Izolācija attiecībās: kā tevi nošķir no tuvajiem

AngliskiIsolationMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: izolācija, izolacija, izolēšana, izolēt no draugiem, sociālā izolācija, nošķiršana no tuvajiem, social isolation, isolation, isolation tactic, isolating from friends and family, изоляция, изоляция от близких, изоляция от друзей, социальная изоляция, изолировать от друзей

Izolācija reti sākas ar aizliegumu. Tā sākas ar nopūtu, kad tu pasaki, ka sestdien brauksi pie draudzenes. Ar „tavi draugi mani nemīl”. Ar „mums divatā taču ir vislabāk”. Pēc gada tu pamani, ka draugiem vairs nezvani, pie mammas brauc reti un ar sirdsklauvēm, un visu par pasauli uzzini no viena cilvēka. Angļu valodā to sauc isolation. Ja meklēsi angliski – „isolation in abusive relationships”, „isolating from friends and family narcissist” –, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Traumas pētniece Džūdita Hermane (Herman, 1992) un sociologs Evans Stārks (Stark, 2007) izolāciju apraksta kā vienu no kontroles pamatiem: kad tev nav citu cilvēku, nav arī citu skatu uz notiekošo, nav kur aiziet un nav, kas pateiktu „tas nav normāli”. Izolācija gandrīz vienmēr ir daļa no plašākas kontroles pār tavu dzīvi (angliski to sauc coercive control).

Kā tas izklausās

Šīs frāzes pašas par sevi var būt nevainīgas. Izolāciju tās padara tas, kas notiek pēc tam, un tas, ka tās atkārtojas.

Tu pasaki partnerei, ka piektdien iesi uz kolēģa dzimšanas dienu. Viņa neko neaizliedz, bet visu vakaru ir klusa un aizvainota, un nākamajā dienā ar tevi nerunā.

„Ej, ej. Man vienalga. Tev jau tie cilvēki ir svarīgāki.”

Pēc katras tikšanās ar tavu māsu partneris stundu skaidro, ka māsa tevi apskauž, ka viņa „grib jūs izšķirt” un ka tu to vienkārši neredzi.

„Es tikai gribu tevi pasargāt. Tu esi pārāk labs cilvēks, lai to redzētu.”

Tu esi ciemos pie draugiem. Vīrs zvana ik pēc 20 minūtēm, jautā, kad būsi mājās, un beigās pasaka, ka viņam ir slikti ar sirdi.

„Man ir slikti. Bet sēdi, sēdi, izklaidējies.”

Jums piedāvā pārcelties uz citu pilsētu. Tur nav neviena tava paziņas, bet otram ir darbs. Kad tu šaubies, sākas pārmetumi.

„Ja tu mani mīlētu, tev nevajadzētu nevienu citu.”

Draudzene tev atsūta ziņu. Partneris paņem tavu telefonu, izlasa un pasmejas.

„Šī? Viņa tevi izmanto. Vai tu tiešām neredzi?”

Mamma tavai tikšanās reizei ar draugu atbild ar asarām. Tev ir 30 gadu.

„Ej vien. Es jau te viena pati kaut kā.”

Viena frāze neko nepierāda

Arī veselās attiecībās cilvēkam var nepatikt tavs draugs, var būt skumji, kad tu aizej, un var gribēties vairāk laika divatā. Izolācija ir tad, ja tas atkārtojas atkal un atkal, ja pēc tam seko sods (klusums, scēna, slimība, pārmetumi) un ja tavs loks gadu gaitā kļūst arvien mazāks.

Kāpēc tā dara

Mazāk liecinieku. Draugi un ģimene pamana to, ko tu vairs nepamani. Bez viņiem neviens nesaka „pagaidi, tas nav normāli”.
Viens realitātes avots. Ja tu par visu uzzini no viena cilvēka, viņa versija kļūst par patiesību. Tā vieglāk strādā gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu).
Nav kur aiziet. Ja nav drauga dīvāna, radu, naudas vai darba, aiziešana šķiet neiespējama.
Atkarība. Kad otrs ir vienīgais, kas dod siltumu, arī retais siltums kļūst ļoti vērtīgs. Tas stiprina traumatisko saikni (angl. trauma bond – pieķeršanos, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas).
Kontrole pār stāstu. Ja tu ar citiem nerunā, tikai otrs stāsta, kas pie jums notiek. Dažreiz citiem viņš vai viņa jau ir pastāstījis, ka „tu esi grūts cilvēks”.

Daži to dara apzināti. Daudzi to dara no greizsirdības un bailēm tevi zaudēt. Bet tev sekas ir vienādas: tavs atbalsts pazūd.

Ko tas nodara tev

Tu sāc šaubīties par saviem cilvēkiem. „Varbūt māsa tiešām mani apskauž?”
Tu sāc izvēlēties mieru. Katru reizi, kad izvēlies neiet, lai nebūtu scēnas, loks kļūst mazāks.
Tev ir kauns atgriezties. Pēc gada klusuma ir grūti uzrakstīt draugam: „Man ir slikti.”
Tu zaudē salīdzinājumu. Bez citām attiecībām acu priekšā ir grūti atcerēties, kā izskatās normāli.
Vientulība blakus cilvēkam. Tu neesi viens vai viena mājās, bet tev nav neviena.
Mazāk spēka aiziet. Aiziešanai vajag cilvēkus: kur pārnakšņot, kas palīdz ar bērniem, kas notic.

Ja tu to atpazīsti, tā nav tava vaina. Izolācija strādā lēni, un katrs solis šķiet mazs.

Normāli vai vardarbība?

Kā atšķirt:

Vai tev ir izvēle bez soda? Vari iet uz tikšanos un atgriezties bez klusuma, scēnas vai „slimības”?
Vai otrs runā par sevi vai par taviem cilvēkiem? „Man pietrūkst tevis” ir par sevi. „Tava māte ir indīga” (atkal un atkal) ir par taviem cilvēkiem.
Kas notiek ar tavu loku gadu gaitā? Veselās attiecībās abu dzīves savienojas. Izolācijā tava dzīve saraujas, bet otra – ne.
Vai noteikumi ir vienādi? Vai otrs brīvi tiekas ar saviem draugiem, bet tavējie ir „problēma”?
Kā tu jūties pirms tikšanās ar draugu? Ar prieku un brīvi – vai saspringti, jau plānojot, kā atvainoties?

Situācija 1 · Partnerim nepatīk tavs draugsTavs draugs Artūrs ballītē par partneri izteicās nelāgi. Partneris pēc tam ir sarūgtināts.

Normāli„Man bija nepatīkami, ko Artūrs teica. Es negribu ar viņu pavadīt daudz laika, bet tu, protams, tiecies ar viņu. Vienkārši nesauc mani līdzi.”

Partneris runā par savām jūtām un savām robežām, nevis par tavām. Tev paliek tavs draugs.

Vardarbība„Vai nu viņš, vai es. Ja tu vēl ar viņu tiksies, tas nozīmē, ka tev ir vienalga par mani.” (Pēc mēneša – tas pats par nākamo draugu.)

Ultimāts, kas liek izvēlēties starp partneri un savu loku, un pēc tam atkārtojas ar citiem cilvēkiem. Tā ir izolācija.

Situācija 2 · Ģimenes svētkiVīra ģimenei ir tradicionālās Jāņu svinības laukos. Viņš grib braukt, tu – nē.

Normāli„Man tur ir svarīgi būt. Braukšu uz vienu nakti. Tu vari palikt vai braukt līdzi, kā tev labāk.”

Katrs izvēlas pats. Neviens netiek sodīts par to, ka viņam vai viņai ir sava ģimene.

Vardarbība„Tava ģimene tevi tikai izmanto. Ja brauksi, es sapratīšu, kam tu esi uzticīga.” (Un pēc tam: „Tu taču pati izvēlējies nebraukt.”)

Otrs atšķir tevi no tavas ģimenes un pēc tam stāsta, ka tā bija tava izvēle. Pēc dažiem gadiem tev tiešām vairs nav, pie kā braukt.

Situācija 3 · Vecāks un pieaudzis bērnsTev ir 28 gadi, tev ir izveidojies savs draugu loks, un tu sāc biežāk pavadīt nedēļas nogales ārpus mājas.

Normāli„Man pietrūkst tevis. Vai varam kādā svētdienā kopā paēst?”

Mamma pasaka savu vajadzību un piedāvā risinājumu. Tavs dzīves loks paliek tavs.

Vardarbība„Tie cilvēki tevi aizvedīs no ģimenes. Kad viņi tevi pametīs, tu atnāksi pie manis, un es būšu vienīgā.” (Kopā ar zvaniem ik stundu un asarām.)

Tavi draugi tiek attēloti kā draudi, un vainas sajūta tev liek palikt. Tas ir izolācijas mehānisms, pat ja nāk no mīlestības.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kuram nepatīk tavs draugs, bet kurš neizolē, to pasaka vienreiz, pieņem tavu izvēli un dzīvo tālāk. Viņš vai viņa pats tiekas ar citiem un priecājas, ka tev ir cilvēki.

Cilvēks, kurš izolē, katru tikšanos pārvērš par cenu: klusums, scēna, pēkšņa slimība, „tu mani nemīli”. Viņš vai viņa var būt burvīgs ar taviem draugiem un pēc tam divatā tos noniecināt. Citiem var stāstīt, ka tu „pati negribi nevienu redzēt”. Dažreiz tavi paziņas kļūst par ziņnešiem (skat. lidojošie pērtiķi, angl. flying monkeys – cilvēki, caur kuriem otrs spiež uz tevi).

No malas izolācija bieži izskatās pēc „tie divi vienkārši ir ļoti tuvi”. Draugi pamana, ka tu vairs nenāc, un domā, ka tu esi aizņemts vai aizņemta. Tāpēc arī tev pašam vai pašai var būt grūti to nosaukt.

Kas tas nav

Pāris, kas abpusēji izvēlas vairāk laika divatā un to pārrunā.
Partneris, kuram nepatīk konkrēts cilvēks, un viņš to pasaka, bet neliek izvēlēties.
Pārcelšanās, par kuru abi vienojās un kurā abiem tiek dota iespēja veidot jaunu loku.
Draudzības atdzišana, jo dzīve mainās.
Vecāks, kurš uztraucas par bērna drošību un to pasaka, nevis kontrolē visus viņa kontaktus.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var teikt: „Tu mani izolē no maniem draugiem!” – kad tu vienkārši nevēlies iet uz ballītēm, kur viņš vai viņa dzer un tevi pazemo. Vai: „Tu neļauj man redzēt bērnus!” – kad tu ievēro tiesas noteikto kārtību. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kura cilvēka loks gadu gaitā saraujas), virziens (kam tas dod varu) un efekts (kurš ir atkarīgs un kuram nav, kur aiziet).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tavs atbalsta loks saraujas, līdz paliek viens cilvēks. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Andra pēc katras Oskara tikšanās ar draugiem raud un saka, ka viņš viņu „pamet”. Draugiem viņa stāsta, ka Oskars „par daudz dzer ar jums”. Pēc diviem gadiem Oskaram paliek tikai darba kolēģi. Vīrietim par to runāt ir grūti: „Vai tad tu nevari savai sievai pateikt nē?” Bet tas ir tas pats mehānisms, un šī vietne ir arī tev.

Vīrietis pret sievieti. Gatis „aizsargā” Ilzi: aizved uz darbu un atved, jo „vakarā ir bīstami”, pārbauda, kam viņa raksta, un iesaka pamest darbu, jo „tev tur vienalga maz maksā”. Pēc gada Ilzei nav ne darba, ne savas naudas, ne kolēģu.

Viena dzimuma pāris. Laura draud Evai pastāstīt Evas ģimenei par attiecībām, ja Eva tiksies ar „tiem draugiem”. Ja tavs partneris vai partnere draud atklāt tavu orientāciju, tā ir vēl viena izolācijas forma.

Bijušais partneris un otrs vecāks pēc šķiršanās. Pēc šķiršanās bijušais stāsta bērniem, ka tava jaunā dzīve ir „bīstama”, un pārliecina kopīgos draugus, ka ar tevi „nevar runāt”. Tavs loks saraujas arī pēc attiecību beigām.

Vecāks pret bērnu. Bērnam neļauj iet pie klasesbiedriem, „jo viņu vecāki ir nepareizi”, un viss laiks jāpavada ar mammu. Viņš aug ar sajūtu, ka ārpasaule ir bīstama un tikai ģimene ir droša.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tēvs pret meitas partneri ir ledains un katrā sarunā viņu noniecina. Meita pamazām pārstāj vest partneri uz ģimenes svētkiem un tad pārstāj braukt pati.

Brālis vai māsa. Vecākais brālis pēc vecāku nāves stāsta visiem radiem, ka tu esi „nestabils”, un radi pārstāj tevi aicināt.

Priekšnieks vai kolēģis. Priekšniece tevi neaicina uz sanāksmēm, pārsūta tev informāciju pēdējā brīdī un kolēģiem saka, ka tu „negribi strādāt komandā”. Darbā to sauc arī par mobingu (angl. mobbing).

Draugs vai draudzene. Draudzene saka, ka pārējā kompānija par tevi smejas aiz muguras, un piedāvā tikties tikai divatā. Tu pārstāj iet uz kopīgām tikšanām.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Meita pārņem 80 gadus vecā tēva telefonu un bankas karti, „lai viņu neapkrāpj”, un pasaka kaimiņiem, ka tēvs „vairs nevēlas viesus”. Tēvs ir pilnībā atkarīgs no viņas.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte pastāvīgi saka tavam vīram, ka tu viņu „atņem ģimenei”, un vīrs sāk braukt pie vecākiem viens, bet tev ieteikt „mazāk tikties ar saviem”.

Tiešsaistē. Partneris prasa tavas paroles, dzēš draugus no tava profila vai liek tos dzēst tev, vai skandalē par katru „patīk”. Draugs, kurš vairs nevar tev uzrakstīt, arī pazūd.

Skaļā versija un klusā versija. Skaļā: aizliegumi, scēnas, draudi. Klusā: nopūtas, pēkšņas slimības, „es jau neko nesaku”. Klusā ir daudz biežāka un grūtāk pamanāma.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem. Sākumā izolācija izskatās romantiski: „Mums nevienu citu nevajag.” Pēc gadiem tā izskatās kā „mēs taču nekur neejam, tā vienkārši ir sanācis”.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Tu esi noguris, labāk paliec mājās.” „Tev ar viņiem pēc tam vienmēr ir slikti.” „Es tikai gribu, lai tev ir miers.” Rūpes, kas beigās vienmēr nozīmē „tev nevajag citus cilvēkus”, ir izolācija.

Kā reaģēt

Uzzīmē savu loku. Uzraksti cilvēkus, ar kuriem biji tuvs vai tuva pirms 3–5 gadiem, un tos, ar kuriem esi tagad. Atšķirība parāda, kas notiek.
Atjauno vienu kontaktu. Nevajag visus uzreiz. Viens cilvēks, kuram vari uzrakstīt un kurš tev notic.
Neatvainojies par saviem cilvēkiem. Tev ir tiesības uz draugiem, ģimeni un darbu.
Saglabā savu naudu un dokumentus. Izolācija bieži iet roku rokā ar naudas kontroli (angl. economic abuse).
Domā par drošību. Ja tu plāno aiziet, izmanto drošības plānu un drošu ierīču lietošanu, jo tavs telefons var tikt pārbaudīts.
Zini palīdzības numurus. 116 123 (krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti), 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā), 112 briesmu gadījumā. Tie strādā arī ar vīriešiem.

Ko teikt

„Sveika, sen neesam runājuši. Man pēdējos gados bija grūti, un man tevis pietrūkst. Vari parunāt šonedēļ?”

Ko teikt

„Es sestdien braukšu pie mammas. Būšu mājās svētdien vakarā.”

Kad nerunāt par to. Ja otrs ir bijis vardarbīgs vai draudējis, nesaki „tu mani izolē”. Vienkārši lēnām un droši atjauno kontaktus un plāno. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, tā aptver arī psiholoģisku un ekonomisku vardarbību.

Par terapiju. Ne katrs psihologs pārzina kontroli un vardarbību. Ja speciālists saka „jums abiem jāiemācās komunicēt” vai iesaka pāru terapiju, kamēr tevi izolē, tas var palielināt risku. Meklē speciālistu, kurš tev tic un zina vārdus coercive control, gāzlaitings un traumatiskā saikne.

Biežāk uzdotie jautājumi

Partneris neļauj tikties ar draugiem. Vai tā ir vardarbība?

Ja tas atkārtojas, ja pēc tam seko sods un ja tavs loks saraujas, jā – tā ir emocionāla vardarbība. Latvijā tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību arī pret psiholoģisku vardarbību.

Vai greizsirdība ir izolācija?

Greizsirdība ir sajūta. Izolācija ir tas, ko cilvēks ar to dara: ja greizsirdība kļūst par aizliegumiem, pārbaudēm, sodiem un tava loka sarukšanu, tā vairs nav tikai sajūta.

Vai viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga. Ja izolācija atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai neesi traks vai traka, tas pats ir signāls – izlasi par apjukumu kā simptomu.

Kā atgūt draugus pēc gadiem klusuma?

Sāc ar vienu cilvēku un godīgu ziņu. Daudzi draugi saprot vairāk, nekā tu domā, jo viņi redzēja, ka tu attālinies. Ja kāds neatbild, tas nav tavs spriedums. Arī atbalsta grupas un krīzes tālrunis ir cilvēki.

Ko darīt, ja arī tuvākie domā, ka problēma esmu es?

Tas var nozīmēt, ka otrs jau ir pastāstījis savu versiju (angliski to sauc smear campaign). Nestrīdies ar visiem. Atrodi vienu cilvēku, kurš tev tic, un vērsies pie profesionāļiem, kas strādā ar vardarbību.

Izolācija