Akmens siena

Tu mēģini parunāt par kaut ko svarīgu, bet otrs it kā pazūd, lai gan sēž tev pretī. Nekādas atbildes, tukšs skatiens telefonā, pleci pret tevi, vai viens „nu un?” un aizvērtas durvis. Angļu valodā to sauc stonewalling – burtiski „mūrēt akmens sienu”. Latviski visbiežāk saka „akmens siena” vai „runāt kā ar sienu”. Ja meklēsi angliski („stonewalling in relationships”, „stonewalling narcissist”), atradīsi daudzkārt vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Vārdu plaši pazīstamu padarīja psihologs Džons Gotmans (John Gottman), kurš gadu desmitiem pētīja pārus. Viņš akmens sienu ierindoja starp četriem uzvedības veidiem, kas visspēcīgāk prognozēja šķiršanos. Bet Gotmans arī parādīja ko svarīgu: bieži cilvēks aizveras nevis ļaunprātīgi, bet tāpēc, ka ir pārslogots – sirds sitas, galva „izslēdzas”. Tāpēc šajā lapā būs divas lietas: kā izskatās akmens siena kā kontroles līdzeklis un kā to atšķirt no cilvēka, kuram vienkārši vajag pauzi.

Kā tas izklausās

Viena frāze neko nepasaka. Tas pats „es negribu par to runāt” var būt godīgs vai var būt ierocis. Tāpēc katram piemēram ir konteksts.

Kāpēc tā dara

Ne visi, kas aizveras, to dara aprēķina pēc. Bet ja akmens siena atkārtojas un vienmēr beidzas vienādi – tu atkāpies, tu atvainojies, jautājums pazūd –, tad tā kaut kam kalpo. Visbiežāk:

• Izvairīties no atbildības. Ja nav sarunas, nav arī jāatzīst, ka nauda ir iztērēta, solījums lauzts vai kāds ir bijis rupjš.
• Noteikt, par ko drīkst runāt. Otrs izlemj, kuras tēmas ir „slēgtas”. Pēc laika tu pati vai pats sāc tās apiet.
• Sodīt. Klusums un vēsums ir sods par to, ka tu vispār uzdrošinājies jautāt. Tuvā radiniece šai taktikai ir klusēšanas sods (angl. silent treatment) – kad ar tevi nerunā dienām ilgi, lai tu justos vainīgs vai vainīga.
• Likt tev izskatīties histēriskam. Jo mierīgāk un aukstāk otrs sēž, jo emocionālāk izskaties tu. No malas šķiet, ka problēma esi tu.
• Nogurdināt. Katra neatbildēta saruna tev maksā spēku. Pēc desmitās tu vairs nejautā.

Lundijs Benkrofts (Lundy Bancroft), kurš gadiem strādāja ar kontrolējošiem vīriešiem, raksta, ka atteikšanās runāt par problēmu bieži ir daļa no pārliecības, ka otram „nav tiesību” to pieprasīt. Tas pats attiecas uz kontrolējošām sievietēm, vecākiem un priekšniekiem.

Ko tas nodara tev

Cilvēks ir radīts sarunai. Kad tu runā un pretī ir siena, ķermenis to uztver kā briesmas: sirds sitas ātrāk, balss kļūst skaļāka, tu atkārto to pašu vēl un vēl, jo nesaņem nekādu signālu, ka esi sadzirdēts vai sadzirdēta. Un tad otrs saka: „Redzi, ar tevi nevar runāt, tu kliedz.”

Ilgtermiņā notiek vairākas lietas:

• Tu sāc sevi cenzēt. Pirms katras sarunas tu domā, vai tā „ir tā vērta”, un bieži izlem, ka nav.
• Neatrisinātie jautājumi krājas. Nauda, bērni, uzticība, nākotne – viss paliek gaisā.
• Tu sāc šaubīties par sevi: varbūt es tiešām pārspīlēju, varbūt es esmu tas grūtais cilvēks. Šī sajūta ir tuva kognitīvajai disonansei (angl. cognitive dissonance) – kad tas, ko tu redzi, nesaskan ar to, kam tu gribi ticēt.
• Tu sāc staigāt uz pirkstgaliem, lai tikai nesāktos jauns klusums.

Un vēl viens slazds. Kad siena kādu dienu pazūd un otrs atkal runā normāli, tev kļūst tik viegli, ka negribas vairs atgriezties pie jautājuma. Otram nav jādāvina ziedi vai jāatvainojas. Pietiek ar vienu parastu vakaru. Šī atvieglojuma sajūta, kad slikts beidzas, ir viens no pamatiem traumatiskajai saiknei (angl. trauma bond) – pieķeršanās, kas aug no sāpju un atvieglojuma maiņas.

Normāli vai vardarbība?

Visi reizēm aizveras. Nogurums, bailes no strīda, kauns, nemācēšana runāt par jūtām – tas nav vardarbība. Atšķirība ir šajās lietās:

1. Vai saruna atgriežas? Godīga pauze beidzas ar sarunu. Akmens siena beidzas ar to, ka par tēmu vairs nerunā nekad.
2. Vai tev pasaka, kas notiek? „Man vajag pusstundu” ir informācija. Tukšs skatiens un aizvērtas durvis ir sods.
3. Kam tas nāk par labu? Ja pēc katras „sienas” tu esi tā vai tas, kas atkāpjas un atvainojas, tas nāk par labu vienam.
4. Vai tas atkārtojas? Viena reize nav nekas. Mēnešiem un gadiem ilga atkārtošanās ir ierasts veids, kā otrs ar tevi rīkojas.
5. Kā tu jūties? Pēc godīgas pauzes tu jūties sadzirdēts vai sadzirdēta, kaut vēlāk. Pēc akmens sienas tu jūties maza, neredzama un vainīga.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš aizveras godīgi, parasti pats atgriežas pie tēmas vai vismaz pieņem, kad tu to dari. Viņš var teikt „man ir grūti runāt par jūtām”, var runāt neveikli, var vajadzēt vairāk laika. Bet jautājums netiek norakts, un tu netiec sodīts vai sodīta par to, ka jautāji. Bieži viņš arī atvainojas par to, ka aizvērās.

Cilvēks, kurš akmens sienu lieto kā kontroli, parasti:

• runā normāli par visu citu, bet aizveras tieši par tām tēmām, kas viņu apgrūtina (nauda, meli, viņa uzvedība);
• ar citiem cilvēkiem runā brīvi un jautri, kamēr tev ir siena;
• pēc „sienas” uzvedas tā, it kā nekas nebūtu bijis, un tavs mēģinājums atgriezties tiek saukts par „kašķēšanos”;
• apgriež vainu: tu esi „histēriska”, „uzbāzīgs”, „tu vienmēr sāc”. To sauc DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender) – noliegt, uzbrukt un pašam kļūt par upuri.

No malas akmens siena bieži izskatās kā miers. Draugi redz vienu cilvēku mierīgi sēžam un otru uztrauktu. Tāpēc svarīgi skatīties nevis uz vienu vakaru, bet uz to, kas notiek mēnešiem.

Kas tas nav

• Godīga pauze ar solījumu atgriezties („parunāsim rīt”).
• Pārslodze, kad cilvēks tiešām nespēj runāt, bet vēlāk atgriežas.
• Cilvēks, kuram grūti runāt par jūtām, bet kurš cenšas.
• Robeža pret kādu, kurš tevi aizvaino: „Par to es ar tevi nerunāšu, jo tu mani apsaukā” nav siena, bet aizsardzība.
• Pelēkais akmens (angl. grey rock) – īsas, sausas atbildes cilvēkam, kurš ilgstoši izmanto tavas emocijas pret tevi, kamēr viss praktiskais tiek nokārtots.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var nosaukt par „akmens sienu” jebkuru tavu robežu: „Tu nerunā ar mani, tas ir stonewalling, tā ir emocionālā vardarbība!” – kad tu vienkārši atteicies turpināt strīdu pusnaktī vai nepieņēmi apvainojumus. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši un atkal un atkal atsakās risināt svarīgo), virziens (kam klusums kalpo – aizsardzībai vai varai) un efekts (vai jautājumi tiek atrisināti un vai kāds pēc sarunas jūtas pazemots). Ja tu atsakies runāt, lai tevi neapsaukātu, un pēc tam esi gatavs vai gatava runāt mierīgi, tā nav siena.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: svarīgā saruna tiek bloķēta, un tu paliec ar jautājumu un vainas sajūtu. Stāsti ir apkopoti no vairākiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti

Andris gadiem dzird no sievas Ilzes tikai „tu atkal sāc” katru reizi, kad jautā par viņas parādiem. Draugi smejas: „Vīrietis, kas sūdzas, ka sieva ar viņu nerunā?” Vīriešiem par emocionālo vardarbību notic retāk, un paši viņi par to runā retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Šī vietne ir arī tev.

Vīrietis pret sievieti

Laura jautā partnerim Edgaram, kāpēc viņš atkal atgriezās mājās trijos naktī. Edgars noliek austiņas, paskatās uz viņu kā uz tukšu vietu un aiziet gulēt. No rīta viņš ir jautrs un par nakti nerunā. Laura pēc gada saprot, ka vairs nejautā nekad.

Viena dzimuma pāris

Kristaps un Mārtiņš dzīvo kopā piecus gadus. Kad Mārtiņš ierosina runāt par to, vai viņi pastāstīs par attiecībām Mārtiņa vecākiem, Kristaps katru reizi aizveras un pēc tam dienām ir vēss. Mārtiņš jūtas vainīgs, ka „spiež”. Viena dzimuma attiecībās pie tā vēl nāk papildu slogs: bieži nav, kam izstāstīt.

Bijušais partneris un kopīgi bērni

Pēc šķiršanās bijusī sieva neatbild uz ziņām par bērna skolu, ārstu, brīvdienām – bet tiesai stāsta, ka tu „nekad nesazinies”. Šeit akmens siena kļūst par ieroci pret tevi. Saglabā visas ziņas, raksti īsi un ar datumiem, un sazinies vienā kanālā (piemēram, e-pastā), lai vēlāk būtu redzams, kurš klusēja.

Vecāks pret bērnu

Māte uz bērna „kāpēc tu dusmojies?” atbild ar klusumu, kas ilgst līdz vakaram. Bērns mācās, ka jautāt ir bīstami un ka jāuzmin, ko vecāks jūt. Pieaugušā vecumā tas bieži pārvēršas par ieradumu izpatikt – par to lapā izpatikšanas reakcija (angl. fawn response). Ja tev ir mazāk par 18 un tas notiek tev, zvani 116 111 (bez maksas).

Brālis vai māsa

Māsa, ar kuru jums kopīgi jārūpējas par slimo tēvu, uz visiem tavā ziņā minētajiem jautājumiem par zālēm un ārstiem atbild ar „redzēs”. Tēva lietas stāv, un visa atbildība paliek tev. Kad tu saki, ka esi nogurusi vai noguris, viņa atbild: „Neviens tev neliek.”

Priekšnieks vai kolēģis

Kolēģis, kuram jādod tev dati, ignorē tavus e-pastus, bet sanāksmē saka, ka „neviens viņam neko nepalūdza”. Darbā palīdz: visas norunas rakstiski, kopijā vadītājs, un īss kopsavilkums pēc katras sarunas.

Draugs vai draudzene

Draudzene, kad tu pasaki, ka viņas joks tevi sāpināja, sāk runāt ar citiem par citu un nākamajā dienā uzvedas, it kā nekas nebūtu bijis. Ja tā notiek katru reizi, kad tu kaut ko iebilsti, draudzība ir vienvirziena.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Pieaugušais dēls pārvalda 80 gadus vecās mātes pensiju. Kad viņa jautā, cik naudas ir kontā, viņš maina tēmu vai vienkārši neatbild. Veciem cilvēkiem šāda siena var nozīmēt, ka viņi zaudē kontroli pār savu naudu. Ja tā notiek, zvani 116 123.

Vīra vai sievas vecāki

Vīramāte, kad tu viņai lūdz neizteikties par taviem bērniem, iziet no istabas un pēc tam dienām nerunā ne ar tevi, ne ar mazbērniem. Vīrs saka: „Tu taču zini mammu.” Ja tavs partneris nostājas viņas pusē, tā ir otra problēma.

Tiešsaistē

Otrs izlasa tavu ziņu, tu redzi „izlasīts”, bet atbildes nav. Vienlaikus viņš publicē jautrus ierakstus. Tu redzi, ka otrs ir „tiešsaistē”, un tieši tas sāp visvairāk. Tā ir akmens siena digitālā formā.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: aizcirstas durvis, „es šito nespēlēšu!” un aiziešana. Klusā: pieklājīgs „labi, labi”, bet nekāda satura, jautājums vienkārši izšķīst. Klusā versija ir grūtāk pamanāma, jo nekas „slikts” nenotika. Mehānisms ir viens.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā akmens siena bieži ir reta un izskatās pēc kautrības. Vēlāk, kad jums jau ir kopīgs kredīts un bērni, tā kļūst par ikdienu, jo otrs zina, ka tu neaiziesi.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es vienkārši negribu tevi sāpināt, tāpēc labāk klusēšu.” Tas izklausās maigi. Bet ja šis „saudzējums” katru reizi nozīmē, ka tu nekad neuzzini patiesību par naudu, kredītu vai citu cilvēku, tā nav saudzēšana. Tā ir kontrole pār to, ko tu zini.

Kā reaģēt

1. Nosauc to mierīgi un vienreiz. Nevis desmit reizes, stāvot pie aizvērtām durvīm.
2. Piedāvā konkrētu laiku. Ja otrs tiešām ir pārslogots, konkrēts laiks viņam palīdz. Ja viņš izvairās, tu to redzēsi.
3. Neej otram pakaļ uz citu istabu un nekliedz caur aizvērtām durvīm. Tas otram dod materiālu teikt, ka esi „histēriska” vai „agresīvs”.
4. Raksti. Svarīgas lietas (nauda, bērni, datumi) uzraksti īsā ziņā. Tas ir pieraksts un vēlāk pierādījums.
5. Pieņem lēmumus pats vai pati. Ja uz jautājumu par brīvdienām atbilde nav trīs nedēļas, tu drīksti izlemt pats vai pati un pateikt to.
6. Skaties uz to, kas atkārtojas. Pieraksti datumus. Pēc mēneša tu redzēsi, vai tā ir nejaušība vai ierasts veids, kā otrs ar tevi rīkojas.

Pāru terapija. Bieži iesaka „iet pie psihologa kopā”. Bet Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits pārzina emocionālo vardarbību un kontroli. Speciālists, kurš to nepazīst, var akmens sienu uztvert kā „komunikācijas problēmu” un ieteikt tev „runāt maigāk” vai „dot otram vēl vienu iespēju”. Ja vardarbība ir, kopīgas sesijas var padarīt situāciju bīstamāku, un daudzas organizācijas, kas strādā ar vardarbību, tās šādā laikā neiesaka. Pārbaudi speciālistu: vai viņš tev tic, nepieprasot pierādījumus? Vai viņš zina tādus vārdus kā gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai viņš nespiež uz kopīgām sesijām? Ja pēc vizītes jūties vēl vainīgāka vai vainīgāks, meklē citu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasulas grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015) un „It’s Not You” (2024), angļu valodā.

Kad nesarunāties vispār. Ja otrs ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis, tu nemēģini viņu „piespiest” runāt. Tad svarīgāks ir drošības plāns. Briesmu gadījumā zvani 112, emocionālam atbalstam 116 123 (visu diennakti).

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā sauc, kad partneris atsakās runāt?

Angliski stonewalling, latviski „akmens siena” vai „runāt kā ar sienu”. Ja klusums ilgst dienām un ir sods, to sauc arī par klusēšanas sodu (angl. silent treatment). Šīs divas lietas bieži iet kopā.

Vai akmens siena ir emocionālā vardarbība?

Viena reize nav. Ja tā notiek atkal un atkal, vienmēr par tām pašām tēmām, un tu esi tas vai tā, kas atkāpjas, tad jā – tā ir daļa no emocionālās vardarbības.

Ko darīt, ja partneris ignorē mani pēc strīda?

Dod laiku un piedāvā konkrētu brīdi sarunai. Ja arī tad nekas nenotiek un tas atkārtojas, pieraksti, kad tā notiek un par kādām tēmām. Tas palīdzēs tev redzēt kopainu, nevis tikai šo vienu vakaru.

Vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga – svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja akmens siena ir daļa no ilgstošas kontroles, šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas; parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un apjukumu kā simptomu. Normālas attiecības neliek tev naktīs šaubīties par savu prātu. Vairāk: narcisms.