Sērfošana ar vēlmi

Vilnim nevar pavēlēt apstāties. Bet uz tā var nostāties, noturēties un sagaidīt, kad tas pats noplok krastā. No šī tēla nāk nosaukums. Angliski to sauc urge surfing („sērfošana ar vēlmi” vai „vēlmes sērfošana”). Paņēmienu atkarību ārstēšanā ieviesa amerikāņu psihologs Alans Marlats (G. Alan Marlatt) ar kolēģiem: 1985. gada grāmatā par recidīvu novēršanu (angl. relapse prevention) un vēlāk programmā, kas apvieno šo pieeju ar apzinātību (angl. mindfulness-based relapse prevention). Ja meklēsi angliski („urge surfing”, „urge surfing no contact”), atradīsi daudz vairāk: audio vingrinājumus, video un rakstus.

Šeit to lietojam vienai konkrētai lietai: vēlmei uzrakstīt, piezvanīt, atbildēt vai pārbaudīt profilu cilvēkam, no kura tu mēģini atbrīvoties. Godīgi jāsaka: paņēmiens pārbaudīts smēķētājiem un cilvēkiem ar atkarībām, nevis tieši pēc vardarbīgām attiecībām. Bet ilgas pēc cilvēka, kurš tev darīja pāri, bieži nāk tieši tāpat kā tieksme pēc cigaretes: viļņos. Tāpēc līdzība ir noderīga, pat ja tā nav diagnoze.

Kad to lietot

Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti. Katrā ir brīdis, kad vēlme ir stiprāka par tavu nodomu.

Kāpēc tas darbojas

Vēlme ir vilnis, nevis siena. Daudzi apraksta vienu un to pašu: vēlme sākas mazliet, pieaug, kādu brīdi šķiet neizturama un tad pati sāk mazināties, bieži 15–30 minūšu laikā. Tā var atgriezties, bet katrs vilnis beidzas. Problēma ir tā, ka virsotnē šķiet: tā būs vienmēr, ja tagad neko nedarīšu.

Katra „padošanās” vilni baro. Ja tu uzraksti un otrs atbild, smadzenes iemācās: vēlme noved pie balvas. Ja otrs neatbild, sākas jauns vilnis („ko nozīmē klusums?”). Tas ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement): ja labais nāk reti un nekad nezini, kad, tu to gribi vēl vairāk. To salīdzina ar spēļu automātu. Katrs pārlaists vilnis to pašu mācību pamazām pārraksta: vēlme nāk, un nekas nenotiek.

Cīņa ar domu to pastiprina. 1987. gadā psihologs Daniels Vegners (Wegner) lūdza cilvēkus nedomāt par baltu lāci, un viņi par to domāja vēl vairāk. „Vienkārši nedomā par viņu” nestrādā. Sērfošana ar vēlmi ir pretējais: tu vēlmi neapspied un ar to nestrīdies. Tu to vēro kā laikapstākļus.

Ilgas līdzinās tieksmei. 2010. gadā antropoloģe Helēna Fišere (Fisher) ar kolēģiem atklāja, ka cilvēkiem, kurus nesen bija pametis mīļotais cilvēks, skatoties uz bijušā partnera bildi, aktivizējās smadzeņu zonas, kas saistītas ar atalgojumu un tieksmi, arī tās, kas iesaistās atkarībās. Pētījumā bija tikai 15 cilvēki, un viņi nebija vardarbības upuri. Tas ir salīdzinājums, nevis pierādījums, ka „tu esi atkarīgs”. Bet tas izskaidro, kāpēc atkarību paņēmieni šeit palīdz.

Soli pa solim

Izmēģini to nākamreiz, kad vēlme nāk. Pirmajās reizēs var nesanākt. Tas ir normāli.

1. Pamani. „Aha. Man gribas viņai uzrakstīt.” Jau pamanīšana rada mazu atstarpi starp vēlmi un darbību.
2. Noliec telefonu. Citā istabā, somā, ar ekrānu uz leju. Attālums starp tevi un pogu „sūtīt” ir tavs sabiedrotais.
3. Uzliec taimeri uz 20 minūtēm. Noteikums: līdz zvanam tu neko nedari. Pēc zvana vari izlemt vēlreiz. Parasti izlemt vairs nevajag.
4. Atrodi vēlmi ķermenī. Kur tā ir? Spiediens krūtīs, karstums sejā, trīce rokās, tukšums vēderā, kamols kaklā? Neko nemaini, tikai pamani.
5. Novērtē to. No 0 līdz 10: cik stipra tā ir tagad? Pēc piecām minūtēm pajautā vēlreiz. Skaitlis mainās, un tas pats par sevi pierāda, ka vilnis kustas.
6. Elpo ar garu izelpu. Ieelpa četros skaitos, izelpa sešos līdz astoņos. Tu neelpo, lai vēlme pazustu, bet lai noturētos uz dēļa.
7. Sērfo. Iztēlojies, ka vēlme ir vilnis un tu stāvi uz tā. Tas ceļas. Tu to jūti. Tas ir virsotnē. Tu joprojām stāvi. Tas sāk krist.
8. Atzīmē. Kad vilnis ir pagājis, atzīmē to: pieraksti laiku, stiprumu un to, kas vilni iedarbināja. Pēc nedēļas redzēsi, ka tev ir savi „viļņu laiki” (pēc bērnu nodošanas, svētdienas vakarā, trijos naktī).

Ja vilnis pēc 20 minūtēm vēl ir stiprs, piezvani cilvēkam, ar kuru tas ir norunāts: „Ja man gribēsies rakstīt, es vispirms zvanīšu tev.” Pasaki: „Man nevajag padomu, vienkārši parunā ar mani desmit minūtes.”

Redzēt, cik dienu un viļņu jau ir aiz muguras, ir spēcīgs pretsvars domai „man nekas nesanāk”.

Ko tas dod tev

Pirmkārt, laiku. Lielākā daļa ziņu, kas salauž bez kontakta (angl. no contact – pilnīgi pārtraukta saziņa), tiek uzrakstītas viļņa virsotnē, bieži naktī. Divdesmit minūtes bieži ir starpība starp „gandrīz nosūtīju” un „nosūtīju”.

Otrkārt, pieredzi, ka tu vari izturēt sajūtu, neko nedarot. Pēc attiecībām, kurās tev vajadzēja tūlīt reaģēt uz otra noskaņojumu, tas ir jauns un svarīgs. Daudziem tieši šī pieredze atdod sajūtu, ka viņi paši vada savu dzīvi.

Cena: vilnis ir nepatīkams. Sērfošana nepadara to vieglu, tikai izturamu. Un pirmajās nedēļās viļņu var būt daudz.

Kad tas palīdz un kad ar to nepietiek

Sērfošana ar vēlmi palīdz, ja tu jau esi izlēmis vai izlēmusi, ka kontakts tev kaitē, un vēlme nāk pretī šim lēmumam. Ar to nepietiek, ja viļņi ir tik stipri, ka tu nevari strādāt, gulēt vai ēst, ja tev ir domas par sevis savainošanu, vai ja tu esi briesmās.

Kā atšķirt:

1. Vai kontakts tev kaitē? Vēlme uzrakstīt draugam, ar kuru sastrīdējāties, ir parasta. Te nav ko sērfot, vienkārši uzraksti. Vēlme uzrakstīt cilvēkam, kurš atkal un atkal tevi sāpina, ir vilnis, ko vērts pārlaist.
2. Vai tas ir praktiski nepieciešams? Bērna ārsta vizīte, tiesas termiņš, mantas: uz to atbildi, īsi un bez emocijām. Sērfot vajag ar vēlmi pateikt vairāk.
3. Vai tā ir drošība? Ja gribas pārbaudīt, vai otrs draud, vai dzīvo tuvumā, tā nav tikai ilgas. Ieliec to drošības plānā un lūdz, lai to dara kāds cits, nevis tu naktīs.
4. Vai viļņi mazinās? Parasti ar laiku tie kļūst retāki. Ja pēc mēnešiem tie ir tikpat stipri, meklē atbalstu.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš nav manipulatīvs, pēc šķiršanās parasti ciena tavu klusumu. Ja viņš raksta, tad ar iemeslu, un pieņem, ja tu neatbildi.

Manipulatīvs cilvēks bieži raksta tieši tad, kad vilnis tāpat būtu stiprs: dzimšanas dienā, svētkos, gadadienā, naktī, tieši tad, kad tu sāc atgūties. Ziņa var būt kaisla vai vienkārši „Kā tev iet?”. Tāda ziņa trāpa kā atbilde uz visām naktīm. Tas ir hūverings (angl. hoovering – no putekļsūcēju zīmola Hoover), un tieši tam sērfošana ar vēlmi ir domāta.

Kas tas nav

• Vēlmes apspiešana vai „nedomā par to”. Tu vēlmi jūti pilnībā, tikai nerīkojies pēc tās.
• Gribasspēka pārbaude. Ja nesanāk, tu neesi vājš vai vāja. Tas ir treniņš.
• Iemesls neatbildēt uz bērnu lietām vai nokavēt tiesas termiņus.
• Paņēmiens, ko lietot, ja tu esi briesmās. Tad vajag 112 un drošības plānu.
• Veids, kā „izturēt” attiecības, no kurām nevari aiziet.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Otrs var teikt: „Tu esi no manis atkarīga, tev vajag ārstēties.” Vai draugi: „Tu vienkārši nevari viņu aizmirst.” Tas, ka tev gribas rakstīt, nepadara tevi slimu vai vāju. Tas nozīmē, ka saikne bija stipra. Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas, kam tas nāk par labu un kā tu jūties pēc kontakta. Ja pēc katra kontakta tu jūties sliktāk un apjukušāk, viļņi ir jāpārlaiž, nevis jākaunas par tiem.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet vilnis ir viens: vēlme pieaug, sasniedz virsotni un atkāpjas.

Sieviete un vīrietis, kurš viņu sāpināja. Inese un bijušais vīrs ar „atradu tavu grāmatu”. Viņas vilnis ir pieklājība: „nebūšu taču rupja”. Viņa pārlaiž 20 minūtes un pēc tam vienā teikumā norunā, ka grāmatu atstās pie vārtiem.

Vīrietis un sieviete, kura viņu sāpināja. Artūrs un bijušās sievas dzimšanas diena. Draugiem viņš nestāsta, jo „vīrietim jātiek galā pašam”. Tieši tāpēc norunāts zvans draugam viļņa brīdī viņam ir vissvarīgākais.

Viendzimuma pāris. Marta un Elīna. Kopīgajā kompānijā visi pazīst abas, un katrs stāsts par Elīnu iedarbina vilni. Marta viļņa laikā iziet pastaigā un atgriežas, kad skaitlis ir zem četri.

Vecāks. Dace un konfektes veikalā. Vilnis pret vecāku bieži izskatās pēc vainas: „viņa taču ir veca”. Sērfošana šeit nozīmē: nopirkt konfektes sev, iziet no veikala un atzīmēt vilni.

Otrs vecāks pēc šķiršanās. Kārlis un trīsdesmit argumenti. Viņa vilnis nav ilgas, bet vajadzība aizstāvēties. Mehānisms tas pats: pagaidīt, tad atbildēt tikai uz praktisko, īsi. Skat. pelēkais akmens (angl. grey rock).

Priekšnieks vai bijušais darbs. Pēc aiziešanas no darba ar pazemojošu vadītāju Laurai gribas uzrakstīt garu e-pastu „visu, ko domāju”. Viņa to uzraksta melnrakstos un nesūta.

Draugs vai draudzene. Bijusī labākā draudzene, kura izstāstīja tavus noslēpumus, ieliek bildi no jūsu kopīgā ceļojuma. Vilnis: nospiest „patīk”. Arī tas ir kontakts.

Tiešsaistē. Profilu pārbaudīšana ir kontakts, tikai vienpusējs. Vilnis šeit bieži ir īss, bet atkārtojas desmit reizes dienā. Palīdz bloķēt arī jauno partneri un kopīgos paziņas, lai viļņiem būtu mazāk iemeslu.

Skaļā un klusā versija. Skaļais vilnis: gribas kliegt, visu izteikt, atriebties. Klusais: gribas vienkārši „paskatīties”, „apsveikt”, „pajautāt par suni”. Klusais ir bīstamāks, jo izskatās nekaitīgs.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem. Pēc trim mēnešiem ar cilvēku, kurš jau paspēja būt gan dievišķs, gan nežēlīgs, viļņi var būt pārsteidzoši stipri. Pēc divdesmit gadiem vilni iedarbina viss: smarža, dziesma, ielas nosaukums. Abos gadījumos vilnis ir paredzams, un abos tas pāriet.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tikai gribu zināt, vai viņam viss kārtībā.” Rūpes par cilvēku, kurš tev darīja pāri, ir cilvēciskas. Bet, ja pēc katras „pārbaudes” tev ir sliktāk, arī tas ir vilnis.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā neuzrakstīt bijušajam, ja ļoti gribas?

Noliec telefonu citā istabā, uzliec taimeri uz 20 minūtēm un vēro, kā vēlme ķermenī mainās. Tā pieaug, sasniedz virsotni un atkāpjas. Pēc tam izlem vēlreiz. Palīdz arī norunāts cilvēks, kuram piezvanīt viļņa brīdī.

Cik ilgi vilnis ilgst?

Daudziem tas norimst 15–30 minūšu laikā, bet tas ir atšķirīgi. Svarīgāk ir tas, ka tas beidzas. Pirmajās nedēļās viļņu ir daudz, vēlāk tie kļūst retāki un vājāki, ja tu tos nebaro ar kontaktu.

Es salūzu un uzrakstīju. Viss ir pagalam?

Nē. Daudzi pārtrauc saziņu vairākas reizes, pirms tas izdodas. Pieraksti, kas iedarbināja vilni un cikos. Nākamreiz tu jau zināsi. Skaitītājā sāc no jauna. Vairāk: Cilpas galvā.

Vai tas nozīmē, ka otrs ir narciss un es esmu atkarīgs vai atkarīga?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Cilvēki ar manipulatīvu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Nosaukums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja vardarbīga uzvedība atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti sliktākas. Stipri viļņi nenozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Tā ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond – pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas), un tai pat nav vajadzīgas dāvanas: pietiek, ka otrs bija briesmīgs un tad kādu laiku nebija. Ja naktīs prāto, vai traks neesi tu, izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting) un apjukumu kā simptomu.

Kad ar šo paņēmienu nepietiek?

Ja viļņi nedēļām atņem miegu un darbu, ja ir domas par sevis savainošanu (zvani 116 123 tagad, bez maksas, visu diennakti) vai ja otrs draud (112). Meklē arī psihologu, bet tādu, kurš saprot vardarbību: tev tic, zina, kas ir traumatiskā saikne, un neiesaka „izrunāties” vai „dot vēl vienu iespēju”. Labu gribošs speciālists bez šīm zināšanām var nejauši aizsūtīt tevi atpakaļ viļņa virsotnē.