Cikls no sākuma līdz beigām: kā vardarbīgas attiecības iet pa apli
Vardarbības cikls ir aplis, kas attiecībās atkārtojas atkal un atkal — idealizācija, noniecināšana, izmešana un atgriešanās —, un siltums vai vienkārši miers mijas ar sāpēm tik ilgi, ka tu paliec, gaidot, kad atkal būs labi.
Īsumā
- Cikls ir apraksts, nevis likums: posmi var jukt, bet svarīgāk ir tas, ka viss atkārtojas un vienmēr nāk par labu vienai pusei.
- Labajam posmam nav jābūt romantiskam vai dāsnam. Pietiek ar pauzi nežēlībā, parastu nedēļu vai to, ka tevi atkal „ielaiž” labvēlībā.
- Tas pats aplis notiek ar partneri, vecākiem, priekšnieku, draugu, brāli vai māsu un bijušo partneri pēc šķiršanās — skaļi vai klusi, stundās vai gados.
Kas tas ir
Daudzi, kas izgājuši cauri vardarbīgām attiecībām, vēlāk saka vienu un to pašu: „Tas visu laiku gāja pa apli.” Sākumā bija kā pasakā — vai vismaz pieņemami. Tad kļuva arvien sliktāk. Tad viss sabruka. Un tad otrs atgriezās, un aplis sākās no jauna. Šo apli, kas atkārtojas atkal un atkal, sauc par vardarbības ciklu (angl. cycle of abuse).
To parasti apraksta četros posmos.
- Idealizācija — tevi paceļ uz pjedestāla (angl. idealization). Klasiskajā versijā tevi apber ar uzmanību, komplimentiem, plāniem un ziņām. Tev šķiet, ka beidzot kāds tevi patiešām redz. Šo pārlieku lielo uzmanību sākumā sauc par mīlestības bombardēšanu (angl. love bombing). Šis posms ieliek pamatu visam pārējam: tu uzzini, cik labi var būt, un vēlāk gaidīsi tieši to. Bet tā ir tikai viena versija — par pārējām tūlīt zemāk.
- Noniecināšana — tevi sāk pazemināt (angl. devaluation). Siltums kļūst nosacīts. Parādās kritika, „joki”, salīdzināšana ar citiem, klusēšanas sods (angl. silent treatment) — kad ar tevi dienām nerunā, lai sodītu. Tu sāc pūlēties, lai atgūtu to, kas bija sākumā, un arvien biežāk vaino sevi.
- Izmešana — tevi pamet (angl. discard). Pēkšņs aukstums, pazušana, šķiršanās, dažreiz jau ar jaunu cilvēku gatavībā. Bieži tā notiek tieši tad, kad tev ir visgrūtāk.
- Atgriešanās jeb hūverings (angl. hoovering — no putekļusūcēja nosaukuma Hoover: tevi mēģina „iesūkt” atpakaļ). Ziņa „es visu sapratu”, dāvana, solījums mainīties. Bet tā var būt arī tikai neitrāla īsziņa vai viena normāla diena. Atvieglojums ir tik liels, ka iepriekšējais posms izbalē — un aplis sākas vēlreiz.
Svarīgi: šis četru posmu modelis ir aprakstošs. Tas radies no cilvēku pieredzes un terapeitu novērojumiem, nevis no pētījuma, kas būtu pierādījis tieši šādu secību. Tas ir noderīgs, jo palīdz ieraudzīt kopainu. Bet tas nav likums.
Labajam posmam nav jābūt romantiskam
Daudzi izlasa vārdu „idealizācija”, atceras, ka viņiem nekad nav bijuši ziedi, ceļojumi vai „tu esi mans liktenis”, un nolemj: „Tas nav par mani.” Šī kļūda var maksāt gadus.
Labais posms var būt:
- vienkārši pauze nežēlībā — nedēļa bez kliegšanas, bez aizcirstām durvīm, bez dzēlīgām piezīmēm pie vakariņām;
- parasta nedēļa — otrs runā normālā tonī, pajautā, kā tev gāja, jūs kopā paskatāties filmu;
- tas, ka tevi „ielaiž atpakaļ” labvēlībā — pēc trīs dienu klusēšanas otrs atkal atbild uz jautājumu vai pasauc vakariņās, it kā nekas nebūtu bijis;
- neitrāla ziņa — „Nopirksi maizi?” pēc nedēļas klusuma;
- smaids, joks vai pieskāriens pēc ilgāka auksta perioda;
- tas, ka šodien vienkārši nekas nenotika.
Kāpēc ar to pietiek? Pēc pietiekami daudzām sliktām dienām parasta diena jūtas kā dāvana. Tavs ķermenis sajūt atvieglojumu — sāpīgais ir beidzies —, un šis atvieglojums pats darbojas kā atalgojums. Tu iemācies darīt visu, lai sliktais neatgrieztos, un gaidīt nākamo „normālo” dienu. Psiholoģijā šo atvieglojumu, kad kaut kas slikts beidzas un tāpēc tu turpini darīt to, kas to it kā apturēja, sauc par negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement). Tev nekas netiek dots. Tev vienkārši uz brīdi pārstāj sāpēt.
Tāpēc aplis var izskatīties arī šādi: slikti — neitrāli — slikti — neitrāli. Bez neviena romantiska mirkļa, bez dāvanām, bez „medusmēneša”. Tas joprojām ir aplis, un tas joprojām piesaista. Vairāk par to — nodarbībā Traumatiskā saikne.
Kur tas sakrīt ar Vokeres vardarbības ciklu
- gadā amerikāņu psiholoģe Lenora Vokere (Lenore Walker) grāmatā „The Battered Woman” aprakstīja vardarbības ciklu, balstoties uz sarunām ar sievietēm, kuras piedzīvoja fizisku vardarbību. Viņas modelī ir trīs posmi.
| Vokeres cikls (1979) | Narcistiskās vardarbības modelis | Kas kopīgs |
|---|---|---|
| Spriedze aug (angl. tension building) | Noniecināšana | Tu dzīvo kā uz adatām, apdomā katru soli un vārdu (angļu valodā saka walking on eggshells — „staigāt pa olu čaumalām”), lai tikai nenotiktu sprādziens |
| Sprādziens (angl. acute incident) | Izmešana vai izvirdums | Sāpīgākais brīdis: kliedziens, draudi, sitiens vai pēkšņa pazušana |
| Izlīgums jeb „medusmēnesis” (angl. honeymoon phase) | Atgriešanās un jauna idealizācija | Nožēla, dāvanas, solījumi — vai vienkārši klusums pēc vētras — un cerība, ka šoreiz būs citādi |
Abos modeļos galvenā doma ir viena: labie brīži nav pretstats vardarbībai, tie ir tās daļa. Tieši mija starp sāpēm un atvieglojumu cilvēku piesaista visstiprāk. Pētnieki Datons un Peintere (Dutton & Painter, 1981) to nosauca par traumatisko saikni (angl. trauma bond) — spēcīgu piesaisti tieši tam cilvēkam, kurš tev nodara pāri. Pat Vokeres „medusmēnesis” daudzās attiecībās nav nekas vairāk kā spriedzes norimšana.
Godīga atruna
Ne visas attiecības iet pa apli glīti.
- Dažreiz idealizācija vairs neatgriežas. Paliek tikai noniecināšana, ar retiem siltuma vai vienkārši miera mirkļiem.
- Dažreiz posmi mainās vienas dienas laikā.
- Dažās attiecībās nav skaļu sprādzienu vispār. Tā vietā ir pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi: otrs pārbauda, ko tu dari, ar ko tiecies un ko tērē, izdomā noteikumus un pamazām nošķir tevi no draugiem un radiem. Angļu valodā to sauc par coercive control, un sociologs Evans Stārks (Stark, 2007) par to uzrakstīja veselu grāmatu. Šāda kontrole nemainās pa posmiem. Ja tu gaidi „ciklu” un to neredzi, tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā.
- Daudzi pamana, ka ar laiku aplis griežas ātrāk un labie posmi kļūst īsāki. Tas ir bieži dzirdēts novērojums, nevis izmērīts likums.
Tāpēc neskaiti posmus. Skaties uz trim lietām: vai tas atkārtojas, vai tas vienmēr nāk par labu vienai pusei un ko tas nodara tev.
Par to, kā droši aiziet, lasi nodarbībā Drošības plāns. Par apjukumu — Apjukums ir simptoms un gāzlaitings (angl. gaslighting) — kad tev atkārtoti liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu.
Kā tas izskatās
Pirmajos mēnešos Marta un Dāvis runā katru vakaru līdz pusnaktij. Viņš saka, ka nekad nav saticis tik gudru sievieti, un pēc trim mēnešiem piedāvā dzīvot kopā. Pēc gada viņš sāk labot, kā Marta runā ar viņa draugiem, un nedēļām klusē, ja viņa aiziet uz kolēģes dzimšanas dienu. Kad Martai nomirst tēvs, Dāvis paziņo, ka „vajag pauzi”, un pārceļas pie kādas „draudzenes”. Pēc divām nedēļām viņš stāv pie durvīm ar ziediem: „Es sapratu, ka tu esi vienīgā.” Marta ielaiž viņu. Pēc trim mēnešiem viss atkārtojas, tikai ātrāk.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Pirmajos mēnešos Kristaps un Linda raksta viens otram visu dienu. Viņa saka, ka nekad nav satikusi tik rūpīgu vīrieti, un pēc trim mēnešiem ierosina dzīvot kopā. Pēc gada viņa sāk ņirgāties par Kristapu draugu priekšā, un, ja viņš aiziet uz drauga dzimšanas dienu, sagaida viņu ar asarām un pārmetumiem, tad dienām nerunā. Kad Kristaps zaudē darbu, Linda paziņo, ka „vajag pauzi”, aizbrauc pie mātes un liek sociālajos tīklos bildes ar kādu „vecu draugu”. Pēc divām nedēļām viņa raud pie durvīm: „Es sapratu, ka tu esi vienīgais.” Kristaps ielaiž viņu. Pēc trim mēnešiem viss atkārtojas, tikai ātrāk.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Ko šeit ir vērts pamanīt:
- Ātrums sākumā. Ne katrs straujš sākums ir bīstams. Bet šeit ātrums kalpo tam, lai Marta ātri kļūtu atkarīga no šīs sajūtas un būtu mazāk laika paskatīties uz citām pazīmēm.
- Noniecināšana nāk pamazām. Nekad nav viena brīža, par ko varētu teikt „te viss sākās”. Tāpēc tik grūti to nosaukt.
- Izmešana brīdī, kad visgrūtāk. Tas nav nejaušs. Brīdī, kad Martai vajag atbalstu, uzmanība pāriet uz Dāvja vajadzībām.
- Atgriešanās bez sarunas par notikušo. Ziedi aizstāj atbildību. Neviens nerunā par to, kas notika un kas mainīsies.
- Aplis paātrinās. Otrā reize notiek ātrāk nekā pirmā.
- Ātrums sākumā. Ne katrs straujš sākums ir bīstams. Bet šeit ātrums kalpo tam, lai Kristaps ātri kļūtu atkarīgs no šīs sajūtas un būtu mazāk laika paskatīties uz citām pazīmēm.
- Noniecināšana nāk pamazām. Vispirms „joki” draugu priekšā, tad asaras un vainas sajūta par katru vakaru bez viņas. Nekad nav viena brīža, par ko varētu teikt „te viss sākās”.
- Izmešana brīdī, kad visgrūtāk. Tas nav nejaušs. Brīdī, kad Kristapam vajag atbalstu, uzmanība pāriet uz Lindas vajadzībām, un bildes ar „vecu draugu” liek viņam justies aizstājamam.
- Atgriešanās bez sarunas par notikušo. Asaras aizstāj atbildību. Neviens nerunā par to, kas notika un kas mainīsies.
- Aplis paātrinās. Otrā reize notiek ātrāk nekā pirmā.
Jānim un Ilzei ziedu nav bijis nekad. Jau no paša sākuma Ilze bija vēsa un kritiska, un Jānis to uzskatīja par „tādu raksturu”. Viņu aplis izskatās citādi: dažas dienas Ilze ir aizkaitināta, komentē katru Jāņa pirkumu un vakarā neatbild, kad viņš ar viņu runā. Tad kādu rītu viņa bez iemesla ir mierīga, pajoko un pajautā, vai braukt kopā uz veikalu. Jānim ir tik viegli ap sirdi, ka visu dienu viņš cenšas neko nesabojāt. Pēc nedēļas viss sākas no jauna.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Inesei un Edgaram ziedu nav bijis nekad. Jau no paša sākuma Edgars bija vēss un kritisks, un Inese to uzskatīja par „tādu raksturu”. Viņu aplis izskatās citādi: dažas dienas Edgars ir aizkaitināts, pārbauda katru Ineses čeku un vakarā neatbild, kad viņa ar viņu runā. Tad kādu rītu viņš bez iemesla ir mierīgs, pajoko un pajautā, vai braukt kopā uz veikalu. Inesei ir tik viegli ap sirdi, ka visu dienu viņa cenšas neko nesabojāt. Pēc nedēļas viss sākas no jauna.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Šis ir tas pats aplis, tikai bez „pasakas”. Labais posms šeit ir viens mierīgs rīts. Jānis neko nesaņem — viņam vienkārši uz brīdi nesāp. Un tieši tāpēc viņš gadiem domā, ka viņa attiecības „nav tik traki”, jo „mums taču nekad nebija tās mīlestības bombardēšanas” un „sieva taču nesit”.
Šis ir tas pats aplis, tikai bez „pasakas”. Labais posms šeit ir viens mierīgs rīts. Inese neko nesaņem — viņai vienkārši uz brīdi nesāp. Un tieši tāpēc viņa gadiem domā, ka viņas attiecības „nav tik traki”, jo „mums taču nekad nebija tās mīlestības bombardēšanas” un „viņš taču nekad nav pacēlis roku”.
Normāli vai aplis?
Visās attiecībās ir labāki un sliktāki laiki. Tāpēc salīdzini vienu un to pašu situāciju abos variantos.
Kā uzvedas otrs
Godīgs cilvēks pēc strīda atzīst savu daļu, pat ja negribas. Viņa uzvedība mainās arī tad, kad strīds jau ir aizmirsts. Viņam var būt skumji, ja tu aizej, bet viņš necenšas tevi atgūt ar draudiem vai vainu. Un šāda cilvēka „labais” nav tikai sliktā neesamība — tajā ir interese par tevi.
Cilvēks, kurš manipulē, „mainās” tikai līdz brīdim, kad tu esi atgriezies. Šī nožēla ir par savu zaudējumu, ne par tavām sāpēm. Un ar laiku labais posms kļūst arvien īsāks un nabadzīgāks, jo vairs nav tik ļoti jāpūlas: sākumā bija ziedi, tagad pietiek ar to, ka otrs vienkārši pārstāj klusēt.
No malas bieži redz tikai vienu posmu. Draugi redz „burvīgo” cilvēku idealizācijā vai tavu nogurumu noniecināšanā, bet ne visu apli. Tāpēc „mums tas cilvēks liekas tik jauks” neko nepierāda.
Kas tas nav
- Viens slikts mēnesis, kad abi esat noguruši un strīdaties biežāk.
- Cilvēks ar depresiju, kurš dažreiz noslēdzas sevī, bet nesoda tevi un neliek tev justies vainīgam.
- Pāris, kas izšķiras un vēlāk atgriežas, jo abi tiešām ir kaut ko mainījuši.
- Straujš iemīlēšanās sākums, kurā otrs ievēro tavu tempu.
- Vecāks, kurš ir vīlies tavā izvēlē un to pasaka, bet neatņem tev kontaktu, naudu vai mīlestību kā sodu.
Variācijas: tas pats aplis dažādās attiecībās
Situācijas katram ir atšķirīgas, bet mehānisms ir viens: sliktais atkārtojas, labais ir īss un nosacīts, un tu pielāgojies, lai labais atgrieztos. Visas situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem. Atrodi savu.
Partneris vai partnere (jebkura dzimuma)
- Sieviete pret vīrieti. Andris zina, ka pēc algas dienas sieva būs laipna — līdz brīdim, kad viņš pajautās, kur palika nauda. Tad nedēļu pārmetumi draugu priekšā, draudi aizvest bērnus pie savas mātes, tad vakars, kad viņa pati ierosina kopā paskatīties filmu. Vīrieši šo reti nosauc par vardarbību, jo „sieva taču nesit” un „par to smiesies”, bet aplis ir tas pats. Vīrieši piedzīvo vardarbību no sievietēm biežāk, nekā par to runā, un šī vietne ir arī viņiem.
- Sieviete pret vīrieti, skaļā versija. Piektdienā asaras, kliedzieni un pārmetumi, jo Andris „atkal par vēlu” atnāca no darba, un viņa pie visiem raudot saka, ka „tev vienalga par ģimeni”. Sestdienā viņa ir maiga, apskauj un saka: „Es vienkārši tik ļoti tevi mīlu, tāpēc man sāp.” Nākamajā piektdienā viss atkārtojas, un Andris jau ceturtdienā sāk atteikt kolēģiem, lai tikai būtu mājās laikā.
- Vīrietis pret sievieti, klusā versija. Ilze zina, ka pēc algas dienas vīrs būs laipns — līdz brīdim, kad viņa pajautās, kāpēc no kopējā konta atkal pazudusi nauda. Tad nedēļu auksts klusums, piezīmes viņa draugu priekšā, ka „viņa jau neko nesaprot no naudas”, tad vakars, kad viņš pats ierosina aiziet uz kino. Sievietes šo bieži nenosauc par vardarbību, jo „viņš taču nesit”, bet aplis ir tas pats.
- Vīrietis pret sievieti, skaļā versija. Piektdienā kliedzieni un aizcirstas durvis, jo vakariņas „atkal nav kā vajag”. Sestdienā brokastis gultā un „es nezinu, kas man uznāca, darbā ir traki”. Nākamajā piektdienā viss atkārtojas, un sieviete jau ceturtdienā sāk gatavot tieši tā, kā viņam patīk.
- Viena dzimuma pāris. Laura un Eva dzīvo kopā trīs gadus. Kad Eva sāk biežāk tikties ar draugiem, Laura kļūst auksta un starp citu atgādina, ka „tavi vecāki vēl nezina, kas tu esi”. Kad Eva paliek mājās, Laura ir mīļa un draudi apklust. Labais posms šeit ir vienkārši tas, ka draudi uz brīdi pazūd. Tas pats notiek arī divu vīriešu attiecībās.
Vecāks un bērns
- Mazs bērns. Desmitgadīgs zēns zina, ka tēvs pēc darba var būt jebkāds. Dažos vakaros tēvs kliedz par nepareizi noliktām kurpēm, citos vienkārši skatās televizoru un neko nesaka. Zēns iemācās pēc soļiem kāpnēs nojaust, kāds būs vakars. Labs vakars viņam nozīmē nevis kopā spēlēt, bet to, ka nekas nenotika. Bērnam nav izvēles aiziet, tāpēc viņš pielāgojas — un šis ieradums bieži paliek arī pieaugušā dzīvē.
- Mazs bērns. Desmitgadīga meitene zina, ka māte pēc darba var būt jebkāda. Dažos vakaros māte kliedz, ka „neviens šajā mājā viņai nepalīdz”, un raud, citos vakaros vienkārši nerunā ar meitu un izliekas, ka viņas nav. Meitene iemācās pēc atslēgas skaņas durvīs nojaust, kāds būs vakars. Labs vakars viņai nozīmē nevis kopā spēlēt, bet to, ka nekas nenotika. Bērnam nav izvēles aiziet, tāpēc viņa pielāgojas — un šis ieradums bieži paliek arī pieaugušā dzīvē.
- Pieaudzis bērns. Tu esi „labākais bērns”, kamēr klausi. Kad izvēlies savu dzīvi — citu pilsētu, partneri, kuru vecāks neapstiprina, citu profesiju —, seko aukstums vai „tu man vairs neesi bērns”. Pēc mēneša — silts zvans dzimšanas dienā, it kā nekas nebūtu bijis. Pieauguši bērni bieži saka: „Es zinu, kāda viņa irkāda viņa irkāds viņš ir, bet katru reizi atkal ceru.” Šī cerība ir aplis darbībā.
- „Rūpju” versija. Māte nekad nekliedz. Viņa „tikai uztraucas”: zvana piecas reizes dienā, kritizē tavu dzīvokli, to, kā tu audzini bērnus, un tavu svaru „tavā labā”. Kad tu pārstāj atbildēt, viņa saslimst vai „vairs neko neprasa”. Kad tu atkal atbildi, viņa kādu laiku ir priecīga un maiga — līdz nākamajai kritikai.
- „Rūpju” versija. Tēvs nekad nekliedz. Viņš „tikai grib labu”: iedod naudu dzīvokļa iemaksai, bet pēc tam pārbauda katru tavu pirkumu, iesaka, kā audzināt bērnus un kurā darbā strādāt. Kad tu izdari pa savam, viņš „pārstāj jaukties” — un pārstāj arī zvanīt, atnākt uz mazbērna dzimšanas dienu. Kad tu piekāpies, viņš kādu laiku ir dāsns un lepns par tevi — līdz nākamajam „labajam padomam”.
Priekšnieks vai priekšniece
- Skaļā versija. Darba sākumā tu esi zvaigzne. Pēc pusgada — priekšniece tevi kritizē visu priekšā sanāksmēs un apiet. Kad sāc meklēt citu darbu, pēkšņi atkal slavē un sola paaugstinājumu, kas tā arī nepienāk.
- Klusā versija. Priekšniece nekliedz. Viņa vienkārši pārstāj tevi aicināt uz kopīgajām pusdienām, kolēģiem garāmejot piemin, ka tu „esi tik jūtīgs”, un tavu ideju sanāksmē pasniedz kā savu. Pēc mēneša viņa pie kafijas automāta pajautā, kā tev iet, un visu dienu tev ir vieglāk ap sirdi. Nekas nav mainījies, izņemot to, ka tevi uz brīdi „ielaida atpakaļ”.
- Skaļā versija. Darba sākumā tu esi zvaigzne. Pēc pusgada — priekšnieks sanāksmē uzkliedz tev visu priekšā un sit ar dūri pa galdu. Kad sāc meklēt citu darbu, pēkšņi atkal slavē un sola paaugstinājumu, kas tā arī nepienāk.
- Klusā versija. Priekšnieks nekliedz. Viņš vienkārši pārstāj tevi aicināt uz sanāksmēm, atbild uz e-pastiem vienā vārdā un nodod tavu projektu kolēģim. Pēc mēneša viņš pie kafijas automāta pajautā, kā tev iet, un visu dienu tev ir vieglāk ap sirdi. Nekas nav mainījies, izņemot to, ka tevi uz brīdi „ielaida atpakaļ”.
Draugs vai draudzene
- Tuvība un noslēpumi, tad nicinājums citu priekšā, tad pazušana, tad „tu man esi vienīgais īstais draugs”.
- Draudzene, kurai tu vienmēr esi pieejama. Kad tu pirmo reizi atsaki, jo esi slims, viņa nedēļu neatbild un kopīgajā čatā ignorē tavas ziņas. Tad atsūta mēmu, it kā nekas nebūtu bijis, un tev ir tik liels prieks, ka tu neko nejautā.
- Draugs, kuram tu vienmēr esi pieejama. Kad tu pirmo reizi atsaki palīdzēt ar pārvākšanos, jo esi slima, viņš nedēļu neatbild un kopīgajā čatā ņirgājas, ka „uz tevi nevar paļauties”. Tad atsūta mēmu, it kā nekas nebūtu bijis, un tev ir tik liels prieks, ka tu neko nejautā.
Brālis vai māsa
Vecākā māsa bērnībā tevi pazemoja, pieaugušā vecumā ņirgājas ģimenes svētkos par tavu darbu un svaru. Kad vecākiem vajag aprūpi, viņa pēkšņi zvana katru dienu, sauc tevi par „mīļo mazo” un lūdz tevi uzņemties lielāko daļu. Kad tu pirmo reizi atsaki, ņirgāšanās atsākas, tagad arī caur radiem.
Vecākais brālis bērnībā tevi grūstīja un sauca par „nekam nederīgu”, pieaugušā vecumā ģimenes svētkos smejas par tavu algu un dzīvi. Kad vecākiem vajag aprūpi, viņš pēkšņi zvana katru dienu, ir sirsnīgs un lūdz tevi uzņemties lielāko daļu, jo „tev taču ir vairāk laika”. Kad tu pirmo reizi atsaki, smiekli pārvēršas dusmās, un radiem viņš stāsta, ka tu esi pametusi vecākus.
Brāļu un māsu aplis bieži griežas ap vecākiem, mantojumu un to, kurš ir „mīlulis”, un tas var ilgt visu mūžu.
Bijušais partneris un kopīgi bērni
Pēc šķiršanās aplis neapstājas, tas pārceļas uz bērniem.
Nedēļu bijusī sieva ir korekta: atbild uz ziņām par ārsta vizīti, atved bērnus laikā. Tad — kad tev ir jauna partnere vai tu nepiekriti mainīt grafiku — viņa atceļ tikšanos pēdējā brīdī, stāsta bērniem, ka „tētis jūs negrib redzēt”, un raksta garas nakts ziņas. Pēc tam atkal korekta. Tu sāc just pateicību par parastu, pieklājīgu īsziņu. Tā ir tā pati mehānika: atvieglojums pēc sliktā.
Nedēļu bijušais vīrs ir korekts: samaksā uzturlīdzekļus, atved bērnus laikā. Tad — kad tev ir jauns partneris vai tu nepiekriti mainīt grafiku — viņš aizkavē naudu, bērniem stāsta, ka „mamma izjauca ģimeni”, un nakts ziņās draud ar tiesu un bērnu atņemšanu. Pēc tam atkal korekts. Tu sāc just pateicību par parastu, pieklājīgu īsziņu. Tā ir tā pati mehānika: atvieglojums pēc sliktā.
Radi
Vīramāte vai sievasmāte pirmajā gadā tevi sauc par „savu meitu” vai „savu dēlu”, zvana, dāvina, stāsta, cik laimīga ir. Tad sāk komentēt, kā tu tīri māju un audzini bērnus, un svētkos pie galda apspriež tavas kļūdas. Kad tu pirmo reizi pasaki „nē” — neatbrauksi, nepiekritīsi —, viņa nedēļām nerunā un tavam partnerim stāsta, ka tu „grauj ģimeni”. Pēc tam dāvana dzimšanas dienā un „mēs taču esam viena ģimene”. Tu atkal cenšies, un aplis griežas no jauna.
Sievastēvs vai vīratēvs pirmajā gadā tevi uzņem kā savējo: aicina uz pirti, palīdz ar mašīnu, lepni stāsta citiem par tevi. Tad sāk pie galda smieties par tavu algu un to, kā tu „neprotot” vadīt māju. Kad tu pirmo reizi atsaki viņa „labajam padomam”, viņš pārstāj sveicināt, neatnāk uz mazbērna dzimšanas dienu un tavam partnerim saka, ka tu „necieni vecākos”. Pēc mēneša zvans: „Brauc palīdzēt ar jumtu.” Visu dienu viņš ir sirsnīgs, un tu atkal ceri, ka nu viss būs labi.
Grupa vai kopiena
Draudzē, kustībā vai kopienā sākumā tevi apskauj visi: tev ir vieta, draugi, jēga. Kad tu pirmo reizi uzdod jautājumu par naudu vai lēmumiem, siltums pazūd: tevi vairs neaicina, sapulcē runā par „šaubīgajiem”, un draugi pēkšņi ir aizņemti. Kad tu nožēlo un „atgriezies”, tevi atkal apskauj, un šis atvieglojums tevi piesaista vairāk nekā sākuma sajūsma. Nākamais jautājums sāk apli no jauna.
Skaļais un klusais aplis
Skaļais aplis ir redzams: kliedzieni, draudi, aizcirstas durvis, dažreiz fiziska vardarbība, tad asaras un solījumi.
Klusais aplis no malas ir gandrīz neredzams (angļu valodā šādu slēptu versiju sauc par covert): nopūtas, pieklājīgs, bet ledains tonis, „aizmirsti” solījumi, sīka kritika, kas izskatās pēc rūpēm, klusēšana, kas ilgst dienas. Klusajā aplī labais posms ir vēl neuzkrītošāks — vienkārši atgriežas parasts tonis. Tieši tāpēc cilvēki klusajā aplī visilgāk šaubās, vai viņiem „vispār ir tiesības sūdzēties”. Ir.
Stundas vai gadi
- Stundās. Pie vakariņām kritika, pēc tam kliedziens, stundu vēlāk apskāviens un „es tevi mīlu, tu taču zini”. Viss aplis vienā vakarā.
- Nedēļās. Divas nedēļas mierīgi, viena nedēļa klusēšanas vai strīdu. Tu sāc plānot dzīvi pēc šī ritma.
- Gados. Starp kārtām var paiet gadi.
- Tēvs, kurš pazudaMāte, kura pazudaTēvs, kurš pazuda uz pieciem gadiem un tad pēkšņi atkal zvana.
- Bijušais, kurš atgriežas ik pēc diviem gadiem ar „es esmu mainījies”Bijusī, kura atgriežas ik pēc diviem gadiem ar „es esmu mainījusies”Bijušais, kurš atgriežas ik pēc diviem gadiem ar „es esmu mainījies”.
- Draugs, kurš parādās tikai tad, kad viņamDraudzene, kura parādās tikai tad, kad viņaiDraugs, kurš parādās tikai tad, kad viņam kaut ko vajag.
Garie apļi ir mānīgi, jo starp kārtām tu paspēj aizmirst, kā bija. Īsie apļi ir mānīgi, jo tie nemitīgi tur tevi trauksmē un tev nav laika padomāt. Abos gadījumos palīdz laika līnija (skat. zemāk).
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu atceries attiecību sākumu skaidrāk nekā to, kas notika pagājušajā nedēļā?
- Vai tu zini, ka pēc „laba” perioda drīz nāks slikts, un jau iepriekš sāc sasprindzināties?
- Vai tavs „labais laiks” nozīmē vienkārši to, ka šodien neviens nekliedza, neklusēja un nerunāja ar tevi aukstā tonī?
- Vai pēc katras izlīgšanas nekas konkrēti nemainās, tikai izbeidzas sāpīgākais?
- Vai izmešana vai klusēšana nāk tieši tad, kad tev vajag atbalstu — slimības, bēru vai lielu pārmaiņu laikā?
- Vai tev šķiet, ka labie posmi kļūst īsāki, bet tu tos gaidi arvien vairāk?
Ko tu vari darīt
- Uzzīmē savu laika līniju. Uz papīra vai drošā vietā ieraksti lielākos notikumus: kad bija labi, kad sāka iet uz leju, kad bija lielākie strīdi, kad otrs aizgāja vai atgriezās. Daudziem aplis kļūst redzams tikai uz papīra.
- Pieraksti datumus. Īsi un konkrēti: kas notika, kas tika pateikts, kā tev bija pēc tam. Pieraksti atjauno uzticēšanos savai atmiņai.
- Labajā posmā uzdod divus jautājumus: „Kas konkrēti ir mainījies?” Ne sajūta, bet rīcība. Un: „Vai šis labais ir kaut kas labs pats par sevi vai tikai tas, ka sliktais uz brīdi apstājās?” Ja atbilde ir „nekas nav mainījies, vienkārši tagad ir mierīgi”, tu esi „medusmēnesī”, nevis jaunā sākumā.
- Pastāsti kādam ārpus attiecībām. Vienam draugam vai krīžu tālrunim 116 123 (bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski). Ja ej pie psihologa, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību attiecībās. Ne katrs speciālists to saprot, un padoms „parunājiet un mēģiniet vēlreiz” šādā aplī tikai iegriež nākamo kārtu. Kā pārbaudīt speciālistu, lasi nodarbībā Traumatiskā saikne.
- Ja izmešana vai atgriešanās nāk ar draudiem, nerunā par aiziešanu, kamēr nav plāna. Zvani 112, ja ir briesmas tūlīt.
Mīti
Iedziļinies
- Termini: mīlestības bombardēšana, hūverings, klusēšanas sods, tukši nākotnes solījumi (angl. future faking — skaisti kopīgas nākotnes plāni, kas nekad nepiepildās), traumatiskā saikne.
- Kāpēc no apļa ir tik grūti izkāpt, pat ja nekad nekas netika dots: Traumatiskā saikne.
- Ja tev vēl nav skaidrs, vai tas ir konflikts vai vardarbība: Konflikts vai vardarbība.
- Nākamā nodarbība šajā modulī: Mīlestības bombardēšana vai veselīga aizrautība.
Saistīts
Avoti
- Walker, L. E. (1979). The Battered Woman. New York: Harper & Row.
- Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6, 139–155.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. New York: Basic Books.
- Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.