Bez kontakta: kāpēc tas ir vienīgais īstais ceļš ārā no traumatiskās saiknes
Bez kontakta (angl. no contact) ir vienīgais uzticamais ceļš ārā no traumatiskās saiknes, jo katra saziņa – pat viena neitrāla ziņa – no jauna iedarbina cerības un atvieglojuma ciklu, dod otram piekļuvi tavai atmiņai un neļauj smadzenēm izsērot zaudējumu; ja pilnīgi pārtraukt nevar (kopīgi bērni, darbs), vienīgā alternatīva ir stingrs pelēkais akmens un rakstisks, strukturēts kontakts, nekad „draudzība”.
Īsumā
- Traumatiskā saikne barojas no kontakta. Katra ziņa, zvans vai „tikai paskatīšos profilu” ir jauna deva, un atkarība sākas no jauna. Bez kontakta nav sods otram, tā ir ārstēšana tev.
- Bez kontakta nozīmē visu: bloķēt visur, neskatīties profilus, neatbildēt caur starpniekiem, nekādas „pēdējās sarunas”. Ja ir bērni vai kopīgs darbs – tikai rakstiski, tikai par lietu, pelēkais akmens.
- Pirmās nedēļas ir smagas, un otrs gandrīz noteikti mēģinās tevi ievilkt atpakaļ. Ja salūzi – bez kauna sāc no jauna. Pēc dažiem mēnešiem daudzi pirmo reizi pēc gadiem atkal dzird paši savas domas.
Kas tas ir
Tu aizgāji. Varbūt jau trešo vai septīto reizi. Un katru reizi notika tas pats: pēc pāris dienām vai nedēļām pienāca ziņa, zvans vai tikšanās „tikai lai sarunātu par mantām”, un tu biji atpakaļ. Ne vienmēr fiziski – dažreiz tikai galvā, stundām pārlasot vecās ziņas.
Šī nodarbība ir par to, kāpēc tā notiek un kāpēc no tā ir tikai viens uzticams ceļš ārā: bez kontakta (angl. no contact). Tas nozīmē pilnīgi pārtraukt saziņu ar cilvēku, kurš tevi atkal un atkal sāpina: bez ziņām, zvaniem, tikšanās, profilu skatīšanās un ziņām caur citiem. Pats jēdziens, tā robežas un atšķirība no klusēšanas soda ir aprakstīti lapā bez kontakta. Šeit iedziļināmies: kāpēc tas darbojas, ko tieši tas nozīmē, kas notiks pēc tam un kā izturēt pirmās 30 dienas.
Pateiksim to skaidri, jo tu to esi pelnījis vai pelnījusipelnījispelnījusi dzirdēt skaidri: ja starp jums ir traumatiskā saikne, bez kontakta ir dziedināšanas pamats. Ne viens no daudziem variantiem, ne „ja gribi”. Traumatiskā saikne (angl. trauma bond) ir pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. Tā barojas no kontakta. Kamēr kontakts turpinās, saikne tiek barota, un neviena terapija, grāmata vai gribasspēks to pilnīgi neizdziedē. Tā ir mehānika, kā ar jebkuru atkarību: tu nevari atradināties, ja vielu tev katru nedēļu iedod rokā.
Ja pilnīgs bez kontakta nav iespējams – jums ir kopīgi bērni, jūs strādājat vienā vietā, notiek tiesa –, tad ir tikai viena alternatīva: stingrs pelēkais akmens un strukturēts, rakstisks kontakts. Nekad „draudzība”, nekad „varam taču palikt draugi”, nekad „tikai kafija reizēm”.
Mēs nesaucam šo ceļu par „vienīgo” tāpēc, ka kāds pētījums būtu izmērījis precīzus procentus. Tāda skaitļa nav, un mēs to neizdomāsim. Mēs to sakām tāpēc, ka visi mehānismi, kas tevi tur, strādā caur kontaktu. Noņem kontaktu, un tiem nav, kur strādāt. Parādīsim katru no tiem.
„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Un tev etiķete nav vajadzīga: ja sāpināšana, manipulācijas un atgriešanās atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek, lai aizietu. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst smagākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – skat. drošības plānu. Un vēl: normālas attiecības nenoved tevi līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā ir, tas apjukums jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.
Kāpēc tas ir vienīgais īstais ceļš ārā
1. Katrs kontakts no jauna iedarbina „laimes automātu”
Neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) nozīmē: labais nāk neregulāri un neparedzami. Tieši tā strādā spēļu automāts. Ja tas izmaksātu katru reizi, tu ātri apniktu. Ja tas nekad neizmaksātu, tu aizietu. Bet, ja tas izmaksā reizēm un nekad nevar zināt kad, tu turpini spēlēt. Uzvedība, ko uztur neparedzama balva, ir visnoturīgākā un visgrūtāk izdzēšamā.
Svarīgi: „balvai” nav jābūt dāvanai, ziediem vai romantikai. Pietiek ar to, ka pēc sliktā pārstāj būt slikti. Neitrāla ziņa pēc nedēļas klusuma. Parasts vakars bez kliegšanas. Viens „kā tev iet?” pēc apvainojumiem. Pēc ilga sliktuma parasts brīdis jūtas kā balva – to sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement, atvieglojums, kad sliktais apstājas). Ja tev nekad nebija „mīlestības bombardēšanas” fāzes un tu domā „tas nav par mani” – tas joprojām ir par tevi. Atvieglojums vien ir pietiekami.
Tāpēc katrs kontakts, pat „nevainīgs”, ir jauna spēle pie automāta. Tu atbildi uz vienu ziņu, otrs ir laipns – un smadzenes pieraksta: „Redzi, vēl var izmaksāt.” Nākamais klusums sāp vēl vairāk, un gaidīšana sākas no jauna. Bez kontakta automātu izslēdz no rozetes.
2. Gāzlaitingam vajag piekļuvi
Gāzlaitings (angl. gaslighting) ir tad, kad otrs atkal un atkal liek tev šaubīties par savu atmiņu, jūtām un saprātu. Viens „tā nebija” to nepadara par gāzlaitingu – par gāzlaitingu to padara atkārtošanās un tas, ka tā vienmēr izdevīga vienai pusei. Bet tam ir viena prasība: otram jāvar ar tevi runāt.
Katra saruna ir iespēja pārrakstīt tavu realitāti. Tu aizgāji, jo beidzot skaidri redzēji: tevi pazemoja, tev meloja, tevi sodīja ar klusumu. Tad pienāk ziņa: „Tu visu pārspīlē, mēs bijām laimīgi, tu patipatspati visu sabojāji.” Vai: „Es nekad tā neteicu, tev vajag palīdzību.” Un tev, kas vēl nav nostabilizējies vai nostabilizējusiesnostabilizējiesnostabilizējusies, šaubas atgriežas. Varbūt tiešām? Tā nav tava vājuma zīme. Gadiem ilgi tavs prāts tika mācīts uzticēties otra versijai vairāk nekā savai.
Bez kontakta tava atmiņa beidzot var nostāties. Nav neviena, kas katru nedēļu to pārraksta, un pēc dažiem mēnešiem daudzi pirmo reizi skaidri redz, kas notika.
3. Smadzenes nevar izsērot cilvēku, kurš atkal parādās
Aiziešana ir zaudējums, pat ja tu aizgāji no sāpēm. Tu sēro par cilvēku, kāds otrs bija labajās dienās, un par nākotni, kuras nebūs. Sēras ir process, kam vajadzīgs gals: smadzenēm jāpieņem, ka šis cilvēks tavā dzīvē vairs nav.
Pētījumi par atraidīšanu mīlestībā (Fisher un kolēģi, 2010) rāda, ka pēc šķiršanās smadzenēs aktivizējas sistēmas, kas saistītas ar balvu un atkarību. Tu burtiski ilgojies. Un katru reizi, kad otrs atkal parādās – ziņa, fotogrāfija, satikšanās pie kopīgiem draugiem –, sēras tiek pārtrauktas un sāktas no nulles. Tu nekad netiec līdz beigām. Tāpēc cilvēki, kuri „palika kontaktā”, bieži gadiem stāsta, ka „joprojām nav tikuši pāri”. Tas nav tāpēc, ka viņi būtu vāji. Tāpēc, ka viņiem nekad netika dota iespēja pabeigt.
4. Hūveringam pietiek ar mazāko spraudziņu
Hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja zīmola) ir mēģinājums tevi „ievilkt” atpakaļ. Tas ne vienmēr ir liels. Tā var būt viena neitrāla ziņa, „laimes dzimšanas dienā”, dziesma, ko jūs kopā klausījāties, vai atzīme „patīk” zem tavas bildes. Hūveringam nav vajadzīgas plaši atvērtas durvis. Tam pietiek ar spraugu.
Ja tu atstāj vienu kanālu vaļā („tikai e-pastu, tikai ja kas nopietns”), hūverings nāks tieši caur to. Ja atbildēsi vienreiz „tikai pieklājības pēc”, otrs uzzinās galveno: durvis vēl nav aizvērtas. Pilnīgs bez kontakta ir vienīgais, kas nesūta nekādu signālu – un tikai tad hūveringam laika gaitā vairs nav jēgas.
5. „Draudzība” ar bijušo varmāku uztur saikni dzīvu
„Mēs taču varam palikt draugi.” Tas izklausās pieauguši un civilizēti. Ar cilvēku, ar kuru bija normālas attiecības un normāla šķiršanās, tas dažreiz tiešām izdodas. Ar cilvēku, kurš tevi ilgstoši sāpināja, „draudzība” nozīmē: tie paši cilvēki, tā pati dinamika, tikai bez nosaukuma. Tu joprojām gaidi otra ziņas. Tu joprojām pielāgojies otra noskaņojumam. Tu joprojām uzzini, ka otram ir kāds jauns, un jūti dūrienu.
„Draudzība” ir traumatiskās saiknes uzturēšanas režīms. Otram tā ir ērta: piekļuve tev bez atbildības. Tev tā ir lēna indēšana, kurai ir labs nosaukums.
6. Noslēgums (angl. closure) nekad nenāks no otra
Daudzi turas kontaktā, jo gaida vienu sarunu, kurā beidzot viss tiks saprasts. Otrs atzīs, ko izdarīja. Pateiks „piedod, tev bija taisnība”. Paskaidros, kāpēc. Angliski to sauc closure – noslēgums, sajūta, ka stāsts ir pabeigts.
No cilvēka, kura uzvedība balstās uz noliegšanu un vainas pārlikšanu uz tevi, šāda saruna gandrīz nekad nenāk. Un, ja nāk „atvainošanās”, tā parasti ir instruments, lai tevi atgūtu, nevis godīga atzīšana. Katra „pēdējā saruna” beidzas ar jaunām šaubām, jauniem pārmetumiem vai atkal atsākušām attiecībām. Noslēgumu tu radi pati vai patspatspati – rakstot, runājot ar cilvēkiem, kuri tev tic, sērojot. Tas ir tavs darbs, nevis otra dāvana.
7. Bailes, pienākums un vaina velk atpakaļ
Psihoterapeite Sjūzena Forvarda (Susan Forward) aprakstīja trīs sviras, ar kurām manipulatīvi cilvēki tur citus: bailes, pienākums un vaina, angliski FOG (Fear, Obligation, Guilt – arī vārds „migla”). „Ja tu neatbildēsi, es kaut ko sev nodarīšu.” „Pēc visa, ko es tev esmu devisdevusidevis.” „Tu esi vienīgais cilvēks, kas man ir.” „Kā tu vari tā izturēties pret savu mātisavu mātisavu tēvu?”
Katrs kontakts ir iespēja vilkt aiz vienas no šīm svirām. Bez kontakta nav, aiz kā vilkt. Tas nenozīmē, ka vaina pazūd tavā galvā uzreiz. Bet tā vairs netiek barota no ārpuses, un ar laiku tu to vari izdalīt no reālās atbildības.
Ko tieši nozīmē bez kontakta
Bez kontakta nav „es mazāk rakstīšu”. Tas ir konkrēts saraksts:
- Bloķē visur. Telefona numurs, īsziņas, WhatsApp, Telegram, Messenger, Instagram, Facebook, TikTok, e-pasts, LinkedIn, maksājumu lietotnes (arī pārskaitījuma komentārā var rakstīt ziņu), kopīgie kalendāri un mākoņi. Kad parādās jauns konts vai jauns numurs – bloķē arī to, bez atbildes.
- Bloķē arī viņa vai viņasviņasviņa ģimeni un tuvākos draugus, ja caur viņiem nāk ziņas vai tevi novēro. Tas nav naidīgi. Tā ir durvju aizvēršana, pa kurām nāk tas pats.
- Neskaties viņa vai viņasviņasviņa profilus. Arī „tikai paskatīšos, vai viņš ir laimīgsvai viņa ir laimīgavai viņš ir laimīgs”. Profila skatīšanās ir kontakts vienā virzienā – tas pats automāts, tikai tu pati vai patspatspati nospied pogu. Ja nevari atturēties, bloķē, lai nevarētu redzēt.
- Neatbildi caur starpniekiem. Kad kopīgi draugi, radi vai jaunais partneris nes ziņas („viņa lūdza pateikt…”„viņa lūdza pateikt…”„viņš lūdza pateikt…”), tie ir lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys) – cilvēki, kurus izmanto, lai sasniegtu tevi. Viņi paši bieži nemaz nezina, ka tiek izmantoti. Tavs teikums: „Paldies, bet es nepieņemu ziņas no viņasviņasviņa.”
- Nekādas „pēdējās sarunas”. Nav vajadzīga. Tu esi jau pietiekami daudz skaidrojisskaidrojisskaidrojusi. Viena īsa ziņa „es pārtraucu saziņu” ir pietiekama – un arī tā nav obligāta.
- Mantas – caur kurjeru vai draugu. Nekādas „atbrauc pakaļ savām mantām, parunāsim”. Iepako, nosūti ar kurjeru vai nodod caur draugu. Ja kaut kas paliek pie otra un tas nav dzīvībai svarīgs – dažreiz lētāk ir atlaist.
- Apklusini kopīgos draugus, kuri ziņo par otru. Ne visi kopīgie draugi ir lidojošie pērtiķi. Bet tie, kuri stāsta „redzēju viņu ar jaunu”, „viņam ir tik slikti”„redzēju viņu ar jaunu draugu”, „viņai ir tik slikti”„redzēju viņu ar jaunu draudzeni”, „viņam ir tik slikti”, tevi ievelk atpakaļ. Palūdz nestāstīt. Ja turpina – apklusini, attālinies.
Kā tas izskatās
Ieva pēc pieciem gadiem aiziet no Mārtiņa. Viņa nolemj „būt pieaugusi”: atstāj WhatsApp atbloķētu „kaķa dēļ”, jo kaķis palika pie viņa. Pirmajā nedēļā viņš raksta par kaķi, otrajā – „kaķis tevi meklē”, trešajā – „es visu apdomāju, bez tevis nav jēgas”. Ceturtajā nedēļā viņi „tikai iedzer kafiju”. Sestajā Ieva atkal dzīvo pie viņa. Pēc diviem mēnešiem viss ir kā agrāk, tikai viņa vairs nestāsta draudzenēm, jo kauns. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kaķis nebija iemesls. Kaķis bija sprauga. Ievai nebija vājš raksturs – viņa atstāja vienu kanālu, un pa to nāca viss cikls: vispirms neitrāls iegansts, tad emocijas, tad solījums, tad tikšanās. Ja kaķis būtu jāsaņem, to varēja nokārtot vienreiz caur draudzeni un kurjeru.
Toms pēc sešiem gadiem aiziet no Santas. Viņš nolemj „nebūt bērnišķīgs” un atstāj Instagram atbloķētu. Pirmajā nedēļā Santa ieliek stāstu ar asarām un dziesmu, ko viņi kopā klausījās. Otrajā raksta: „Negribu traucēt, tikai lai tu zini – mamma ir slimnīcā.” Trešajā: „Es neēdu, neguļu. Tu biji vienīgais, kas mani saprata.” Ceturtajā nedēļā Toms aizbrauc „tikai paskatīties, vai viņai viss kārtībā”. Sestajā viņš atkal dzīvo pie viņas. Pēc diviem mēnešiem viss ir kā agrāk: viņa atkal pārbauda viņa telefonu un nerunā ar viņu dienām, tikai tagad viņš vairs nestāsta draugiem, jo kauns. Apkopots no vairākiem stāstiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Asaras un slimā mamma nebija iemesls. Iemesls bija atvērtais Instagram. Tomam nebija vājš raksturs – viņš atstāja vienu kanālu, un pa to nāca viss cikls: vispirms žēlums, tad vaina, tad „tu esi vienīgais”, tad tikšanās. Ja mammai tiešām būtu vajadzīga palīdzība, par to varēja pastāstīt kāds cits.
Variācijas
Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: kamēr ir kontakts, saikne tiek barota. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.
Partneris vai partnere
Šeit bez kontakta parasti ir iespējams pilnībā, ja nav kopīgu bērnu.
Vīriešiem bieži saka „esi taču vīrietis, parunā ar viņu” – it kā pārtraukt kontaktu būtu gļēvi. Nav. Vīrieši cieš no vardarbības, arī no sievietēm, un viņiem notic retāk. Bez kontakta ir tikpat pareizs lēmums arī tev.
Sievietēm bieži saka „padomā par ģimeni”, „viņš taču tevi mīl” vai „kas tad tevi tagad ņems”. Tas nav arguments. Tev nav jāpierāda nevienam, ka bija pietiekami slikti. Ja viņš ir draudējis vai bijis vardarbīgs, bez kontakta sāc ar drošības plānu (skat. zemāk).
Viena dzimuma pārī grūtāk ir tas, ka kopiena bieži ir maza: Artūrs pēc aiziešanas no Jāņa kādu laiku neapmeklēja kopīgās ballītes un palūdza diviem draugiem par Jāni viņam neko nestāstīt.
Vecāks: bez kontakta ar māti vai tēvu ir derīga izvēle
Šis ir vissāpīgākais, jo sabiedrība saka: „Tā taču ir tava māte.”„Tā taču ir tava māte.”„Tas taču ir tavs tēvs.”
Pieaugušai meitai, kuras māte Vija gadiem viņu pazemoja, stāstīja radiem melus un katrā tikšanās reizē atstāja viņu raudošu mašīnā, bez kontakta nav nežēlība.
Pieaugušam dēlam, kura tēvs Aivars gadiem viņu sauca par „neveiksminieku”, kliedza uz viņa sievu svētku galda priekšā un draudēja atņemt mantojumu, ja dēls „neklausīs”, bez kontakta nav nežēlība.
Tā ir derīga un pieauguša izvēle. Tev nav jāpierāda radiem, ka „bija pietiekami slikti”. Daudzi vispirms izmēģina ierobežotu kontaktu (angl. low contact): tikšanās tikai publiskā vietā, uz stundu, ar savu transportu. Ja arī tas beidzas ar pazemošanu, tu esi mēģinājis vai mēģinājusimēģinājismēģinājusi pietiekami. Vainas sajūta nāks – īpaši svētkos, dzimšanas dienās, kad vecāks saslims. Tā nav zīme, ka lēmums ir nepareizs. Tā ir zīme, ka tevi audzināja justies vainīgam vai vainīgaivainīgamvainīgai.
Brālis vai māsa
Kristaps pārtrauc kontaktu ar vecāko māsu, kura visu bērnību viņu izsmēja un tagad stāsta vecākiem, ka viņš „izdzēsa ģimeni”.
Līga pārtrauc kontaktu ar vecāko brāli, kurš visu bērnību viņu grūstīja un pazemoja un tagad radiem stāsta, ka viņa „ir histēriķe un visu izdomā”.
Ar brāļiem un māsām ir sarežģīti, jo jūs savieno vecāki: kāzas, bēres, mantojums. Tev nav jāpārtrauc kontakts ar visu ģimeni. Bet tu vari noteikt, ka par māsumāsubrāli tu nerunā, un ģimenes pasākumos izmantot pelēko akmeni (skat. zemāk).
Draugs vai draudzene
Draudzība, kurā tevi izmanto, izsmej, stāsta tavus noslēpumus un vaino, kad tu pasaki „nē”, arī var turēt traumatiskā saiknē. Šeit bez kontakta bieži ir klusāks: bloķē, pārstāj ierasties, nekādu garu vēstuļu. Tev nav jāuzraksta paskaidrojums, kuru otrs tik un tā pārvērtīs pret tevi.
Radi
Ar radiem ir īpaši sarežģīti, jo bieži nevar pārtraukt kontaktu ar visu ģimeni, un tavs partneris vai vecāki paliek pa vidu. Piemērs: partnera māte vai tēvsmātetēvs gadiem kritizē katru tavu soli, mazbērniem stāsta, ka „jūsu vecāki jums melo”, un pēc katra atteikuma zvana visiem radiem. Bez kontakta šeit nozīmē: tu vairs nebrauc ciemos un neatbildi uz zvaniem, bet tavs partneris pats izlemj, cik bieži satiekas ar savu vecāku. Bērni satiek vecvecākus tikai tavā vai partnera klātbūtnē. Ziņas caur partneri tu nepieņem: „Par to es ar viņu nerunāju.”
Grupa, kopiena vai draudze
Kad aizej no kontrolējošas grupas – draudzes, kustības, komandas vai tiešsaistes kopienas –, kontakts nāk no daudziem cilvēkiem vienlaikus: „mēs par tevi lūdzamies”, „visi par tevi jautā”, „vadība grib tikai parunāt”. Katrs no viņiem var būt mīļš, bet ziņas saka vienu un to pašu: nāc atpakaļ. Bez kontakta šeit nozīmē iziet no grupas čatiem, nepiekrist „tikai vienai sarunai” ar vadību un paturēt kontaktu tikai ar tiem, kuri grupā vairs nav vai kuri ievēro tavu lēmumu. Vairāk: kontrolējoša grupa.
Kad pilnīgs bez kontakta nav iespējams
Dažreiz saziņu pilnīgi pārtraukt nevar. Tad noteikums nav „nu tad draudzība”. Noteikums ir: pēc iespējas mazāk, tikai rakstiski, tikai par lietu, bez emocijām. Tā ir tā pati bez kontakta ideja mazākajā iespējamajā apjomā.
Kopīgi bērni
Tas ir biežākais izņēmums, un šeit mērķis ir pēc iespējas mazāk kontakta, nevis nulle:
- Paralēla audzināšana (angl. parallel parenting): katrs vecāks savā laikā audzina pats, jūs nesaskaņojat katru sīkumu un nerunājat „kā ģimene”. Tas nav sliktāks par kopīgu audzināšanu – ar augsta konflikta cilvēku tas bieži ir vienīgais veids, kā bērnu pasargāt no pastāvīga kara.
- Tikai e-pasts vai kopīgas audzināšanas lietotne (angl. co-parenting app), kur ziņas saglabājas ar datumu. Nekādu zvanu, izņemot ārkārtas situācijas ar bērnu. Nekādu WhatsApp vēlu vakarā.
- BIFF (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm – īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri): atbilde, ko var lasīt arī tiesnesis. Uz apvainojumiem neatbildi, uz jautājumiem par bērnu – vienmēr un laikā.
- Pelēkais akmens (angl. grey rock): kļūsti garlaicīgsgarlaicīgsgarlaicīga kā akmens. Nekādu emociju, nekādu stāstu par savu dzīvi, nekā, aiz kā ķerties. Ja ziņas var redzēt tiesa vai bāriņtiesa, palīdz dzeltenais akmens (angl. yellow rock) – tas pats, bet ar pieklājīgu sveicienu.
- Nodošana neitrālā vietā – pie skolas, bērnudārza, publiskā vietā. Ne mājās, ne „ienāc uz kafiju”.
- Nekad caur bērnu. Bērns nav pastnieks un nav spiegs.
Ja otrs pēc šķiršanās turpina kontrolēt caur bērniem, naudu, tiesu vai nomelnošanu, to sauc par vardarbību pēc šķiršanās (angl. post-separation abuse). Tas ir iemesls vēl stingrākai struktūrai, nevis vairāk sarunām.
Darbs
Ja otrs ir tavs priekšnieks vai kolēģetava priekšniece vai kolēģetavs priekšnieks vai kolēģis, pilnīgi pārtraukt kontaktu nevar, kamēr strādājat kopā. Tad: tikai darba lietas, rakstiski (e-pasts, nevis gaitenis), sanāksmes ar lieciniekiem, pieraksti ar datumiem, pelēkais akmens pie kafijas automāta. Nekādu privātu sarunu, nekādu „parunāsim pēc darba”. Ja tas nemainās, ilgtermiņā bez kontakta nozīmē mainīt komandu vai darbu (skat. mobings darbā).
Ģimenes pasākumi
Kāzas, bēres, jubilejas, Ziemassvētki. Tev ir trīs varianti: neiet; iet uz īsu laiku; iet ar plānu. Plāns nozīmē: savs transports, laiks, kad tu aizej (un tu aizej), viens cilvēks blakus, kurš zina, kas notiek, pelēkais akmens, ja otrs pienāk („Sveiki. Man jāiet pie tantes.”), un nekādu sarunu divatā. Tu nevienam neesi parādā palikt līdz beigām.
Tiesa
Ja notiek šķiršanās, strīds par bērniem vai mantu, saziņa iet caur juristu vai rakstiski. Tiesas gaitenī tu nerunā „neformāli”. Uz provokācijām neatbildi – tieši tavu reakciju var mēģināt izmantot pret tevi. Ja tev piedāvā kopīgas sarunas vai samierināšanu un tu no otra baidies, pasaki to skaidri: vardarbības gadījumā kopīgas tikšanās var būt bīstamas, un tev ir tiesības to teikt. Par pagaidu aizsardzību skat. pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Kas notiks
Abstinence nedēļu pa nedēļai
Tas nav grafiks, pēc kura tu esi „pareizi” vai „nepareizi”. Tas ir apraksts, ko daudzi cilvēki stāsta par pirmajiem mēnešiem, lai tu zinātu, ka neesi traks vai trakatrakstraka. Katram ritms ir savs.
| Laiks | Ko daudzi piedzīvo |
|---|---|
| 1. nedēļa | Adrenalīns un atvieglojums, tad trieciens. Grūti gulēt, grūti ēst. Roka pati sniedzas pēc telefona. Galvā sarunas ar otru. |
| 2. nedēļa | Stiprākā vilkme. Atmiņā uzpeld tikai labās dienas. Doma „varbūt es pārspīlēju”. Bieži tieši tagad nāk pirmais lielais hūverings. |
| 3.–4. nedēļa | Viļņi. Pāris labas stundas, tad pēkšņs kritiens no dziesmas vai smaržas. Dusmas sāk parādīties blakus ilgām. |
| 2. mēnesis | Mazāk domu dienā, bet tās ir asas. Pirmie brīži, kad tu pamani: „Šodien es par viņu nedomāju līdz pusdienām.” |
| 3. mēnesis | Atmiņa kļūst skaidrāka: tu atceries arī sliktās dienas, ne tikai labās. Parādās sēras par zaudēto laiku. |
| 4.–6. mēnesis | Daudzi apraksta, ka atgriežas miegs, apetīte, humors un intereses. Domas par otru vairs nav fons, bet epizodes. |
Galvā griežas vienas un tās pašas domas? To sauc par domu gremošanu (angl. rumination), un par to ir atsevišķa nodarbība: cilpas galvā.
Hūveringa rokasgrāmata: ko otrs mēģinās un ko tu darīsi
Otrs, visticamāk, mēģinās atgūt piekļuvi. Kad ierastā uzvedība vairs nenes rezultātu, tā nereti uz laiku pastiprinās, pirms norimst. Šeit ir biežākie gājieni. Tava atbilde gandrīz visiem ir viena: neatbildēt, saglabāt, bloķēt, pastāstīt kādam, kas tev tic.
Atvainošanās. Gara, skaista ziņa: „Es tagad saprotu, cik ļoti tevi sāpināju.” Tā var būt pat aizkustinoša. Jautājums nav, vai tā ir sirsnīga. Jautājums ir: ko tā no tevis grib? Ja atbilde ir „lai tu atbildi”, tā ir hūverings. Godīga atvainošanās prasa, lai otrs ievēro tavu lēmumu, nevis lai tu to atceli. Tavs gājiens: neatbildi.
Krīze. „Mani atlaida, es zaudēju dzīvokli, man nav neviena.” Tu neesi viņa vai viņasviņasviņa vienīgais glābējs. Pieaugušam cilvēkam ir ģimene, draugi, sociālais dienests, krīzes tālrunis 116 123. Tavs gājiens: neatbildi.
Slimība. „Esmu slimnīcā.” „Man atklāja kaut ko nopietnu.” Tas var būt patiesība, var būt izdomāts. Abos gadījumos: tu neesi ārsts, un tava atgriešanās viņu neizārstēs. Ja tas ir tavs vecāks, izlem jau tagad, mierīgā prātā, ko tu darītu un kas tev to paziņotu.
„Esmu mainījies” vai „esmu mainījusies”„Esmu mainījusies”„Esmu mainījies”. „Es eju pie psihologa. Es vairs nedzeru. Es esmu cits cilvēks.” Ja tā patiešām ir, tas izpaudīsies tā, ka otrs ievēro tavu „nē”. Pārmaiņas, kas prasa, lai tu atgrieztos un tās pārbaudītu, nav pārmaiņas – tā ir ēsma.
Dzimšanas dienas ziņa. Viens klusais „Daudz laimes. Ceru, ka tev viss labi.” Tas izskatās nekaitīgs. Tieši tāpēc tas ir bīstams. Tas pārbauda, vai durvis vēl ir vaļā. Tavs gājiens: neatbildi, arī ne „paldies”.
Jaunais partneris vitrīnā. Pēkšņi sociālajos tīklos – kopīgas bildes, ceļojumi, „beidzot esmu laimīgslaimīgalaimīgs”. Tas ir paredzēts, lai tu to redzētu. Tā ir triangulācija (angl. triangulation) no attāluma: tevi mēģina ievilkt salīdzināšanā un greizsirdībā. Tavs gājiens: bloķē arī tur, lai neredzētu. Jaunais cilvēks nesaņem „labo versiju”. Viņš vai viņaViņšViņa saņem sākumu.
Nomelnošana. Otrs stāsta kopīgiem draugiem, radiem, tavam darbam, ka tu esi „slims”, „bīstams”„slims”, „bīstams”„slima”, „bīstama”, „pameti”. To sauc par nomelnošanu (angl. smear campaign). Tas sāp, jo gribas izskaidrot. Bet katrs skaidrojums ir kontakts un dod otram jaunu vielu. Tavs gājiens: pasaki patiesību tiem nedaudzajiem, kuri tev ir svarīgi, vienu reizi un mierīgi. Pārējos atlaid. Laiks un tava mierīgā uzvedība runā skaļāk.
„Ārkārtas situācija”. „Tev steidzami jāatzvana, tas ir par tavu mammu.” „Tavs suns ir pazudis.” „Atnāca vēstule no tiesas uz tavu vārdu.” Ja ir īsta ārkārtas situācija, par to var paziņot kāds cits – policija, slimnīca, kopīgs cilvēks, kuram tu uzticies. Tavs gājiens: pārbaudi faktu caur citu kanālu, nevis caur otru.
Ja tu salauzi bez kontakta
Tu atbildēji. Piezvanīji. Aizgāji uz „tikai kafiju”. Varbūt tu pat atgriezies vai atgriezusiesatgrieziesatgriezusies uz mēnesi.
Nekāda kauna. Tas notiek ļoti bieži. Tas ir tas pats kā ar jebkuru atkarību: atkārtota paslīdēšana ir daļa no ceļa, nevis pierādījums, ka ceļš nestrādā. Ar katru reizi tu kaut ko uzzini – kurš kanāls bija atvērts, kura svira nostrādāja, kurā diennakts stundā tu esi visvājākais vai visvājākāvisvājākaisvisvājākā.
Ko darīt tagad:
- Pārtrauc tagad, nevis „pēc vienas pēdējās sarunas”. Tev nav jāpaskaidro, kāpēc tu atkal pazūdi.
- Uzraksti, kas notika. Kas bija ieejas punkts? Kas notika sarunā? Kā tu jūties pēc tam? Šī piezīme ir tavs nākamais aizsargs.
- Aizver spraugu. Ja tas bija e-pasts – bloķē e-pastu. Ja tā bija draudzene – palūdz viņai nestāstīt.
- Pastāsti vienam cilvēkam. Kauns grib, lai tu klusē. Klusums baro atgriešanos.
- Nenullē dienu skaitītāju ar sodu. Sāc no pirmās dienas, bet atceries, ka iepriekšējās dienas nekur nepazuda. Tās tevi jau mainīja.
Pirmās 30 dienas: izdzīvošanas ceļvedis
Viena lieta dienā. Nav jādara perfekti. Mērķis ir nokļūt līdz rītdienai bez kontakta.
| Diena | Ko darīt |
|---|---|
| 1 | Bloķē visus kanālus. Nomaini paroles. Izslēdz atrašanās vietas koplietošanu. |
| 2 | Uzraksti sarakstu „kāpēc es aizgāju” – ar konkrētiem gadījumiem, datumiem, vārdiem. Noliec to telefonā. |
| 3 | Pastāsti diviem cilvēkiem, ka esi uz bez kontakta. Palūdz, lai tev drīkst zvanīt, kad gribas rakstīt otram. |
| 4 | Izdzēs vai arhivē kopīgās sarakstes no telefona sākumekrāna. Pierādījumus saglabā atsevišķā mapē. |
| 5 | Iepako viņa vai viņasviņasviņa mantas. Norunā kurjeru vai draugu. |
| 6 | Izej ārā uz 20 minūtēm. Tikai kustība, nekas vairāk. |
| 7 | Pirmā nedēļa. Atzīmē to skaitītājā. Tā ir liela. |
| 8 | Pieraksti, kurās stundās vilkme ir vislielākā. Tajās stundās ieplāno kādu citu darbību. |
| 9 | Apklusini kopīgos draugus, kuri stāsta par otru. |
| 10 | Uzraksti vēstuli otram, kuru tu nesūti. Izliec visu. Tad noliec to malā. |
| 11 | Ēd vienu siltu maltīti. Tas ir pietiekami. |
| 12 | Pārlasi sarakstu no 2. dienas. |
| 13 | Satiec kādu, kurš tev tic. Nav jārunā par otru. |
| 14 | Divas nedēļas. Pieraksti vienu lietu, kas tagad ir vieglāk. |
| 15 | Pārbaudi, vai kādā kanālā nav palikusi sprauga (vecs e-pasts, spēļu lietotne, kopīgs mākonis). |
| 16 | Dari vienu lietu, kuru otrs tev neļāva vai izsmēja. |
| 17 | Ja nāk hūverings – neatbildi, saglabā, pastāsti kādam. Uzraksti, ko tu juti. |
| 18 | Izej pastaigā ar kādu cilvēku. |
| 19 | Uzraksti trīs lietas, ko tu gribi savā dzīvē nākamajā gadā. Nevienā no tām nav otra. |
| 20 | Atsakies no vienas „pārbaudes” – profila, kopīgas dziesmas, vecas bildes. |
| 21 | Trīs nedēļas. Paslavē sevi skaļi. Tiešām. |
| 22 | Sakārto vienu praktisku lietu: rēķinu, dokumentu, sava konta paroli. |
| 23 | Ja vilkme ir stipra, izlasi nodarbību par cilpām galvā. |
| 24 | Atceries vienu brīdi, kad tu pirms attiecībām biji laimīgs vai laimīgalaimīgslaimīga. Kas tu tad biji? |
| 25 | Palūdz palīdzību vienā lietā, kuru līdz šim nesi viens pats vai viena pativiens patsviena pati. |
| 26 | Izdzēs vienu lietu, kas tev atgādina otru un kas nav vajadzīga. |
| 27 | Ja tev ir speciālists vai atbalsta grupa – runā par vilkmi, nevis par otru. |
| 28 | Pārlasi, ko tu rakstīji 10. dienā. Pamani, kas mainījies. |
| 29 | Izplāno nākamo mēnesi: kas tev palīdzēja, ko turpināt. |
| 30 | 30 dienas. Tu to izdarīji. Vilkme vēl nāks, bet tu tagad zini, ka to var izturēt. |
Pagrieziena punkti: 30, 90 un 180 dienas
Tie nav termiņi un nav solījumi. Tās ir zīmes, kuras daudzi pamana, lai tu zinātu, uz ko iet.
30 dienas. Akūtā vilkme ir nedaudz mazinājusies. Tu esi izturējis vai izturējusiizturējisizturējusi vismaz vienu hūveringa mēģinājumu. Tu zini savus riskantos laikus un cilvēkus. Domas par otru vēl ir daudz, bet tu vairs neatbildi uz tām ar rīcību.
90 dienas. Atmiņa ir kļuvusi skaidrāka. Tu atceries notikumus tā, kā tie bija, un otra versija vairs neskan tik pārliecinoši. Parādās dusmas – tas ir labi, dusmas ir veselīga reakcija uz netaisnību. Ir dienas, kad tu par otru nedomā vispār. Daudziem tieši tagad sākas īstās sēras: par zaudētajiem gadiem, par cilvēku, kādu tu cerēji, ka otrs būs.
180 dienas. Daudzi apraksta, ka pirmo reizi pēc gadiem dzird paši savas domas. Atgriežas intereses, draugi, humors. Kad kāds jauns cilvēks sāk runāt līdzīgi kā otrs, tu to pamani ātrāk. Tu vairs nejautā „vai tas bija tik slikti?”. Tu zini.
Drošība
Bez kontakta var būt bīstams brīdis. Kad otrs zaudē kontroli, daži cilvēki kļūst skaļāki. Ja tu vēl dzīvo kopā ar otru vai viņš vai viņa ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējisviņa ir bijusi fiziski vardarbīga vai draudējusiviņš ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis, sāc ar drošības plānu, nevis ar pēkšņu bloķēšanu.
Ja pēc bez kontakta sākuma otrs:
- stāv pie tavām durvīm, darba vai bērnu skolas pēc tam, kad tu skaidri teici „nē”;
- izseko tevi (angl. stalking) – arī caur telefonu, atrašanās vietu, jauniem kontiem;
- draud tev, bērniem, dzīvniekiem vai sev;
tā nav mīlestība un nav izmisums. Tā ir vajāšana, un tā ir bīstama.
- 112 – ja ir tūlītējas briesmas. Visu diennakti. Tas attiecas arī uz vīriešiem: tev notic tāpat.
- 110 – Valsts policija. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām: otram jāatstāj kopīgais mājoklis, viņš vai viņaviņaviņš nedrīkst tuvoties un sazināties.
- Pagaidu aizsardzība pret vardarbību – tiesa var noteikt ilgāku aizsardzību, arī pret bijušo partneri vai partneri, arī par psiholoģisku vardarbību. To var pieprasīt ar policijas palīdzību.
- 116 006 – palīdzība cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, bez maksas, pēcpusdienā un vakarā.
- 116 123 – krīzes tālrunis, bez maksas, visu diennakti, latviski, krieviski, angliski.
Saglabā visu: ekrānuzņēmumus ar datumiem, zvanu sarakstus, liecinieku vārdus. Par telefonu un kontiem: droša lietošana.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi vairāk nekā vienu reizi, un katru reizi atpakaļceļš sākās ar vienu „nevainīgu” ziņu?
- Vai pēc katras sarunas ar otru tu jūties apjucis vai apjukusiapjucisapjukusi par to, kas īsti notika?
- Vai tu skaties otra profilu un pēc tam jūties sliktāk?
- Vai tu joprojām gaidi vienu sarunu, kurā viss tiks paskaidrots?
- Vai tu turi vienu kanālu vaļā „katram gadījumam”?
- Vai tavu lēmumu vairāk nosaka bailes, pienākums vai vaina nekā tas, ko tu gribi?
Ja uz vairākiem atbilde ir „jā”, tas nav vājums. Tā ir saikne, kas vēl tiek barota.
Ko tu vari darīt
- Izlem, vai tev vajadzīgs pilnīgs bez kontakta vai strukturēts kontakts. Nav kopīgu bērnu, darba, tiesas? Tad pilnīgs.
- Drošība pirms visa. Ja ir briesmas – drošības plāns, tad bloķēšana.
- Aizver visas spraugas. Katrs kanāls, katrs starpnieks.
- Sagatavo savus cilvēkus. Divi vai trīs, kuri zina un kuriem vari zvanīt.
- Skaiti dienas. Tas palīdz redzēt ceļu, kad gribas padoties.
- Atrodi speciālistu, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Daži, labu gribēdami, iesaka „izrunāties ar viņu” vai „dot vēl vienu iespēju” – ar vardarbīgu cilvēku tas nestrādā tā kā ar parastu, un var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi: vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus? Vai viņš zina, kas ir traumatiskā saikne un gāzlaitings? Vai viņš nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos? Vai viņa fokuss ir tava drošība? Ja pēc sesijas jūties vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka un tuvāk atgriešanās domai, meklē citu speciālistu – tā nav zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula (ASV klīniskā psiholoģe) YouTube kanālā „DoctorRamani” un grāmatā „It’s Not You” (2024) daudz runā tieši par bez kontakta – angļu valodā. Tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.
Mīti
Iedziļinies
- Jēdziens īsumā un tā robežas: bez kontakta, ierobežots kontakts, pelēkais akmens, dzeltenais akmens, BIFF.
- Kas tevi tur: traumatiskā saikne un nodarbība kāpēc tik grūti aiziet, neparedzams pastiprinājums, atvieglojuma slazds.
- Kā otrs mēģinās atgriezties: hūverings, lidojošie pērtiķi, nomelnošana, izsekošana.
- Pēc šķiršanās ar bērniem: paralēla audzināšana, vardarbība pēc šķiršanās.
- Nākamā nodarbība: cilpas galvā – ko darīt, kad domas par otru griežas bez apstājas.
Saistīts
Avoti
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6(1–4), 139–155.
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
- Forward, S., & Frazier, D. (1997). Emotional Blackmail: When the People in Your Life Use Fear, Obligation, and Guilt to Manipulate You. HarperCollins.
- Walker, P. (2013). Complex PTSD: From Surviving to Thriving. Azure Coyote.
- Stern, R. (2007). The Gaslight Effect. Morgan Road Books.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.