Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Bez kontakta

AngliskiNo contactMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: bez kontakta, bez kontakta metode, bez kontakta noteikums, pilnīga kontakta pārtraukšana, kontakta pārtraukšana, pārtraukt kontaktu, nulles kontakts, no contact, no-contact, no contact rule, going no contact, полный разрыв контакта, полное прекращение контакта, полного прекращения контакта, разрыв контакта, нулевой контакт, ноль контакта, режим «нет контакта»

Klausīties

Bez kontakta (angl. no contact) ir lēmums pilnībā pārtraukt saziņu ar cilvēku, kurš tevi atkārtoti sāpinājis vai manipulējis – bez zvaniem, ziņām, tikšanās un „tikai pajautāt” –, lai tu varētu atgūt mieru un pārraut atkarību no šīm attiecībām.

„Bez kontakta” nozīmē tieši to, ko saka vārdi: tu vairs nesazinies ar cilvēku, kurš tevi sāpina. Neatbildi uz ziņām, nezvani, nesatiec, neseko sociālajos tīklos un neuzzini par viņu caur kopīgiem draugiem. Angliski to sauc no contact (arī going no contact vai no contact rule). Metode radās atbalsta kopienās cilvēkiem, kuri aizgāja no vardarbīgām attiecībām, un to plaši iesaka speciālisti, kuri strādā ar narcistisku vardarbību. Ja meklēsi angliski („no contact narcissist”, „no contact with parents”, „no contact co-parenting”), atradīsi daudzkārt vairāk nekā latviski, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Bez kontakta nav sods un nav spēle. Tā nav arī populārā „bez kontakta noteikuma” versija no iepazīšanās padomiem, kur klusē 30 dienas, lai bijušais „saprastu, ko zaudējis”. Šeit mērķis ir pretējs: nevis atgūt otru, bet atgūt sevi. Tai ir tuvi radinieki: ierobežots kontakts (angl. low contact), pelēkais akmens (angl. grey rock) un dzeltenais akmens (angl. yellow rock). Par tiem – zemāk.

Kā tas izklausās

Bez kontakta visbiežāk ir klusums. Bet ir brīži, kad vajag vienu teikumu – vai apzināti nevienu. Katram ir konteksts.

Pēc diviem gadiem, kuros Kristīne sešas reizes aizgāja un atgriezās, viņa nolemj pārtraukt kontaktu ar Aleksandru. Viņa raksta pēdējo ziņu un tad bloķē numuru.
„Es pārtraucu saziņu. Lūdzu, nesazinies ar mani. Manas mantas atnesīs Laura sestdien.”
Trīs nedēļas pēc tam bijusī partnere sūta ziņu no drauga telefona: „Es tikai gribēju zināt, vai tev viss kārtībā.”
(Nav atbildes. Ziņā nav nekā, kas prasa rīcību.)
Mamma, kura gadiem tevi pazemoja, piezvana no nezināma numura tavā dzimšanas dienā un raud, ka „tu viņu nogalini”.
„Es tagad nerunāšu. Uz redzēšanos.” (Tu noliec klausuli.)
Kopīgs draugs pie kafijas saka, ka tavs bijušais „ir pavisam sagrauts” un „tev taču vajadzētu vismaz parunāt”.
„Paldies, ka rūpējies. Par viņu es nerunāšu. Kā tev iet darbā?”
Bijušais vīrs sociālajos tīklos komentē tavu jauno fotogrāfiju. Tu izdzēs komentāru, bloķē profilu un padari savu kontu privātu.
(Nekādas publiskas atbildes.)
Tēvs pēc gada klusuma atsūta vēstuli ar lūgumu satikties, jo viņš „ir mainījies”. Tu zini, ka iepriekšējās trīs reizes tas beidzās ar kliedzieniem.
(Tu vēstuli izlasi kopā ar draugu, atliec malā un neatbildi.)
Klusums pats par sevi neko nepierāda
Neatbildēt kādam var būt aizsardzība, bet var būt arī sods, bēgšana no sarunas vai spēle. Bez kontakta ir tad, ja tu pārtrauc saziņu ar cilvēku, kurš tevi ilgstoši un atkārtoti sāpina, un tu to dari, lai pasargātu sevi – nevis lai otrs ciestu vai atnāktu lūgties.

Kāpēc tas darbojas

Vardarbīgās attiecībās pieķeršanās bieži veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. To sauc par traumatisko saikni (angl. trauma bond). Svarīgi: šai saiknei nav vajadzīgas dāvanas vai romantika. Pietiek ar to, ka pēc sliktām dienām nāk viena parasta – bez kliedzieniem, ar neitrālu ziņu. Pēc ilgām ciešanām pat parasta diena jūtas kā balva. Katra saziņa ar otru šo ciklu atjauno: viena mīļa ziņa, un tu atkal ceri.

Bez kontakta šo ciklu pārtrauc. Nav ziņu – nav jaunu cerības devu. Pētījumi par atraidīšanu mīlestībā rāda, ka smadzenēs pēc šķiršanās aktivizējas tās pašas sistēmas, kas saistītas ar atkarību. Tāpēc pirmās nedēļas bieži jūtas kā atteikšanās no atkarības, un tāpēc katrs „tikai pajautāšu” to sāk no jauna.

Vēl viens iemesls: katra saruna ar manipulatīvu cilvēku ir iespēja tevi apjukt, vainot vai iesaistīt. Tā sauktais gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender – noliegt, uzbrukt, pašam kļūt par upuri) prasa, lai jūs sarunātos. Bez kontakta tiem nav vietas.

Ko tas nodara tev

Labā puse: daudzi apraksta, ka pēc dažiem mēnešiem galva kļūst skaidrāka, miegs atgriežas un pirmo reizi pēc gadiem viņi paši nosaka savu dienu.

Grūtā puse, un par to jāzina iepriekš:

  • Abstinence. Tu gribi rakstīt, pārbaudi viņa profilu, pārlasi vecās ziņas. Tas nav vājums, tā ir atkarības reakcija.
  • Vainas sajūta. Īpaši ar vecākiem: „Kā es varu atstāt savu māti?”
  • Sēras. Par cilvēku, kāds otrs bija labajās dienās, un par nākotni, kuras nebūs.
  • Spiediens no malas. Radi, draugi un kopīgi paziņas var tev teikt, ka tu esi „cietsirdīgs” vai „cietsirdīga”.
  • Otra reakcija. Bieži pirmajās nedēļās otrs kļūst skaļāks: vairāk ziņu, jauni numuri, draudi vai, tieši otrādi, pēkšņs maigums. Kad ierastā uzvedība vairs nenes rezultātu, tā nereti uz laiku pastiprinās, pirms norimst.

Normāli vai vardarbība?

Pārtraukt kontaktu ir smags lēmums, un to var izmantot arī nepareizi. Kā atšķirt aizsardzību no soda:

  1. Kas bija pirms tam? Ilgstoši un atkārtoti sāpinājumi – vai viens strīds?
  2. Kāds ir mērķis? Pasargāt sevi – vai panākt, lai otrs ciestu, lūgtos vai mainītos?
  3. Vai tas ir galīgs lēmums, vai spēle? Bez kontakta nav „es klusēšu, kamēr tu atvainosies”.
  4. Vai tu mēģināji citādi? Ne vienmēr tas ir nepieciešams – ja ir briesmas, nekas nav jāmēģina. Bet ar cilvēku, kurš nav vardarbīgs, parasti vispirms ir saruna.
  5. Kā tu jūties pēc tam? Mierīgāk un drošāk – vai tu gaidi, kad otrs pamanīs tavu klusumu?
Situācija 1 · Pēc strīdaPāris sastrīdas par naudu. Abiem bija gara nedēļa, abi pateica ko asu.
Normāli„Man vajag šovakar pabūt vienam. Parunāsim rīt pēc darba.”
Pauze pēc strīda ar skaidru atgriešanos ir normāla. Te nav vajadzības pārtraukt kontaktu.
Vardarbība(Bloķē numuru trīs dienas, pēc tam atbloķē un raksta:) „Tagad tu zini, kā ir bez manis.”
Tas nav bez kontakta, tas ir klusēšanas sods (angl. silent treatment) – klusums, lai sodītu un kontrolētu.
Situācija 2 · Pieaudzis bērns un māteAndrim ir 40 gadu. Māte visu mūžu viņu kritizējusi, pēdējos gados stāsta radiem, ka viņš ir „alkoholiķis”, lai gan viņš nedzer, un katrā tikšanās reizē pazemo viņa sievu.
Normāli(Pēc vairākiem mēģinājumiem runāt un robežām, kuras māte smejot pārkāpa:) „Es vairs nesazināšos ar tevi. Man tā ir sāpīga izvēle, bet galīga.”
Tā ir aizsardzība pēc gadiem ilgas atkārtotas pazemošanas. Andris neko neprasa pretī, viņš vienkārši aiziet.
Vardarbība(Pēc viena strīda par Ziemassvētku plāniem:) „Tu vairs neredzēsi mazbērnus, kamēr neatzīsi, ka tev nav taisnība.”
Tas ir kontakta atņemšana kā ierocis, lai piespiestu otru pakļauties. Mērķis ir vara, nevis drošība.
Situācija 3 · Kopīgs bērnsPēc šķiršanās bijusī sieva sūta Mārim desmitiem ziņu ar apvainojumiem. Viņiem ir septiņgadīga meita.
NormāliMāris pāriet uz saziņu tikai e-pastā un tikai par meitu. Uz apvainojumiem viņš neatbild, uz jautājumiem par bērnu – vienmēr, īsi un laikā.
Pilnīgs bez kontakta šeit nav iespējams, tāpēc Māris izmanto pelēko akmeni: minimāla, praktiska saziņa. Bērna lietas notiek.
VardarbībaMāris bloķē bijušo sievu visur un nepaziņo, ka nedēļas nogalē nevarēs paņemt meitu. Bērns gaida pie loga.
Ja ir kopīgs bērns, pilnīga saziņas pārtraukšana var kaitēt bērnam un tev pašam tiesā. Te vajag nevis bez kontakta, bet ierobežotu un rakstisku kontaktu.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš nav vardarbīgs, pēc skaidra „lūdzu, nesazinies ar mani” parasti to ievēro. Viņam var būt sāpīgi, bet viņš nemeklē jaunus numurus un neiesaista tavus draugus.

Cilvēks, kuram šīs attiecības bija kontrole, bieži mēģina atgūt piekļuvi. To sauc par hūveringu (angl. hoovering – no putekļsūcēja zīmola: mēģinājums tevi „ievilkt” atpakaļ). Hūverings ne vienmēr ir liels: tā var būt viena neitrāla ziņa, „atradu tavu grāmatu”, dzimšanas dienas apsveikums vai ziņa par slimību. Citreiz tas ir caur citiem – kopīgiem draugiem, radiem, bērniem (tos sauc par lidojošajiem pērtiķiem, angl. flying monkeys). Un bieži pie tā klāt ir nomelnošana: otrs stāsta citiem, ka tu esi „pametis” vai „pametusi”, „slims” vai „bīstams”.

No malas bez kontakta var izskatīties bargi. Radi redz tikai to, ka tu „neatbildi mātei”, nevis 30 gadus pirms tam. Tu neesi parādā paskaidrojumus visiem.

Kas tas nav

  • Klusēšanas sods – klusums, lai otrs ciestu un lūgtos.
  • „Spokošana” (angl. ghosting) pēc pāris randiņiem, lai izvairītos no neērtas sarunas. Tā var būt nepieklājīga, bet tā nav vardarbība un nav bez kontakta šīs lapas nozīmē.
  • „30 dienu noteikums”, lai bijušais sāktu tevi gribēt atpakaļ.
  • Atriebība, draudi vai bērnu izmantošana kā ierocis.
  • Pārtraukt kontaktu ar kādu pēc viena strīda, ja viņš tevi ilgstoši nav sāpinājis.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo vārdu var apgriezt. Kontrolējošs cilvēks var „pāriet uz bez kontakta”, lai tevi sodītu, un saukt to par „robežu”. Vecāks, no kura tu aizgāji, var stāstīt, ka tu „izdzēsi ģimeni” un „nodari viņam vardarbību”. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši un atkal un atkal sāpināja otru), virziens (kam klusums kalpo – drošībai vai varai) un efekts (vai pēc tam kāds jūtas drošībā vai sodīts un pazemots).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: katra saziņa atjauno saikni un dod otram iespēju tevi atkal sāpināt, tāpēc saziņa tiek pārtraukta vai samazināta līdz minimumam. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Bijušais partneris bez kopīgiem bērniem

Šeit bez kontakta parasti ir iespējams pilnībā un ir labākā izvēle. Bloķē numuru, e-pastu, sociālos tīklus, arī otra radinieku un tuvāko draugu profilus, ja caur tiem nāk ziņas. Kopīgās lietas – mantas, īres līgums, kredīts – kārto rakstiski vai caur trešo personu: draugu, juristu, banku. Ja ir kopīgs dzīvoklis vai kredīts, saziņa ir tikai par to un tikai rakstiski.

Sieviete pārtrauc kontaktu ar vīrieti

Ilze pēc trim gadiem aiziet no Roberta. Viņš raksta te dusmīgi, te mīļi, stāv pie viņas darba, sūta ziedus uz māju. Ilze bloķē visus kanālus, lūdz darba apsardzi viņu nelaist iekšā un saglabā visu kā pierādījumus. Ja kāds nāk pie tavām durvīm vai darba pēc tam, kad tu skaidri teici „nē”, tā ir vajāšana, nevis romantika: 112 vai 110, un ir iespējama pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

Vīrietis pārtrauc kontaktu ar sievieti

Dāvis aiziet no Kristas, kura gadiem viņu pazemoja un draudēja ar pašnāvību, ja viņš aizies. Pēc aiziešanas viņa raksta viņa mātei, draugiem un darba kolēģiem. Draugi saka: „Esi taču vīrietis, parunā ar viņu.” Vīriešiem, kuri cieš no vardarbības, notic retāk, un viņi paši to stāsta retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Draudi ar pašnāvību ir nopietni, bet tas nav tavs uzdevums tos atrisināt ar atgriešanos: vari zvanīt 112 un palūgt palīdzību otram cilvēkam, un pats vai pati turēties pie sava lēmuma.

Viena dzimuma pārī

Viena dzimuma attiecībās bez kontakta bieži ir grūtāks, jo kopiena ir maza: tie paši draugi, tās pašas vietas, tie paši čati. Var palīdzēt izvēlēties, kurus pasākumus tu kādu laiku neapmeklē, un palūgt vienam vai diviem draugiem par otru tev neko nestāstīt.

Otrs vecāks: kad bez kontakta nav iespējams

Ja jums ir kopīgi bērni, pilnīgi pārtraukt saziņu parasti nevar. Tad mērķis ir pēc iespējas mazāk kontakta, nevis nulle:

  • Viens kanāls tikai bērnu lietām – piemēram, e-pasts. Nekādu telefonu zvanu, ja nav ārkārtas situācijas.
  • Tikai par bērnu. Uz visu pārējo – apvainojumiem, pārmetumiem, jautājumiem par tavu dzīvi – neatbildi.
  • Īsi un faktiski. Šeit palīdz pelēkais akmens (angl. grey rock – atbildes bez emocijām) un BIFF (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm – īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri). Ja ziņas var redzēt tiesa vai bāriņtiesa, der dzeltenais akmens: tas pats, bet ar sveicienu un paldies.
  • Nodošana neitrālā vietā – pie skolas, bērnudārza vai publiskā vietā, nevis mājās.
  • Paralēla audzināšana (angl. parallel parenting): katrs vecāks savā laikā audzina, kā uzskata par pareizu, un jūs nesaskaņojat katru sīkumu.
  • Rakstiska kārtība. Saskarsmes kārtību – kad un kā bērns tiekas ar katru vecāku – var noteikt ar vienošanos, bāriņtiesa vai tiesa. [JURISTS: precizēt] Jo precīzāk tā ir aprakstīta, jo mazāk ir par ko runāt.
Ko teikt
„Saņēmu. Piektdien paņemšu Martu plkst. 17 pie skolas.”
Ko teikt
„Par bērnu atbildēšu. Uz pārējo es neatbildēšu.”

Bērnam tu nekad nerunā par otru vecāku slikti un nesūti ziņas caur bērnu. Bez kontakta ar pieaugušo nav bez kontakta ar bērnu.

Vecāki

Ar vecākiem bez kontakta ir, iespējams, vissāpīgākais, jo sabiedrība saka: „Tā taču ir tava māte.” Daudzi vispirms izmēģina ierobežotu kontaktu: tikšanās tikai publiskā vietā, tikai uz stundu, tikai ar savu transportu, bez nakšņošanas. Ja arī tas beidzas ar pazemošanu, bez kontakta ir tavas tiesības. Tev nav jāpierāda radiem, ka „bija pietiekami slikti”.

Ko teikt
„Es pārtraucu kontaktu. Tas nav strīds, par kuru var vienoties. Es tev novēlu labu, bet es vairs nerakstīšu un nezvanīšu.”

Daudziem ir bail, kas notiks, kad vecāks saslims vai nomirs. Tas ir īsts jautājums, un uz to nav vienas atbildes. Vari jau tagad izlemt: vai es gribētu, lai man paziņo? Kas man to paziņos? Vai es brauktu uz slimnīcu, uz bērēm? Lēmums, ko pieņem mierīgi, ir drošāks nekā tas, ko pieņem vainas uzplūdā.

Brāļi, māsas un radi

Bieži bez kontakta ar vienu vecāku nozīmē, ka daļa ģimenes nostājas otrā pusē. Brālis var tev pārmest, tante var sūtīt ziņas „mamma raud katru dienu”. Tev nav jāpārtrauc kontakts ar visiem, bet tu vari noteikt robežu: „Par mammu es nerunāšu. Ja tu gribi runāt ar mani, runāsim par ko citu.”

Vīra vai sievas vecāki

Ja vīramāte vai sievastēvs tevi pazemo, bez kontakta var būt tev, bet ne obligāti tavam partnerim. Svarīgi, lai jūs abi esat vienā pusē: partneris nerunā ar saviem vecākiem par tevi un neved bērnus tur, kur tevi pazemo, ja jūs tā vienojaties. Ja partneris tevi nesargā un saka, ka tu „pārspīlē”, tas vairs nav tikai jautājums par vecākiem.

Draugs vai draudzene

Draudzība, kurā tevi atkal un atkal izmanto, izsmej vai stāsta tavus noslēpumus, var beigties bez kontakta. Te bieži pietiek ar klusu atkāpšanos, bez lielām vēstulēm.

Darbs: kad bez kontakta nav iespējams

Ar priekšnieku vai kolēģi pilnīgi pārtraukt kontaktu nevar, kamēr strādājat kopā. Te palīdz pelēkais akmens, rakstiska saziņa un pieraksti (skat. mobings darbā, angl. workplace mobbing). Ja situācija nemainās, bez kontakta nozīmē mainīt darbu.

Pieaudzis bērns un vecs vecāks

Vecāka māte, kuru pieaudzis dēls gadiem izmanto naudas dēļ un pazemo, arī drīkst pārtraukt kontaktu. Viņai bieži ir vēl lielāks kauns. Ja vecs cilvēks baidās no sava bērna, var zvanīt 116 123, un briesmu gadījumā 112.

Tiešsaistē

Bloķē ne tikai numuru, bet arī visus sociālos tīklus, e-pastu, maksājumu lietotnes (arī pārskaitījumos var rakstīt ziņas), kopīgos kalendārus un mākoņus. Nomaini paroles, pārbaudi, kurām ierīcēm ir piekļuve tavam kontam un vai telefonā nav atrašanās vietas koplietošanas. Vairāk: droša lietošana.

Skaļā un klusā reakcija

Otrs uz bez kontakta var reaģēt skaļi – desmitiem zvanu, scēnas pie durvīm, draudi – vai klusi: viena skumja ziņa reizi mēnesī, fotogrāfija ar kopīgu atmiņu, apsveikums. Klusā versija ir bīstamāka tavam lēmumam, jo tā šķiet nekaitīga. Mehānisms ir tas pats: pārbaudīt, vai durvis vēl ir vaļā.

Sākumā un pēc daudziem gadiem

Ja jau pirmajos mēnešos tu saproti, ka otrs tevi sāpina, bez kontakta ir vienkāršākais un drošākais – vēl nav kopīgas dzīves, ko dalīt. Pēc 20 gadiem kopā ar kopīgu māju, kredītu un bērniem ceļš ir garāks: vispirms drošības plāns, tad aiziešana, tad pēc iespējas mazāk kontakta.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribēju zināt, vai tev viss kārtībā.” „Tava mamma ir slima, tev vajadzētu piezvanīt.” „Es esmu mainījies, man ir psihologs.” Tas skan kā rūpes vai kā labas ziņas. Varbūt daļēji tā arī ir. Bet, ja tas nāk no cilvēka, kurš tevi ilgstoši sāpināja, pirmais jautājums ir: ko šī ziņa no manis grib? Ja atbilde ir „lai es atbildu”, tev nav jāatbild.

Kā reaģēt

Soļi, kā sākt

  1. Drošība vispirms. Ja otrs ir bijis fiziski vardarbīgs, draudējis vai tu ar viņu dzīvo kopā, sāc ar drošības plānu. Pēkšņa aiziešana var būt bīstamākais brīdis. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām (tostarp aizliegums sazināties), un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
  2. Izlem, vai rakstīsi pēdējo ziņu. Tā nav obligāta. Ja raksti – viens vai divi teikumi, bez paskaidrojumiem un bez jautājumiem.
  3. Bloķē visus kanālus. Telefons, ziņas, e-pasts, sociālie tīkli, maksājumu lietotnes.
  4. Sagatavo cilvēkus. Pasaki diviem vai trim tuviem cilvēkiem, ka tu pārtrauc kontaktu, un palūdz nenodot ziņas un nestāstīt par otru.
  5. Saglabā pierādījumus. Ja nāk draudi vai vajāšana, saglabā ekrānuzņēmumus ar datumiem.
  6. Sagatavojies grūtajām dienām. Uzraksti sev sarakstu „kāpēc es aizgāju” ar konkrētiem gadījumiem un lasi to, kad gribas rakstīt.
  7. Ja salūzi. Ja tu atbildēji vai piezvanīji, tā nav neveiksme. Tas ir bieži. Sāc no jauna, bez kauna.
Ko teikt
„Es pārtraucu saziņu. Lūdzu, nesazinies ar mani. Ja būs jākārto kopīgas lietas, raksti man e-pastā.”

Kad bez kontakta nav iespējams

Kopīgi bērni, kopīgs darbs, mantojuma dalīšana, tiesvedība, kopīgs bizness – tad pārej uz ierobežotu kontaktu un pelēko akmeni: tikai rakstiski, tikai par lietu, īsi, bez emocijām. Tas nav sliktāks variants, tā ir tā pati ideja pēc iespējas mazākā apjomā.

Par atbalstu

Bez kontakta sākumā ir smags. Palīdz draugi, kuri netiesā, atbalsta grupas un speciālists, kurš saprot vardarbību. Bet ne katrs psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par narcistisku vardarbību. Daži, labu gribēdami, iesaka „izrunāties ar mammu” vai „dot vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku tas nestrādā kā ar parastu, un var tevi ievilkt atpakaļ. Pārbaudi, vai speciālists tev tic, zina, kas ir traumatiskā saikne un hūverings, un nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos. Tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas) un 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) var palīdzēt atrast palīdzību. Angliski daudz materiālu par bez kontakta ir Dr. Ramani Durvasulas kanālā „DoctorRamani” un grāmatā „It’s Not You” (2024).

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik ilgi jāturas bez kontakta?

Bez kontakta šīs lapas nozīmē nav termiņa. Tas nav 30 dienu izaicinājums. Daudzi pēc gada vai diviem izvērtē no jauna – mierīgā prātā, ne vientulības vai vainas brīdī. Vairākumam atbilde paliek tā pati.

Vai bez kontakta nav cietsirdīgi?

Cietsirdīgi ir gadiem sāpināt otru. Pārtraukt kontaktu ar cilvēku, kurš tevi atkal un atkal sāpina, ir aizsardzība. Tev nav jābūt pieejamam vai pieejamai kādam, kurš tev nodara pāri, pat ja tas ir tavs vecāks.

Vai viņš vai viņa ir narcisists, ja man jāaiziet?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Bet tev etiķete nav vajadzīga: ja sāpināšana un manipulācijas atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst smagākas – tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Ko darīt, ja otrs raksta caur draugiem vai jauniem numuriem?

Neatbildi un bloķē arī jaunos numurus. Draugiem mierīgi pasaki, ka tu negribi ziņas nodot tālāk. Ja tas kļūst par vajāšanu vai draudiem, saglabā pierādījumus un vērsies policijā (110 vai 112).

Saistīts

Nodarbība, kas iet dziļāk: Drošības plāns: kā droši aiziet no vardarbīgām attiecībām

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
  2. Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6(1–4), 139–155.
  3. Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
  4. Walker, P. (2013). Complex PTSD: From Surviving to Thriving. Azure Coyote.
  5. Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Berkley Books.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123