Narcistiskā barošana (narcissistic supply)
AngliskiNarcissistic supplyMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.
Meklē arī: narcistiskā barošana, narcistiska barosana, narcistiskā barība, narcisa barība, narcisa barošana, narcistiskais resurss, narcistiskā degviela, narcissistic supply, narcisistic supply, narc supply, нарциссический ресурс, нарциссическое топливо, нарциссическая подпитка, нарциссическое снабжение, нарциссическая подкормка
Narcistiskā barošana (angl. narcissistic supply) ir uzmanība, apbrīna, kontrole un arī tavas emocionālās reakcijas – asaras, dusmas, bailes –, ko cilvēks ar izteiktu narcistisku uzvedību pastāvīgi pieprasa no citiem, lai uzturētu savu tēlu „es esmu īpašs un svarīgs”.
Angļu valodā to sauc narcissistic supply. Burtiski tas nozīmē „narcistiskie krājumi”, bet domāta ir barība vai degviela: tas, ko otrs no tevis „ēd”, lai justos liels. Tā var būt apbrīna, uzslavas, tavs laiks un rūpes, bet arī tavas asaras, dusmas, greizsirdība un bailes. Viss, kas otram apstiprina: „Es esmu svarīgs. Es tevi ietekmēju. Pasaule griežas ap mani.”
Vārds nāk no psihoanalīzes – to 20. gadsimta vidū lietoja psihoanalītiķis Otto Fenihels (Otto Fenichel). Mūsdienās to plaši lieto cilvēki, kas paši pārdzīvojuši narcistisku vardarbību, un speciālisti, kas par to runā, piemēram, amerikāņu klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula savā YouTube kanālā „DoctorRamani”. Ja meklēsi angliski „narcissistic supply”, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu nekā latviski. Svarīgi zināt: tas ir aprakstošs tēls, nevis izmērāma lieta. Neviens nav nosvēris „barības” daudzumu. Bet šis tēls ļoti labi izskaidro, kāpēc tu jūties kā baterija, no kuras kāds pastāvīgi smeļ enerģiju.
Kā tas izklausās
Uzmanība un uzslavas patīk ikvienam. Tāpēc katrai frāzei zemāk ir konteksts – bez tā neviena no tām neko nenozīmē.
Kāpēc tā dara
Ikvienam vajag uzmanību un atzinību. Atšķirība ir tajā, cik ļoti. Cilvēkam ar stabilu pašvērtējumu uzslava ir kā deserts: patīkami, bet dzīvot var arī bez tā. Cilvēkam ar izteiktu narcistisku uzvedību tā ir vairāk kā skābeklis. Viņa tēls „es esmu īpašs, gudrāks, labāks” ir liels, bet trausls, un tas pats sevi neuztur. To jāpabaro no ārpuses – katru dienu.
Tāpēc tu kļūsti par avotu. Un barība ir divu veidu:
- Pozitīvā barība – apbrīna, uzslavas, pateicība, sekss, dāvanas, tavs laiks, tavs lepnums par otru, citu cilvēku skaudība („cik jums brīnišķīga ģimene”).
- Negatīvā barība – tavas asaras, dusmas, greizsirdība, bailes, lūgšanās, taisnošanās. Tas izklausās dīvaini, bet tavas sāpes arī ir pierādījums: „Es varu tevi ietekmēt. Tev esmu svarīgs.” Strīds dod vairāk uzmanības nekā mierīgs vakars.
Tiešsaistes kopienās bieži runā arī par „primārajiem” un „sekundārajiem” avotiem (partneris, kurš dod ikdienas barību, un auditorija – draugi, kolēģi, sociālie tīkli –, kas apbrīno tēlu). Tas ir noderīgs populārpsiholoģijas modelis, nevis zinātniska klasifikācija.
Barības vajadzība izskaidro arī to, kāpēc attiecības iet pa apli. Sākumā tu esi jauns, svaigs avots – te ir mīlestības bombardēšana (angl. love bombing – pārmērīga uzmanība un apbrīna attiecību sākumā) un idealizācija. Kad tu vairs nedod tik daudz apbrīnas vai sāc redzēt otru reālistiski, sākas noniecināšana: kritika, aukstums, strīdi – tā ir negatīvā barība. Ja atrasts jauns avots, var nākt pēkšņa izmešana. Kad jaunais avots izsīkst, otrs var atgriezties – to sauc par hūveringu (angl. hoovering – mēģinājums tevi „ievilkt” atpakaļ kā ar putekļsūcēju). Sīkāk par šo apli: cikls no sākuma līdz beigām.
Vēl viens barības avots ir greizsirdība. Kad otrs piemin bijušo, flirtē tavā priekšā vai „nejauši” rāda ziņas no kāda cita, tu sāc cīnīties par uzmanību – un tā ir divkārša barība: gan tavas bailes, gan trešā cilvēka interese. To sauc par triangulāciju (angl. triangulation).
Ko tas nodara tev
Daudzi to apraksta vienādi: „Es jūtos kā baterija.” Tu dod un dod, bet tev nekas neatgriežas. Pēc laika tu sāc darīt to, ko otrs gaida, jau automātiski: uzslavē pirms viņš pajautā, smejies par jokiem, kas nav smieklīgi, klusē par saviem panākumiem, lai tie neizraisītu aukstumu.
Tavi panākumi kļūst bīstami. Jauns darbs, labs vērtējums, draugi, kas tevi mīl – tas viss novirza uzmanību no otra. Tāpēc tieši tavos labajos brīžos bieži sākas strīdi, kritika vai slimības.
Tavas sāpes kļūst neredzamas – izņemot tad, kad tās otram noder. Kad tu esi slims vai slima, tevi ignorē. Kad tu raudi strīdā, tas pēkšņi ir ļoti interesanti.
Un ir vēl viens slazds. Kad otrs ir „paēdis” citur – dabūjis uzslavu darbā, jaunu apbrīnotāju, publiku sociālajos tīklos –, viņš mājās var būt mierīgs. Nekas nav jādod, nekādas dāvanas: vienkārši nav kliedzienu, nav pārmetumu. Pēc sliktām dienām šāds parasts vakars jūtas kā mīlestība. Bet tas nav pierādījums, ka otrs mainās. Tas ir pierādījums, ka šodien viņš ir paēdis. Tieši šī maiņa starp sāpēm un atvieglojumu veido traumatisko saikni (angl. trauma bond – pieķeršanos, kas rodas no sāpju un atvieglojuma maiņas).
Normāli vai vardarbība?
Uzmanības vajadzība pati par sevi nav problēma. Problēma ir tad, ja tā kļūst par pienākumu, ko tu vienmēr pildi, un par ieroci, kad nepildi. Kā atšķirt:
- Abpusējība. Vai uzmanība plūst abos virzienos? Vai otrs interesējas par tavu dienu tikpat, cik tu par viņējo – ne vienu vakaru, bet ilgākā laikā?
- Tavs prieks un tavas sāpes. Vai tie ir svarīgi paši par sevi, vai tikai tad, kad tie kaut kā noder otram?
- Kas notiek, kad tu nedod. Vilšanās un saruna ir normāli. Sods – aukstums, dusmas, izsmiekls, klusēšana dienām – nav normāli.
- Atkārtošanās un virziens. Vai tas notiek atkal un atkal, un vai tas vienmēr nāk par labu vienam un tam pašam cilvēkam?
Kā uzvedas otrs
Cilvēks bez manipulatīvas uzvedības arī grib uzslavas un var apvainoties, ja tu viņu nepamani. Bet viņš to pasaka, var pieņemt tavu „šodien nevaru” un priecājas par taviem panākumiem, nevis tos piesavinās vai sabojā.
Cilvēks, kuram tu esi barības avots, reaģē citādi, kad barības trūkst. Viņš kļūst auksts, provocē strīdu, sāk runāt par citiem cilvēkiem, kas viņu „novērtē”, vai pēkšņi „saslimst”. Viņam svarīgs nav tas, kā tev iet, bet tas, ko tu dod.
No malas to bieži nevar redzēt. Draugi un radi redz šarmantu, dāsnu, uzmanīgu cilvēku – jo tieši viņi ir publika. Tas, ka otrs ir burvīgs citu priekšā un tukšs vai nežēlīgs mājās, ir viens no skaidrākajiem signāliem.
Kas tas nav
- Vēlēšanās pēc uzslavas vai atzinības – tā ir cilvēcīga.
- Lielīšanās pēc panākumiem vai aktīva dzīve sociālajos tīklos.
- Grūts periods (slimība, šķiršanās, bēres), kad cilvēkam uz laiku vajag vairāk.
- Depresija vai trauksme, kad cilvēks daudz runā par savām sāpēm, bet neaizvainojas, ja tev nav spēka klausīties.
- Bērna vajadzība pēc uzmanības – bērniem tā ir normāla un pareiza.
Kad jēdzienu izmanto pret tevi
Šo vārdu var apgriezt. Kontrolējošs cilvēks var teikt, ka tu „tikai meklē uzmanību”, kad tu lūdz pamata cieņu vai palīdzību, vai nosaukt tavu vēlmi pēc tuvības par „barības meklēšanu”. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš atkal un atkal ņem un kurš dod), virziens (kam tas kalpo) un efekts (kurš no jums pēc gadiem jūtas iztukšots un apjucis).
Variācijas
Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tu esi avots, no kura otrs smeļ uzmanību, apbrīnu vai reakcijas, un par to, ka nedod, tevi soda. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.
Sieviete pret vīrieti. Ilze sociālajos tīklos publicē perfektas ģimenes foto un saņem simtiem komentāru. Mājās viņa Aivaru kritizē par visu. Kad Aivars reiz atsakās pozēt kārtējam foto, viņa trīs dienas ar viņu nerunā. Aivara uzdevums šajās attiecībās ir būt dekorācijai.
Vīrietis pret sievieti. Raimonds ir lielisks stāstnieks. Kompānijā viņš ir centrā, un Evitai jāsmejas pirmajai. Ja viņa pievērš uzmanību kādam citam, mājupceļā sākas nopratināšana, un vakars beidzas ar viņas asarām – un Raimonda mierīgu, gandarītu miegu.
Viena dzimuma pārī. Toms un Rihards dzīvo kopā piecus gadus. Rihards pastāvīgi salīdzina Tomu ar saviem bijušajiem, lai Toms censtos vairāk. Toma uzmanība un cīņa par vietu ir tieši tas, kas Rihardam vajadzīgs.
Bijušais partneris un otrs vecāks. Pēc šķiršanās Laura vairs nav tuvumā, un bijušais vīrs barību smeļ no citiem avotiem: skolas sapulcēs viņš ir „ideālais tētis”, bet bērnam stāsta, cik viņš ir cietis. Strīdi par bērna apmeklējuma laikiem uztur kontaktu un dod reakcijas.
Vecāks pret mazu bērnu. Māte dzīvo caur meitas panākumiem – deju konkursi, atzīmes, izskats. Meita ir kā vitrīna. Kad meita pusaudzē sāk pati izvēlēties, māte kļūst auksta vai slima, jo vitrīna vairs nespīd.
Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tēvs katru svētdienu zvana un stundu runā par saviem panākumiem un to, kādi visi apkārt ir muļķi. Ja dēls pastāsta kaut ko par sevi, tēvs pēc teikuma pāriet atpakaļ pie sevis. Ja dēls nezvana, radi uzzina, ka „dēls viņu pametis”.
Brālis vai māsa. Ģimenes svētkos vecākā māsa vienmēr ir uzmanības centrā, un tavas ziņas (kāzas, bērns, jauns darbs) viņa „nejauši” pārtrauc ar savu drāmu tieši tajā dienā.
Priekšnieks. Priekšniece organizē sanāksmes, kurās viņa runā lielāko daļu laika un gaida uzslavas. Darbinieki, kas slavē, dabū labākos projektus. Tie, kas uzdod jautājumus, kļūst par „problēmdarbiniekiem”.
Kolēģis. Kolēģis piesavinās kopīgā darba rezultātus un vada sarunas pie kafijas tā, lai visi runātu par viņu. Kad tev iet labi, viņš klusām izplata šaubas par tevi.
Draugs. Draugs zvana tikai tad, kad viņam vajag publiku vai palīdzību. Tavu dzimšanas dienu viņš aizmirst, bet viņa dzimšanas dienā tev jābūt pirmajam un skaļākajam.
Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Pieaugušā meita pieprasa no vecās mātes pastāvīgu apbrīnu un naudu. Kad māte nevar dot, meita stāsta visiem radiem, cik māte ir nepateicīga, un tā savāc līdzjūtību – vēl vienu barības avotu.
Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte konkurē ar tevi par dēla uzmanību. Kad viņš brīvdienas pavada ar tevi, viņa „saslimst” vai zvana raudot. Kad viņš brauc pie viņas, viss ir brīnišķīgi.
Tiešsaistē. Bijušais partneris seko taviem „stāstiem” (angl. stories), raksta no viltus kontiem, lai redzētu, vai tu reaģēsi. Vai partneris dzīvo pēc „patīk” skaita un sadusmojas uz tevi, ja tu nekomentē viņa ierakstus.
Skaļā un klusā versija. Skaļā versija ir centrā visur: stāsti, joki, scēnas. Klusā jeb slēptā versija (angl. covert) barojas ar līdzjūtību: „Neviens mani nenovērtē”, „es visu upurēju jūsu dēļ”. Tev jāmierina, jāslavē, jājūtas vainīgam. Mehānisms ir tas pats – tikai barība ir žēlums, nevis apbrīna.
Sākumā un pēc daudziem gadiem. Attiecību sākumā tu esi jauns avots, un otrs ir sajūsmināts par tevi. Pēc gadiem, kad tavā apbrīnā vairs nav jaunuma, barība arvien biežāk ir negatīvā: strīdi, greizsirdība, tavas bailes.
Versija, kas izskatās pēc rūpēm. Daži barojas ar to, ka ir vajadzīgi. Viņi „glābj”, palīdz, maksā par tevi, un visi apbrīno, cik viņi ir labi. Bet, ja tu kļūsti patstāvīgs vai patstāvīga, rūpes pārvēršas par pārmetumiem: „Pēc visa, ko es tev esmu devis.” Tavai neatkarībai te nav vietas, jo tā atņem barību.
Kā reaģēt
- Nosauc to sev. Tu neesi „slikts partneris”, jo tev pietrūkst spēka. Tev pietrūkst spēka, jo tas ir iztērēts.
- Samazini barību. Nedalies ar saviem panākumiem un sāpēm ar cilvēku, kurš tos izmanto. Neatbildi uz provokācijām, neattaisnojies. Šo metodi sauc par pelēko akmeni (angl. grey rock – atbildēt īsi, faktiski un bez emocijām).
- Gaidi pretreakciju. Kad barība izsīkst, otrs parasti kļūst skaļāks, dusmīgāks vai pēkšņi mīļš. Tā nav pazīme, ka tu dari kaut ko nepareizi – tā ir pazīme, ka barības vairs nav.
- Nesacenties ar jauno avotu. Ja otrs ātri atrod jaunu partneri, draugu vai apbrīnotāju, tas nenozīmē, ka tu nebiji pietiekami labs vai laba. Tas nozīmē, ka tu biji avots, nevis cilvēks.
- Savas vajadzības pēc uzmanības piepildi citur: draugi, radi, grupa, cilvēki, kas priecājas par tevi bez maksas.
- Drošība pirmajā vietā. Ja otrs ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis, barības pēkšņa atņemšana var izraisīt eskalāciju. Tad vispirms – drošības plāns. Briesmu gadījumā – 112.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir narcistiskā barošana vienkāršos vārdos?
Tā ir uzmanība un reakcijas, ko cilvēks ar narcistisku uzvedību pastāvīgi ņem no citiem, lai justos svarīgs. Angļu valodā – narcissistic supply. Barība var būt gan apbrīna, gan tavas asaras un dusmas.
Vai negatīva uzmanība arī ir barība?
Jā. Tas ir viens no svarīgākajiem punktiem. Tavs strīds, lūgšanās, greizsirdība un bailes pierāda otram, ka viņš tevi ietekmē. Tāpēc tik bieži miers šķiet garlaicīgs, un strīds sākas „no nekā”.
Kāpēc pēc šķiršanās otrs uzreiz atrada jaunu cilvēku?
Jo barības vajadzība nepazūd. Jauns partneris bieži ir atrasts jau pirms šķiršanās. Tas nav pierādījums, ka jaunajam cilvēkam būs labāk, un nav pierādījums, ka tu biji par maz. Parasti tas pats cikls sākas no jauna.
Vai es arī esmu narciss, ja man patīk uzslavas?
Visticamāk, nē. Uzslavas patīk visiem. Svarīgi ir tas, vai tu vari iztikt bez tām, vai tu dod pretī un vai tu sodi citus, kad tās nesaņem. Ja tu uzdod sev šo jautājumu, tas jau ir labs signāls.
Vai tas nozīmē, ka mans partneris ir narciss?
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un etiķete nav svarīga – svarīga ir uzvedība. Ja tu gadiem esi avots, no kura ņem, un par „nepietiekamu” došanu tevi soda, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši – sāc ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu naktīs neprāto, vai traks esi tu pats vai pati. Ja prāto, tas jau ir signāls: izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un apjukumu kā simptomu. Vairāk par pašu jēdzienu: narcisms.
Ja meklē psihologu, ņem vērā: ne katrs speciālists Latvijā pārzina narcistisku vardarbību un traumu. Pārbaudi, vai viņš tev tic, nepieprasot pierādījumus, vai zina tādus vārdus kā gāzlaitings un traumatiskā saikne, vai neiesaka kopīgas sesijas ar otru un „vēl vienu iespēju”. Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu speciālistu. Pa to laiku – Dr. Ramani Durvasulas materiāli angliski un tālruņi 116 123 un 116 006.
Saistīts
Nodarbība, kas iet dziļāk: Cikls no sākuma līdz beigām: kā vardarbīgas attiecības iet pa apli
Avoti
- Fenichel, O. (1945). The Psychoanalytic Theory of Neurosis. W. W. Norton.
- Kohut, H. (1971). The Analysis of the Self. International Universities Press.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Bancroft, L. (2002). Why Does He Do That? Inside the Minds of Angry and Controlling Men. Berkley Books.