Triangulācija
AngliskiTriangulationMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.
Meklē arī: triangulācija, triangulacija, trīsstūris attiecībās, triangulation, триангуляция, триангуляция в отношениях, треугольник в отношениях
Triangulācija ir manipulācijas taktika, kurā divu cilvēku attiecībās tiek ievilkts trešais – reāls vai izdomāts –, lai radītu greizsirdību, sacensību vai šaubas un tā noturētu otru nedrošībā un kontrolē.
Triangulācija (angl. triangulation) nozīmē, ka divu cilvēku sarunā pēkšņi ir trīs: bijušais partneris, „visi draugi”, māsa, jaunā kolēģe. Trešais tiek izmantots kā mēraukla, konkurents vai liecinieks, un tu sāc sacensties, attaisnoties vai šaubīties par sevi. Angliski to sauc triangulation. Ja meklēsi šo vārdu angliski, piemēram, „narcissistic triangulation”, atradīsi daudz vairāk materiālu nekā latviski – Dr. Ramani video, grāmatas un pieredzes stāstus. Pats vārds nāk no ģimenes terapijas, kas pēta ģimeni kā vienotu sistēmu (angl. family systems therapy): psihiatrs Mareijs Bouens (Murray Bowen) aprakstīja, ka spriedzi starp diviem cilvēkiem mēdz „novadīt” uz trešo. Vardarbības kontekstā ar triangulāciju saprot apzinātu vai par ieradumu kļuvušu šī trīsstūra izmantošanu, lai kontrolētu otru.
Kā tas izklausās
Katra frāze šeit ir iekļauta situācijā. Bez tās tā neko nenozīmē.
Kāpēc tā dara
- Lai tu sacenstos. Kad tev ir „konkurents”, tu centies vairāk – esi uzmanīgāks, piekāpīgāks, jaukāks. Otram tas nemaksā neko.
- Lai novirzītu uzmanību. Saruna par to, ko izdarīja otrs, pārvēršas sarunā par tavu greizsirdību vai to, ka tu neesi tik labs kā bijušais vai bijusī.
- Lai radītu „pierādījumu”. „Visi tā domā” skan kā fakts. Tu nevari pārjautāt „visiem”, tāpēc strīds beidzas otra labā.
- Lai sašķeltu. Ja māsa domā, ka tu esi nepateicīga, un tu domā, ka māsa ir mīlulīte, jūs nerunājat savā starpā. Tas, kurš stāv trīsstūra centrā, kontrolē abas.
- Lai izvairītos no tiešas atbildības. Kad ziņu nodod caur bērnu vai kolēģi, par to nevar tieši prasīt atbildi.
Landijs Benkrofts (Lundy Bancroft) grāmatā par kontrolējošiem partneriem apraksta, kā greizsirdības raisīšana un salīdzināšana kalpo vienam mērķim – lai otrs justos aizstājams un tāpēc paliktu. Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) pētījis attiecības, kurās viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu otra dzīvi (angļu valodā to sauc coercive control). Viņš raksta, ka tur liela loma ir izolācijai: cilvēks, kuru atgrūž no citiem, paliek viens ar to, kurš kontrolē.
Ko tas nodara tev
- Tu sevī neatpazīsti greizsirdību. Cilvēki, kuri nekad nav bijuši greizsirdīgi, pēkšņi pārbauda telefonus un kaunas no tā.
- Tu sāc sacensties. Ar bijušo, ar kolēģi, ar māsu vai brāli – par uzmanību, kas tev pienākas jau tā.
- Tu šaubies par savu uztveri. Ja „visi” domā citādi, varbūt problēma tiešām esi tu?
- Tu attālinies no cilvēkiem. No māsas, draugiem, kolēģa – tieši no tiem, kas varētu redzēt kopainu.
- Tu esi pastāvīgā modrībā. Kas būs nākamais salīdzinājums, nākamā „tikai saruna”?
Variācijas
Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir tas pats: trešais cilvēks tiek izmantots, lai tu justos aizstājams, sacenstos vai paliktu viens. Atrodi savējo.
Bijušais vai bijusī
Sieva stāsta, ka bijušais vīrs viņai joprojām raksta un „tik ļoti nožēlo”, un parāda ziņas tieši tad, kad tu esi atteicies no kaut kā, ko viņa grib. Vīrietis pēc strīda „nejauši” atstāj atvērtu bijušās profilu un saka, ka ar viņu „vismaz varēja parunāt”. Bijušais kļūst par ēnu jūsu attiecībās: vienmēr labāks, vienmēr pieejams, un tu vienmēr zaudē salīdzinājumā. Pēc šķiršanās tas pats notiek otrādi: jaunais partneris tiek demonstratīvi rādīts tev, ar ziņu „tevi ir tik viegli aizstāt”.
„Tikai draugs” vai „tikai draudzene”
Partneris katru dienu raksta „labākajai draudzenei”, stāsta viņai jūsu strīdus un pēc tam citē viņas viedokli par tevi. Partnere izceļ vienu kolēģi, ar kuru „vienkārši ir tik viegli runāt”, un pieņem viņa zvanus vakariņu laikā. Draudzība pati par sevi nav problēma. Problēma ir tad, kad šis cilvēks tiek likts tev priekšā kā mēraukla un kad tavas jūtas par to tiek izsmietas.
Kolēģis
Tas pats var notikt ar partnera kolēģi: „Anna saprot, cik es esmu noguris, viņa man nekad nepārmet, ka vēlu nāku mājās.” Anna, visticamāk, nemaz nezina, ka ir ievilkta jūsu attiecībās. Viņu izmanto kā pierādījumu, ka problēma esi tu.
Vecāks, kurš saceļ bērnus vienu pret otru
Ģimenēs ar vardarbīgu vecāku bieži ir divas lomas. Viens bērns ir „zelta bērns” (angl. golden child) – mīlulis, kurš nekad nekļūdās un kuru rāda kā piemēru. Otrs ir „grēkāzis” (angl. scapegoat) – tas, kurš vienmēr ir vainīgs, arī tad, ja kaut ko sabojāja kāds cits. Vecāks katram stāsta citu versiju par otru, un brāļi vai māsas pieaug kā konkurenti, nevis sabiedrotie. Lomas var arī mainīties: šodien tu esi zelta bērns, rīt – grēkāzis. Pieaugušā vecumā tas turpinās: kurš biežāk zvana, kurš palīdz vairāk, kurš mantos dzīvokli. Svarīgi: arī zelta bērnam nav viegli. Viņa mīlestība ir atkarīga no tā, vai viņš vai viņa turpina būt ideāls.
Priekšnieks, kurš izspēlē darbiniekus
Priekšnieks katram darbiniekam privāti saka, ka otrs par viņu sūdzējies vai ka otrs ir „nākamais paaugstināšanai”. Komanda sāk sacensties, nevis sadarboties, un neviens neiet pie priekšnieka kopā, jo neuzticas otram. Sapulcē viens tiek slavēts, otrs – izsmiets, un nākamajā nedēļā lomas mainās. Tā ir tā pati „zelta bērna” un „grēkāža” loma, tikai birojā.
Pēc šķiršanās: bērns pa vidu
Viens vecāks nerunā ar otru tieši, bet caur bērnu: „pasaki mammai”, „pajautā tētim, kāpēc viņš…”. Vai arī bērnam stāsta, ka otrs vecāks „mūs pameta” vai „negrib maksāt”, un lūdz izstāstīt, kas notiek otra mājās. Bērns kļūst par ziņnesi, spiegu vai sabiedroto pieaugušo karā. Tas bērnam nodara lielu kaitējumu, un par to vērts runāt ar speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ja sazināšanās ar bijušo ir smaga, daudzi pāriet uz „paralēlo audzināšanu” (angl. parallel parenting): minimāla, rakstiska saziņa tikai par bērnu, bez starpniekiem.
Sociālie tīkli: laiki un sekotāji
Partnere pēc strīda sāk „laikot” sava bijušā bildes, kur tu to redzēsi. Partneris seko desmitiem jaunu cilvēku un liek sirsniņas konkrētām bildēm tieši tad, kad tu esi viņu sarūgtinājis. Ja tu pajautā, dzirdi: „Tā ir tikai sirsniņa, tu esi traks.” Viena sirsniņa neko nenozīmē. Signāls ir tas, ka tas notiek pēc konfliktiem, ka tu to redzi „nejauši” un ka jautājums par to vienmēr beidzas ar tavu „nedrošību”.
Draugu kompānija
Draugu grupā viens cilvēks katram čukst ko citu: tev – ka Laura par tevi smējās, Laurai – ka tu viņu kritizēji. Pēc laika grupa ir sašķelta, un visi runā tikai ar viņu. Tas ir tas pats trīsstūris, tikai ar vairākiem stūriem.
Otras puses ģimene
Vīramāte vai sievasmāte salīdzina tevi ar dēla bijušo sievu vai meitas bijušo vīru („Ar Ilzi mums bija tik labas attiecības”) un aicina bijušo uz ģimenes svētkiem. Partneris neiestājas par tevi, bet saka: „Tu taču zini, kāda ir mamma.” Tu esi pastāvīgā sacensībā, kurā nevari uzvarēt.
Skaļā un klusā versija
Skaļā versija ir tieša: „Mana bijusī bija labāka.” Klusā versija ir grūtāk pamanāma: nopūta, kad garām paiet kāds pievilcīgs, jauns vārds, kas pēkšņi bieži parādās sarunās, telefons ar ekrānu uz leju. Nekas nav pateikts, bet tu jau salīdzini sevi.
Sākumā un vēlāk
Attiecību sākumā triangulācija bieži izskatās kā glaimojums: „Tu esi tik daudz labāks par manu bijušo sievu.” Tas jau ir trīsstūris – tikai tev pagaidām izdevīgs. Vēlāk salīdzinājums apgriežas, un zaudētājs tagad esi tu.
Normāli vai vardarbība?
Trešie cilvēki ir katrās attiecībās. Jautājums ir, kā viņi tiek izmantoti. Pārbaudi pēc pieciem kritērijiem:
- Funkcija. Vai trešais cilvēks ir informācija („Līga ieteica šo ārstu”) vai spiediens („Līga domā, ka tu esi slikts vecāks”)?
- Virziens. Vai salīdzinājumi vienmēr ir tev par sliktu un nekad otrādi?
- Pārbaudāmība. Vai tu vari runāt ar šo trešo cilvēku tieši, vai tev tas tiek liegts vai padarīts neērts?
- Reakcija uz tavām jūtām. Kad tu saki „man sāp, ka tu mani salīdzini”, vai otrs ieklausās, vai tevi nosauc par „greizsirdīgu”, „nedrošu”, „histērisku”?
- Atkārtošanās. Viena neveikla piezīme ir kļūda. Ja tā notiek regulāri un vienmēr nāk par labu vienai pusei, tas ir uzvedības modelis.
Kā uzvedas otrs
Godīgs cilvēks, kurš pamana, ka salīdzinājums tevi sāpina, apstājas un atvainojas. Viņš vai viņa ļauj tev runāt ar cilvēkiem, uz kuriem atsaucas, un nesaka „visi”, ja domā vienu draugu. Viņa draudzības nav slēptas un nav demonstratīvas.
Manipulatīvs cilvēks turpina, pat ja zina, ka tas sāp, un tavu sāpi izmanto („tu esi pārāk jūtīgs”). Viņš vai viņa sargā trīsstūri – lai tu nerunātu ar māsu, kolēģi vai bijušo tieši. Trešais cilvēks bieži pat nenojauš, kādā lomā ir.
No malas triangulācija bieži nav redzama. Draugi redz jauku, sabiedrisku cilvēku un „greizsirdīgu” partneri. Tāpēc tik svarīgi ir tavi pieraksti un tavi cilvēki.
Kas tas nav
- Tā nav vienkārša bijušā partnera pieminēšana, stāstot par savu pagātni.
- Tā nav padoma lūgšana draugam, psihologam vai vecākiem.
- Tā nav draudzība ar cilvēkiem, kas tev nepatīk, vai ar pretējo dzimumu.
- Tā nav tava greizsirdība, kurai nav nekāda pamata otra uzvedībā.
- Tā nav vecāks, kurš dažreiz vairāk laika velta vienam bērnam, jo tam ir grūtāks laiks.
- Tā nav Bouena „trīsstūris” vispār – viņaprāt, trīsstūri kaut kādā mērā rodas visās ģimenēs. Vardarbība sākas tur, kur trīsstūri izmanto kā ieroci.
Kad etiķeti izmanto pret tevi
„Tu triangulē” var kļūt par veidu, kā tevi izolēt. Ja tu izstāsti draudzenei vai brālim par grūtībām un otrs to sauc par „trešo cilvēku ievilkšanu” un aizliedz, tas ir apgriezts stāsts. Kritērijs paliek tas pats: vai trešais tiek izmantots, lai tu saņemtu atbalstu, vai lai kādu pazemotu, ievilktu sacensībā un atstātu vienu? Tas, kurš meklē atbalstu, grib vairāk cilvēku apkārt. Tas, kurš kontrolē, grib mazāk.
Kā reaģēt
- Nepiedalies sacensībā. Tev nav jāpierāda, ka esi labāks par bijušo, kolēģi vai brāli. Sacensība, kurā noteikumus maina otrs, nav uzvarama.
- Nosauc to vienreiz, mierīgi. Nevis „tu esi manipulators”, bet konkrēti: kas notika un kā tu jūties.
- Runā tieši ar trešo cilvēku, ja tas ir droši. Bieži izrādās, ka „visi” ir viens cilvēks vai ka māsai vai kolēģei stāstīts pavisam kas cits.
- Saglabā savas attiecības. Draugi, radi, kolēģi – tie ir tavs realitātes spogulis.
- Pieraksti. Datumi, citāti, situācijas. Pēc mēneša tu redzēsi, vai tas atkārtojas.
- Bērnu nenostādi pa vidu, pat ja otrs to dara. Izmanto rakstisku saziņu.
Kad nerunāt. Ja pēc katra tava iebilduma seko dusmu lēkme, draudi vai sods, nemēģini otru pārliecināt. Tavs mērķis tad ir drošība, nevis taisnība. Izveido drošības plānu; tiešās briesmās zvani 112, parunāt var 116 123 (bez maksas, visu diennakti), bet noziegumos un vardarbībā cietušo tālrunis 116 006 strādā pēcpusdienā un vakarā. Abi tālruņi ir domāti ikvienam – arī vīriešiem, kuriem pāri dara sieviete.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir triangulācija psiholoģijā?
Ģimenes terapijā tā ir parādība, kad spriedzi starp diviem cilvēkiem novada uz trešo. Vardarbības kontekstā ar to saprot trešā cilvēka izmantošanu, lai radītu greizsirdību, sacensību un šaubas. Angliski – triangulation.
Vai tas ir normāli, ka partneris mani salīdzina ar bijušo?
Reizēm pieminēt pagātni ir normāli. Ja salīdzinājumi atkārtojas, vienmēr ir tev par sliktu un tavas sāpes tiek izsmietas, tas vairs nav stāsts par pagātni, bet spiediens uz tevi.
Kas ir zelta bērns un grēkāzis?
Tās ir lomas, ko ģimenē ar vardarbīgu vecāku bieži sadala bērniem. Zelta bērns (angl. golden child) ir mīlulis, kuru rāda kā piemēru, grēkāzis (angl. scapegoat) – tas, kurš vienmēr ir vainīgs. Abas lomas kalpo vecāka kontrolei, un abi bērni no tā cieš.
Vai partneris, kurš to dara, ir narciss?
Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Taču cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc diagnozes gandrīz nekad nav – un „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi pastāvīgi tur sacensībā, izsmej tavas jūtas un atgrūž no tuvajiem, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu nemosties naktīs, prātojot, vai trakais esi tu. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls – lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev pastāvīgi iestāsta, ka tava atmiņa un uztvere ir nepareiza) un to, kāpēc apjukums ir simptoms.
Māte vienmēr salīdzina mani ar māsu. Vai tā ir triangulācija?
Var būt. Pajautā sev: vai salīdzinājums tevi pazemo, vai tas atkārtojas un vai māte katrai no jums stāsta citu versiju? Ja jā, mēģini parunāt ar māsu tieši. Bieži abas izrādāties vienā un tajā pašā trīsstūrī.
Lasi arī: lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys – cilvēki, caur kuriem otrs tevi sasniedz un spiež), klusēšanas sods (angl. silent treatment), mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un nodarbība konflikts vai vardarbība.
Saistīts
Avoti
- Bowen, M. (1978). Family Therapy in Clinical Practice. Jason Aronson.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
- Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Putnam.