Sabotāža attiecībās: kad otrs bojā tavus plānus

AngliskiSabotageMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: sabotāža, sabotāža attiecībās, sabotē, sabotēt, sabotē manus plānus, plānu bojāšana, sabotage, relationship sabotage, sabotaging your plans, sabotaging success, event sabotage, birthday sabotage, holiday sabotage, саботаж, саботаж в отношениях, саботирует, саботировать, срывает планы, портит праздники

Nakts pirms eksāmena – un tieši tad otrs sāk strīdu līdz trijiem naktī. Darba intervijas rītā „pazūd” mašīnas atslēgas. Tavā dzimšanas dienā partnerim sākas migrēna, un viesiem jāsaka, lai nenāk. Katru reizi ir izskaidrojums, un katru reizi tas izklausās ticami. Tā ir sabotāža (angl. sabotage): tavu svarīgo lietu bojāšana, parasti tā, lai to nekad nevarētu pierādīt.

Angliski par to lasīsi pie meklējumiem „narcissist sabotage”, „sabotaging my success”, „ruining birthdays and holidays” – tur atradīsi daudz stāstu un analīzes, arī Dr. Ramani Durvasulas (amerikāņu klīniskā psiholoģe) YouTube kanālā „DoctorRamani”. Tas nav klīnisks termins, bet ļoti bieži aprakstīta daļa no tā, ko pētnieki sauc par pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control, Stark, 2007): kad kāds pakāpeniski ierobežo tavu brīvību, naudu, kontaktus un izvēles.

Kā tas izklausās

Pati frāze neko nepierāda. Svarīgs ir laiks: kad tas notiek, un vai tas notiek atkal un atkal tieši tad, kad tev kaut kas ir svarīgs.

Rīt tev ir valsts eksāmens. Plkst. 23 partneris sāk runāt par to, ka tu „pēdējā laikā esi mainījusies”, un neļauj aiziet gulēt.

„Tev taču vienmēr ir kaut kas svarīgāks par mani. Mēs izrunāsim to tagad.”

Tavas darba intervijas rītā mašīnas atslēgas nav ierastajā vietā. Sieva tās „nav redzējusi”. Pēc intervijas tās atrodas viņas jakas kabatā.

„Laikam nejauši paņēmu. Nu, varbūt tā tev nebija lemts. Tev tur tāpat nepatiktu.”

Tu pēc gadiem sāc studēt vakaros. Divas nedēļas pirms sesijas vīrs paziņo, ka ir pieteicis tavā vārdā ģimenes ciemošanos pie saviem vecākiem.

„Es taču nezināju, ka tev tas ir tik svarīgi. Tu to vienmēr vari nolikt nākamgad.”

Tu esi atteicies no alkohola un trīs mēnešus nedzer. Tavā dzimšanas dienā draudzene uzdāvina pudeli un uzstāj.

„Nu, viena glāze taču neko nemaina. Ar tevi kļuvis tik garlaicīgi.”

Tev ir jauna draudzība darbā. Partneris „nejauši” uzraksta tavai kolēģei, ka tu par viņu sliktu runā.

„Es tikai gribēju būt godīgs. Ja viņa ir īsta draudzene, viņa sapratīs.”

Tavas meitas izlaidumā bijušais vīrs ierodas iereibis, skaļi komentē, un meita vakara beigās raud.

„Ko jūs visi tā uzvelkaties? Es taču atnācu. Tu vienmēr visu sabojā ar savu drāmu.”

Viena nejaušība neko nepierāda

Atslēgas pazūd visiem, migrēnas ir īstas, un strīdi mēdz notikt nepiemērotā laikā. Sabotāža ir tad, kad „nejaušības” atkārtojas tieši pirms tev svarīgiem notikumiem, vienmēr bojā tavu, nevis otra dzīvi, un pēc tam vainīgs izrādies tu.

Kāpēc tā dara

Sabotāža reti ir tāpēc, ka otrs tev „nevēl labu” vienkārši tāpat. Tai ir funkcijas:

Tava izaugsme apdraud kontroli. Jauns darbs, izglītība, nauda, draugi, veselība – tas viss dod tev iespēju aiziet. Cilvēks, kuram vajag tevi turēt, šīs durvis intuitīvi aizver.
Uzmanība pieder otram. Tavi svētki, tavs panākums, tava diena – tās ir situācijas, kad uzmanība ir pie tevis. Sabotāža to atgriež pie viņa vai viņas: migrēna, skandāls, drāma.
Tu iemācies neplānot. Pēc piecām sabojātām dzimšanas dienām tu vairs nerīko svinības. Pēc trīs sabojātām intervijām tu vairs nepiesakies. Otram vairs nekas nav jādara.
Neviens nevar pierādīt. Sabotāža gandrīz vienmēr ir „nejauša”: aizmirsa, nezināja, slikti jutās. Ja tu iebilsti, tu izskaties paranoisks. Tas ir tuvu gāzlaitingam (angl. gaslighting) – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu.
Tu kļūsti atkarīgāks. Bez darba, bez diploma, bez draugiem, bez savas naudas ir daudz grūtāk aiziet. Naudas sabotāža ir arī daļa no ekonomiskās vardarbības (angl. economic abuse).
Skaudība un kauns. Daži cilvēki tavu panākumu izjūt kā savu zaudējumu. Tas neattaisno, bet izskaidro, kāpēc sabotāža mēdz pastiprināties tieši tad, kad tev iet labi.

Ko tas nodara tev

Tu atsakies no mērķiem. Nevis tāpēc, ka nespēj, bet tāpēc, ka ir pārāk dārgi par tiem cīnīties.
Tu baidies no saviem svētkiem. Dzimšanas diena, Ziemassvētki, atvaļinājums kļūst par laiku, kad jāgaida nākamā katastrofa.
Tu šaubies par sevi. „Varbūt es tiešām pati aizmirsu atslēgas?”, „Varbūt es tiešām esmu egoists, ka gribu studēt?”
Tu izskaties neuzticams citu acīs. Darbā tu kavē, draugiem tu atsaki pēdējā brīdī, un viņi nezina, kāpēc.
Tavs pasaules loks sarūk. Tas ir tieši tas, kas otram vajadzīgs: izolācija (angl. isolation) – kad pamazām paliec viens ar otru.

Normāli vai vardarbība?

Laiks. Vai „nejaušības” sakrīt ar tev svarīgiem notikumiem? Vienu reizi tā var sagadīties. Piecas reizes – maz ticams.
Virziens. Vai tas vienmēr bojā tavu dzīvi? Vai otra svarīgie notikumi notiek bez aizķeršanās?
Pēc tam. Normāls cilvēks atvainojas un mēģina labot. Sabotētājs noliedz, samazina („nepārspīlē”) vai vaino tevi.
Iepriekšēja zināšana. Vai otrs zināja, cik tas tev svarīgi? Bieži vien zināja ļoti labi.
Tava sajūta. Vai tu pamazām pārstāji plānot, sapņot un stāstīt otram par saviem mērķiem, jo „tāpat kaut kas notiks”?

Situācija 1 · Intervija un slims bērnsTev ir svarīga darba intervija. Iepriekšējā vakarā bērnam paaugstinās temperatūra. Partneris bija solījis palikt ar bērnu.

Normāli„Es zinu, cik šī intervija tev svarīga. Paņemšu brīvu dienu. Ja nevarēšu, piezvanīšu mammai – kaut kā atrisināsim.”

Negaidīta situācija, bet otrs meklē veidu, kā tev palīdzēt. Tavs mērķis ir arī viņa rūpe.

Vardarbība„Nu, redzi, tev nav lemts. Es nevaru atteikties no savas sanāksmes. Varbūt tu vispār nevari strādāt, kamēr bērni mazi.” (Tā jau ir trešā intervija pēc kārtas, kad kaut kas notiek.)

Katru reizi ir iemesls, bet katru reizi zaudētājs esi tu. Beigās tev tiek pateikts secinājums, kas izdevīgs otram: labāk nestrādā.

Situācija 2 · Dzimšanas dienaTu esi uzaicinājis draugus uz savu 40. dzimšanas dienu. Rīta pusē sievai sākas galvassāpes.

Normāli„Man tiešām ļoti sāp galva. Es iešu pagulēt, bet svinējiet, es pievienošos, ja kļūs labāk.”

Slimība ir īsta, bet tā nesabojā tavu dienu. Otrs neliek tev izvēlēties starp viņu un svētkiem.

Vardarbība„Kā tu vari svinēt, kad man tā sāp? Atsauc viesus. Tev jau vienmēr svarīgāk, ko domā draugi.” (Tā bija arī pagājušajā gadā. Un Ziemassvētkos. Un tavas mātes jubilejā.)

Tas atkārtojas, sakrīt ar tavām svinībām, un rezultāts ir viens: tu paliec mājās, viņa uzmanības centrā, un draugi tevi redz arvien retāk.

Situācija 3 · Draugs un tava atturībaTu esi pārtraucis dzert. Draugs zina, cik tas tev bija grūti.

Normāli„Es tev nopirku bezalkoholisko sidru. Lepojos ar tevi. Ja kādreiz grūti, zvani.”

Draugs atbalsta tavu lēmumu, pat ja pats dzer.

Vardarbība„Nu viena glāze! Kas tu tagad par svēto esi? Agrāk ar tevi bija jautri.” (Un pēc tam citiem: „Viņš jau atkal dzer, es taču teicu, ka nekas nesanāks.”)

Tava veselība tiek bojāta, un tavs neveiksmīgais brīdis kļūst par stāstu par tevi citiem.

Situācija 4 · Kolēģe un projektsTu gatavo prezentāciju valdei. Kolēģei ir fails ar datiem, ko tev vajag.

Normāli„Piedod, es aizmirsu nosūtīt! Tūlīt sūtu, un, ja vajag, palīdzēšu pārbaudīt skaitļus.”

Aizmiršana notiek, bet kolēģe to labo, kad uzzina.

Vardarbība(Kolēģe nosūta failu 10 minūtes pirms prezentācijas, ar novecojušiem datiem. Valdei viņa pēc tam saka: „Es jau piedāvāju palīdzēt, bet viņa gribēja visu darīt pati.”)

Tas nav aizmiršana, jo pēc tam nāk stāsts, kas padara vainīgu tevi. Tas ir tuvu nomelnošanai (angl. smear campaign) – kad par tevi citiem stāsta, lai tevi apšaubītu.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kuram tiešām kaut kas sagadījās, pats to pamana un atvainojas, bez tā, ka tev viņam jāpierāda. Viņš mēģina labot: aizved tevi, piezvana, piedāvā citu variantu. Un nākamreiz uzmanās vairāk.

Sabotētājs noliedz („es to nedarīju”), samazina („tas nav nekas liels”), apgriež („tu pati vainīga, ka neatcerējies”) vai pārņem sarunu ar savām ciešanām. Nākamreiz tas notiek atkal. Bieži sabotāžai seko maigums – „es tevi tik ļoti mīlu, man tikai bija bail tevi zaudēt” –, kas padara to vēl grūtāk saprotamu.

No malas sabotāža bieži nav redzama vispār. Draugi redz, ka tu atkal atteicies, atkal kavē, atkal neesi pabeidzis kursus. Viņi nezina, ka tavas mašīnas atslēgas „pazuda”.

Kas tas nav

Īsta ārkārtas situācija: slimība, avārija, nelaime.
Atklāta nepiekrišana: „Man nepatīk, ka tu mainīsi darbu, parunāsim”, ja pēc tam tu drīksti izvēlēties pats.
Viens nepiemērotā laikā sākts strīds, pēc kura otrs atvainojas.
Konkurence darbā, kas notiek godīgi un atklāti.
Tas, ka otram ir savas vajadzības, kuras jāsaskaņo ar tavējām.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var apsūdzēt tevi, ka tu „sabotē” viņa plānus, ja tu vienkārši nevēlies piedalīties vai tev ir savas robežas. Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas, kam tas nāk par labu un kā jūtas otrs. Ja tu atsakies no saviem mērķiem viena cilvēka dēļ, nevis otrādi, tu neesi sabotētājs.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tev svarīgais tiek bojāts ar „nejaušībām”, un tu pamazām pārstāj to mēģināt. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis pret sievieti. Kad Anna sāk strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, vīrs katru rītu „aizkavējas” un bērnudārzu viņai nākas vest pašai. Pēc mēneša vadītāja brīdina par kavēšanos, un vīrs saka: „Redzi, tu jau vienkārši nevari to visu savienot.”

Sieviete pret vīrieti. Kad Kristaps sāk trenēties maratonam, sieva katru sestdienas rītu atrod iemeslu, kāpēc viņam jāpaliek mājās: pilošs krāns, vīramātes vizīte, „es vienkārši jūtos vientuļa”. Pirms sacensībām viņa sarīko strīdu līdz naktij. Kristaps pārtrauc skriet un nevienam nestāsta, kāpēc.

Viena dzimuma pāris. Līga un Evija dzīvo kopā. Kad Līgai piedāvā darbu citā pilsētā ar lielāku algu, Evija pēkšņi slimo, raud un stāsta kopīgiem draugiem, ka Līga „viņu pamet”. Līga atsaka darbu.

Bijušais partneris un kopīgi bērni. Tieši tad, kad tev ir nopirktas biļetes uz atvaļinājumu ar bērniem, otrs vecāks „aizmirst” parakstīt atļauju izbraukt no valsts vai pēdējā brīdī maina grafiku. Vai otrādi – tavos svētkos ar bērniem bijusī sieva viņus atved stundu par vēlu un bez dāvanām, ko bija norunāts atvest.

Vecāks pret bērnu. Tēvs mājās rada tādu troksni un strīdus tieši pirms meitas eksāmeniem, ka viņa nevar mācīties. Pēc sliktas atzīmes viņš saka: „Es jau zināju, ka tu neesi studentes materiāls.” Vai māte katru reizi, kad pusaudzim ir sacensības, „aizmirst” viņu aizvest.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Dēla kāzu dienā māte viņam piezvana ar krīzi – „man sāp sirds” –, un dēls pusi dienas pavada slimnīcā, kur viņu atbrīvo pēc stundas. Tā ir arī katros viņa svētkos.

Brālis vai māsa. Māsa „nejauši” izstāsta vecākiem tavu noslēpumu tieši tavā dzimšanas dienā. Brālis vienmēr sarīko skandālu Ziemassvētku vakariņās, kuras tu gatavoji.

Priekšnieks vai kolēģis. Vadītājs tev nedod informāciju, kas vajadzīga uzdevumam, vai pēdējā brīdī maina termiņus, un tad publiski norāda uz tavām kļūdām. Kolēģis „aizmirst” tevi iekļaut e-pastā par svarīgu sanāksmi.

Draugs vai draudzene. Draudzene katru reizi, kad tev sākas jaunas attiecības, jaunajam cilvēkam „nejauši” pastāsta par tavu pagātni vai tieši tovakar, kad jums ir randiņš, zvana krīzē.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls vecajai mātei neved uz ārstu tieši tad, kad norunāts, „aizmirst” nopirkt zāles un bojā viņas mēģinājumus iepazīties ar jauniem cilvēkiem, piemēram, pensionāru klubā, stāstot, ka „tur ir tikai krāpnieki”.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte jūsu kāzu dienā ierodas baltā kleitā vai kāzu rītā piezvana dēlam ar „sirdslēkmi”. Katros jūsu ģimenes svētkos ir kāda viņas krīze.

Tiešsaistē un digitāli. Partneris maina tavas paroles, izdzēš e-pastus par darba piedāvājumiem, atceļ tavu pierakstu pie ārsta tavā vārdā, vai raksta tavam darba devējam. Tas var būt arī kontracepcijas vai veselības sabotāža – slēpti tabletes, bojāts prezervatīvs, atteikšanās ievērot ārsta norādījumus tavā vietā. To var darīt gan vīrietis, gan sieviete, un tas ir nopietni: tas skar tavu ķermeni un tavu nākotni.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: skandāli, kliedzieni, scēnas publiski tavā lielajā dienā. Klusā: aizmirstas atslēgas, neiedots dokuments, mazliet par vēlu, mazliet par skaļu, „slikti jūtos”. Klusā ir daudz biežāka, un tieši tā ir visgrūtāk pierādāma.

Sākumā un vēlāk. Attiecību sākumā tas var izskatīties pēc mīlestības: „Nebrauc uz to konferenci, es tik ļoti ilgošos.” Vēlāk tas ir sistemātiski: tev vairs nav karjeras, draugu un savas naudas.

„Rūpju” versija. „Es tikai negribu, lai tu pārpūlētos”, „vai tev tiešām vajag to stresu ar studijām?”, „es tevi pasargāju no cilvēkiem, kuri tevi izmanto”. Tas izklausās pēc rūpēm, bet rezultāts ir tas pats: tu dari mazāk un paliec tuvāk.

Kā reaģēt

Pieraksti datumus. Kad tev kas bija svarīgs, un kas notika. Pēc dažiem mēnešiem aina bieži ir skaidra – un tas palīdz tev pašam neapšaubīt savu atmiņu.
Plāno neatkarīgi. Rezerves atslēgas, rezerves transports, rezerves auklīte, kas nav atkarīga no otra. Dokumenti un nauda tur, kur otrs tos nevar paņemt.
Pasaki mazāk iepriekš. Ja katrs tavs stāsts par mērķi tiek izmantots, lai to sabojātu, tev nav pienākuma stāstīt visu.
Neatceļ plānus katras krīzes dēļ. Ja krīze ir īsta, pēc tam varēs parunāt. Ja tā nav, tu pamanīsi, ka tā pazūd, tiklīdz tu tomēr aizej.
Stāsti uzticamiem cilvēkiem. Ne lai viņi „tiesātu”, bet lai tu nebūtu viens ar savām šaubām.

Ko teikt

„Es zinu, ka tev tas nepatīk, bet es rīt eju uz interviju. Pie bērniem paliks mana māsa.”

Ko teikt

„Man žēl, ka tev slikti. Ja vajag, zvani 112. Svētki notiks, es tev pēc tam piezvanīšu.”

Drošība. Ja sabotāža skar tavus dokumentus, naudu, telefonu, veselību vai kontracepciju, tas ir nopietns kontroles līmenis. Sāc ar drošības plānu. Ja otrs draud vai kļūst agresīvs, kad tu tomēr īsteno savu plānu, zvani 112. Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas attiecas arī uz psiholoģisko un ekonomisko vardarbību un arī uz bijušajiem partneriem. Tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, un 116 006 pēcpusdienā un vakarā – arī vīriešiem.

Par speciālistiem. Ja meklē psihologu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību un pastāvīgu kontroli, tev tic un neiesaka „mierīgi izrunāt” sabotāžu ar otru, it kā tas būtu parasts pārpratums. Ja pēc sarunām ar speciālistu tu jūties vēl vairāk vainīgs vai vainīga, meklē citu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc partneris vienmēr sabojā manas dzimšanas dienas un svētkus?

Svētki ir laiks, kad uzmanība ir pie tevis vai pie citiem, nevis pie otra. Ja tas notiek gadu no gada, tā nav nejaušība. Tas ir veids, kā atgriezt uzmanību pie sevis un parādīt, ka tavs prieks ir atkarīgs no viņa vai viņas.

Kā pierādīt sabotāžu, ja viss izskatās nejauši?

Tev nav jāpierāda tiesā, lai to redzētu pats. Pieraksti notikumus ar datumiem. Ja ir taustāmi pierādījumi (izdzēsti e-pasti, paslēpti dokumenti, ziņas), saglabā tos. Ja lieta nonāks līdz tiesai, piemēram, par pagaidu aizsardzību, šie pieraksti noderēs.

Vai tas nozīmē, ka otrs ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete tev nav vajadzīga. Ja tev svarīgais atkal un atkal tiek bojāts un tev pēc tam liek justies vainīgam, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti pasliktinās. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: sāc ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu nedomā naktīs, vai atslēgas tiešām pazaudēji pats. Ja domā, tas ir signāls: izlasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.

Vai sabotāža var būt neapzināta?

Var. Daži cilvēki patiešām nesaprot, kāpēc viņiem kļūst slikti tieši tavās svinībās. Bet sekas tev ir tās pašas. Un pārbaude ir tā pati: kas notiek, kad tu to mierīgi pasaki? Ja otrs mainās – labi. Ja noliedz, apvainojas un tas turpinās – tu redzi, kas notiek.

Sabotāža