Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Triangulācija

AngliskiTriangulationMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: triangulācija, triangulacija, trīsstūris attiecībās, triangulation, триангуляция, триангуляция в отношениях, треугольник в отношениях

Klausīties

Triangulācija ir manipulācijas taktika, kurā divu cilvēku attiecībās tiek ievilkts trešais – reāls vai izdomāts –, lai radītu greizsirdību, sacensību vai šaubas un tā noturētu otru nedrošībā un kontrolē.

Triangulācija (angl. triangulation) nozīmē, ka divu cilvēku sarunā pēkšņi ir trīs: bijušais partneris, „visi draugi”, māsa, jaunā kolēģe. Trešais tiek izmantots kā mēraukla, konkurents vai liecinieks, un tu sāc sacensties, attaisnoties vai šaubīties par sevi. Angliski to sauc triangulation. Ja meklēsi šo vārdu angliski, piemēram, „narcissistic triangulation”, atradīsi daudz vairāk materiālu nekā latviski – Dr. Ramani video, grāmatas un pieredzes stāstus. Pats vārds nāk no ģimenes terapijas, kas pēta ģimeni kā vienotu sistēmu (angl. family systems therapy): psihiatrs Mareijs Bouens (Murray Bowen) aprakstīja, ka spriedzi starp diviem cilvēkiem mēdz „novadīt” uz trešo. Vardarbības kontekstā ar triangulāciju saprot apzinātu vai par ieradumu kļuvušu šī trīsstūra izmantošanu, lai kontrolētu otru.

Kā tas izklausās

Katra frāze šeit ir iekļauta situācijā. Bez tās tā neko nenozīmē.

Tu palūdz partnerim palīdzēt ar mājas darbiem. Viņš neatsaka, bet atbild ar salīdzinājumu – un tā jau desmito reizi šomēnes.
„Mana bijusī par tādiem sīkumiem nekad nečīkstēja.”
Ballītē tava partnere visu vakaru demonstratīvi flirtē ar kādu, pārliecinoties, ka tu redzi. Mājās tu par to ierunājies.
„Tu esi slimīgi greizsirdīgs. Mēs tikai runājām. Ar tevi nevar normāli dzīvot.”
Pēc strīda par naudu vīrs neatbild uz tavu argumentu, bet atsaucas uz cilvēkiem, kurus tu nevari pārjautāt.
„Es parunāju ar puišiem. Visi domā, ka tu pārspīlē.”
Māte zvana tev reizi nedēļā, un katra saruna nonāk pie tavas māsas. Māsai viņa stāsta līdzīgas lietas par tevi.
„Ieva gan man palīdz. Tev laikam ir vienalga, kā tava māte dzīvo.”
Priekšniece sanāksmē neuzslavē tavu projektu, bet pēc tam tev privāti norāda uz kolēģi, kurš dara mazāk.
„Paņem piemēru no Kristapa. Viņš saprot, ko nozīmē komanda.”
Tu pamani, ka partnere sarakstās ar kādu, un pajautā. Nākamajā dienā sarakste ir atstāta atvērta uz galda.
„Kāpēc tu lūri manā telefonā? Tev jāsāk strādāt ar savu nedrošību.”
Pēc šķiršanās bijusī sieva nerunā ar tevi tieši, bet caur jūsu astoņgadīgo dēlu.
„Pasaki tētim, ka viņš atkal nav samaksājis. Lai viņam paliek kauns.”
Viena frāze neko nepierāda
Pieminēt bijušo partneri, pajautāt draugam padomu vai uzslavēt kolēģi – tas viss notiek normālās attiecībās katru dienu. Triangulāciju neatpazīst pēc tā, ka kāds nosauc trešo cilvēku, bet pēc tā, kam trešais tiek izmantots: informācijai vai spiedienam. Un pēc tā, vai tas atkārtojas un vienmēr nāk par labu vienam.

Kāpēc tā dara

  • Lai tu sacenstos. Kad tev ir „konkurents”, tu centies vairāk – esi uzmanīgāks, piekāpīgāks, jaukāks. Otram tas nemaksā neko.
  • Lai novirzītu uzmanību. Saruna par to, ko izdarīja otrs, pārvēršas sarunā par tavu greizsirdību vai to, ka tu neesi tik labs kā bijušais vai bijusī.
  • Lai radītu „pierādījumu”. „Visi tā domā” skan kā fakts. Tu nevari pārjautāt „visiem”, tāpēc strīds beidzas otra labā.
  • Lai sašķeltu. Ja māsa domā, ka tu esi nepateicīga, un tu domā, ka māsa ir mīlulīte, jūs nerunājat savā starpā. Tas, kurš stāv trīsstūra centrā, kontrolē abas.
  • Lai izvairītos no tiešas atbildības. Kad ziņu nodod caur bērnu vai kolēģi, par to nevar tieši prasīt atbildi.

Landijs Benkrofts (Lundy Bancroft) grāmatā par kontrolējošiem partneriem apraksta, kā greizsirdības raisīšana un salīdzināšana kalpo vienam mērķim – lai otrs justos aizstājams un tāpēc paliktu. Sociologs Evans Stārks (Evan Stark) pētījis attiecības, kurās viens cilvēks pamazām pārņem kontroli pār visu otra dzīvi (angļu valodā to sauc coercive control). Viņš raksta, ka tur liela loma ir izolācijai: cilvēks, kuru atgrūž no citiem, paliek viens ar to, kurš kontrolē.

Ko tas nodara tev

  • Tu sevī neatpazīsti greizsirdību. Cilvēki, kuri nekad nav bijuši greizsirdīgi, pēkšņi pārbauda telefonus un kaunas no tā.
  • Tu sāc sacensties. Ar bijušo, ar kolēģi, ar māsu vai brāli – par uzmanību, kas tev pienākas jau tā.
  • Tu šaubies par savu uztveri. Ja „visi” domā citādi, varbūt problēma tiešām esi tu?
  • Tu attālinies no cilvēkiem. No māsas, draugiem, kolēģa – tieši no tiem, kas varētu redzēt kopainu.
  • Tu esi pastāvīgā modrībā. Kas būs nākamais salīdzinājums, nākamā „tikai saruna”?

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir tas pats: trešais cilvēks tiek izmantots, lai tu justos aizstājams, sacenstos vai paliktu viens. Atrodi savējo.

Bijušais vai bijusī

Sieva stāsta, ka bijušais vīrs viņai joprojām raksta un „tik ļoti nožēlo”, un parāda ziņas tieši tad, kad tu esi atteicies no kaut kā, ko viņa grib. Vīrietis pēc strīda „nejauši” atstāj atvērtu bijušās profilu un saka, ka ar viņu „vismaz varēja parunāt”. Bijušais kļūst par ēnu jūsu attiecībās: vienmēr labāks, vienmēr pieejams, un tu vienmēr zaudē salīdzinājumā. Pēc šķiršanās tas pats notiek otrādi: jaunais partneris tiek demonstratīvi rādīts tev, ar ziņu „tevi ir tik viegli aizstāt”.

„Tikai draugs” vai „tikai draudzene”

Partneris katru dienu raksta „labākajai draudzenei”, stāsta viņai jūsu strīdus un pēc tam citē viņas viedokli par tevi. Partnere izceļ vienu kolēģi, ar kuru „vienkārši ir tik viegli runāt”, un pieņem viņa zvanus vakariņu laikā. Draudzība pati par sevi nav problēma. Problēma ir tad, kad šis cilvēks tiek likts tev priekšā kā mēraukla un kad tavas jūtas par to tiek izsmietas.

Kolēģis

Tas pats var notikt ar partnera kolēģi: „Anna saprot, cik es esmu noguris, viņa man nekad nepārmet, ka vēlu nāku mājās.” Anna, visticamāk, nemaz nezina, ka ir ievilkta jūsu attiecībās. Viņu izmanto kā pierādījumu, ka problēma esi tu.

Vecāks, kurš saceļ bērnus vienu pret otru

Ģimenēs ar vardarbīgu vecāku bieži ir divas lomas. Viens bērns ir „zelta bērns” (angl. golden child) – mīlulis, kurš nekad nekļūdās un kuru rāda kā piemēru. Otrs ir „grēkāzis” (angl. scapegoat) – tas, kurš vienmēr ir vainīgs, arī tad, ja kaut ko sabojāja kāds cits. Vecāks katram stāsta citu versiju par otru, un brāļi vai māsas pieaug kā konkurenti, nevis sabiedrotie. Lomas var arī mainīties: šodien tu esi zelta bērns, rīt – grēkāzis. Pieaugušā vecumā tas turpinās: kurš biežāk zvana, kurš palīdz vairāk, kurš mantos dzīvokli. Svarīgi: arī zelta bērnam nav viegli. Viņa mīlestība ir atkarīga no tā, vai viņš vai viņa turpina būt ideāls.

Priekšnieks, kurš izspēlē darbiniekus

Priekšnieks katram darbiniekam privāti saka, ka otrs par viņu sūdzējies vai ka otrs ir „nākamais paaugstināšanai”. Komanda sāk sacensties, nevis sadarboties, un neviens neiet pie priekšnieka kopā, jo neuzticas otram. Sapulcē viens tiek slavēts, otrs – izsmiets, un nākamajā nedēļā lomas mainās. Tā ir tā pati „zelta bērna” un „grēkāža” loma, tikai birojā.

Pēc šķiršanās: bērns pa vidu

Viens vecāks nerunā ar otru tieši, bet caur bērnu: „pasaki mammai”, „pajautā tētim, kāpēc viņš…”. Vai arī bērnam stāsta, ka otrs vecāks „mūs pameta” vai „negrib maksāt”, un lūdz izstāstīt, kas notiek otra mājās. Bērns kļūst par ziņnesi, spiegu vai sabiedroto pieaugušo karā. Tas bērnam nodara lielu kaitējumu, un par to vērts runāt ar speciālistu, kurš saprot vardarbību. Ja sazināšanās ar bijušo ir smaga, daudzi pāriet uz „paralēlo audzināšanu” (angl. parallel parenting): minimāla, rakstiska saziņa tikai par bērnu, bez starpniekiem.

Sociālie tīkli: laiki un sekotāji

Partnere pēc strīda sāk „laikot” sava bijušā bildes, kur tu to redzēsi. Partneris seko desmitiem jaunu cilvēku un liek sirsniņas konkrētām bildēm tieši tad, kad tu esi viņu sarūgtinājis. Ja tu pajautā, dzirdi: „Tā ir tikai sirsniņa, tu esi traks.” Viena sirsniņa neko nenozīmē. Signāls ir tas, ka tas notiek pēc konfliktiem, ka tu to redzi „nejauši” un ka jautājums par to vienmēr beidzas ar tavu „nedrošību”.

Draugu kompānija

Draugu grupā viens cilvēks katram čukst ko citu: tev – ka Laura par tevi smējās, Laurai – ka tu viņu kritizēji. Pēc laika grupa ir sašķelta, un visi runā tikai ar viņu. Tas ir tas pats trīsstūris, tikai ar vairākiem stūriem.

Otras puses ģimene

Vīramāte vai sievasmāte salīdzina tevi ar dēla bijušo sievu vai meitas bijušo vīru („Ar Ilzi mums bija tik labas attiecības”) un aicina bijušo uz ģimenes svētkiem. Partneris neiestājas par tevi, bet saka: „Tu taču zini, kāda ir mamma.” Tu esi pastāvīgā sacensībā, kurā nevari uzvarēt.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija ir tieša: „Mana bijusī bija labāka.” Klusā versija ir grūtāk pamanāma: nopūta, kad garām paiet kāds pievilcīgs, jauns vārds, kas pēkšņi bieži parādās sarunās, telefons ar ekrānu uz leju. Nekas nav pateikts, bet tu jau salīdzini sevi.

Sākumā un vēlāk

Attiecību sākumā triangulācija bieži izskatās kā glaimojums: „Tu esi tik daudz labāks par manu bijušo sievu.” Tas jau ir trīsstūris – tikai tev pagaidām izdevīgs. Vēlāk salīdzinājums apgriežas, un zaudētājs tagad esi tu.

Normāli vai vardarbība?

Trešie cilvēki ir katrās attiecībās. Jautājums ir, kā viņi tiek izmantoti. Pārbaudi pēc pieciem kritērijiem:

  1. Funkcija. Vai trešais cilvēks ir informācija („Līga ieteica šo ārstu”) vai spiediens („Līga domā, ka tu esi slikts vecāks”)?
  2. Virziens. Vai salīdzinājumi vienmēr ir tev par sliktu un nekad otrādi?
  3. Pārbaudāmība. Vai tu vari runāt ar šo trešo cilvēku tieši, vai tev tas tiek liegts vai padarīts neērts?
  4. Reakcija uz tavām jūtām. Kad tu saki „man sāp, ka tu mani salīdzini”, vai otrs ieklausās, vai tevi nosauc par „greizsirdīgu”, „nedrošu”, „histērisku”?
  5. Atkārtošanās. Viena neveikla piezīme ir kļūda. Ja tā notiek regulāri un vienmēr nāk par labu vienai pusei, tas ir uzvedības modelis.
Situācija 1 · Bijušā pieminēšanaJūs runājat par kopīgu budžetu. Partnerim šis temats ir jutīgs.
Normāli„Ar bijušo mēs visu laiku strīdējāmies par naudu, tāpēc es tagad saspringstu. Nav tava vaina.”
Bijušais tiek pieminēts, lai paskaidrotu savas jūtas. Tevi nesalīdzina, un tu nezaudē.
Vardarbība„Ar bijušo mums nekad nebija problēmu ar naudu. Varbūt problēma nav manī.”
Bijušais kļūst par mērauklu, pēc kuras tu esi sliktāks. Saruna par budžetu beidzas ar to, ka tev jāpierāda sava vērtība.
Situācija 2 · Trešā viedoklisJūs nevarat vienoties, kur pavadīt svētkus. Otrs aprunājies ar draugu.
Normāli„Es izrunāju to ar Mārci. Viņš ieteica pamīšus – vienu gadu pie tavējiem, otru pie manējiem. Ko tu domā?”
Drauga viedoklis ir ideja, ko var apspriest un noraidīt. Mārci var arī pats pajautāt.
Vardarbība„Visi, ar kuriem runāju, saka, ka tu esi savtīgs.”
Bezvārda „visi”, kurus nevar pārjautāt. Viedoklis nav ideja, bet spriedums, kas izbeidz sarunu.
Situācija 3 · Draudzība ar kolēģiTavai partnerei ir tuvs kolēģis, ar kuru viņa bieži sarakstās.
Normāli„Jā, mēs daudz sarakstāmies par projektu. Ja tev tas traucē, parunāsim – gribu, lai tu jūties droši.”
Draudzība ir atklāta, tavas jūtas tiek uztvertas nopietni, pat ja nekas nemainās.
Vardarbība„Tu esi paranoiķis. Starp citu, viņš vismaz mani novērtē.”
Tavas jūtas tiek izsmietas, un trešais tiek uzreiz pasniegts kā labāks par tevi. Tu paliec ar šaubām un vainu.
Situācija 4 · Māte un divi bērniMāte stāsta par tavas māsas jaunumiem.
Normāli„Ieva dabūja jaunu darbu, esmu tik lepna! Kā tev iet?”
Prieks par vienu bērnu nav uzbrukums otram. Tev ir vieta sarunā.
Vardarbība„Ieva dabūja jaunu darbu. Nu jā, viņa vienmēr bijusi mērķtiecīgāka par tevi.”
Māsa kļūst par ieroci. Ja Ievai tiek stāstīts tas pats par tevi, jūs abas tiekat turētas sacensībā un nerunājat tieši. Viena ir zelta bērns, otra – grēkāzis.
Situācija 5 · Bērns kā ziņnesisPēc šķiršanās jāsarunā, kurš ved bērnu uz treniņu.
Normāli„Rakstu tev īsziņā: ceturtdien vari tu? Ja nē, es pārkārtošu.”
Pieaugušie runā tieši. Bērns netiek nostādīts pa vidu.
Vardarbība„Pasaki mammai, ka viņa atkal visu sajauca.”
Bērns nes pārmetumus, jūtas atbildīgs par pieaugušo konfliktu, un tieši runāt kļūst neiespējami.
Situācija 6 · Priekšnieks un divi darbiniekiTu un kolēģe Dace strādājat pie viena projekta. Priekšnieks runā ar katru atsevišķi.
Normāli„Dace šajā posmā izdarīja lielu darbu. Tev es gribu uzticēt nākamo daļu – kā tev ar laiku?”
Uzslava vienam nav uzbrukums otram. Vadītājs runā par darbu, nevis ceļ jūs vienu pret otru, un jūs varat to pārrunāt arī savā starpā.
Vardarbība„Starp mums runājot, Dace saka, ka tu bremzē projektu. Es tev ticu, bet parādi, ka viņai nav taisnība.”
Tu nevari pārbaudīt, vai Dace to teica, un, visticamāk, Dacei ir pateikts kaut kas līdzīgs par tevi. Jūs sacenšaties un neuzticaties viena otrai, bet priekšnieks kontrolē abus.
Situācija 7 · Sirsniņas sociālajos tīklosJūs vakarā sastrīdējāties. Naktī tu redzi, ka partnere sākusi laikot sava bijušā bildes no pirms trim gadiem.
Normāli„Es vakar biju dusmīga un ritināju telefonu bez jēgas. Saprotu, kā tas izskatījās. Piedod.”
Ja tas notiek vienreiz un otrs to atzīst, tā ir kļūda, nevis taktika. Tavas jūtas tiek uztvertas nopietni.
Vardarbība„Tev nav ko darīt, ka seko līdzi manām sirsniņām? Tu esi slimīgi greizsirdīgs.”
Tas notiek pēc katra strīda, un tev tas vienmēr ir redzams. Tavu jautājumu pārvērš par tavu problēmu, un nākamreiz tu divreiz padomā, pirms iebilsti.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kurš pamana, ka salīdzinājums tevi sāpina, apstājas un atvainojas. Viņš vai viņa ļauj tev runāt ar cilvēkiem, uz kuriem atsaucas, un nesaka „visi”, ja domā vienu draugu. Viņa draudzības nav slēptas un nav demonstratīvas.

Manipulatīvs cilvēks turpina, pat ja zina, ka tas sāp, un tavu sāpi izmanto („tu esi pārāk jūtīgs”). Viņš vai viņa sargā trīsstūri – lai tu nerunātu ar māsu, kolēģi vai bijušo tieši. Trešais cilvēks bieži pat nenojauš, kādā lomā ir.

No malas triangulācija bieži nav redzama. Draugi redz jauku, sabiedrisku cilvēku un „greizsirdīgu” partneri. Tāpēc tik svarīgi ir tavi pieraksti un tavi cilvēki.

Kas tas nav

  • Tā nav vienkārša bijušā partnera pieminēšana, stāstot par savu pagātni.
  • Tā nav padoma lūgšana draugam, psihologam vai vecākiem.
  • Tā nav draudzība ar cilvēkiem, kas tev nepatīk, vai ar pretējo dzimumu.
  • Tā nav tava greizsirdība, kurai nav nekāda pamata otra uzvedībā.
  • Tā nav vecāks, kurš dažreiz vairāk laika velta vienam bērnam, jo tam ir grūtāks laiks.
  • Tā nav Bouena „trīsstūris” vispār – viņaprāt, trīsstūri kaut kādā mērā rodas visās ģimenēs. Vardarbība sākas tur, kur trīsstūri izmanto kā ieroci.

Kad etiķeti izmanto pret tevi

„Tu triangulē” var kļūt par veidu, kā tevi izolēt. Ja tu izstāsti draudzenei vai brālim par grūtībām un otrs to sauc par „trešo cilvēku ievilkšanu” un aizliedz, tas ir apgriezts stāsts. Kritērijs paliek tas pats: vai trešais tiek izmantots, lai tu saņemtu atbalstu, vai lai kādu pazemotu, ievilktu sacensībā un atstātu vienu? Tas, kurš meklē atbalstu, grib vairāk cilvēku apkārt. Tas, kurš kontrolē, grib mazāk.

Kā reaģēt

  1. Nepiedalies sacensībā. Tev nav jāpierāda, ka esi labāks par bijušo, kolēģi vai brāli. Sacensība, kurā noteikumus maina otrs, nav uzvarama.
  2. Nosauc to vienreiz, mierīgi. Nevis „tu esi manipulators”, bet konkrēti: kas notika un kā tu jūties.
  3. Runā tieši ar trešo cilvēku, ja tas ir droši. Bieži izrādās, ka „visi” ir viens cilvēks vai ka māsai vai kolēģei stāstīts pavisam kas cits.
  4. Saglabā savas attiecības. Draugi, radi, kolēģi – tie ir tavs realitātes spogulis.
  5. Pieraksti. Datumi, citāti, situācijas. Pēc mēneša tu redzēsi, vai tas atkārtojas.
  6. Bērnu nenostādi pa vidu, pat ja otrs to dara. Izmanto rakstisku saziņu.
Ko teikt
„Es negribu, lai mani salīdzina ar citiem. Ja ir problēma, runāsim par mums.”
Ko teikt
„Ja Mārcim ir viedoklis par mani, lai viņš to pasaka man pats.”

Kad nerunāt. Ja pēc katra tava iebilduma seko dusmu lēkme, draudi vai sods, nemēģini otru pārliecināt. Tavs mērķis tad ir drošība, nevis taisnība. Izveido drošības plānu; tiešās briesmās zvani 112, parunāt var 116 123 (bez maksas, visu diennakti), bet noziegumos un vardarbībā cietušo tālrunis 116 006 strādā pēcpusdienā un vakarā. Abi tālruņi ir domāti ikvienam – arī vīriešiem, kuriem pāri dara sieviete.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir triangulācija psiholoģijā?

Ģimenes terapijā tā ir parādība, kad spriedzi starp diviem cilvēkiem novada uz trešo. Vardarbības kontekstā ar to saprot trešā cilvēka izmantošanu, lai radītu greizsirdību, sacensību un šaubas. Angliski – triangulation.

Vai tas ir normāli, ka partneris mani salīdzina ar bijušo?

Reizēm pieminēt pagātni ir normāli. Ja salīdzinājumi atkārtojas, vienmēr ir tev par sliktu un tavas sāpes tiek izsmietas, tas vairs nav stāsts par pagātni, bet spiediens uz tevi.

Kas ir zelta bērns un grēkāzis?

Tās ir lomas, ko ģimenē ar vardarbīgu vecāku bieži sadala bērniem. Zelta bērns (angl. golden child) ir mīlulis, kuru rāda kā piemēru, grēkāzis (angl. scapegoat) – tas, kurš vienmēr ir vainīgs. Abas lomas kalpo vecāka kontrolei, un abi bērni no tā cieš.

Vai partneris, kurš to dara, ir narciss?

Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Taču cilvēki ar šādiem uzvedības modeļiem paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc diagnozes gandrīz nekad nav – un „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga, svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tevi pastāvīgi tur sacensībā, izsmej tavas jūtas un atgrūž no tuvajiem, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir ārā, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu nemosties naktīs, prātojot, vai trakais esi tu. Ja tā notiek, pats apjukums ir signāls – lasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev pastāvīgi iestāsta, ka tava atmiņa un uztvere ir nepareiza) un to, kāpēc apjukums ir simptoms.

Māte vienmēr salīdzina mani ar māsu. Vai tā ir triangulācija?

Var būt. Pajautā sev: vai salīdzinājums tevi pazemo, vai tas atkārtojas un vai māte katrai no jums stāsta citu versiju? Ja jā, mēģini parunāt ar māsu tieši. Bieži abas izrādāties vienā un tajā pašā trīsstūrī.

Lasi arī: lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys – cilvēki, caur kuriem otrs tevi sasniedz un spiež), klusēšanas sods (angl. silent treatment), mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un nodarbība konflikts vai vardarbība.

Saistīts

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Bowen, M. (1978). Family Therapy in Clinical Practice. Jason Aronson.
  2. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
  3. Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Putnam.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123