JADE

JADE ir angļu saīsinājums no četriem vārdiem: Justify (attaisnoties), Argue (strīdēties), Defend (aizstāvēties) un Explain (skaidrot). Tas radās angliski runājošās tiešsaistes atbalsta kopienās, kur cilvēki, kuru partneri, vecāki vai bijušie bija manipulatīvi, pamanīja vienu un to pašu: jo vairāk es skaidroju, jo sliktāk kļūst. No tā radās padoms „don’t JADE” – neattaisnojies, nestrīdies, neaizstāvies, neskaidro bez gala. Ja meklēsi angliski („JADE narcissist”, „don’t JADE”, „stop JADEing”), atradīsi daudz vairāk materiāla nekā latviski, arī ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Svarīgi jau pašā sākumā: JADE nav diagnoze un nav zinātnisks termins. Tā ir no pieredzes nākusi atgādne. Un tā neattiecas uz visiem cilvēkiem. Normālās attiecībās paskaidrot, kāpēc tu kaut ko dari, ir cieņa pret otru. Slazds tas kļūst tikai tad, ja otrs tavus skaidrojumus neklausās, lai saprastu, bet lai atrastu nākamo iemeslu strīdam.

Kā tas izklausās

Šeit runa ir par tavu pusi: kā JADE izskatās no iekšpuses. Katram piemēram ir konteksts, jo tas pats paskaidrojums vienā sarunā ir pilnīgi normāls, bet citā ievelk tevi bezgalīgā lokā.

Kāpēc tā notiek

Kāpēc otrs tevi ievelk skaidroties

• Katrs iemesls ir jauns strīda punkts. Kad tu saki „es nevaru, jo…”, tu klusībā piekrīti noteikumam: ja otrs atspēkos tavu iemeslu, tev būs jāpiekrīt. Tavs „nē” pārvēršas par „nē, ja vien tu nepierādīsi pretējo”.
• Garš paskaidrojums izklausās pēc atļaujas lūgšanas. Jo vairāk tu skaidro, jo skaidrāk otrs dzird: „Man vajag tavu piekrišanu.” Un tur, kur vajag piekrišanu, var to arī neiedot.
• Detaļas ir materiāls. Katra detaļa, datums un vārds var vēlāk tikt pagriezts pret tevi: „Tu teici, ka biji pie ārsta līdz trijiem, bet Ilze teica, ka jūs tikāties divos.”
• Kamēr tu aizstāvies, neviens nerunā par otra rīcību. Saruna sākās ar to, ka otrs tevi apvainoja, bet beidzas ar to, ka tu pierādi, ka neesi slikts cilvēks. Tas ir tuvu tam, ko sauc par DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender: noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo vietām).
• Nogurums strādā otra labā. Pēc stundas apļveida strīda daudzi piekrīt jebkam, lai tikai beigtos. Ja saruna griežas pa apli un tu vairs neatceries, par ko tā sākās, tam arī ir nosaukums: vārdu salāti (angl. word salad).
• Vārti pārvietojas. Katru reizi, kad tu izpildi prasību, nāk jauna. Par to atsevišķi: mērķu pārbīdīšana (angl. moving the goalposts).

Kāpēc tu to dari

Tev nav jākaunas, ka skaidrojies. Normālu cilvēku pasaulē tas strādā: ja otrs nesaprot, tu paskaidro labāk, un domstarpības beidzas. Tu turpini lietot rīku, kas visur citur darbojas. Daudzi to iemācījās jau bērnībā, kad bija jāpierāda, ka nav vainīgi, lai izvairītos no soda. Citiem attaisnošanās ir daļa no izpatikšanas reakcijas (angl. fawn response): kad ķermenis briesmas mēģina „nomierināt” ar piekāpšanos un skaidrojumiem. Un ir vēl cerība: „ja es to pateikšu pareizi, viņš vai viņa beidzot sapratīs.”

Ko tas nodara tev

Sākumā tas ir vienkārši nogurdinoši. Pēc laika tu sāc dzīvot kā tiesā: iepriekš gatavo aizstāvības runas, saglabā čekus „katram gadījumam”, izdomā, kā pateikt kaut ko tā, lai nebūtu pie kā piesieties. Tev šķiet, ka tev ir pienākums pierādīt savas tiesības uz draugiem, miegu, naudu, savu viedokli.

Tad nāk šaubas: ja mani paskaidrojumi nekad nav pietiekami labi, varbūt problēma tiešām ir manī? Tā sākas pašgāzlaitings (angl. self-gaslighting): tu pats vai pati sāc apšaubīt savu atmiņu un spriestspēju. Un, ja otrs reizēm paskaidrojumu pieņem bez strīda, tas jūtas kā milzīgs atvieglojums. Nekas labs nav noticis, vienkārši šoreiz nebija slikti. Bet tieši šis neparedzamais „šoreiz pieņēma” liek tev nākamreiz skaidroties vēl rūpīgāk. Tā darbojas neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement): atlīdzība, kas nāk reizēm, piesaista stiprāk nekā tā, kas nāk vienmēr.

Normāli vai vardarbība?

Paskaidrot sevi ir normāli. Jautājums ir, kas notiek pēc tam. Kā atšķirt:

1. Vai paskaidrojums sarunu noslēdz vai atver? Normāli pēc paskaidrojuma saruna virzās uz priekšu. Vardarbībā tā sākas no jauna.
2. Vai otrs jautā, lai saprastu, vai lai atrastu kļūdu?
3. Vai tavs „nē” der bez iemesla? Pieaugušam cilvēkam ir tiesības atteikt lietās, kas attiecas uz viņa laiku, ķermeni un naudu.
4. Vai tas atkārtojas un vienmēr vienā virzienā? Tu skaidro, otrs tiesā. Otrādi nekad.
5. Kā tu jūties pēc sarunas? Sadzirdēts – vai izpratināts?

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks tavu „nē” var nepatikt, bet viņš to pieņem. Viņš var pajautāt vienu precizējošu jautājumu, pateikt, ka nepiekrīt, un tad sarunu noslēgt. Viņam nevajag pierādījumus tam, ka tev sāp galva vai ka tu gribi pabūt viena vai viens. Ja viņam tavs lēmums traucē, viņš runā par savām jūtām („man ir žēl, es cerēju”), nevis par tavu raksturu.

Manipulatīvs cilvēks uz katru atbildi uzdod nākamo jautājumu, meklē pretrunas tavās detaļās, pārstāsta tavus paskaidrojumus citiem un saka: „Kāpēc tu tik ļoti aizstāvies? Tas nozīmē, ka tev ir kas slēpjams.” Jebkurš klusums viņam ir vaina, jebkurš vārds ir pierādījums. Un, ja tu beidzot pārstāj skaidroties, viņš var kļūt skaļāks, lai atgūtu ierasto reakciju.

No malas tas bieži izskatās nevainīgi: „Viņš taču tikai pajautāja.” Tāpēc ir svarīgi skatīties nevis uz vienu jautājumu, bet uz to, kas notiek atkal un atkal.

Kas tas nav

• Normāls paskaidrojums cilvēkam, kurš klausās un pieņem atbildi.
• Faktu sniegšana tiesā, policijā, darbā, skolā vai ārstam, kad tas tiešām ir vajadzīgs.
• Atvainošanās, ja tu tiešām kādam esi nodarījis vai nodarījusi pāri.
• Bērna „kāpēc?”. Bērniem skaidro vienmēr.
• Viens garš strīds sliktā dienā starp diviem cilvēkiem, kuri pēc tam spēj runāt mierīgi.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo principu var apgriezt. Kontrolējošs cilvēks var paņemt „man nav jāskaidrojas” un izmantot to, lai nekad neatbildētu par savu rīcību: pazust uz trim dienām, iztērēt kopīgo naudu, nenākt pakaļ bērnam un teikt, ka tu „prasi atskaiti”. Atšķirība ir vienkārša. JADE princips aizsargā tavas tiesības lemt par savu dzīvi: savu laiku, savus draugus, savu ķermeni. Tas nedod tiesības neatbildēt par to, kas skar otru: kopīgu naudu, bērnus, dotos solījumus. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši pratina un kurš skaidrojas), virziens (kam klusums vai jautājumi kalpo) un efekts (vai pēc sarunas kāds jūtas drošāk vai tikai mazāks).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir tas pats: tavs paskaidrojums netiek uzklausīts, bet izmantots kā materiāls nākamajam strīdam. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Partnere un vīrietis

Rihardam jāatskaitās par katru eiro. Ja viņš nopērk kafiju, Evija vakarā jautā, kāpēc viņš nevarēja uztaisīt kafiju mājās, un, kad viņš paskaidro, ka bija agra tikšanās, viņa atbild, ka „nekad nevar paļauties uz viņu naudas lietās”. Rihards sāk saglabāt čekus un sagatavot paskaidrojumus jau pa ceļam mājās. Draugiem viņš par to nestāsta, jo „vīrietim taču nevajag sūdzēties”. Vīrieši, kuriem partnere kontrolē katru soli, runā par to retāk, un viņiem tic retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk.

Partneris un sieviete

Dace restorānā pasmaidīja viesmīlim. Mājās Andris jautā, kāpēc viņa „flirtē viņa acu priekšā”. Dace paskaidro, ka tā ir pieklājība. Andris jautā, kāpēc viņai jābūt pieklājīgai ar citiem vīriešiem, bet ne ar viņu. Dace paskaidro vēl. Divos naktī viņa atvainojas par smaidu, lai varētu aiziet gulēt.

Viendzimuma pāris

Laura grib aiziet uz darba vakariņām. Zane jautā, kāpēc viņai jāiet bez partneres, un katru Lauras iemeslu pārvērš jaunā jautājumā: kas būs, cik ilgi, kāpēc tieši šajā vietā. Mehānisms nav atkarīgs no dzimuma.

Bijušais vai bijusī un kopīga bērna audzināšana

Pēc šķiršanās saruna par bērnu ir vienīgā saite, un tieši tur JADE ievelk visvairāk. Bijusī raksta garu ziņu par to, kāpēc tu „nerūpējies” par dēla zobiem. Garš aizstāvības stāsts dos viņai materiālu, ko var nolasīt tiesā. Īsa atbilde par faktiem to nedos. Šeit palīdz divas metodes: BIFF (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm: īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri) un dzeltenais akmens (angl. yellow rock: īsi un faktiski, bet pieklājīgā tonī).

Vecāks un bērns

Tēvs liek desmitgadīgajam dēlam „skatīties acīs” un paskaidrot, kāpēc matemātikā ir septītnieks, nevis devītnieks. Katru paskaidrojumu viņš nosauc par attaisnojumu, bet klusēšanu par spītību. Bērnam te nav izejas, un tā nav bērna vaina. Bērns nevar lietot „nedari JADE”. Ja tu esi bērns vai pusaudzis un tev tā notiek, pastāsti to pieaugušajam, kam uzticies, vai zvani 116 111 (bez maksas).

Vecāks un pieaudzis bērns

Tev ir 35 gadi, bet māte joprojām grib paskaidrojumu, kāpēc tu pārcēlies uz citu pilsētu, kāpēc nezvani katru dienu, kāpēc bērnam iedevi tādu vārdu. Katrs paskaidrojums pārvēršas lekcijā par to, kā viņa „visu tev atdeva”. Te palīdz frāze, kas nevienu neapvaino un neko neatver: „Mēs tā izlēmām, un mums tas der.”

Brālis vai māsa

Brālis grib, lai tu paskaidro, kāpēc nevari aizdot naudu, kāpēc nepiekrīti pārdot vecāku māju, kāpēc „vienmēr turies savrup”. Katrs tavs iemesls tiek pārstāstīts radiem saīsinātā veidā. Radu kopīgā čatā tas ir īpaši viegli.

Priekšnieks vai kolēģis

Priekšniece katru pirmdienu prasa rakstiskus paskaidrojumus par lietām, par kurām citi neatskaitās. Darbā pilnībā „neskaidroties” nevar, bet var skaidroties īsi, rakstiski un tikai par faktiem, nevis par savu raksturu. Saglabā saraksti.

Draugs vai draudzene

Draudzene apvainojas, ja tu neatnāc uz viņas ballīti, un nedēļām ilgi atgriežas pie tā: „Es tikai gribu saprast, kas tev bija svarīgāks par mani.” Draudzība, kurā tev par katru „nē” jāraksta paskaidrojums, pati par sevi ir atbilde.

Pieaudzis bērns un vecs vecāks

Pieaugusi meita pieprasa, lai 80 gadus vecais tēvs paskaidro, kur viņš iztērējis pensiju, un katru pirkumu apšauba. Tēvs sāk slēpt čekus un kaunēties par zālēm, ko nopircis. Vecam cilvēkam ir tiesības lemt par savu naudu. Ja viņam no sava bērna ir bail, zvani 116 123 vai briesmu gadījumā 112.

Vīra vai sievas vecāki

Sievasmāte jautā, kāpēc bērns vēl neiet uz bērnudārzu, un pēc tava paskaidrojuma stāsta, ka „mūsu ģimenē tā nedarīja”. Tu vari atbildēt vienu reizi, bet tev nav jāpārliecina. Robežas ar saviem vecākiem galvenokārt jānosaka tavam partnerim vai partnerei.

Tiešsaistē

Bijušais partneris publiski komentē tavus ierakstus un pieprasa „paskaidrot visiem, kas īsti notika”. Publisks paskaidrojums gandrīz vienmēr ievelk tevi lielākā strīdā, kurā piedalās arī citi (skat. lidojošie pērtiķi, angl. flying monkeys: cilvēki, caur kuriem otrs spiež uz tevi). Labāk neatbildēt, saglabāt ekrānuzņēmumus un, ja vajag, bloķēt.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija ir kliedzieni un tieša pratināšana. Klusā versija ir ievainots skatiens un nopūta, pēc kuras tu pats sāc paskaidrot, lai gan neviens neko nav jautājis. Otrs var pat teikt: „Man nekas nav jāsaka, es redzu, ka tev ir slikta sirdsapziņa.” Abos gadījumos rezultāts ir viens: tu aizstāvies.

Attiecību sākumā un pēc daudziem gadiem

Sākumā pratināšana var izskatīties pēc interesēšanās: „Man vienkārši rūp, kur tu esi.” Pēc gadiem tā jau ir ikdiena, un tu vairs nepamani, ka katrs tavs lēmums iet caur otra apstiprinājumu.

„Rūpju” versija

„Es tikai gribu saprast, kāpēc tu tā dari. Man tas ir tik svarīgi.” Maigs tonis, bet tas pats rezultāts: tu stundām skaidrojies, un saruna beidzas ar to, ka tu atsakies no sava lēmuma.

Kā reaģēt

1. Pamani impulsu. Ja tu jau zini, ka pēc tava paskaidrojuma nāks nākamais jautājums, paskaidrojums nav vajadzīgs. Pietiek ar lēmumu.
2. Lēmums, nevis lūgums. „Sestdien iešu pie Ilzes” skan citādi nekā „Vai drīkstu sestdien aiziet pie Ilzes, jo…”.
3. Ne vairāk kā viens teikums par iemeslu. Vēlams neviens.
4. Atkārto to pašu. Ja otrs turpina jautāt, atkārto savu atbildi tādos pašos vārdos. Jaunus argumentus nepievieno.
5. Noslēdz sarunu. Aizej uz citu istabu, beidz zvanu, neatbildi uz nākamo ziņu. Saruna var beigties arī bez otra piekrišanas.
6. Rakstiski – īsi un faktiski. Ja jums jāsazinās bērnu vai darba lietās, lieto BIFF vai pelēko akmeni (angl. grey rock: atbildi tikai uz praktisko, bez emocijām).
7. Tavi paskaidrojumi var palikt pie tevis. Ja gribas visu izstāstīt, uzraksti to dienasgrāmatā vai pastāsti draugam. Tev nav jāpārliecina otrs, lai tu zinātu, ka rīkojies pareizi.

Kad NEpārtraukt skaidroties uzreiz

• Ja tu dzīvo ar cilvēku, kurš ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis. Pēkšņa atteikšanās skaidroties var tikt uztverta kā kontroles zaudēšana un izraisīt dusmu uzliesmojumu. Tad īss, mierīgs paskaidrojums ir izdzīvošanas līdzeklis, nevis vājums. Prioritāte ir drošības plāns. Briesmās zvani 112.
• Policijā, tiesā, sociālajā dienestā un bāriņtiesā faktus sniegt vajag. Te palīdz nevis klusēšana, bet īsums, datumi un saglabātas ziņas.
• Normālās attiecībās. Ja partneris vienkārši grib saprast, paskaidrojums ir tilts, nevis slazds.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko nozīmē JADE?

Tas ir angļu saīsinājums no Justify, Argue, Defend, Explain: attaisnoties, strīdēties, aizstāvēties, skaidrot. Frāze „don’t JADE” nozīmē: manipulatīvam cilvēkam nedod bezgalīgus paskaidrojumus, jo tie tiks izmantoti nākamajam strīdam.

Vai tas nozīmē, ka nekad nedrīkst neko paskaidrot?

Nē. Ar cilvēku, kurš klausās, paskaidrot ir normāli un labi. Princips attiecas uz tiem, ar kuriem paskaidrojumi atkārtoti beidzas ar jaunu uzbrukumu. Un arī tad īsa faktu atbilde ir kārtībā. Slazds ir garā aizstāvības runa.

Kāpēc man ir tik grūti pārstāt attaisnoties?

Tāpēc, ka ar normāliem cilvēkiem tas strādā, un tāpēc, ka ilgā laikā tu esi iemācījies vai iemācījusies, ka bez paskaidrojuma nāks sods. Tas ir ieradums, kas reiz tevi sargāja. Tas nav rakstura vājums. Sāc ar vienu teikumu mazāk nekā parasti.

Vai cilvēks, kuram visu laiku jāattaisnojas, ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete tev nav vajadzīga: ja tevi atkal un atkal pratina un tavi paskaidrojumi nekad nav pietiekami, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Sāc ar drošības plānu. Un, ja tu naktīs prāto, vai problēma neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls. Normālas attiecības neliek tev šaubīties par savu prātu. Izlasi par gāzlaitingu (angl. gaslighting: kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.