Kontrolējoša grupa

Neviens neiestājas „sektā”. Cilvēki iestājas siltā kopienā, jogas grupā, draudzē, pašattīstības kursā vai biznesa komandā, kur viņus sagaida ar atplestām rokām. Kontrole nāk vēlāk un pa mazam. Angliski pētnieki runā par high-control group vai high-demand group (grupa ar ļoti augstām prasībām un kontroli), sarunvalodā – par cult. Vārdu „sekta” šeit lieto piesardzīgi: tas nav vērtējums par ticību, bet par to, kā grupa izturas pret cilvēkiem. Ja meklēsi angliski – „high-control group”, „cult recovery”, „BITE model” –, atradīsi daudz vairāk materiālu, arī bijušo dalībnieku stāstus.

Mehānisms ir tas pats, kas vardarbīgās attiecībās, tikai grupas mērogā: sākumā pārmērīga mīlestība, tad atkarība, bailes un vaina. Un vardarbīgas attiecības divatā dažreiz izskatās kā maza sekta ar vienu „guru”.

Divi zināmākie apraksti ir psihiatra Roberta Džeja Liftona (Robert Jay Lifton) astoņas „totālās vides” pazīmes (1961) un Stīvena Hasana (Steven Hassan) BITE modelis (1988). BITE nozīmē: kontrole pār uzvedību (Behavior), informāciju (Information), domām (Thought) un emocijām (Emotion). Tie ir aprakstoši modeļi, nevis diagnozes tests, bet labi palīdz ieraudzīt kopumu.

Kā tas izklausās

Katra frāze ir vērtīga tikai ar kontekstu. Tos pašus vārdus var teikt arī laba kopiena.

Kāpēc tā dara

Vadītājam vai tuvākajam lokam grupa dod apbrīnu, varu, naudu, bezmaksas darbu un dažreiz seksu. Sistēmai dalībnieki dod jaunus dalībniekus. Bieži arī vidējā līmeņa dalībnieki ir tikpat ievainoti kā tu un kontroli nodod tālāk, jo tic, ka dara labu.

Kontrole parasti veidojas šādos soļos:

1. Silta sagaidīšana. Uzmanība, uzslavas, piederība – mīlestības bombardēšana (angl. love bombing), tikai no daudziem cilvēkiem uzreiz.
2. Īpašas zināšanas. Grupai ir „patiesība”, ko citi nesaprot. Tas dod jēgu un lepnumu.
3. Arvien vairāk laika. Sapulces, kursi, pienākumi. Brīvā laika paliek maz.
4. Mēs un viņi. Ārpasaule ir „aklā”, „toksiskā” vai „zemākā līmenī”. Draugi un ģimene kļūst par traucēkli. Tā ir izolācija (angl. isolation).
5. Grupas valoda. Īpaši vārdi un frāzes, kas aptur domāšanu: „tas ir tavs ego”, „tu vēl neesi gatavs”. Liftons to sauca par valodu, kas noslēdz domu.
6. Grēksūdze un atklātība. Tu stāsti savus noslēpumus, un tie paliek grupas rokās.
7. Bailes aiziet. Aiziešana nozīmē pazaudēt draugus, dažreiz ģimeni, darbu, garīgo „glābšanu”.

Ko tas nodara tev

• Tu pazaudē sevi. Gaumes, viedokļi, pat valoda kļūst grupas.
• Tu vairs neuzticies savām domām. Katras šaubas šķiet kā vaina. Tas ir ļoti tuvu gāzlaitingam (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu), tikai no visas grupas.
• Tu pazaudē ārējo pasauli. Ģimeni, draugus, karjeru, naudu.
• Tu esi pieķēries. Pieķeršanās grupai vai vadītājam veidojas tāpat kā traumatiskā saikne (angl. trauma bond): kritika sapulcē, un pēc tam viena laipna vadītāja uzslava. Nekas liels nav vajadzīgs. Pietiek ar vienu vakaru, kad tevi nekritizē, lai tu justu atvieglojumu un cerību.
• Pēc aiziešanas – daudzi zaudē visu savu sociālo loku vienā dienā. Seko sēras, vainas sajūta, bailes no „soda”, apjukums par to, kam ticēt. Šīs izjūtas ir normāla reakcija uz nenormālu pieredzi.

Normāli vai vardarbība?

Stingra reliģija, intensīva sporta komanda vai kopiena, kurai tu atdod daudz laika, pati par sevi nav kontrolējoša grupa. Kritērijs nav ticība, bet kontrole. Pajautā sev:

1. Vai drīkst jautāt un šaubīties bez soda?
2. Vai drīkst aiziet un palikt draugos?
3. Vai drīkst lasīt kritiku un runāt ar bijušajiem dalībniekiem?
4. Vai attiecības ārpus grupas tiek atbalstītas vai uzskatītas par briesmām?
5. Vai nauda un laiks ir brīvprātīgi un caurskatāmi?
6. Vai vadītājam der tie paši noteikumi, vai viņš ir virs tiem?

Kā uzvedas grupa

Veselīga kopiena lepojas ar saviem uzskatiem, bet neapdraud tavu dzīvi ārpusē. Tā pieņem jautājumus, atskaitās par naudu, vadītāji kļūdās un to atzīst, un aiziet var bez drāmas.

Kontrolējoša grupa ir silta, kamēr tu piekrīti, un ledaina, kad tu šaubies. Tās vadītājs nekļūdās, kritiķi ir „ienaidnieki”, bijušie dalībnieki ir „krituši”. Un, ja tu kādam no ārpuses pastāsti par savām šaubām, grupa bieži sūta cilvēkus, kas tevi „atgriež” – tie ir lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys, cilvēki, caur kuriem uz tevi tiek izdarīts spiediens).

No malas tuvinieki redz, ka tu esi mainījies: citi vārdi, mazāk laika, mazāk naudas, mazāk tevis. Tas nav pierādījums, bet vērts pieskatīt.

Kas tas nav

• Stingra vai neparasta ticība, ja tu drīksti šaubīties un aiziet.
• Intensīva komanda – sportā, darbā, mākslā –, kurai ir augstas prasības, bet kas neiejaucas tavā privātajā dzīvē.
• Kopiena, kuru tu mīli un kurai daudz dod, ja tā dod arī tev un tevi netur.
• Jauni uzskati, kas nepatīk tavai ģimenei.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Vārds „sekta” var būt ierocis. Kontrolējoša ģimene var saukt par sektu jebkuru kopienu, kurā pieaugušais bērns atrod atbalstu, arī atbalsta grupu vardarbībā cietušajiem. Vardarbīgs partneris var nosaukt tavu terapeitu vai draudzeni par „guru”, lai tevi izolētu. Un pati grupa bieži saka, ka kritiķi „vajā” tos. Kritērijs paliek viens: vai tev atstāj brīvību šaubīties, redzēt citus un aiziet.

Vai vadītājs ir narciss?

Daudzi bijušie dalībnieki jautā, vai viņu guru bija narciss vai psihopāts. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un šādi vadītāji pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav vajadzīga. Ja kontrole, izolācija un sodīšana atkārtojas, ar to pietiek. Tādas grupas ļoti reti kļūst brīvākas, parasti prasības tikai aug. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – palīdz drošības plāns. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par apjukumu kā simptomu.

Variācijas

Grupas izskatās ļoti dažādi, bet mehānisms ir viens: silta sagaidīšana, īpaša patiesība, mēs pret viņiem, bailes aiziet. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Reliģiska kopiena

Jānis pēc tēva nāves atrod mazu draudzi. Mācītājs pēc gada nosaka, ar ko Jānim precēties, cik ziedot un ka sievas vecākiem, kas „nav glābti”, nevajag rādīt bērnus. Jautāt nedrīkst.

Garīgs vai ezotērisks kurss ar vadītāju sievieti

Viktora dzīvē ir krīze. Kursu vada harizmātiska sieviete, kas „redz enerģiju”. Viktors atdod uzkrājumus par „augstāko līmeni”, pārtrauc zāles, jo „slimība ir galvā”, un sāk uzskatīt savu brāli par „zemas vibrācijas cilvēku”. Guru var būt jebkura dzimuma.

Pašattīstība un koučings

Ilze maksā par programmu, kas sola „jaunu dzīvi”. Tur mudina „atbrīvoties no toksiskiem cilvēkiem” – vispirms no draudzenēm, kuras šaubās, tad no vīra. Programma kļūst par vienīgo vietu, kur Ilze jūtas saprasta.

Tīklu mārketings

Artūrs iestājas „komandā”, kas pārdod uztura bagātinātājus. Rīta zvani, motivācijas pasākumi, „tu esi tas, ar ko tu pavadi laiku”. Kad viņš ir mīnusos, vainīga ir viņa „domāšana”, nevis sistēma.

Politiska vai „patiesības” grupa internetā

Līga ir Telegram kanālā, kas „zina, kas notiek īstenībā”. Kanāls saka, kam ticēt, kam neticēt un ka ģimene, kas nepiekrīt, ir „aizmigusi”. Grupai nav ēkas, bet kontrole pār informāciju un domām ir tā pati.

Bērns, kas uzaudzis grupā

Emīls ir dzimis kopienā. Divdesmit gados viņš aiziet. Vecāki drīkst ar viņu runāt tikai tad, ja viņš atgriezīsies. Viņam nav skolas draugu ārpusē, un viņam jāiemācās pasaule no nulles.

Partneris iestājas grupā

Sanita iestājas „sieviešu spēka” lokā. Pēc pusgada viņa lielāko daļu vakaru pavada tur, un katrs Roberta jautājums tiek saukts par „vīrieša kontroli”. Robertam ir jāizvēlas starp klusēšanu un apsūdzību. Tas pats notiek otrādi, kad vīrs iestājas vīriešu „brālībā”.

„Divu cilvēku kults”

Nav grupas, ir tikai viens partneris, kurš ir vienīgā patiesība: viņš nosaka, ko lasīt, ar ko tikties, ko domāt, un draugi ir „slikta ietekme”. Tā ir kontrole pār visu tavu dzīvi (angl. coercive control). Šis cilvēks var būt vīrietis vai sieviete, un tā var notikt arī viena dzimuma pārī.

Darbavieta kā kopiena

Jaunuzņēmuma dibinātājs saka „mēs esam ģimene”, sagaida strādāšanu naktīs un sauc aizejošos par nodevējiem. Kad tu aizej, kolēģi tevi bloķē.

Vecāks pensijā

Tava mamma pēc tēva nāves pievienojas „dziednieku” lokam, atdod tur pensiju un pārtrauc runāt ar tevi, jo tu „nes negatīvo”.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: publiska kaunināšana sapulcēs, draudi, izslēgšana. Klusā: silta, maiga kopiena, kur neviens nekad nekliedz, bet jautājumi vienkārši „nav vēlami” un aizgājušie tiek pieminēti ar žēlumu.

Kā reaģēt

Ja tu esi iekšā un šaubies:

1. Paturi vismaz vienu cilvēku ārpusē, ar kuru vari runāt atklāti.
2. Paturi savus dokumentus un savu naudu. Pat nelielu summu, par kuru grupa nezina.
3. Pieraksti, kas notiek, kad tu jautā vai šaubies. Pieraksts palīdz neaizmirst.
4. Izlasi, ko saka kritiķi un bijušie dalībnieki. Ja to aizliedz, tas jau ir atbilde.
5. Plāno aiziešanu klusi, it īpaši, ja tu dzīvo grupas īpašumā vai tev ir bērni. Palīdz drošības plāns.

Ja tuvinieks ir iekšā: nestrīdies par ticību un neizsmej. Tas tikai pierāda grupas vārdus, ka ārpasaule ir naidīga. Paliec kontaktā, jautā ar interesi, atgādini par kopīgām atmiņām un esi atvērtas durvis, kad cilvēks būs gatavs.

Kad nerunāt, bet rīkoties: ja ir fiziska vardarbība, draudi vai bērni ir briesmās – 112, bērniem un pusaudžiem 116 111.

Pēc aiziešanas daudziem vajag laiku un cilvēkus, kas saprot. Ne katrs psihologs pazīst grupu vardarbību. Izvēlies tādu, kurš tev tic, saprot kontroli un traumu un nesaka „varbūt jums visiem vajag izrunāties”. Ja pēc tikšanās ar speciālistu vainas sajūta ir vēl lielāka, meklē citu. Grāmata „Take Back Your Life” (Lalich un Tobias) un Stīvena Hasana materiāli ir angliski. Tālrunis 116 123 ir pieejams visu diennakti.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā atpazīt sektu?

Skaties nevis uz ticību, bet uz kontroli: vai drīkst šaubīties, vai drīkst aiziet un palikt draugos, vai atbalsta saites ar ārpasauli, vai nauda ir caurskatāma.

Vai mana baznīca vai kopiena ir sekta?

Ne katra stingra kopiena ir kontrolējoša. Ja tu drīksti jautāt, lasīt kritiku, satikties ar ģimeni un aiziet bez soda, visticamāk, nē. Ja kāds no šiem jautājumiem tevi biedē, padomā, kāpēc.

Vai tīklu mārketings ir sekta?

Ne vienmēr, bet daudzas tīklu mārketinga komandas izmanto tās pašas metodes: siltu sagaidīšanu, „mēs pret viņiem”, vainu par neveiksmēm un bailes aiziet.

Kā palīdzēt tuviniekam, kurš ir sektā?

Nepārtrauc kontaktu, neizsmej un nestrīdies par dogmām. Uzdod jautājumus, atgādini, kas viņš vai viņa bija pirms grupas, un esi drošā vieta, kur atgriezties.

Kāpēc tik grūti aiziet?

Jo grupa ir kļuvusi par ģimeni, draugiem, darbu un jēgu reizē. Aiziešana nozīmē zaudēt visu uzreiz. Tas nav vājums, tā ir pieķeršanās, ko grupa apzināti būvēja.