Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Vārdu salāti

AngliskiWord saladMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: vārdu salāti, vārdu salātus, vārdu salātiem, vardu salati, word salad, word salads, narcissistic word salad, словесный салат, словесного салата, словесным салатом, салат из слов, ворд салат

Klausīties

Vārdu salāti (angl. word salad) ir runa, kas iet pa apli, lec no tēmas uz tēmu, pati sev runā pretī un apsūdz tevi, līdz tu vairs neatceries, ko sākumā jautāji, jūties izsmelts vai izsmelta un bieži vēl atvainojies.

Tu uzdod vienu vienkāršu jautājumu. Pēc stundas tu sēdi virtuvē, galva dun, un tu atvainojies – bet nevari atcerēties, par ko. Jautājums tā arī palika bez atbildes. Angļu valodā šādu runu sauc word salad – „vārdu salāti”: viss sagriezts un sajaukts kopā, nekam nav ne sākuma, ne beigu. Ja meklēsi angliski („narcissistic word salad”, „word salad manipulation”), atradīsi daudzkārt vairāk piemēru un skaidrojumu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Svarīga piezīme par vārdu. Psihiatrijā „vārdu salāti” sākotnēji nozīmē pavisam ko citu: tik haotisku runu, ka vārdi vairs nesaistās teikumos, piemēram, smagas psihozes vai smadzeņu bojājuma dēļ. Tas nav manipulācija, tā ir slimība. Pašpalīdzības kopienās un grāmatās par manipulāciju vārds ieguvis otru nozīmi: runa, kurā katrs teikums atsevišķi skan normāli, bet kopā tie veido labirintu, no kura nevar izkļūt. Šajā lapā runa ir par šo otro nozīmi. Tas nav oficiāls diagnostisks jēdziens, bet apraksts, kas daudziem palīdz nosaukt piedzīvoto.

Kā tas izklausās

Vārdu salātus nevar parādīt vienā frāzē – tie ir visa sarunas gaita. Tāpēc katram piemēram ir situācija un tas, kas notiek tālāk.

Tu jautā vīram, kāpēc viņš nepaņēma bērnu no dārziņa, kā bija norunāts. Audzinātājai nācās gaidīt stundu.
„Tu tiešām gribi runāt par dārziņu? Kad tu pēdējo reizi paņēmi Emīlu laikā, mēnesi atpakaļ? Un vispār, tava māte arī nekad neieradās laikā, tas ir jūsu ģimenē. Es strādāju kā zirgs, lai jums būtu, ko ēst, bet tev tas neinteresē. Tu vienmēr atrodi kaut ko, par ko piesieties. Varbūt tev vajag pie psihologa? Es tikai saku. Nu ko tu tagad tā skaties?”
Tu jautā partnerei, kāpēc viņa tavā telefonā izlasīja tavas ziņas ar māsu.
„Es neko nelasīju. Un pat ja lasītu, tad tikai tāpēc, ka tu slēp. Kāpēc tev vispār ir ko slēpt? Man ir tiesības zināt, ar ko mans vīrietis sarakstās. Tu pats teici, ka mums nav noslēpumu. Tu taču pats lasīji manas ziņas pagājušajā gadā. Nē, neliedzies. Un ar kādu toni tu ar mani runā?”
Pēc sanāksmes tu jautā priekšniekam, kāpēc tavā vietā prezentēja kolēģis, lai gan projektu vadīji tu.
„Klausies, tas nav par tevi un nav par viņu. Tas ir par komandu. Tu taču pati gribēji mazāk slodzes. Un vispār, lēmumi šeit tiek pieņemti kolektīvi, ja tu to vēl neesi pamanījusi. Tu esi talantīga, bet tev jāmācās redzēt lielo bildi. Par ko mēs vispār runājam?”
Tu saki mātei, ka nevēlies, lai viņa stāsta radiem par tavu šķiršanos.
„Es? Stāstu? Visi tāpat zina. Es tev vienmēr esmu bijusi tikai laba, un tā tu man atmaksā. Kad tu biji slima, kas pie tevis sēdēja? Nu labi, es neko neteikšu, es vispār vairs neko neteikšu, esmu slikta māte, lai tā būtu. Tev vienmēr viss ir svarīgāk par mani.”
Tu raksti bijušajam partnerim, ka viņš jau trešo mēnesi nav pārskaitījis alimentus.
(Garš teksts ar trim ekrānuzņēmumiem no tavas pagājušā gada ziņas, citātiem no tava draugu loka un teikumu „es neesmu tas, kas visu sagrāva”. Par naudu – ne vārda.)
Viena frāze neko nepierāda
Arī „tu vienmēr” vai „un kā ar tevi?” pats par sevi nav vārdu salāti. Tie ir tad, ja saruna atkal un atkal beidzas tur pat: tavs jautājums nav atbildēts, tu jūties apjukusi vai apjucis un vainīga vai vainīgs, un tas notiek galvenokārt tad, kad jautājums ir neērts otram.

Kāpēc tā dara

Vārdu salātiem parasti ir viens darbs: aizvest sarunu prom no jautājuma, uz kuru godīga atbilde otram būtu neizdevīga. Tam kalpo vairāki paņēmieni, kas bieži nāk vienā sarunā:

  • Tēmas maiņa. No dārziņa uz tavu māti, no tavas mātes uz naudu, no naudas uz tavu raksturu.
  • Pagātnes kaudze. Visi tavi „grēki” kopš iepazīšanās tiek izbērti uz galda, lai tavs jautājums izskatītos sīks.
  • Pretrunas. „Es to nedarīju” un pēc minūtes „es to izdarīju tāpēc, ka tu…”. Tev gribas norādīt uz pretrunu – un tā ir jau jauna tēma.
  • Tava tona kritika. Pēkšņi runa ir nevis par to, ko tu jautāji, bet par to, kā tu jautāji.
  • Apvainojumu atgriešana. Tu saki „tu mani sāpināji”, bet atbilde ir „tu mani sāpini visu laiku”. Šai taktikai ir nosaukums DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender): noliegt, uzbrukt, apgriezt lomas.
  • Gudri vārdi bez satura. Garas frāzes par „lielo bildi”, „enerģiju” vai „tavu nedrošību”, kurās nav nekā konkrēta.

Rezultāts: tu esi noguris vai nogurusi, otrs izskatās pārliecināts, un jautājums nav atrisināts. Nākamreiz tu divreiz padomā, pirms jautāt. Tāpēc vārdu salāti bieži iet roku rokā ar gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu): ja otrs pietiekami ilgi runā pa apli, tu sāc šaubīties, vai tev vispār bija taisnība.

Ko tas nodara tev

Pēc šādām sarunām cilvēki apraksta līdzīgas sajūtas: galvā ir „migla”, grūti atcerēties, kas tieši tika teikts, ir fizisks nogurums kā pēc eksāmena. Tu varbūt stundām pārspēlē sarunu galvā un mēģini saprast, kur kļūdījies. Šo nebeidzamo domu griešanos sauc par ruminēšanu (angl. rumination).

Ilgākā laikā:

  • tu sāc gatavoties sarunām kā tiesai – ar piezīmēm un pierādījumiem;
  • tu pārstāj jautāt par jebko, kas varētu izraisīt jaunu „salātu” vakaru;
  • tu sāc domāt, ka tev ir problēmas ar atmiņu vai loģiku;
  • tu sāc atvainoties automātiski, lai tikai saruna beigtos.

Tas viss ir tuvs kognitīvajai disonansei (angl. cognitive dissonance): tu zini, ko redzēji, bet dzirdi ko pilnīgi citu, un smadzenes izmisīgi mēģina savienot abus.

Un vēl. Pēc tāda vakara otrs nākamajā rītā var būt pavisam normāls, pat mīļš, it kā nekas nebūtu bijis. Tev nekas nav jādāvina – pietiek, ka nav kliedzienu. Tas atvieglojums, kad slikts beidzas, uztur traumatisko saikni (angl. trauma bond) un liek domāt, ka „varbūt vakar vienkārši bija slikta diena”.

Normāli vai vardarbība?

Daudzi cilvēki strīdā runā haotiski. Uztraukums, nogurums, ADHD (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi), bailes, alkohols – visi var padarīt runu juku jukām. Tas vēl nav manipulācija. Atšķirība:

  1. Vai tavs jautājums galu galā tiek atbildēts? Pat haotisks, bet godīgs cilvēks beigās atgriežas pie būtības.
  2. Vai tēmu maiņa notiek tieši tad, kad jautājums ir neērts? Ja par laikapstākļiem otrs runā skaidri, bet par naudu – tikai pa apli, tas ir signāls.
  3. Vai beigās vainīgs vai vainīga esi tu? Godīga, kaut juceklīga saruna beidzas ar kopēju sapratni. Vārdu salāti beidzas ar tavu atvainošanos.
  4. Vai tas atkārtojas? Viena haotiska saruna nav nekas. Mēnešiem ilgi tā pati shēma ir ierasts veids, kā otrs ar tevi runā.
  5. Vai otrs pieņem, ka tu nosauc būtību? Godīgs cilvēks saka „jā, piedod, es aizklīdu”. Manipulatīvs cilvēks par to uzbrūk.
Situācija 1 · Nepaņemts bērnsVīrs bija apsolījis paņemt bērnu no dārziņa, bet neieradās. Tu vakarā mierīgi jautā, kas notika.
Normāli„Piedod, man darbā ievilkās sanāksme un es pilnīgi aizmirsu paskatīties telefonā. Tas nav labi. Nākamnedēļ es uzlikšu atgādinājumu un piezvanīšu audzinātājai atvainoties.”
Atbilde ir par jautājumu, ir atbildība un plāns. Saruna beidzas piecās minūtēs.
Vardarbība(Stundu ilga runa par tavu māti, tavu naudas tērēšanu, tavu toni un to, ka tu „vienmēr meklē vainīgo”. Beigās:) „Nu labi, tu esi apmierināta? Tu atkal sabojāji vakaru.”
Par dārziņu nav pateikts neviens vārds. Tu sāki ar pamatotu jautājumu un beidz kā vainīgā. Ja tā notiek katru reizi, kad viņš ir kļūdījies, tas ir veids, kā izvairīties no atbildības.
Situācija 2 · Uztraukusies partnereTu jautā partnerei, kāpēc viņa nav atbildējusi uz tavu zvanu visu dienu. Viņa sāk stāstīt juceklīgi, ātri, lec no vienas lietas uz citu.
Normāli„Piedod, es pati apjuku – nu redzi, telefons izlādējās, tad priekšniece, tad mamma zvanīja… Ā, tu jautāji, kāpēc neatbildēju. Telefons bija miris. Piedod, ka uztraucies.”
Runa ir haotiska, bet viņa pati atgriežas pie jautājuma un atbild. Tavs uztraukums tiek sadzirdēts.
Vardarbība„Tu tagad kontrolē mani? Tev vienmēr jāzina, kur es esmu. Mans bijušais arī tā darīja. Tu esi tieši tāds pats. Un kur tu pats biji pagājušo piektdien?”
Jautājums tiek pārvērsts par tavu raksturu. Ja tā notiek vienmēr, kad tu jautā par kaut ko neērtu, tas ir signāls. Ja tas notika vienreiz stresā un vēlāk viņa atvainojās – nav.
Situācija 3 · Priekšnieks un neapmaksātas stundasTu parādi priekšniekam, ka pēdējos divos mēnešos tev nav apmaksātas 30 virsstundas.
Normāli„Paldies, ka pamanīji. Es to nosūtīšu grāmatvedībai šodien, un nākamajā algā tas būs. Ja nebūs, raksti man.”
Atbilde ir par tavu jautājumu un ar konkrētu nākamo soli.
Vardarbība„Mēs visi te strādājam vairāk nekā vajag. Tu domā, es saņemu par visām savām stundām? Uzņēmumam ir grūts laiks, un tā ir komandas atbildība. Man likās, ka tu esi komandas cilvēks. Par ko tu vispār runā?”
Pēc desmit minūtēm tu jūties kā mantkārīgs cilvēks, bet par tavām 30 stundām nav pateikts nekas. Pieraksti to un nosūti rakstiski.
Situācija 4 · Māte un tava dienasgrāmataTu, jau pieaugusi meita, atklāj, ka māte vecāku mājā izlasīja tavu veco dienasgrāmatu un pastāstīja tantei.
Normāli„Tev taisnība, man to nevajadzēja darīt. Man bija interesanti, un es nepadomāju. Piedod.”
Māte atzīst, ko izdarīja. Tu vari būt dusmīga, bet saruna notiek par lietu.
Vardarbība„Tā ir mana māja, un tās ir manas mantas bēniņos. Un vispār, ko tu tur rakstīji par mani? Pēc visa, ko esmu tevis labā darījusi! Tante tikai jautāja, kā tev iet. Tu vienmēr esi bijusi tik slēgta, ar tevi nekad nevarēja parunāt.”
Tavs jautājums pārvēršas par apsūdzību pret tevi, un tu sāc attaisnoties par to, ko rakstīji pusaudzes gados. Tas, ko māte izdarīja, pazūd.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš vienkārši runā haotiski, pats pamana un atgriežas pie būtības vai vismaz pieņem, kad tu to palūdz: „Labi, pie lietas. Jā, es to izdarīju.” Viņš neizmanto tavas vājās vietas kā ieroci, un pēc sarunas jūs abi zināt vairāk nekā pirms tās.

Cilvēks, kurš lieto vārdu salātus kā kontroli, parasti:

  • runā skaidri un loģiski, kad jāpārliecina citi vai kad runa ir par to, kas viņam izdevīgs;
  • sāk „pīt” tieši tad, kad jautājums ir par viņa atbildību;
  • uzbrūk, kad tu mēģini atgriezties pie jautājuma („tu nemaz neklausies!”);
  • pēc tam citiem stāsta, ka ar tevi „nevar normāli parunāt”;
  • dažreiz izskatās pavisam mierīgs, pat apmierināts, kamēr tu apjūc.

No malas vārdu salāti bieži izskatās kā „abi strīdas”. Tāpēc draugiem ir grūti saprast, kas notiek. Un tieši tāpēc tev ir svarīgi pierakstīt, ko tu jautāji un ko saņēmi atbildē.

Kas tas nav

  • Psihoze, insults, demence vai cita slimība, kas tiešām izjauc runu. Tā ir medicīnas lieta, nevis manipulācija.
  • Cilvēks ar ADHD vai trauksmi, kurš runā juceklīgi, bet atgriežas pie būtības.
  • Nogurums, reibums vai uztraukums vienā vakarā.
  • Godīga pretruna: „Es gribu un negribu pārcelties, es pats nezinu.”
  • Garš, bet pamatots skaidrojums, kas beigās atbild uz tavu jautājumu.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo vārdu var apgriezt. Kontrolējošs cilvēks var teikt: „Tu runā vārdu salātus, tev nav nekādas loģikas!” – kad tu raudi un mēģini izskaidrot, kas tevi sāpina. Tavas jūtas un juceklīgā runa stresā nav manipulācija. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kura cilvēka jautājumi atkal un atkal paliek bez atbildes), virziens (kam izdevīgs apjukums) un efekts (kurš pēc sarunas jūtas vainīgs un apjucis).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tavs jautājums noslīkst vārdos, un tu paliec apjukusi vai apjucis un vainīga vai vainīgs. Stāsti ir apkopoti no vairākiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti

Kaspars jautā sievai Santai, kāpēc kredītkartei ir 3000 eiro parāds. Santa runā pusstundu par to, ka viņš „nekad neatbalsta viņas sapņus”, par viņa bijušo draudzeni un to, ka viņa māte „vienmēr bija pret Santu”. Kaspars aiziet gulēt, zinot tikai to, ka viņš ir slikts vīrs. Par parādu viņš uzzina no bankas. Vīrieši par šādām lietām runā reti, jo baidās izskatīties smieklīgi. Šī vietne ir arī viņiem.

Vīrietis pret sievieti

Ilze jautā partnerim, kāpēc viņš ir saņēmis ziņu no citas sievietes ar sirsniņu. Viņš runā par uzticību, par to, ka Ilze „ir tāda kā viņas māte”, un par savu grūto bērnību. Beigās Ilze viņu mierina.

Viena dzimuma pāris

Dace jautā partnerei Kristīnei, kāpēc viņa draugiem stāstīja par Daces depresiju. Kristīne atbild ar garu runu par to, ka „mūsu kopienā mums jāatbalsta vienai otru”, ka Dace „vienmēr visu slēpj” un ka tas „nav nekas traks”. Par to, kāpēc viņa to izstāstīja bez atļaujas, – nekā.

Bijušais partneris un kopīgi bērni

Tu bijušajai sievai raksti vienu teikumu par svētku grafiku. Atbilde ir divas lapas garš teksts par tavu jauno draudzeni, tavām „prioritātēm” un to, ka bērni „jūt, ka tu viņus pameti”. Grafika tajā nav. Šeit palīdz tikai rakstiska saziņa un atbilde tikai uz praktisko (skat. pelēkais akmens, angl. grey rock).

Vecāks pret bērnu

Pusaudzis jautā tēvam, kāpēc viņš nedrīkst iet uz klases vakaru, ja visi citi iet. Tēvs runā par to, ka „šodienas jaunatne ir izlaista”, ka viņš pats sešpadsmit gadu vecumā strādāja, ka „tu nezini, kas ir grūtības”. Atbildes „kāpēc” nav. Bērns mācās, ka jautāt ir bezjēdzīgi. Ja tev ir mazāk par 18 un tas notiek tev, zvani 116 111 (bez maksas).

Brālis vai māsa

Brālis aizņēmās no tevis 2000 eiro un neatdod. Kad tu jautā, viņš runā par to, ka tu vienmēr biji „mammas mīlulis”, ka tev viss nāca viegli, un ka „starp radiem par naudu nerunā”.

Draugs vai draudzene

Draudzene vairākas reizes atceļ tikšanos pēdējā brīdī. Kad tu par to pasaki, viņa runā par savu grūto nedēļu, tavām „pretenzijām” un to, ka „īsta draudzība nav skaitīšana”. Beigās tu atvainojies, ka vispār pieminēji.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Sirmā māte jautā dēlam, kur ir viņas zelta gredzens, kas bija kastītē. Dēls runā par to, ka viņa „visu aizmirst”, ka „varbūt vajag pie ārsta”, ka viņš „vienīgais par viņu rūpējas”. Par gredzenu – nekā. Vecam cilvēkam tas var likt šaubīties par savu atmiņu. Ja tā notiek, zvani 116 123.

Vīra vai sievas vecāki

Tu lūdz sievasmāti nebarot bērnu ar saldumiem pirms gulētiešanas. Atbilde ir par to, kā viņa izaudzināja trīs bērnus, par to, ka „mūsdienu mammas visu izlasa internetā”, un par to, ka tu „nekad viņu nemīlēji”.

Tiešsaistē

Tu komentārā norādi uz faktu kļūdu. Atbilde ir desmit garas ziņas: citāti no taviem vecajiem ierakstiem, jautājumi par tavu izglītību, saites uz nesaistītām lietām. Ja atbildi, tev priekšā ir vēl desmit. Tiešsaistē labākā atbilde parasti ir nekāda.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: kliedzieni, pārtraukšana, tēmas lēkā kā bumba. Klusā: mierīgs, pat maigs tonis, garas frāzes par „mūsu enerģiju” un „tavu nedrošību”, pēc kurām tu jūties apjukusi vai apjucis, bet nevari pateikt, kas tieši notika. Klusā versija ir grūtāk atpazīstama, jo nav nekā, pie kā pieķerties.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā vārdu salāti ir reti un var izskatīties pēc šarmanta, gudra cilvēka, kurš „tik interesanti domā”. Vēlāk tie kļūst par vienīgo atbildi uz jebkuru neērtu jautājumu.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribu tev palīdzēt saprast sevi.” Otrs stundām „analizē” tavas bērnības traumas, tavu nedrošību un tavas „projekcijas”, kad tu vienkārši jautāji, kāpēc viņš vai viņa tev meloja. Rūpes, kurās tavs jautājums nekad netiek atbildēts, nav rūpes.

Kā reaģēt

  1. Pieraksti savu jautājumu pirms sarunas. Vienā teikumā. Kad saruna sāk griezties, paskaties uz to.
  2. Atgriez sarunu vienreiz, mierīgi. Nesaki desmit reizes. Viena atgriešana parāda, vai otrs spēj atbildēt.
  3. Neaizstāvies pret katru apsūdzību. Katrs „tā nav taisnība” atver jaunu tēmu. Tev nav jāatspēko viss.
  4. Beidz sarunu. Tu drīksti aiziet, ja tā griežas pa apli. Tā nav bēgšana, tā ir sevis sargāšana.
  5. Atkārto jautājumu rakstiski. Īsa ziņa: jautājums un datums. Rakstiski griezties pa apli ir grūtāk, un tev paliek pieraksts.
  6. Pēc sarunas pieraksti, kas tika teikts. Tas palīdz nesākt šaubīties par savu atmiņu.
Ko teikt
„Es dzirdu daudz tēmu. Mans jautājums bija viens: kāpēc bērns netika paņemts no dārziņa. Par pārējo varam runāt citreiz.”
Ko teikt
„Šī saruna iet pa apli, un es vairs nespēju sekot. Es tagad iziešu. Savu jautājumu es tev atsūtīšu rakstiski.”

Ar rakstisku atbildi labi strādā BIFF metode (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm): īsi, informatīvi, draudzīgi un stingri.

Kad nesarunāties vispār. Ja vārdu salāti pāriet kliedzienos, draudos vai tu baidies, nemēģini „uzvarēt” strīdā. Tad svarīgāks ir drošības plāns. Briesmu gadījumā zvani 112, emocionālam atbalstam 116 123 (visu diennakti), cietušajiem no vardarbības 116 006 (pēcpusdienā un vakarā).

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir vārdu salāti psiholoģijā?

Psihiatrijā tā ir ļoti haotiska runa, kas rodas slimības dēļ, piemēram, smagā psihozē. Sarunās par manipulāciju ar to saprot ko citu: runu, kas apzināti vai ierasti iet pa apli, lai izvairītos no atbildes. Otrā nozīme nav oficiāla diagnoze, bet noderīgs apraksts.

Kāpēc pēc strīda ar viņu es nevaru atcerēties, par ko mēs strīdējāmies?

Jo saruna tika aizvesta desmit virzienos, un smadzenes nespēj noturēt visus pavedienus. Tas ir normāli un nenozīmē, ka tev ir slikta atmiņa. Pieraksti savu jautājumu pirms un to, kas notika, pēc sarunas.

Kā strīdēties ar cilvēku, kurš runā pa apli?

Labākais veids ir nestrīdēties. Uzdod vienu jautājumu, atgriez to vienreiz, un, ja atbildes nav, beidz sarunu un atkārto jautājumu rakstiski.

Vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga – svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja vārdu salāti ir tava ikdiena un tu vienmēr esi tas vai tā, kas atvainojas, šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas; parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu. Normālas attiecības neliek tev pēc katras sarunas šaubīties par savu prātu. Vairāk: narcisms.

Saistīts

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Stern, R. (2007). The Gaslight Effect: How to Spot and Survive the Hidden Manipulation Others Use to Control Your Life. Morgan Road Books.
  2. Sweet, P. L. (2019). The Sociology of Gaslighting. American Sociological Review, 84(5), 851–875.
  3. Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Berkley Books.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123