saka: „Nu labi, es laikam esmu briesmīgs cilvēks. Man vispār labāk nedzīvot.” Tev jāmierina, un tavs jautājums izgaist. Uzbrukums šeit ir paslēpts vainas sajūtā, ko tev iedod. Bieži tas izskatās pēc upura lomas spēlēšanas (angl. playing the victim).

Attiecību sākumā un vēlāk

Sākumā tas ir maigi: „Ak, es nedomāju, ka tu būsi tik kritisks.” Tu nobīsties, ka esi bijis par skarbu, un nākamreiz runā vēl uzmanīgāk.
Vēlāk jebkura piezīme izraisa pilnu lomu maiņu, dusmas un sodu — klusēšanu, draudus aiziet, stāstus citiem. Tu jau sen pārbaudi katru vārdu, pirms to pasaki.

„Gādīgā” versija

„Es redzu, cik tu ciet ar šīm savām aizdomām. Man sāp tevi tādu redzēt. Varbūt tev vajag parunāt ar kādu speciālistu?” Tas izklausās pēc rūpēm, bet tavs jautājums par otra rīcību ir pārvērsts par tavu problēmu, un tu esi tas, par kuru „uztraucas”. Īstas rūpes vispirms atbild uz tavu jautājumu.

Vēl divas situācijas ārpus pāra attiecībām:

Situācija 5 · Robeža ar pieaugušu meituTev ir 35 gadi. Tu palūdz mammai vairs nenākt ciemos bez iepriekšēja zvana, jo viņa vairākas reizes ir ienākusi, kamēr tu biji darbā.

Normāli„Man ir nedaudz žēl, man patika tā ienākt. Bet es saprotu, tā ir tava māja. Zvanīšu iepriekš.”

Viņai var nepatikt robeža, un viņa to pasaka. Bet viņa to pieņem, un saruna paliek par konkrēto lūgumu.

Vardarbība„Tātad tagad es tev esmu sveša? Es tevi audzināju viena, un tu mani izmet kā suni. Visi radi uzzinās, kāda tu esi.”

Noliegts, ka problēma vispār bija, tev uzbrukts par nepateicību, un upuris tagad ir viņa. Draudi „visi uzzinās” sauc palīgā radus. Tavs mierīgais lūgums ir kļuvis par tavu noziegumu.

Situācija 6 · Nokavēta bērna atvešanaPēc šķiršanās bijusī sieva trešo reizi mēnesī atved bērnu divas stundas vēlāk, nekā norunāts. Tu raksti mierīgu īsziņu.

Normāli„Piedod, sestdienās man ir grūti paspēt. Varbūt pārceļam atvešanas laiku uz 18:00? Tad es varēšu turēties.”

Problēma tiek atzīta un tiek piedāvāts risinājums. Viņai var būt savi apstākļi, bet tavs jautājums tiek uztverts nopietni.

Vardarbība„Es nekavēju, tu sajauci laikus. Un vispār — tu skaiti minūtes, kamēr es viena audzinu tavu bērnu. Tu mani vajā, es to pastāstīšu advokātei.”

Noliegums, uzbrukums un lomu maiņa: tavs jautājums par laiku kļūst par „vajāšanu”. Šeit palīdz rakstiska sarakste un fakti ar datumiem, nevis emocionāla atbilde.

Kā reaģēt

Nosauc tēmu un turies pie tās. Otra jūtas var būt īstas, bet tās nav atbilde uz tavu jautājumu.
Nemierini uz tēmas rēķina. Tu vari atzīt, ka otram ir grūti, un tajā pašā teikumā palikt pie sava.
Nerīko tiesu. Tev nav jāpierāda viss uzreiz. Pietiek pateikt, ko redzēji un kā tas tevi ietekmēja.
Pieraksti pēc sarunas: ko tu teici, kā tas tika pagriezts. Pēc dažiem ierakstiem kļūst redzams, ka tā notiek atkal un atkal.
Citiem stāsti faktus, ne emocijas. DARVO iedarbojas uz tiem, kas redz tikai emocijas. Faktus apstrīdēt ir grūtāk.

Ko teikt

„Es redzu, ka tev tas ir nepatīkami. Bet es runāju par to, kas notika ar manu telefonu, un es gribu palikt pie tā.”

Ko teikt

„Par to, kas sāp tev, varam runāt pēc tam. Tagad mēs runājam par manu jautājumu.”

Ja pēc šādām sarunām tu jūties vēl sliktāk un gribi runāt ar psihologu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību. Ne katrs speciālists Latvijā prot strādāt ar manipulāciju un kontroli, un padoms „izrunājieties kopā” vai pāru terapija ar cilvēku, kurš izmanto DARVO, var nodarīt vēl vairāk pāri — tavi vārdi sesijā tiks pagriezti tāpat kā mājās. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādīt? Vai zina, kas ir gāzlaitings — kad otrs atkal un atkal liek tev apšaubīt savu atmiņu un prātu (angl. gaslighting)? Vai saprot, kā izskatās pastāvīga kontrole pār otra dzīvi — ko tu dari, ar ko tiecies, ko tērē (angl. coercive control)? Vai nespiež uz „izlīgšanu”? Vai centrā ir tava drošība? Ja jūties vēl vainīgāks, meklē citu. Līdz tam — Dr. Ramani Durvasula YouTube kanāls „DoctorRamani” (angļu valodā) un tālruņi 116 123 un 116 006. Tie ir domāti visiem, arī vīriešiem.

Kad labāk nekonfrontēt. Ja pēc pārmetumiem seko draudi, dusmu lēkmes vai sods un tev ir bail — nekonfrontē. DARVO šādās attiecībās var pāraugt atriebībā. Tūlītējās briesmās zvani 112. Par ilgtermiņa aizsardzību: Pagaidu aizsardzība pret vardarbību un drošības plāns — iepriekš pārdomāti soļi, kā aiziet droši (angl. safety plan).

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir DARVO vienkāršiem vārdiem?

Tu pasaki, ka kāds tev nodarīja pāri, un pēc piecām minūtēm tu jau atvainojies viņam. Noliegt, uzbrukt, apmainīt lomas — tas ir DARVO.

Ar ko DARVO atšķiras no gāzlaitinga?

Tās bieži iet kopā. Gāzlaitings ir vērsts pret tavu uztveri un atmiņu ilgākā laikā. DARVO ir konkrēta reakcija uz pārmetumu, kas tevi no apsūdzētāja pārvērš par apsūdzēto. Noliegums DARVO iekšienē var būt arī gāzlaitings.

Vai DARVO var būt neapzināts?

Var. Daļa cilvēku to dara automātiski, jo nespēj izturēt kaunu. Bet ietekme uz tevi un uz apkārtējiem ir tāda pati, un tev ir tiesības sevi sargāt neatkarīgi no nodoma.

Vai tas, kurš izmanto DARVO, ir narcists?

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc diagnozes gandrīz nekad nav — „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcists”. Etiķete nav svarīga — svarīga ir uzvedība, kas atkārtojas. Ja katrs tavs mēģinājums runāt beidzas ar tavu vainu, šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti — sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši (drošības plāns). Un normālas attiecības neliek tev gulēt nomodā, domājot, vai traks esi tu. Ja tā notiek, tas ir signāls — lasi par gāzlaitingu un lapu Apjukums ir simptoms.

Kāpēc citi tic otram, nevis man?

Jo DARVO darbojas arī uz lieciniekiem. Pētījumi rāda, ka šādas atbildes padara vainīgo ticamāku un cietušo mazāk ticamu. Vīriešiem, kurus sāpina sieviete, tic vēl mazāk, jo daudzi to vienkārši neiedomājas. Tas nav stāsts par tavu vērtību. Palīdz fakti, pieraksti un cilvēki, kuri paši saprot, kā DARVO darbojas.

DARVO