Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Dipfeiku vardarbība

AngliskiDeepfake abuseMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: dipfeiku vardarbība, dipfeiks, dipfeiki, dipfeikus, dziļviltojums, dziļviltojumi, viltotas intīmās bildes, viltotas intīmas bildes, viltotas kailbildes, viltots intīms video, deepfake, deepfakes, deepfake abuse, deepfake porn, deepfake pornography, deepnude, deep nude, nudify, дипфейк, дипфейки, дипфейк-насилие, дипфейк-порно, фейковые интимные фото, фейковые нюдсы

Klausīties

Dipfeiku vardarbība (angl. deepfake abuse) ir tad, kad kāds ar mākslīgā intelekta palīdzību no tavām parastajām bildēm uztaisa viltotus intīmus attēlus vai video un izmanto tos, lai tevi kaunotu, šantažētu, sodītu vai kontrolētu.

Angļu vārds deepfake ir salikts no deep learning (mākslīgā intelekta mācīšanās metode) un fake (viltojums). Latviešu valodā oficiāli iesaka vārdu „dziļviltojums”, bet runā biežāk saka „dipfeiks”. Tā ir bilde, video vai balss ieraksts, kurā tavs ārējais izskats vai balss ir uzlikts uz kaut kā, ko tu nekad neesi darījis vai darījusi. Visbiežāk pāri nodara ar viltotiem intīmiem attēliem: no tavām parastajām fotogrāfijām sociālajos tīklos uztaisa „kailbildi” vai seksuālu video. Tev nekad nav jābūt sūtījušam neko intīmu, lai tas notiktu ar tevi.

Pētnieces Klēra Makglina (Clare McGlynn) un Ērika Reklija (Erika Rackley) šo un līdzīgas lietas sauc par ar attēliem saistītu seksuālu vardarbību (angl. image-based sexual abuse): tās ir gan īstas bildes, kas izplatītas bez piekrišanas, gan viltotas. Ja meklēsi angliski („deepfake abuse”, „deepfake porn victim help”, „non-consensual intimate images”), atradīsi daudz vairāk. Šajā lapā ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija.

Ja tas notiek ar tevi tieši tagad
Tu neesi vainīgs vai vainīga. Nemaksā un neslēdz nekādus darījumus. Saglabā pierādījumus: ekrānuzņēmumus ar saiti, datumu, profilu un ziņām (ja attēlā ir bērns vai pusaudzis, bildi pašu nesaglabā un nepārsūti, bet uzreiz ziņo policijai). Ziņo platformai. Zvani Valsts policijai 110, briesmās 112. Pastāsti vienam cilvēkam, kam uzticies. Krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti.

Kā tas izklausās

Viltojums pats par sevi ir tikai fails. Vardarbība sākas tad, kad to izmanto pret cilvēku. Tāpēc katram piemēram ir konteksts.

Pēc tam, kad tu aizgāji no partnera, viņš raksta pusnaktī. Pielikumā ir tava seja uz sveša kaila ķermeņa.
„Tā izskatīsies tava jaunā dzīve, ja neatgriezīsies. Tavai mammai un priekšniekam arī patiks.”
Klases čatā kāds ievieto „kailbildi” ar tavu seju. Kad tu raudi, klasesbiedrs raksta tev privāti.
„Nu nomierinies, tas taču ir AI, nav īsts. Tikai joks.”
Nezināms konts atsūta tev viltotu video ar tavu seju un tavu draugu sarakstu no sociālā tīkla.
„500 eiro 24 stundu laikā, citādi to redzēs visi tavi draugi.”
Bijusī sieva tiesvedības laikā par bērna dzīvesvietu draud nosūtīt tavam darba devējam „video”, kuru tu nekad neesi redzējis.
„Es tev teicu, ka tu nožēlosi. Paraksti manu variantu, un video nebūs.”
Kolēģis sanāksmes pārtraukumā telefonā rāda citiem attēlu ar tavu seju un smejas.
„Paskaties, ko šī aplikācija māk! Neesi tik jūtīga, tas nav nekas personisks.”
Partneris, kurš lasa tavu telefonu un kontrolē, ar ko tu tiecies, pēc strīda kādu vakaru pasaka it kā starp citu.
„Zini, cik mūsdienās viegli uztaisīt no bildes jebko? Labāk neizdomā aiziet.”
Viena frāze neko nepierāda
Runāt par mākslīgo intelektu vai rediģēt bildes nav vardarbība. Tā ir vardarbība, ja kāda seja vai ķermenis tiek izmantots seksuālā saturā bez viņa piekrišanas, vai ja ar šādu saturu draud, kaunina, šantažē vai kontrolē. Arī vienreizējs gadījums ir nopietns, jo viltojums var izplatīties ātrāk, nekā to var apturēt.

Kāpēc tā dara

  • Kontrole un sods. Bijušais vai esošais partneris ar viltojumu soda par aiziešanu vai draud, lai tu neaizietu. Tā ir daļa no plašākas kontroles pār tavu dzīvi (angļu valodā to sauc coercive control).
  • Kauns kā ierocis. Tur, kur par seksualitāti ir kauns, viltota kailbilde var sabojāt reputāciju ģimenē, darbā un kopienā. Pāri darītājs rēķinās, ka tu klusēsi.
  • Nauda. Krāpnieki uztaisa viltojumu un prasa samaksu. Tas ir tuvu sekstorcijai (angl. sextortion: izspiešana ar intīmiem attēliem).
  • Pazemošana un statuss. Skolā un darbā viltojums var būt veids, kā kādu padarīt par apsmiekla objektu un pašam izskatīties „stilīgi”.
  • Apklusināšana. Sievietes un vīrieši, kuri publiski runā (žurnālisti, aktīvisti, politiķi), saņem viltojumus, lai viņi pārstātu runāt.
  • Vieglums un attaisnojums. Viltojumu uztaisīt ir lēti un ātri, un pāri darītājs sev un citiem saka: „Tas taču nav īsts, tātad tas nav kaitējums.”

Ko tas nodara tev

„Tas nav īsts” nenozīmē „tas nesāp”. Cilvēki, kuru viltotas bildes izplatītas, apraksta to pašu, ko cilvēki, kuru īstas bildes izplatītas: kaunu, bailes, sajūtu, ka visi skatās, bezmiegu, izvairīšanos no darba vai skolas, bailes no katra jauna ziņojuma. Daudzi sāk dzēst savus profilus un izvairīties no fotogrāfēšanās. Ir nepārtraukta modrība: tu gaidi, kad un kur tas parādīsies atkal (to sauc par pārmērīgu modrību, angl. hypervigilance).

Īpaši grūti ir tas, ka tev jāpierāda kaut kas, kas nekad nav noticis. Daži cilvēki apkārt jautā: „Bet kā tu vari zināt, ka tas nav īsts?” vai „Kāpēc tu publicēji bildes?” Tas ir otrreizējs ievainojums. Tu neesi vainīgs vai vainīga, ka tev ir seja un fotogrāfijas.

Ja viltojums nāk no partnera vai bijušā, klāt nāk vēl viena lieta: draudi, kas nekad netiek līdz galam izpildīti, var turēt tevi bailēs gadiem. Katrs mierīgs mēnesis jūtas kā atvieglojums, un tieši šis atvieglojums reizēm notur cilvēku kontaktā ar to, kurš draud.

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt:

  1. Piekrišana. Vai cilvēks, kura seja vai ķermenis ir attēlā, tam piekrita? Seksuālā saturā bez piekrišanas atbilde vienmēr ir: vardarbība.
  2. Mērķis. Vai tas ir, lai kādu kaunotu, šantažētu, sodītu vai kontrolētu?
  3. Ko dara pēc tam. Vai cilvēks, kurš to redz, izdzēš un palīdz, vai pārsūta un smejas?
  4. Atkārtošanās un kontrole. Vai draudi atkārtojas un vienmēr kalpo vienai pusei?
Situācija 1 · Pāra bildesPartneri kopā spēlējas ar bilžu aplikāciju.
Normāli„Paskaties, es mūs abus pārvērtu par vecīšiem. Drīkst ielikt draugu čatā?” (Ja otrs saka „nē”, bilde paliek telefonā.)
Tas nav seksuāls, un otrs var teikt „nē”. Piekrišana tiek prasīta, un atteikums tiek ievērots.
Vardarbība(Pēc strīda:) „Es uztaisīju tavu kailbildi. Ja vēlreiz pacelsi uz mani balsi, to redzēs tavs brālis.”
Viltojums ir uztaisīts bez piekrišanas un izmantots kā draudi. Tā ir kontrole un seksuāla vardarbība, pat ja bilde nekad netiek publicēta.
Situācija 2 · Klases čatsKlases čatā parādās viltota kailbilde ar klasesbiedrenes seju.
Normāli(Klasesbiedrs nepārsūta, uzraksta: „Tas ir viltojums, tā nedara, dzēsiet.” Pastāsta skolotājai. Klasesbiedrenei uzraksta: „Es zinu, ka tas nav īsts. Gribi, lai aizeju ar tevi pie sociālās pedagoģes?”)
Viņš neizplata, nosauc to par to, kas tas ir, un palīdz. Tieši tā uzvedas cilvēks, kuram ir cieņa.
Vardarbība(Pārsūta citai klasei, pievieno smaidiņu, klasesbiedrenei raksta:) „Kāpēc tu raudi, tas taču nav īsts.”
Katrs pārsūtījums ir vēl viens kaitējums. „Tas nav īsts” šeit attaisno izplatīšanu, nevis atceļ sāpes. Ja attēlā ir nepilngadīga persona, tas ir jautājums policijai.
Situācija 3 · Pēc šķiršanāsPāris ir izšķīries. Bijušajai partnerei ir simtiem jūsu kopīgo bilžu.
Normāli„Es izdzēsu kopīgās bildes, kas bija intīmas. Pārējās paturu, bet nekur nelikšu.”
Robeža tiek ievērota, arī ja šķiršanās bija sāpīga.
Vardarbība„Man ir tavas bildes, un es zinu, ko ar tām izdarīt. Ja neatdosi man mašīnu, internetā parādīsies tavs „video”.”
Draudi ar viltojumu, lai dabūtu mantu vai piekāpšanos. Tā ir šantāža un vardarbība pēc šķiršanās.
Situācija 4 · DarbāKolēģe uzzina, ka darba čatā cirkulē viltots video ar kolēģa seju.
Normāli„Es to redzēju. Tas nav pareizi. Es to neizplatīšu un pastāstīšu vadītājam, ja tu gribi.”
Viņa tic kolēģim, neizplata un piedāvā atbalstu, ļaujot viņam izlemt.
Vardarbība„Nu, kurš zina, varbūt tur kaut kas ir. Nav dūmu bez uguns.”
Aizdomas tiek vērstas pret cietušo, nevis pret to, kurš viltojumu uztaisīja un izplatīja.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš uzzina par viltojumu un ir godīgs, neizplata to tālāk, notic tev, nejautā „vai tiešām tas nav tu?” un piedāvā praktisku palīdzību. Ja viņš to nejauši pārsūtīja, nezinot, ka tas ir viltojums, viņš pēc tam to izdzēš un pasaka citiem, ka tas ir viltojums.

Pāri darītājs noliedz („tas nav no manis”), noniecina („tas taču joks”, „AI, nav īsts”), vaino tevi („nevajadzēja likt bildes internetā”) un draud ar vēl. Bieži viņš lieto viltojumu kopā ar citām lietām: izsekošanu, meliem par tevi citiem cilvēkiem, šantāžu. Par to atsevišķi: izsekošana (angl. stalking) un nomelnošana (angl. smear campaign: sistemātiska tavas reputācijas graušana).

No malas cilvēki bieži nesaprot, cik nopietni tas ir, jo „bilde taču nav īsta”. Tāpēc tev var nākties to paskaidrot: sāpes nāk no tā, ka citi to redz un tic, nevis no tā, vai pikseļi ir īsti.

Kas tas nav

  • Bilžu rediģēšana, filtri un joki, kas nav seksuāli un kam otrs piekrīt.
  • Satīra par politiķi vai slavenību, kas nav seksuāla un nevienu nešantažē (arī tur var būt robežas, bet tas nav šīs lapas temats).
  • Nejauša pārsūtīšana, nezinot, ka tas ir viltojums, ja cilvēks pēc tam to izdzēš un labo.
  • Tavu īstu intīmo bilžu izplatīšana bez piekrišanas nav „mazāk nopietna” par viltojumu. Tā ir tā pati vardarbība, un rīcība ir tāda pati.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Mākslīgā intelekta laikā parādījies jauns triks: pāri darītājs var apgalvot, ka tavi īstie pierādījumi ir viltojumi. „Tas ieraksts, kur es kliedzu, ir AI.” „Tās ziņas tu pati uzģenerēji.” Tā ir cita versija tam, ko sauc par gāzlaitingu (angl. gaslighting: kad tev liek šaubīties par to, ko tu redzēji un dzirdēji). Tāpēc saglabā oriģinālus: failus tieši no telefona, ar datumiem, un, ja var, rezerves kopijas vairākās vietās. Tāpat var apgalvot, ka tu esi uztaisījis vai uztaisījusi viltojumu. Kritērijs paliek viens: kurš ilgstoši draud un kontrolē, kam saturs kalpo, un kāds ir efekts – kurš dzīvo bailēs.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tavu seju vai balsi izmanto, lai tevi kaunotu, šantažētu vai kontrolētu. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete un vīrietis

Pēc šķiršanās Kristīne draud nosūtīt Aigara priekšniekam un draudzes mācītājam viltotu video, kurā viņš it kā maksā par seksu. Draugi saka: „Tu taču vīrietis, kāda tev problēma?” Problēma ir tieši tāda pati: reputācija, darbs, bailes. Vīriešiem ir tiesības uz tādu pašu palīdzību, un policija un 116 123 strādā arī ar viņiem.

Vīrietis un sieviete

Kārlis, kuru Liene pameta, izveido viltus kontu ar viņas vārdu un publicē tur viltotas kailbildes, pievienojot viņas darba vietu. Lienei zvana sveši vīrieši. Tas ir izsekošana, nomelnošana un seksuāla vardarbība vienlaikus.

Viendzimuma pāris

Bijušais partneris draud nosūtīt viltotu seksuālu video Edvarda vecākiem, kuri nezina par viņa orientāciju. Te viltojums apvienojas ar draudiem atklāt tavu orientāciju pret tavu gribu (skat. autings, angl. outing).

Bijušais partneris un kopīga bērna audzināšana

Tiesvedībā par bērnu viens vecāks draud „parādīt tiesai”, kāds otrs ir „patiesībā”. Viltojumi var būt ne tikai intīmi: arī viltotas ziņas vai balss ieraksti ar „atzīšanos”. Saglabā oriģinālus un pastāsti par draudiem savam juristam. Vardarbība pēc šķiršanās ir atsevišķs temats: vardarbība pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse).

Bērni un pusaudži

Skolās viltotas kailbildes ar klasesbiedru sejām izplatās čatos. Tas ir smagi jebkuram, un, ja attēlā ir nepilngadīga persona, tas ir jautājums policijai, pat ja „visi to dara” un „tas ir joks”. Ja tev nav 18: tu neesi nepatikšanās. Zvani 116 111 (bez maksas) vai pastāsti pieaugušajam, kam uzticies. Ja pieaugušais tevi vaino, meklē citu pieaugušo.

Vecāks un bērns

Vecāks, kurš uzzina par viltojumu, var reaģēt divējādi. „Kāpēc tu vispār liki bildes internetā?” liek bērnam nākamreiz klusēt. „Tu neesi vainīgs, mēs to risināsim kopā” liek bērnam nākamreiz nākt pie tevis. Pārmetumi šajā brīdī ir otrs ievainojums.

Brālis vai māsa, citi radi

Ģimenes strīdā par mantojumu brālis ieliek radu čatā „joku” ar tavu seju seksuālā bildē. Visi smejas, un tev saka „nepārspīlē”. Tas nav joks, ja tu to neuzskati par joku.

Priekšnieks vai kolēģis

Darbā viltojumu var izmantot, lai kādu izstumtu vai pazemotu. Saglabā pierādījumus, ziņo vadībai vai personāla daļai rakstiski. Ja pāri dara pats vadītājs, ziņo augstākai vadībai un apsver policiju.

Draugs vai draudzene

„Draudzene” no tavām kopīgajām ballīšu bildēm uztaisa viltojumu un sūta kopīgajiem draugiem „pa jokam”. Kad tu apvainojies, viņa saka, ka tev „nav humora izjūtas”. Cieņpilns draugs to vispār nedarītu.

Sveši cilvēki un krāpnieki

Tev nezināms konts atsūta viltojumu un prasa naudu. Bieži viņi pat nav uztaisījuši īstu video, tikai vienu bildi vai draudus. Nemaksā: samaksa parasti nozīmē jaunas prasības. Tāpat rīkojas pēc romantiskās krāpšanas (angl. romance scam), kad „mīļotais” pēkšņi sāk draudēt.

Balss viltojums

Daži viltojumi nav bildes, bet balss. Bijušais var uztaisīt „ierakstu”, kur tu it kā kliedz vai draudi. Vai krāpnieki ar tava tuvinieka balsi zvana vecākiem radiem un prasa naudu. Norunājiet ģimenē vārdu vai jautājumu, ko zina tikai jūs, un pārzvaniet paši uz zināmu numuru.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija: viltojums tiek publicēts, izsūtīts, parādīts. Klusā versija: tas nekad netiek publicēts, bet otrs regulāri atgādina, ka „tas ir”. „Man ir kaut kas no tevis.” Klusā versija var turēt bailēs gadiem, un tā arī ir vardarbība.

Sākumā un pēc daudziem gadiem

Attiecību sākumā kāds var ātri lūgt „tikai sejas bildes, daudz”, un vēlāk tās izmantot. Pēc daudziem gadiem partnerim jau ir tūkstošiem tavu bilžu un video, un draudi parādās tieši tad, kad tu gatavojies aiziet.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribēju tev parādīt, cik bīstams ir internets. Izdzēs savus profilus, lai tev nekas tāds nenotiktu.” Ja „rūpes” beidzas ar to, ka tu pazūdi no sociālās dzīves un otrs kontrolē, kur tu drīksti būt redzama vai redzams, tā ir kontrole.

Kā reaģēt

  1. Tu neesi vainīgs vai vainīga. Vainīgs ir tas, kurš uztaisīja un izplata.
  2. Nemaksā un neapspried. Nekādas sarunas par „noteikumiem”. Katra atbilde parāda, ka draudi strādā.
  3. Saglabā pierādījumus. Ekrānuzņēmumi ar saiti, datumu, laiku, profilu un draudiem. Pieraksti, kas un kur to redzēja. Ja attēlā ir nepilngadīgais, bildi pašu nesaglabā un nepārsūti, bet uzreiz ziņo policijai.
  4. Ziņo platformai. Lielajiem sociālajiem tīkliem ir veidlapas intīmiem attēliem bez piekrišanas, arī viltotiem. Lielie meklētāji ļauj pieprasīt šādu attēlu izņemšanu no meklēšanas rezultātiem.
  5. Izmanto bloķēšanas rīkus. Starptautiskie pakalpojumi StopNCII (pieaugušajiem) un Take It Down (līdz 18 gadiem) palīdz platformām atpazīt un bloķēt attēlus, pašas bildes nekur nesūtot. Pārbaudi, vai tie der tavā gadījumā. Latvijas Drošāka interneta centrs (drossinternets.lv) sniedz informāciju un pieņem ziņojumus par nelegālu saturu internetā.
  6. Ziņo policijai. Valsts policija – 110, briesmās – 112. Izplatīt intīmus attēlus bez piekrišanas, draudēt un šantažēt var būt noziedzīgs nodarījums. Vai tavs gadījums tāds ir, vērtē policija, nevis tu. Tu vari ņemt līdzi uzticamu cilvēku.
  7. Ja to dara esošais vai bijušais partneris: tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas attiecas arī uz psiholoģisku vardarbību un bijušajiem partneriem. Tālrunis 116 006 palīdz cietušajiem no noziegumiem un vardarbības (pēcpusdienā un vakarā).
  8. Pastāsti kādam. Vienam cilvēkam, kam uzticies. Kauns aug klusumā.
  9. Nekad neatriebies ar to pašu. Neuzlauz kontus un neuztaisi viltojumu pretī: tas var vērsties pret tevi.
Ko teikt
„Man jums jāpastāsta kaut kas nepatīkams. Internetā izplata viltotas intīmas bildes ar manu seju. Tās ir uztaisītas ar mākslīgo intelektu. Esmu ziņojis policijai. Ja kāds tās saņem, lūdzu, neatveriet un nepārsūtiet.”
Ko teikt
„Tā nav mana bilde. Tas ir viltojums. Lūdzu, izdzēs to un nesūti tālāk. Ja gribi palīdzēt, noziņo par to platformā.”

Kad NEkonfrontēt pašam

Ja to dara cilvēks, kurš ir bijis vardarbīgs vai draudējis, nekonfrontē viņu viens vai viena un nepaziņo viņam, ka esi gājis vai gājusi uz policiju. Tas var paaugstināt briesmas. Vispirms drošības plāns. Ja otrs kontrolē tavu telefonu vai kontus, pierādījumus glabā tur, kur viņš vai viņa nevar piekļūt.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir dipfeiks?

Tā ir bilde, video vai balss ieraksts, kas ar mākslīgo intelektu uztaisīts tā, it kā tajā būtu īsts cilvēks. Angliski deepfake, latviski oficiāli „dziļviltojums”. Vardarbība ir tad, kad to izmanto, lai kādu kaunotu, šantažētu vai kontrolētu.

Vai tas ir noziegums?

Izplatīt intīmus attēlus bez piekrišanas, šantažēt un draudēt var būt noziedzīgs nodarījums, un policija ar šādiem gadījumiem strādā. Precīzu vērtējumu tavā gadījumā dos policija vai jurists. Šī lapa nav juridiska konsultācija. Ziņot vari arī tad, ja neesi pārliecināts vai pārliecināta.

Kā pierādīt, ka tas ir viltojums?

Tev nav pienākuma to pierādīt nevienam, kurš tevi tiesā. Platformas intīmus attēlus bez piekrišanas izņem neatkarīgi no tā, vai tie ir īsti. Policijai un juristam palīdz tavas oriģinālās bildes, no kurām viltojums uztaisīts, datumi un draudu ziņas.

Vai bijušais, kas tā dara, ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga: cilvēks, kurš draud ar viltotām intīmām bildēm, lai tevi sodītu vai kontrolētu, rīkojas vardarbīgi, un ar to pietiek. Šāda uzvedība ļoti reti mitējas pati, parasti tā pastiprinās, tāpēc tavs mērķis ir drošība un distance, tiklīdz tas ir droši izdarāms. Un, ja otrs tev saka, ka tu „pārspīlē” un „tas taču nav īsts”, un tu sāc šaubīties par savu reakciju, izlasi, kāpēc apjukums ir simptoms.

Saistīts

Nodarbība, kas iet dziļāk: Drošības plāns: kā droši aiziet no vardarbīgām attiecībām

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. McGlynn, C., & Rackley, E. (2017). Image-Based Sexual Abuse. Oxford Journal of Legal Studies, 37(3), 534–561.
  2. Chesney, R., & Citron, D. K. (2019). Deep Fakes: A Looming Challenge for Privacy, Democracy, and National Security. California Law Review, 107, 1753–1820.
  3. Citron, D. K., & Franks, M. A. (2014). Criminalizing Revenge Porn. Wake Forest Law Review, 49, 345–391.
  4. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123