Mobings darbā

Mobings ir tad, kad darbā viens cilvēks kļūst par mērķi: viņu izsmej, neinformē, apsūdz, nosūta uz nekurieni – nevis vienreiz, bet nedēļām un mēnešiem. Vārds nāk no angļu mob (pūlis, bars). Par darbavietas mobingu 20. gs. astoņdesmitajos gados sāka rakstīt Zviedrijā strādājušais psihologs Heincs Leimanis (Heinz Leymann). Angļu valodā biežāk saka workplace bullying, bet, ja naidīgums nāk no priekšnieka, lieto arī vārdu bossing. Ja meklēsi angliski („workplace mobbing”, „workplace bullying”, „toxic boss”), atradīsi daudzkārt vairāk pētījumu, grāmatu un pieredzes stāstu nekā latviski.

Pētījumos mobingu parasti atšķir no parasta konflikta pēc trim lietām: tas atkārtojas bieži (bieži izmanto kritēriju „vismaz reizi nedēļā, vismaz pusgadu”), tas ir vērsts pret vienu cilvēku, un šim cilvēkam ir mazāk varas aizstāvēties. Mobingu var veikt viens cilvēks vai grupa, vadītājs vai kolēģi. Šī lapa nav juridiska konsultācija. Kur runa ir par likumiem, konkrētais vēl jāprecizē ar juristu.

Kā tas izklausās

Darbā kritika, termiņi un strīdi ir normāli. Tāpēc katrai frāzei šeit ir konteksts – un svarīgāk par frāzi ir tas, kas notiek atkal un atkal.

Kāpēc tā dara

Mobingam ne vienmēr ir viens iemesls. Bieži sastopamie:

• Izspiest cilvēku no darba, neatlaižot viņu formāli. Ja cilvēks „pats aiziet”, nav jārisina neērti jautājumi.
• Sods par to, ka cilvēks runāja. Sūdzība par drošību, algu, virsstundām, par kāda cita uzvedību – un pēc tam sākas izstumšana.
• Konkurence un skaudība. Jauns, spējīgs kolēģis apdraud kāda statusu.
• Grupas „vienotība”. Kolektīvs atrod vienu „citādo” – pēc vecuma, tautības, valodas, dzimuma, dzīvesveida – un tas grupu satur kopā.
• Vadītājs ar manipulatīvu uzvedību. Viens cilvēks sistemātiski izvēlas upuri, bet pārējos iesaista kā palīgus. Kolēģus, caur kuriem otrs spiež uz tevi, dažreiz sauc par lidojošajiem pērtiķiem (angl. flying monkeys).
• Slikta organizācija. Neskaidri pienākumi, pārslodze un vadība, kas konfliktus „neredz”, rada vidi, kurā mobings aug.

Mobingā bieži redzamas tās pašas taktikas kā vardarbīgās attiecībās: gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un uztveri: „tas bija joks”, „tu visu uztver personīgi”), nomelnošana (angl. smear campaign – baumas, kas sagatavo citus neticēt tev), izolācija (angl. isolation – kad tevi nošķir no informācijas un cilvēkiem), mērķu pārbīdīšana (angl. moving the goalposts – prasības mainās tā, lai tu nekad nevarētu izpildīt), triangulācija (angl. triangulation – kad kolēģus uzrīda cits pret citu) un sabotāža (angl. sabotage – kad tavs darbs „nejauši” pazūd vai tiek sabojāts).

Ko tas nodara tev

Mobings nav „tikai darbs”. Cilvēki, kuri to piedzīvo ilgāku laiku, bieži apraksta:

• miega traucējumus, galvassāpes, sliktu dūšu svētdienas vakarā;
• pastāvīgu modrību – tu pārbaudi katru e-pastu divreiz un gaidi kļūdu (to sauc par pārmērīgu modrību, angl. hypervigilance);
• šaubas par saviem spēkiem un atmiņu: „varbūt es tiešām esmu slikts darbinieks”;
• kaunu stāstīt ģimenei, jo „pieaudzis cilvēks taču var tikt galā”;
• trauksmi, depresiju, izdegšanu, dažkārt pēctraumatiskā stresa pazīmes.

Pētījumi par mobingu vairāku desmitgažu garumā rāda saistību ar nopietnām veselības problēmām un ilgstošu darbnespēju. Ja tu to jūti, tas nav vājums. Tā ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju.

Normāli vai vardarbība?

Darbs ne vienmēr ir patīkams. Vadītājam ir tiesības prasīt rezultātus, kritizēt, mainīt pienākumus. Kolēģi var nesaprasties. Kā atšķirt:

1. Atkārtošanās. Vai tas ir viens gadījums, vai tas notiek atkal un atkal, nedēļām un mēnešiem?
2. Mērķis. Vai tas skar visus vienādi, vai tieši tevi?
3. Saturs. Vai kritika ir par konkrētu darbu un piedāvā, kā labot, vai par tevi kā cilvēku un bez iespējas labot?
4. Vara. Vai tu vari aizstāvēties līdzvērtīgi, vai pretī ir vadītājs vai visa grupa?
5. Efekts. Vai tev pakāpeniski atņem informāciju, darbu, reputāciju un veselību?

Kā uzvedas otrs

Vadītājs vai kolēģis bez ļauna nodoma, dzirdot, ka tu jūties izstumts vai izstumta, parasti ir pārsteigts, pajautā, kas tieši notiek, un kaut ko maina. Viņš var nepiekrist, bet viņš neatriebjas par to, ka tu to pateici.

Cilvēks, kurš mobingu vada, bieži reaģē citādi: noliedz („Tev šķiet”), izsmej („Esi pārāk jūtīgs, šeit ir darbs, nevis bērnudārzs”) un pēc sarunas izturēšanās kļūst vēl sliktāka. Bieži viņš pats pasaka pirmais – personāla daļai vai vadībai –, ka tu esi „grūts cilvēks” vai „rada konfliktus”. To sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender – noliegt, uzbrukt, pašam kļūt par cietušo).

No malas mobings bieži izskatās pēc „diviem, kas nevar sadzīvot”, vai pēc „vāja darbinieka”. Kolēģi klusē, jo baidās kļūt par nākamo mērķi. Tas nenozīmē, ka viņi piekrīt. Bieži tieši kāds no klusētājiem vēlāk ir gatavs būt liecinieks.

Kas tas nav

• Pamatota kritika par darbu, arī ja tā ir nepatīkama.
• Vienreizējs strīds vai slikta diena.
• Pārmaiņas, kas skar visus vienādi (jauna kārtība, pārstrukturēšana, atlaišana ekonomisku iemeslu dēļ).
• Kolēģi, ar kuriem neesi draugi, bet kuri tev netraucē strādāt.
• Stingrs vadītājs, kurš ir vienlīdz prasīgs pret visiem un taisnīgs.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Vārdu „mobings” var izmantot arī kā ieroci. Darbinieks, kuram pamatoti prasa strādāt, var sūdzēties par „mobingu”. Un otrādi: tas, kurš vada izstumšanu, var ātrāk par tevi pasūdzēties, ka tu viņu „mobē”. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kas notiek atkal un atkal un cik ilgi), virziens (kuram ir vara un kurš cieš) un efekts (vai kādam pakāpeniski atņem darbu, reputāciju un veselību). Pieraksti ar datumiem šeit palīdz vairāk nekā jebkurš vārds.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: vienu cilvēku izvēlas par mērķi un pakāpeniski atņem viņam vietu kolektīvā. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Priekšniece pret darbinieku

Nodaļas vadītāja Inese izvēlas Jāni: viņš vienīgais nav piekritis viņas plānam. Viņa labo viņa e-pastus visu kolēģu klātbūtnē, dod viņam darbus bez termiņa loģikas un gada novērtējumā ieliek „nepietiekami”, lai gan rezultāti ir labāki nekā citiem. Jānis kautrējas par to runāt, jo „vīrietis taču netiek pazemots darbā”. Tiek. Un tas ir tikpat nopietni.

Priekšnieks pret darbinieci

Priekšnieks Aivars jaunajai kolēģei Lienei sanāksmēs pārtrauc, joko par viņas izskatu, un, kad viņa pasaka, ka tas nav smieklīgi, viņš viņai vairs nedod projektus. Šeit mobings var pārklāties ar seksuālu uzmākšanos vai diskrimināciju dzimuma dēļ, un tam var būt citas juridiskas sekas. [JURISTS: precizēt]

Kolēģu grupa pret vienu

Slimnīcas nodaļā māsas izvēlas jauno kolēģi Kristīni. Viņai dod smagākās maiņas, „aizmirst” nodot informāciju par pacientiem, un pēc tam kļūdas tiek stāstītas virsmāsai. Pret grupu ir grūtāk aizstāvēties nekā pret vienu cilvēku, jo katrs atsevišķais gadījums izskatās sīks.

Kolēģes pret vīrieti, kolēģi pret sievieti

Mobings nav atkarīgs no dzimuma. Sieviešu kolektīvā vienīgais vīrietis var kļūt par izsmiekla objektu („mūsu princis”), vīriešu brigādē vienīgā sieviete – par joku un baumu mērķi. Un tas notiek arī viena dzimuma kolektīvos.

Padotie pret vadītāju

Mobings var iet arī uz augšu. Jauna vadītāja Diāna pārņem komandu, kurā divi pieredzējuši darbinieki gribēja šo vietu. Viņi ignorē norādījumus, izplata baumas, ka Diāna „neko nesaprot”, un sūdzas augstākai vadībai par katru sīkumu. Formāli vara ir Diānai, bet faktiski viņa ir izolēta.

Valoda, tautība, vecums

Latvijā mobings dažreiz balstās valodā vai tautībā: kolēģi runā valodā, kuru tu saproti sliktāk, un tevi izslēdz, vai smejas par akcentu. Tāpat vecāki darbinieki var kļūt par mērķi („kad tu beidzot aiziesi pensijā?”), un jauni – par „bērnu, kurš neko nesaprot”. Ja izstumšana saistīta ar vecumu, tautību, dzimumu, veselību, reliģiju vai orientāciju, tā var būt diskriminācija, un tad var palīdzēt arī tiesībsargs. [JURISTS: precizēt]

Mazs uzņēmums vai ģimenes bizness

Mazā uzņēmumā, kur vadītājs ir arī īpašnieks, un personāla daļas nav, mobings var izskatīties pēc „ģimeniskas” atmosfēras: priekšniece zina par tavu privāto dzīvi, izmanto to pret tevi un tev nav, kam sūdzēties. Tāpat ir, ja tu strādā pie radinieka.

Tiešsaistē un attālināti

Attālinātā darbā mobings pārceļas uz čatiem un videozvaniem: tevi „aizmirst” pievienot kanāliem, tavas ziņas paliek bez atbildes, kamerā tevi pārtrauc vai izslēdz mikrofonu, citā čatā par tevi ņirgājas. Tas ir grūtāk pamanāms, bet vieglāk dokumentējams: saglabā ekrānuzņēmumus ar datumiem.

Pēc sūdzības vai grūtniecības

Bieži mobings sākas pēc konkrēta notikuma: tu iesniedzi sūdzību, ziņoji par pārkāpumu, paziņoji par grūtniecību, atgriezies pēc slimības vai bērna kopšanas atvaļinājuma. Tas, ka izturēšanās mainījās tieši pēc tā, ir svarīga informācija, un to vērts pierakstīt. Šādos gadījumos var būt arī īpaša likuma aizsardzība. [JURISTS: precizēt]

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija: kliedzieni, publiski apvainojumi, sviestas mapes. Klusā versija: neviena rupja vārda, tikai tevis nav e-pasta sarakstā, tavs galds pārvietots pie tualetes, tavas idejas pazūd, kolēģi apklust, kad ienāc. Kluso versiju ir grūtāk pierādīt, bet tā var sāpināt tikpat stipri.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Mēs tevi saudzējam.” „Tev ir par daudz, atdod projektu Pēterim.” „Varbūt tev vajadzētu atpūsties, tu esi tāda nervoza.” No malas tā ir laipnība. Bet, ja pēc katras šādas „rūpes” tev ir mazāk darba, mazāk ietekmes un vairāk šaubu par sevi, tā ir izstumšana laipnā iepakojumā.

Sākumā un pēc daudziem gadiem

Jaunā darbā mobings var sākties jau pārbaudes laikā, un tad visvienkāršākais risinājums var būt aiziet ātri. Pēc 15 gadiem vienā uzņēmumā ir citādi: tev ir pieredze, kolēģi, tiesības, un aiziešanai ir cena. Abos gadījumos tev ir tiesības izvēlēties, un abos palīdz pieraksti.

Kā reaģēt

1. Pieraksti visu

Vienkāršā dienasgrāmatā: datums, laiks, kas notika, kas ko teica, kas bija klāt. Saglabā e-pastus un ziņas. Pieraksti arī, kā tas ietekmēja tavu darbu un veselību. Glabā pierakstus drošā vietā ārpus darba datora, bet uzmanies ar uzņēmuma konfidenciālajiem dokumentiem – ko drīkst glabāt un ierakstīt, jānoskaidro. [JURISTS: precizēt]

2. Pārej uz rakstisku saziņu

Pēc katras mutiskas sarunas nosūti īsu kopsavilkumu. Tas pasargā no „es to neteicu” un rada pierakstu. Šeit der pelēkais akmens (angl. grey rock – īsas, faktiskas atbildes bez emocijām) un BIFF (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm – īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri).

3. Meklē atbalstu darbā

Uzticams kolēģis, kurš var būt liecinieks. Personāla daļa – rakstiski, ar faktiem, nevis emocijām. Augstāks vadītājs. Arodbiedrība, ja tāda ir. Uzmanies no padoma „izrunājieties divatā” vai „mediācija ar abām pusēm”, ja otrs ir vadītājs un tev tiek atriebts: ar manipulatīvu cilvēku atklāta saruna var tikt izmantota pret tevi.

4. Parūpējies par veselību

Pastāsti ģimenes ārstam, kas notiek darbā, un kā tas ietekmē tavu veselību – tas ir arī pieraksts. Ja tu vairs nespēj strādāt, ārsts var izsniegt darbnespējas lapu. Tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas) palīdz arī tad, ja darbs tevi ir novedis līdz izmisumam.

Ja iesi pie psihologa, izvēlies tādu, kurš saprot mobingu un emocionālu vardarbību: kurš tev tic, neliek pierādīt un nesaka „varbūt tev vienkārši jābūt elastīgākam”. Ja pēc sesijas tu jūties vainīgāks vai vainīgāka, tas ir iemesls meklēt citu speciālistu.

5. Juridiskās iespējas Latvijā (vispārīgi)

Šī nav juridiska konsultācija. Vispārīgi Latvijā iespējas ir šādas, bet katra detaļa jāprecizē ar juristu:

• Latvijas likumos „mobingam” nav atsevišķas definīcijas, bet Darba likums aizliedz atšķirīgu attieksmi un aizliedz darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas par to, ka viņš aizstāv savas tiesības. [JURISTS: precizēt]
• Darba aizsardzības noteikumi prasa, lai darba devējs novērtē darba vides riskus, arī psiholoģiskos. [JURISTS: precizēt]
• Valsts darba inspekcija (vdi.gov.lv) sniedz konsultācijas darba tiesību jautājumos un pieņem iesniegumus. [JURISTS: precizēt, kādos gadījumos]
• Tiesībsargs (tiesibsargs.lv) izskata jautājumus par diskrimināciju, arī darbā. [JURISTS: precizēt]
• Arodbiedrība var palīdzēt ar juridisku atbalstu, ja tu esi biedrs.
• Darba strīdus var risināt tiesā. Prasību iesniegšanai ir termiņi, un tie var būt īsi. [JURISTS: precizēt termiņus]
• Ja ir draudi, vajāšana vai fiziska vardarbība, tas ir policijas jautājums: 110 vai 112.

Pirms parakstīt jebko par darba attiecību izbeigšanu („pusēm vienojoties”, „pēc paša vēlēšanās”), aprunājies ar juristu vai arodbiedrību. Ātra aiziešana bieži šķiet vienīgā izeja, bet tai var būt sekas, kuras nevar atsaukt. [JURISTS: precizēt]

Kad aiziet

Dažreiz labākais ir aiziet – tas nav zaudējums. Ja tava veselība ir apdraudēta, ja vadība mobingu atbalsta vai to neredz un ja tu esi izmēģinājis vai izmēģinājusi citus ceļus, tev nav pienākuma „izturēt” līdz sabrukumam. Plāno aiziešanu tā, lai tev būtu pieraksti, atsauksmes un, ja iespējams, nākamais darbs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir mobings darbā vienkāršiem vārdiem?

Tā ir ilgstoša, atkārtota izstumšana un pazemošana darbā, kas vērsta pret vienu cilvēku: izsmiešana, izslēgšana no informācijas, baumas, neiespējami uzdevumi. Angliski – workplace mobbing vai workplace bullying.

Kā pierādīt mobingu?

Galvenais ir pieraksti ar datumiem, e-pasti, ziņas, liecinieki un ārsta ieraksti par veselības izmaiņām. Viens gadījums parasti neko nepierāda, bet daudzi pierakstīti gadījumi parāda, ka tas atkārtojas. Kas der kā pierādījums tiesā, jāprecizē ar juristu. [JURISTS: precizēt]

Vai mans priekšnieks ir narcisists?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Bet tev etiķete nav vajadzīga: ja pazemošana un izstumšana atkārtojas, ar to pietiek, lai sevi aizsargātu. Šāda uzvedība pati no sevis ļoti reti uzlabojas, parasti tā kļūst smagāka – tāpēc plāno, kā tikt prom vai kā sevi pasargāt, nevis gaidi, kad otrs mainīsies. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu, šīs šaubas pašas ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Vai mobings ir tas pats, kas bulings?

Būtībā jā. Bulings (angl. bullying) ir plašāks vārds, ko lieto arī skolā. Par darbavietu daudzās valstīs saka „mobings”, īpaši, ja izstumšanā piedalās grupa. Ja to dara vadītājs, dažreiz saka „bosings” (angl. bossing).

Ko darīt, ja kolēģi klusē un neviens negrib būt liecinieks?

Tas ir ļoti bieži – cilvēki baidās par savu darbu. Pieraksti, kurš bija klāt, un nepiespied nevienu. Dažreiz cilvēki ir gatavi runāt vēlāk, kad paši aiziet no uzņēmuma, vai kad redz, ka tev ir pieraksti un tu esi nopietns vai nopietna.