Tiešās briesmās zvani 112. Emocionāls atbalsts visu diennakti, bez maksas: 116 123.Kā droši lietot šo vietni
Skats:Mana situācija

Karsts un auksts

AngliskiHot and coldMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: karsts un auksts, karsti auksti, te karsts, te auksts, karstā un aukstā spēle, karsts-auksts, karsts un auksts attiecībās, emocionālās šūpoles, šūpoles attiecībās, hot and cold, hot-and-cold, hot and cold behavior, hot and cold behaviour, blowing hot and cold, push and pull, push-pull, горячо-холодно, горячо холодно, то горячо, то холодно, эмоциональные качели, качели в отношениях, то приближает, то отталкивает

Klausīties

Karsts un auksts (angl. hot and cold) ir tad, kad otrs cilvēks bez skaidra iemesla pārmaiņus ir silts un tuvs, tad pēkšņi vēss, attālināts vai ļauns, tā ka tu nekad nezini, kuru versiju satiksi, un visu laiku mēģini atgūt silto.

Vakar otrs tevi apskāva, smējās par taviem jokiem un teica, ka nevar bez tevis iztikt. Šodien viņš vai viņa atbild vienā vārdā, skatās garām un pēc tava jautājuma „kas noticis?” saka „nekas”. Tu neatrodi iemeslu, bet visu dienu domā tikai par to, kā atgūt vakardienas cilvēku. Angliski to sauc hot and cold (arī blowing hot and cold, push and pull), latviski bieži saka „te karsts, te auksts” vai „emocionālās šūpoles”.

Ja meklēsi angliski – „hot and cold behavior”, „hot and cold narcissist”, „push pull relationship” –, atradīsi daudz vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”. Šis nav klīnisks termins, bet ikdienas nosaukums ļoti reālai lietai: tas ir veids, kā darbojas neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement) – kad labais nāk reti un neparedzami, tu to gaidi arvien vairāk, gluži kā spēlētājs pie spēļu automāta.

Kā tas izklausās

Viena frāze neko nenozīmē. Svarīgs ir tas, kas bija pirms tās, un tas, kas notiek pēc tam.

Sestdien jūs visu dienu pavadījāt kopā, otrs pats plānoja nākamo vasaru. Pirmdien tu uzraksti „labrīt”. Atbilde pienāk vakarā.
„Ok.” (Un nākamās trīs dienas nekā vairāk. Ceturtajā dienā – sirsniņa, it kā nekas nebūtu bijis.)
Pēc nedēļas, kurā sieva ar tevi gandrīz nerunāja, viņa pēkšņi vakarā pieglaužas uz dīvāna.
„Tu taču zini, ka tu esi mans cilvēks.” (Nākamajā rītā viņa atkal ir vēsa, un tu nesaproti, ko izdarīji nepareizi.)
Tu jautā partnerim, kāpēc viņš pēdējās dienas ir tik attālināts.
„Tu visu pārdomā. Man vienkārši ir daudz darba.” (Pēc divām dienām viņš ir burvīgs, un tu jūties muļķīgi, ka vispār jautāji.)
Māte telefonā ir mīļa un interesējas par mazbērniem. Kad tu pasaki, ka Ziemassvētkos brauksiet pie vīra vecākiem, balss mainās.
„Nu labi. Dari, kā gribi.” (Un nākamās divas nedēļas viņa neatbild uz zvaniem, līdz tu piezvani un atvainojies.)
Priekšnieks vienā sanāksmē tevi publiski slavē, bet nākamajā nedēļā neatbild uz taviem e-pastiem un pārsūta tavu projektu kolēģim bez paskaidrojuma.
„Es tev uzticos kā nevienam citam šajā komandā.” (Tieši tad, kad tu jau gribēji sākt meklēt citu darbu.)
Iepazīšanās lietotnē cilvēks divas nedēļas raksta katru dienu, zvana vakaros. Tad pazūd uz nedēļu. Tad atgriežas.
„Piedod, bija traks laiks. Es tik daudz domāju par tevi.”
Viena auksta diena neko nepierāda
Katram cilvēkam ir dienas, kad viņš ir noguris, noslēgts vai aizkaitināts. Tas vēl nav „karsts un auksts”. Par to var runāt tad, kad maiņas atkārtojas atkal un atkal, tām nav skaidra iemesla, otrs neskaidro un nepaskaidro, un tu arvien vairāk dzīvo, gaidot nākamo silto brīdi un baidoties no nākamā aukstā.

Kāpēc tā dara

Ne vienmēr tas ir apzināts plāns. Bet funkcija, ko tas pilda, ir viena: tu paliec pieķēries un nedrošs vienlaikus.

  • Kontrole caur neziņu. Kamēr tu nezini, kāds otrs būs šovakar, tu visu laiku pielāgojies: vēro toni, izvēlies vārdus, atliec savas vajadzības. Tu kļūsti uzmanīgs un paklausīgs, pat ja neviens tev neko nav pieprasījis.
  • Siltums kā balva. Kad siltums nāk neregulāri, tas kļūst vērtīgāks. Pētnieki, kas pētīja pastiprinājumu (Ferster un Skinners, 1957), aprakstīja, ka uzvedība, kas tiek atalgota neparedzami, ir visnoturīgākā. Cilvēki nav baloži, bet princips ir pazīstams no spēļu automātiem.
  • Aukstums kā sods. Aukstā fāze bieži seko tam, ka tu kaut ko esi izdarījis pa savam: aizgāji pie draugiem, iebildi, nopelnīji vairāk, pievērsi uzmanību citam. Otram nav jāsaka „es tevi sodu”. Pietiek, ka tu iemācies: pēc tā kļūst auksti.
  • Nekad nav iespējams pierādīt. Ja otrs būtu visu laiku ļauns, tu to redzētu skaidri. Ja otrs pārmaiņus ir brīnišķīgs, tu pats sevi pārliecini, ka „īstais” ir tas siltais, bet aukstais ir tikai „grūts periods”.

Svarīgi: silto fāzi nevajag ar dāvanām vai romantiku. Daudzi domā, ka „karsts” nozīmē ziedus, ceļojumus un lielus vārdus. Bieži vien tā ir vienkārši diena, kad otrs nekliedz, neignorē, atbild uz ziņu un pasmaida. Pēc nedēļas ar ledainu klusumu parasts vakars pie televizora jūtas kā laime. Tas ir atvieglojums, kad slikts beidzas (angl. negative reinforcement – negatīvais pastiprinājums), un ar to pilnīgi pietiek, lai tu paliktu. Ja tev nekad nav bijis mīlestības bombardēšanas (angl. love bombing) posma, tas nenozīmē, ka šis nav par tevi.

Ko tas nodara tev

  • Tu dzīvo gaidīšanā. Liela daļa tavas enerģijas aiziet, lai uzminētu, kāds būs otra noskaņojums, un lai atgūtu silto versiju.
  • Tu meklē vainu sevī. Tā kā iemesla nav, tu to izdomā: „Laikam biju pārāk uzbāzīgs”, „Laikam es kaut ko ne tā pateicu”.
  • Tu staigā kā pa olu čaumalām (angl. walking on eggshells) – uzmanies no katra vārda, lai neizraisītu nākamo aukstumu.
  • Pieķeršanās kļūst stiprāka, nevis vājāka. Tieši tāpēc no šādām attiecībām ir tik grūti aiziet. Šo saikni sauc traumatiskā saikne (angl. trauma bond) – pieķeršanās, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas.
  • Tu šaubies par savu uztveri. „Varbūt es pārspīlēju? Vakar taču bija tik labi.” Tā ir kognitīvā disonanse (angl. cognitive dissonance): galvā vienlaikus ir divas pretrunīgas bildes par vienu cilvēku, un tas ir ļoti nogurdinoši.
  • Ķermenis dzīvo trauksmē. Grūti gulēt, grūti koncentrēties, telefons ir rokā visu laiku.

Normāli vai vardarbība?

Visiem cilvēkiem mainās garastāvoklis. Jautājums nav, vai otrs kādreiz ir vēss, bet kā tas notiek un kam tas kalpo.

  1. Vai ir iemesls, ko var nosaukt? Slimība, stress darbā, sēras – un otrs par to pasaka, kaut īsi. Vai arī aukstums nāk no nekurienes un „nekas nav noticis”.
  2. Vai otrs tev ļauj jautāt? Normāls cilvēks uz „vai viss kārtībā?” atbild godīgi vai vismaz mierīgi. Manipulatīvs cilvēks tavu jautājumu padara par problēmu.
  3. Vai tas atkārtojas un vienmēr vienā virzienā? Tu esi tas, kurš gaida, lūdz, atvainojas. Otrs nosaka, kad ir silts.
  4. Vai aukstums seko tavai patstāvībai? Tavam „nē”, tavai tikšanās reizei ar draugiem, tavam panākumam.
  5. Kā tu jūties? Mierīgāk un drošāk – vai arvien trauksmaināk un mazāks?
Situācija 1 · Grūta nedēļa darbāPartneris visu nedēļu ir kluss un noguris. Tu jautā, vai tas ir tevis dēļ.
Normāli„Nē, piedod, tas nav par tevi. Darbā ir kritiska situācija, un es esmu tukšs. Pēc piektdienas būs vieglāk. Varbūt sestdien aizbraucam uz jūru?”
Otrs nosauc iemeslu, uzņemas atbildību par savu noskaņojumu un pasaka, kad tas beigsies. Tev nav jāmin.
Vardarbība„Kas tev atkal lēcies? Nekas nav noticis. Tu vienmēr visu padari par drāmu.” (Pēc trim dienām viņš ir mīļš, it kā nekā nebūtu bijis, un par to nerunā.)
Aukstumam nav iemesla, tavs jautājums tiek pasniegts kā tava problēma, un siltais periods atnāk tad, kad otrs izlemj. Tu nekad nezini, kas to izraisa.
Situācija 2 · Tu aizej pie draugiemSestdienas vakaru tu pavadi ar savām draudzenēm. Vīrs to zināja jau nedēļu iepriekš.
Normāli„Kā bija? Man mazliet pietrūki, bet priecājos, ka satikies ar meitenēm.”
Otram var pietrūkt tevis, un viņš to pasaka, bet tavu dzīvi nesoda.
Vardarbība(Kad tu atgriezies, vīrs ir auksts, divas dienas atbild vienzilbēs. Kad tu pasaki, ka nākamnedēļ tikšanās nebūs, viņš pēkšņi atkal ir silts.)
Aukstums ir sods, siltums ir balva. Neviens tev neko nav aizliedzis, bet tu jau iemācies: pēc draugiem ir auksti. Tā pakāpeniski notiek izolācija (angl. isolation).
Situācija 3 · Tēvs un pieaugusi meitaMeita pastāsta tēvam, ka ir saņēmusi paaugstinājumu.
Normāli„Apsveicu! Es lepojos ar tevi. Pastāsti, ko tu tur darīsi.”
Prieks par otra panākumu, bez nosacījumiem.
Vardarbība„Nu, redzēsim, cik ilgi.” (Nākamajā nedēļā viņš ir pārspīlēti mīļš brāļa priekšā, bet par paaugstinājumu vairs nerunā.)
Siltums tiek dots un atņemts, lai meita nekad nejustos droša. Viņas panākums kļūst par iemeslu vēsumam.
Situācija 4 · Jaunas attiecības un vajadzība pēc telpasPēc mēneša iepazīšanās cilvēks, ar kuru tu satiecies, lūdz nedēļu laika sev.
Normāli„Man ir vajadzīgs laiks, lai saprastu, ko es jūtu. Sazināšos ar tevi līdz nākamajai svētdienai.”
Skaidrs vārds, skaidrs termiņš, un tas notiek. Tev var būt skumji, bet tu zini, kur tu stāvi.
Vardarbība(Nekāda paskaidrojuma, pazušana uz nedēļu. Tad: „Tu man tik ļoti pietrūki.” Tad atkal pazušana. Un tā vairākus mēnešus.)
Tas atkārtojas, un nekad nav skaidrs, kāpēc. Ja tev tiek dotas tikai drupačas uzmanības, lai tu gaidītu tālāk, to sauc breadcrumbing (angl. – maizes drupačas).

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kuram ir grūts periods, pasaka, ka viņam ir grūti, un neliek tev justies vainīgam. Viņa silto un vēso dienu ritms ir saistīts ar viņa dzīvi, nevis ar tavu rīcību. Ja tu pasaki „man ir grūti, kad tu pazūdi”, viņš vismaz mēģina to ņemt vērā.

Manipulatīvs cilvēks noliedz, ka kaut kas mainās („tu iedomājies”), vaino tevi („tu esi pārāk jūtīgs”), vai sāk runāt par savām ciešanām tā, ka tu beigās mierini viņu. Pēc tavas sarunas nekas nemainās, vai mainās tikai uz dažām dienām.

No malas „karsts un auksts” bieži nav redzams. Draugi redz silto versiju. Tev saka: „Viņš tevi taču tik ļoti mīl!” Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tu šaubies par sevi.

Kas tas nav

  • Depresija vai slimība, par kuru otrs pasaka un kurai meklē palīdzību.
  • Introverts cilvēks, kuram pēc kompānijas vajag klusumu – un viņš to pasaka.
  • Viens strīds, pēc kura abiem vajag laiku atdzist.
  • Normāla attiecību dinamika, kurā kaislība ar laiku kļūst mierīgāka.
  • Cilvēks, kurš godīgi nav pārliecināts par attiecībām un to arī pasaka.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var nosaukt „karstu un aukstu” tevi pašu: „Tu te esi mīļa, te dusmīga, ar tevi nevar!” Pārbaudi virzienu. Ja tavs „aukstums” ir reakcija uz otra pazemojumiem, klusumu vai meliem, tā nav taktika, bet ievainojums. Kritērijs paliek viens: kas atkārtojas, kam tas nāk par labu un kā jūtas otrs. Ja tu esi tas, kurš visu laiku gaida, lūdz un pielāgojas, tu neesi tas, kurš spēlē.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: siltums tiek dots un atņemts neparedzami, un tu sāc dzīvot, lai to atgūtu. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Elīna vienu nedēļu Mārtiņu apber ar uzmanību, sūta ziņas darbā, runā par kopīgu nākotni. Tad kāda sīkuma dēļ – viņš vēlu atbildēja – viņa kļūst ledaina un runā ar viņu tikai par sadzīvi. Mārtiņš sāk atbildēt uz ziņām uzreiz, pat sanāksmēs, lai tikai atkal nebūtu „tā”.

Vīrietis pret sievieti. Artūrs ir kaislīgs un uzmanīgs, bet tad, kad Ilze kaut ko izlemj pati – piemēram, pieteicās kursiem –, viņš kļūst auksts. Nekādu strīdu. Tikai vēsums, līdz Ilze kursus atsauc „jo tāpat nav laika”.

Viena dzimuma pāris. Roberts un Kaspars dzīvo kopā trīs gadus. Kaspars pie draugiem ir sirsnīgākais cilvēks istabā, apskauj Robertu, joko. Mājās pēc viesībām viņš nerunā divas dienas, un Roberts nekad nezina, ko izdarīja nepareizi.

Bijušais partneris un kopīgi bērni. Pēc šķiršanās bijusī sieva pārmaiņus raksta draudzīgi („Varbūt kopā aizvedam Emīlu uz zoodārzu?”) un tad pēkšņi neatbild uz jautājumiem par bērna ārstu. Tēvs katru reizi cer, ka „tagad beidzot varēsim normāli”, un pielāgojas.

Vecāks pret mazu bērnu. Māte ir priecīga un spēlējas ar bērnu, bet nākamajā dienā tā pati uzvedība – skaļa spēlēšanās – viņu kaitina, un bērns tiek ignorēts. Bērns iemācās vērot mātes seju un uzminēt, kāda būs diena. Tas bieži paliek visu mūžu kā pārmērīga modrība (angl. hypervigilance).

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Tēvs zvana katru dienu, kamēr dēls dara, kā tēvs grib. Kad dēls pārceļas uz citu pilsētu, tēvs kļūst auksts, zvana tikai svētkos un runā tikai ar mazbērniem.

Brālis vai māsa. Vecākā māsa pie vecākiem ir mīļa un vienmēr aicina tevi „uz kafiju”. Divatā viņa ir atstumjoša un kritiska. Tu nezini, kura ir īstā.

Priekšnieks vai kolēģis. Vadītāja vienu dienu tevi sauc par „mūsu zvaigzni”, nākamajā neatbild uz e-pastiem un uzdod tavu darbu citam. Tu strādā vēl vairāk, lai atkal būtu „zvaigzne”.

Draugs vai draudzene. Labākā draudzene vienā nedēļā raksta katru dienu, nākamajā „aizmirst” tevi uzaicināt uz dzimšanas dienu. Kad tu jautā, viņa saka: „Nu, tu pēdējā laikā biji tik aizņemta.”

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Meita zvana mātei silti un bieži, kad vajag naudu vai auklēt bērnus. Kad māte atsaka, meita pazūd uz mēnešiem un neļauj redzēt mazbērnus.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte tavā klātbūtnē ir laipna, bet ģimenes svētkos tevi nepamana un runā tikai ar dēlu. Nākamajā vizītē atkal laipna.

Tiešsaistē. Cilvēks reaģē uz katru tavu stāstu, raksta vēlu vakarā, un tad nedēļu tevi ignorē, lai gan redzi, ka viņš ir tiešsaistē. Tad atkal viena sirsniņa. Tas ir karsts un auksts ar minimālu piepūli.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: kaislīgi izlīgumi pēc kliedzieniem un aizcirstām durvīm. Klusā: nekādu kliedzienu, tikai temperatūras maiņa – siltas acis, tad tukšs skatiens, silta balss, tad lietišķs tonis. Klusā versija ir grūtāk pamanāma un grūtāk izskaidrojama citiem, bet iedarbojas tikpat spēcīgi.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā tas var izskatīties pēc „aizraujošas” attiecības, kurā ir kaislība un neziņa. Vēlāk siltās fāzes kļūst īsākas un retākas, bet tu tās gaidi joprojām – dažreiz gadiem.

„Rūpju” versija. Otrs pazūd, un tad atgriežas ar „es vienkārši negribēju tevi apgrūtināt ar savām problēmām”. Tas izklausās pēc rūpēm, bet tev atkal nav iespējas neko saprast vai jautāt.

Kā reaģēt

  1. Pieraksti. Kad bija silti, kad auksti, kas notika pirms tam. Pēc mēneša bieži ir redzams tas, ko ikdienā nepamani: aukstums seko tavai patstāvībai, nevis otra slimībai vai darbam.
  2. Pasaki vienu reizi, skaidri. Tam, vai otrs vispār grib tevi sadzirdēt, arī ir nozīme.
  3. Nemēģini „nopelnīt” silto versiju. Atvainošanās par neko, sevis mazināšana un savu plānu atcelšana to tikai pastiprina.
  4. Neuzskati vienu labu dienu par pierādījumu. Skaties uz to, kas notiek mēnešiem ilgi, nevis uz vakardienu.
  5. Atjauno savu dzīvi ārpus attiecībām. Draugi, hobiji, sava nauda. Jo mazāk tavs miers ir atkarīgs no otra noskaņojuma, jo mazāk varas tam ir.
Ko teikt
„Es pamanu, ka dažas dienas tu esi ļoti tuvs, bet pēc tam pēkšņi attālinies, un es nezinu, kāpēc. Man tas ir grūti. Ja kaut kas notiek, es gribu, lai tu man to pasaki.”
Ko teikt
„Es vairs neminēšu, ko esmu izdarījis nepareizi. Ja tev ir kas sakāms, saki. Ja nē, es dzīvošu savu dienu.”

Ja pēc šādas sarunas otrs tevi izsmej, sauc par „histērisku”, vai nākamajā dienā ir auksts vēl vairāk – tā arī ir atbilde.

Par pāru terapiju. Ja otrs kontrolē tevi ar siltumu un aukstumu, kopīga sesija var kļūt par jaunu skatuvi: tur viņš būs silts un saprātīgs, bet mājās tev par to „samaksās”. Daudzas organizācijas, kas strādā ar vardarbību, pāru terapiju vardarbības laikā neiesaka. Ne katrs psihologs vai terapeits Latvijā pārzina vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angl. coercive control). Pārbaudi: vai viņš tev tic un neliek pierādīt? Vai zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai neuzspiež kopīgas sesijas un „izlīgšanu”? Vai domā par tavu drošību? Ja pēc sesijām tu jūties vēl vairāk vainīgs vai tev liek dot otram „vēl vienu iespēju”, meklē citu speciālistu. Tas nav pierādījums, ka problēma esi tu. Pa to laiku noder Dr. Ramani materiāli (angliski): YouTube „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019), „It’s Not You” (2024). Uz speciālistiem, kas strādā ar vardarbību, var norādīt arī 116 123 un 116 006.

Kad nerunāt vispār. Ja aukstās fāzes pavada draudi, grūšana, mantu laušana vai kontrole pār tavu naudu un telefonu, tā vairs nav saziņas problēma. Sāc ar drošības plānu. Briesmu gadījumā zvani 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc viņš te ir mīļš, te ignorē mani?

Iemesli var būt dažādi: stress, slimība, nedrošība attiecībās. Bet, ja tas atkārtojas mēnešiem, iemeslu tev nepasaka, un aukstums seko tavām izvēlēm, tas darbojas kā kontrole – neatkarīgi no tā, vai otrs to apzinās. Tas pats attiecas uz sievietēm: „kāpēc viņa te mīļa, te ignorē” ir tieši tas pats jautājums.

Kāpēc man ir tik grūti aiziet, ja lielākā daļa laika ir slikta?

Tāpēc, ka neparedzams siltums piesaista stiprāk nekā pastāvīgs. Retās labās dienas smadzenes atceras spilgtāk. Tas nav vājums un nav pierādījums, ka „tā ir īsta mīlestība”. Tas ir mehānisms, kas darbojas uz jebkuru cilvēku.

Vai tas nozīmē, ka otrs ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti: „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un tev etiķete nav vajadzīga. Ja otrs atkal un atkal tevi tur neziņā, lai tu pielāgotos, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti kļūst smagākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši: sāc ar drošības plānu. Normālās attiecībās tu naktīs nedomā, vai traks esi tu. Ja tu to dari, tas pats ir signāls: izlasi par gāzlaitingu un par to, kāpēc apjukums ir simptoms.

Ar ko „karsts un auksts” atšķiras no klusēšanas soda?

Klusēšanas sods (angl. silent treatment) – kad ar tevi dienām nerunā, lai sodītu – ir viena no aukstās fāzes formām. „Karsts un auksts” ir viss šūpoļu cikls: siltums, tad aukstums, tad atkal siltums, un tu nekad nezini, kas nāks nākamais.

Vai tas var mainīties, ja es būšu mierīgāks un saprotošāks?

Ja otra aukstums nav saistīts ar tavu rīcību, tava pielāgošanās to nemainīs. Parasti tieši otrādi: jo vairāk tu pielāgojies, jo mazāk otram jāpiepūlas, lai tevi noturētu.

Saistīts

Nodarbība, kas iet dziļāk: Cikls no sākuma līdz beigām: kā vardarbīgas attiecības iet pa apli

Autors
narcisms.lv redakcija

Avoti

  1. Ferster, C. B., & Skinner, B. F. (1957). Schedules of Reinforcement. Appleton-Century-Crofts.
  2. Dutton, D. G., & Painter, S. L. (1981). Traumatic bonding: The development of emotional attachments in battered women and other relationships of intermittent abuse. Victimology, 6(1–4), 139–155.
  3. Stark, E. (2007). Coercive Control: How Men Entrap Women in Personal Life. Oxford University Press.
  4. Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
Ja tev tagad ir grūti
Bez maksas, visu diennakti. Tiešās briesmās zvani 112.
Zvanīt 116 123