Ķermeņa terapijas

Pēc ilgstošas vardarbības daudzi saka: „Es saprotu, ka viss ir beidzies, bet ķermenis to nesaprot.” Pleci visu laiku pacelti, žoklis sakosts, elpa sekla, no skaļas balss sirds sāk dauzīties. Ķermeņa terapijas jeb somatiskās terapijas (angl. somatic therapies, no grieķu soma – ķermenis) ir pieejas, kas strādā tieši ar to: ne tikai ar to, ko tu domā, bet ar to, ko jūt tavs ķermenis.

Zem šī nosaukuma ir vairākas dažādas metodes. Pazīstamākās: somatiskā pieredze (angl. Somatic Experiencing, to izveidoja Pīters Levins, Peter Levine), sensomotorā psihoterapija (angl. sensorimotor psychotherapy, autore Pata Odžena, Pat Ogden) un traumas jūtīgā joga (angl. trauma-sensitive yoga). Latvijā ir arī deju un kustību terapija, kas ir viena no mākslas terapijas jomām. Ja meklēsi angliski – „somatic therapy trauma”, „Somatic Experiencing”, „trauma-sensitive yoga” –, atradīsi daudzkārt vairāk nekā latviski. Tikai ņem vērā: angļu internetā par ķermeni un traumu ir ļoti daudz arī pārspīlētu solījumu.

Svarīgi jau no sākuma: ķermeņa terapijas ir pētītas mazāk nekā EMDR un uz traumu vērsta kognitīvi biheiviorālā terapija. Tās var būt vērtīgs papildinājums, bet PTSS gadījumā tās nav pirmā izvēle starptautiskajās vadlīnijās.

Kā izskatās sesija

Katrai metodei ir savs stils, bet kopīgais ir līdzīgs. Tu nesaki tikai „kas notika”, bet arī „ko es tagad jūtu ķermenī”.

1. Iepazīšanās un drošība. Terapeits jautā par tavu dzīvi, simptomiem un drošību tagad, un izskaidro, kā strādās. Tu uzzini, ka vari jebkurā brīdī apstāties.
2. Pamanīt sajūtas. Tu mācies pamanīt, kas notiek ķermenī: kur ir spriedze, kur ir siltums, kur ir mierīgāk. Daudziem pēc vardarbības tas ir jauns – gadiem uzmanība bija vērsta uz otru cilvēku, nevis uz sevi.
3. Mazās devās. Pie grūtām sajūtām pieskaras tikai nedaudz, un tad atgriežas pie tā, kas ir neitrāls vai patīkams (piemēram, pēdas uz grīdas, silta tējas krūze rokās). Somatiskajā pieredzē šo svārstīšanos sauc par pendulation – kā svārsts.
4. Kustība. Dažreiz ķermenis „grib” pabeigt kustību, kas toreiz nebija iespējama: atgrūst, aiziet, piecelties. Terapeits var aicināt to izdarīt lēni un apzināti.
5. Orientēšanās. Lēni paskatīties apkārt telpā, pamanīt durvis, logu, krāsas – lai ķermenis pārliecinās, ka te un tagad ir droši.
6. Pieskāriens – tikai ar tavu atļauju. Dažās metodēs var būt pieskāriens (piemēram, roka uz pleca). Labs terapeits vienmēr jautā iepriekš, un tu vari atteikties bez paskaidrojumiem.

Traumas jūtīgā joga izskatās citādi nekā parasta jogas nodarbība: nav „labojošu” pieskārienu, pasniedzējs piedāvā, nevis pavēl („ja gribi, vari…”), un tu vari jebkurā brīdī vienkārši apsēsties.

Kam tas palīdz

Ķermeņa terapijas var palīdzēt, ja pēc vardarbības:

• tu visu laiku esi sardzē: saraujies no skaņām, nevari atslābt, guli slikti (to sauc arī par pārmērīgu modrību, angl. hypervigilance);
• tu bieži „aizej” no sevis, jūties kā aiz stikla vai nejūti ķermeni (disociācija, angl. dissociation);
• vārdi „neaiziet” līdz ķermenim – tu visu saproti, bet bailes paliek;
• tev ir grūti runāt par notikušo, un runāšana pati par sevi izsit no līdzsvara;
• tev ir ķermeniski simptomi, kas saistīti ar stresu (ārsts jau izslēdzis citus cēloņus).

Daudzi šīs pieejas izmanto kopā ar EMDR vai uz traumu vērstu KBT: ķermeņa darbs palīdz noturēties savā tolerances logā (angl. window of tolerance – stāvoklī, kurā vari izturēt jūtas un joprojām domāt), un tad ir vieglāk strādāt ar atmiņām.

Kad vajag ko citu

Ja tev ir smagi PTSS simptomi – uzplūstošas atmiņas, murgi, stipra izvairīšanās –, vislabāk pētītā palīdzība ir EMDR vai uz traumu vērsta KBT. Ķermeņa terapija var nākt klāt, bet tai nevajadzētu tās aizstāt. Un, ja tu vēl dzīvo ar cilvēku, kurš tevi apdraud, pirmā ir drošība.

Ko saka pētījumi

Godīgi:

• Somatiskā pieredze: ir neliels skaits pētījumu, tostarp viens randomizēts pētījums (Brom et al., 2017), kurā PTSS simptomi mazinājās. Tas ir daudzsološi, bet ar vienu pētījumu nepietiek, lai teiktu „pierādīts”.
• Traumas jūtīgā joga: van der Kolka un kolēģu pētījumā (2014) sievietēm ar ilgstošu PTSS, kurām citas metodes nebija pietiekami palīdzējušas, joga kā papildinājums mazināja simptomus. Arī tas ir mazs pētījums.
• Sensomotorā psihoterapija: ļoti maz pētījumu.
• Vadlīnijas: Lielbritānijas NICE (2018) un PVO (2013) PTSS gadījumā kā galvenās metodes iesaka EMDR un uz traumu vērstu KBT, nevis ķermeņa terapijas.
• Populāras teorijas: bieži dzirdēsi par „vagusa nervu” un polivagālo teoriju (angl. polyvagal theory). Tā ir ietekmīga, bet zinātnieku vidū strīdīga. Arī frāze „trauma glabājas ķermenī” ir tēls, nevis precīzs zinātnisks apraksts.

Tas nenozīmē, ka ķermeņa terapijas nestrādā. Tas nozīmē, ka tās ir mazāk pārbaudītas, un tev ir tiesības to zināt.

Labs speciālists vai sarkanais karogs?

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angļu valodā coercive control). Labi domājošs speciālists bez tām var nodarīt pāri: uztvert vardarbību kā parastu konfliktu, ieteikt „izrunāties”, „piedot” vai „dot vēl vienu iespēju”, piedāvāt pāru terapiju. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar parastu cilvēku: to izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas iesaka nepiedalīties pāru terapijā, kamēr vardarbība turpinās.

Ķermeņa darbā ir papildu risks: tas ir tuvs, un tajā var būt pieskāriens. Pēc vardarbības, kurā tavas robežas netika ievērotas, robežas terapijā ir vēl svarīgākas. Pārbaudi:

1. Vai tev tic? Bez „bet varbūt tu to pārspīlē”.
2. Vai terapeits zina vārdus gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu), traumatiskā saikne (angl. trauma bond), coercive control?
3. Vai neiesaka kopīgas sesijas ar vardarbīgo cilvēku vai „samierināšanos”?
4. Vai pirms katra pieskāriena tev jautā – un vai tavs „nē” tiek pieņemts mierīgi?
5. Vai tu nosaki tempu? Nav spiešanas „atbrīvot” jūtas ar kliedzieniem vai asarām.
6. Kāda ir pamatizglītība? Vai speciālists ir psihologs, psihoterapeits, ārsts, fizioterapeits vai mākslas terapeits, un kur viņš apguvis konkrēto metodi?
7. Vai neviens nesola brīnumus („trīs sesijās izlaidīsim traumu no fascijām”)?

Ja pēc sesijām tu arvien biežāk jūties apjucis vai apjukusi, vainīgs vai pārkāpts – tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu.

Kā uzvedas labs terapeits

Izskaidro, ko darīs, pirms dara. Jautā atļauju. Neaizvainojas par „nē”. Nesola brīnumus. Ja redz smagus PTSS simptomus, iesaka arī EMDR vai uz traumu vērstu KBT, nevis apgalvo, ka „ķermeņa darbs ir vienīgais īstais”. Ja nestrādā ar vardarbību, pasaka to.

Kas tas nav

• Tā nav masāža vai „enerģijas izlaišana”.
• Tā nav pierādīta alternatīva EMDR vai KBT smaga PTSS gadījumā.
• Tā nav vieta, kur tavas robežas var neievērot „terapijas vārdā”.
• Tā nav metode, kas iemāca „palikt mierīgai” blakus bīstamam cilvēkam.

Kad terapiju izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var teikt: „Tev vienkārši jāsakārto sava nervu sistēma, tad nebūs strīdu.” Tas ir veids, kā pārlikt vainu. Kritērijs paliek tas pats: kurš sāpina atkal un atkal, kam tas nāk par labu un kā tu pēc tam jūties. Nervu sistēmas nomierināšana palīdz tev, bet nekad neattaisno otra uzvedību.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet vajadzība ir viena: speciālists, kurš tic, sargā tavas robežas un nesūta tevi atpakaļ. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis pēc vardarbīgas partneres

Normunds gadiem dzīvoja ar sievu, kura viņu sita un pēc tam raudot lūdza piedošanu. Runāt par to viņam bija gandrīz neiespējami, bet ķermenis visu laiku bija saspringts. Viņam palīdzēja sākt ar ķermeni: elpu, pēdām, orientēšanos telpā – un tikai pēc tam ar vārdiem. Vīriešiem notic retāk, un paši viņi par to runā retāk – tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Ja tev ir svarīgi, izvēlies terapeitu, ar kura dzimumu tev ir vieglāk.

Vecāks ar bērniem

Zane pēc šķiršanās katru reizi pirms bērnu nodošanas bijušajam vīram jūt, kā sirds dauzās un rokas trīc. Terapeits ar viņu iemācījās dažus vienkāršus veidus, kā nomierināties tieši šajos brīžos: izelpa garāka par ieelpu, pēdas pie zemes, paskatīties apkārt. Tas nemaina vīra uzvedību, bet palīdz Zanei palikt skaidrā prātā bērnu priekšā. Bērniem ir savas pieejas – rotaļu un kustību terapija; bērna terapijā iesaista drošo vecāku.

Pēc tiesas procesa

Pēc gada ilgas tiesvedības Ilze jūt, ka ķermenis „nav izkāpis no tiesas zāles”: sasprindzis, gatavs uzbrukumam. Ķermeņa darbs var palīdzēt atgūt sajūtu, ka ir beidzies. Ja tiesa turpinās, pajautā juristam un terapeitam par laiku un par to, kā tiek glabāti sesiju pieraksti.

Pieaudzis bērns no narcistiskas ģimenes

Andris uzauga pie tēva, kurš sodīja par asarām un smējās par bailēm. Tagad Andris saka: „Es nezinu, ko es jūtu. Es zinu tikai, ko domāju.” Bērnībā jūtas bija bīstamas, tāpēc ķermenis iemācījās tās nejust. Ķermeņa terapija lēnām, mazās devās var palīdzēt atjaunot saikni ar sevi. Sarkanais karogs: terapeits, kurš saka „piedod tēvam, un ķermenis atbrīvosies”.

Seksuāla vardarbība attiecībās

Ja attiecībās bija seksuāla piespiešana, ķermeņa darbs var būt īpaši noderīgs – un īpaši riskants. Šeit robežām jābūt skaidrām jau no pirmās minūtes: bez pieskāriena, ja tu to negribi, ar tiesībām pārtraukt jebkurā brīdī. Šī vardarbība notiek visos pāros – pret sievietēm, pret vīriešiem, viendzimuma attiecībās.

Kā atrast speciālistu Latvijā

1. Vispirms pamatizglītība. Nosaukumi „ķermeņa terapeits” vai „somatiskais praktiķis” paši par sevi neko nepasaka. Pajautā, vai speciālists ir psihologs, psihoterapeits, ārsts, fizioterapeits vai mākslas terapeits.
2. Tad metode. Kur un cik ilgi apgūta konkrētā metode (piemēram, Somatic Experiencing apmācība ilgst vairākus gadus)? Vai ir supervīzija?
3. Pārbaudi sertifikātu. Psihologiem un ārstniecības personām Latvijā ir oficiāli reģistri. Vari pajautāt, kurā reģistrā speciālists ir.
4. Pajautā par pieredzi ar vardarbību un par to, kā viņš strādā ar pieskārienu un atļauju.
5. Sāc ar ģimenes ārstu vai psihiatru, ja simptomi ir smagi. Tālrunis 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību. Krīzē – 116 123 (bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski) vai 112.

Kamēr meklē: Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskas vardarbības ekspertēm – YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāls ir angļu valodā. Vienkāršus veidus, kā nomierināt ķermeni jau šodien, atradīsi nodarbībā par nervu sistēmas atjaunošanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ķermeņa terapija tiešām palīdz pēc traumas?

Daudziem palīdz, un ir daži daudzsološi pētījumi. Bet tās ir pētītas mazāk nekā EMDR un uz traumu vērsta KBT. Smaga PTSS gadījumā labāk tās lietot kā papildinājumu, nevis vienīgo palīdzību.

Vai joga ir tas pats?

Nē. Parasta jogas nodarbība var būt patīkama, bet traumas jūtīgā joga ir īpaši veidota: bez „labojošiem” pieskārieniem, ar izvēli katrā solī. Ja kāda nodarbība tevi padara nemierīgāku, tev ir tiesības to pārtraukt.

Vai man būs jāļauj sev pieskarties?

Nē. Pieskāriens nekad nav obligāts. Labs terapeits jautā katru reizi un strādā arī bez tā.

Vai otram arī vajag „sakārtot nervu sistēmu”, lai mēs varētu turpināt?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs – un cilvēki ar vardarbīgu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga. Ja vardarbība atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši: drošības plāns. Un, ja tu naktīs prāto, vai trakais neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Ar ko sākt?

Ja simptomi ir smagi, sāc ar EMDR vai uz traumu vērstu KBT, un ķermeņa darbu pievieno, ja jūti, ka vārdi „neaiziet” līdz ķermenim.