EMDR terapija

Pēc ilgstošas vardarbības daudzi apraksta vienu un to pašu: prāts saprot, ka viss ir beidzies, bet ķermenis to nezina. Viena frāze, smaržas vai durvju troksnis – un tu atkal esi tajā virtuvē. EMDR ir terapija, kas radīta tieši tam: lai sāpīga atmiņa pārstātu uzvesties kā tagadne. Nosaukums ir angļu saīsinājums no Eye Movement Desensitization and Reprocessing – acu kustību desensibilizācija un pārstrāde. Krieviski to sauc arī ДПДГ.

Metodi 1987.–1989. gadā izveidoja amerikāņu psiholoģe Frensina Šapiro (Francine Shapiro). Latviski par to rakstīts maz. Ja meklēsi angliski – „EMDR therapy”, „EMDR complex trauma”, „EMDR narcissistic abuse” –, atradīsi daudzkārt vairāk: pētījumus, grāmatas, video, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Šī lapa nav terapija un neaizstāj speciālistu. Tā palīdz saprast, ko sagaidīt, un atšķirt labu terapeitu no tāda, kurš var nodarīt pāri.

Kā izskatās sesija

EMDR nav hipnoze, un tu visu laiku esi pie samaņas un kontrolē. Terapija notiek pa posmiem. Pēc ilgstošas vardarbības pirmie posmi bieži aizņem vairāk laika nekā pati atmiņu apstrāde, un tas ir pareizi.

1. Iepazīšanās un plāns. Terapeits jautā par tavu dzīvi, simptomiem un drošību tagad. Nav jāizstāsta viss uzreiz un visās detaļās.
2. Sagatavošana jeb stabilizācija. Tu iemācies veidus, kā nomierināties, kad kļūst par daudz: elpošanu, „drošo vietu” iztēlē, iezemēšanos (angl. grounding – uzmanības atgriešana tagadnē caur sajūtām). Terapeits izskaidro, kā notiks darbs, un jūs norunājat „stop” zīmi.
3. Atmiņas izvēle. Jūs kopā izvēlaties vienu konkrētu atmiņu. Terapeits jautā: kāds attēls ir sāpīgākais, kāda doma par sevi ar to saistās (piemēram, „es esmu vainīgs” vai „es esmu bezspēcīga”), ko tu gribētu par sevi domāt tā vietā, kur ķermenī tu to jūti un cik stipri, no 0 līdz 10.
4. Apstrāde. Tu īsi turi atmiņu prātā un vienlaikus seko ar acīm terapeita pirkstiem vai gaismiņai, kas kustas no vienas puses uz otru. Var būt arī pieskārieni pārmaiņus uz ceļgaliem vai skaņas austiņās. Pēc katras īsas sērijas terapeits jautā: „Ko tu tagad pamani?” Tu pasaki pāris vārdus, un turpina. Nav jāstāsta viss skaļi.
5. Noslēgums. Katru sesiju beidz tā, lai tu izej no kabineta mierīgāks vai mierīgāka, nevis pusē atvērtā atmiņā. Nākamajā reizē terapeits jautā, kas mainījies.

Sesija parasti ilgst no stundas līdz pusotrai. Vienreizējai traumai dažreiz pietiek ar dažām apstrādes sesijām. Pēc gadiem ilgas vardarbības terapija ir garāka.

Kam tas palīdz

EMDR visvairāk pētīta pie PTSS (posttraumatiskā stresa sindroms, angl. PTSD – kad pēc piedzīvota ļoti biedējoša notikuma atmiņas uzplūst pašas, cilvēks visu laiku ir sardzē un izvairās no visa, kas atgādina notikušo). Pēc narcistiskas vardarbības tas bieži izskatās tā:

• uzplūstošas atmiņas un nakts murgi par konkrētām ainām – kliedzienu, draudu, pazemojumu citu priekšā;
• trigeri (angl. triggers) – lietas, kas iedarbina veco trauksmi: telefona skaņa, noteikts tonis, atslēgu troksnis durvīs;
• emocionālie atplaiksnījumi (angl. emotional flashbacks) – kad pēkšņi uzplūst vecās bailes vai kauns, bet bez skaidra attēla;
• pārliecības par sevi, kas iestrēgušas no attiecībām: „es esmu par daudz”, „es visu sabojāju”, „man nevar ticēt”.

Pēc gadiem ilgas vardarbības, īpaši, ja tā sākās jau bērnībā, cilvēkam var būt kompleksais PTSS (angl. complex PTSD): papildus atmiņām – grūtības ar jūtām, dziļš kauns un grūtības uzticēties. Arī tad EMDR var palīdzēt, bet stabilizācija parasti ir garāka, un terapeitam jāprot strādāt ar disociāciju (angl. dissociation – kad tu it kā „atslēdzies” no sevis vai apkārtnes).

Kad vēl nav īstais laiks

Atmiņu apstrāde strādā vislabāk tad, kad bīstamā situācija ir beigusies. Ja tu vēl dzīvo kopā ar cilvēku, kurš tevi apdraud, vai katru dienu saņem draudus, vispirms ir drošība, nevis EMDR. Labs terapeits to pateiks pats un strādās ar stabilizāciju un drošības plānu. Tas nav atteikums, tā ir pareizā secība.

Ko saka pētījumi

• Pasaules Veselības organizācija (2013) iesaka EMDR un uz traumu vērstu kognitīvi biheiviorālo terapiju pieaugušajiem un bērniem ar PTSS.
• Lielbritānijas NICE vadlīnijas (2018) iesaka EMDR pieaugušajiem ar PTSS.
• Godīgi par acu kustībām. Ka EMDR kopumā darbojas, ir labi pierādīts. Bet pētnieki joprojām strīdas, cik liela nozīme ir tieši acu kustībām. Daļa zinātnieku uzskata, ka galvenais ir droša atgriešanās pie atmiņas mazās devās, un acu kustības varbūt tikai nedaudz palīdz. Tev tas praktiski nozīmē: EMDR ir nopietna metode, nevis triks, bet arī nekāda maģija.
• Par narcistisku vardarbību kā tādu atsevišķu pētījumu gandrīz nav. Pētījumi ir par traumu un PTSS kopumā, arī pēc vardarbības ģimenē.

Ja kāds sola, ka EMDR „vienā sesijā izdzēsīs visu traumu”, tas nav godīgi.

Labs speciālists vai sarkanais karogs?

Latvijā, tāpat kā citur, ne katram ārstam, psihologam vai terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību, traumu un pastāvīgu kontroli pār otra dzīvi (angļu valodā coercive control). Labi domājošs speciālists bez tām var nodarīt pāri: uztvert vardarbību kā parastu konfliktu, ieteikt „izrunāties” vai „dot vēl vienu iespēju”. Ar vardarbīgu cilvēku godīga saruna nestrādā tā kā ar parastu cilvēku: to izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas vardarbības novēršanas organizācijas iesaka nepiedalīties pāru terapijā, kamēr vardarbība turpinās.

EMDR ir tikai metode. Svarīgākais ir cilvēks, kurš to lieto. Pārbaudi:

1. Vai tev tic? Bez prasības „pierādīt” un bez „bet varbūt viņš to tā nedomāja”.
2. Vai terapeits zina vārdus gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu), traumatiskā saikne (angl. trauma bond), coercive control?
3. Vai neiesaka kopīgas sesijas ar vardarbīgo cilvēku vai „samierināšanos”?
4. Vai vispirms interesējas par tavu drošību un tikai tad par atmiņām?
5. Vai tu nosaki tempu? Vari apstāties, atteikties, pajautāt.
6. Vai terapeits atklāti pasaka, kur un cik ilgi mācījies EMDR, un vai strādā ar supervīziju (regulāri konsultējas ar pieredzējušāku kolēģi)?

Ja pēc sesijām tu arvien biežāk jūties trakāks vai trakāka, vainīgs un spiests atgriezties pie otra – tā ir zīme meklēt citu speciālistu, nevis zīme, ka problēma esi tu.

Kā uzvedas labs terapeits

Skaidro, ko dara un kāpēc. Pajautā atļauju. Neaizvaino, ja tu pasaki „nē”. Neapspriež tavu otru cilvēku kā „abas puses”, bet arī nepiesauc diagnozes, ko nevar zināt. Piedāvā plānu, kas sākas ar stabilitāti. Ja pats neprot strādāt ar ilgstošu vardarbību, pasaka to un iesaka kādu citu.

Kas tas nav

• EMDR nav hipnoze un nav atmiņu „dzēšana”.
• Tā nav terapija, kurā tev jāpiedod vai jāsaprot vardarbīgais cilvēks.
• Tā nav metode, kas dara no tevis cilvēku, kuram „vairs nav iemeslu aiziet”.
• Tā nav vienīgā pareizā izvēle. Uz traumu vērsta KBT ir tikpat labi pētīta.

Kad terapiju izmanto pret tevi

Vardarbīgs cilvēks var teikt: „Tev vajag EMDR, tad tu beigsi mani vainot.” Vai: „Mans terapeits saka, ka tu esi problēma.” Terapija nav tiesa, un otra cilvēka terapeits tevi nav redzējis. Kritērijs paliek tas pats: kurš sāpina atkal un atkal, kam tas nāk par labu un kā tu pēc tam jūties. Terapija, uz kuru tevi sūta, lai tu kļūtu ērtāks vai ērtāka, nav tavas atveseļošanās labā.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet vajadzība ir viena: terapeits, kurš tic, sargā tavu tempu un nesūta tevi atpakaļ. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis pēc vardarbīgas partneres

Artūrs septiņus gadus dzīvoja ar sievu, kura viņu pazemoja draugu priekšā, pārbaudīja telefonu un sita, kad bija dusmīga. Pirmā psiholoģe, pie kuras viņš aizgāja, jautāja, „ko viņš izdarīja, ka sieva tik ļoti sadusmojās”. Vīriešiem notic retāk, un paši viņi par to runā retāk – tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Artūrs atrada terapeitu, kurš pirmajā tikšanās reizē pajautāja: „Kā tu tagad guli?” – un viņam noticēja. EMDR palīdzēja tieši ar vienu atmiņu: naktī, kad sieva viņu ieslēdza uz balkona. Tu vari pajautāt, vai terapeitam ir pieredze ar vīriešiem, kuri cietuši no vardarbības, un droši izvēlēties sev ērtāka dzimuma speciālistu.

Vecāks ar bērniem

Inese izšķīrās no vīra, kurš gadiem kontrolēja katru eiro un kliedza uz viņu bērnu priekšā. Kopīgā bērnu audzināšana turpinās, un katra nodošana pie durvīm ir trigeris. Terapeits ar Inesi vispirms strādāja nevis ar pagātni, bet ar šīm nodošanām: kā sagatavoties, kā nomierināties pēc tam. Tikai tad – ar vecajām atmiņām. Ja arī bērniem ir traumas simptomi, EMDR un uz traumu vērsta KBT ir arī bērniem. Bērna terapijā iesaista drošo vecāku, nevis to, no kura bērns baidās.

Pēc tiesas procesa

Mārtiņš pēc divu gadu tiesvedības par pagaidu aizsardzību un aizgādību jūtas iztukšots. Katra ziņa no advokāta iedarbina sirdsklauves. Tiesas zāle, nopratināšana un otras puses meli var kļūt par atsevišķu traumu, un EMDR var strādāt arī ar to. Ja tiesa vēl turpinās un tev jāliecina, pajautā gan juristam, gan terapeitam par laiku: dažas valstis ir izstrādājušas vadlīnijas par terapiju pirms liecināšanas, un labs terapeits ar to rēķināsies. Pajautā arī, kā tiek glabāti sesiju pieraksti.

Pieaudzis bērns no narcistiskas ģimenes

Līga uzauga pie mātes, kura viņu mīlēja tikai tad, kad Līga bija „laba”, un nedēļām nerunāja ar viņu par sīkumiem. Tagad, trīsdesmit piecos, Līga katrā darbā jūtas kā krāpniece un nevar atpūsties. Tas nav viens notikums, tā ir visa bērnība. Šādā gadījumā terapija ir ilgāka, un bieži strādā ne tikai ar atmiņām, bet ar to, kas bērnībā pietrūka: drošību, balsi, tiesībām uz jūtām. Sarkanais karogs: terapeits, kurš jau trešajā sesijā iesaka „uzaicināt mammu, lai jūs izrunātos”.

Viendzimuma attiecības

Rolands gadiem dzīvoja ar partneri, kurš draudēja atklāt viņa orientāciju darbā un ģimenē. Svarīgi, lai terapeits nevis pārsteigts pajautā, „vai tas tiešām ir tik nopietni”, bet saprot, ka draudi atklāt orientāciju ir kontroles veids. Tev ir tiesības pajautāt par to jau pirmajā zvanā.

Kā atrast speciālistu Latvijā

1. Pajautā par izglītību. EMDR drīkst lietot tikai speciālisti ar pamatizglītību (psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs), kuri papildus pabeiguši EMDR apmācību. Pajautā, kur tā notika, vai tā bija pilna apmācība un vai tā ir akreditēta (Eiropā EMDR apmācības akreditē EMDR Europe). Nopietns speciālists uz to atbildēs mierīgi.
2. Pārbaudi sertifikātu. Psihologiem un ārstniecības personām Latvijā ir oficiāli reģistri. Tu vari pajautāt, kurā reģistrā speciālists ir, un pārbaudīt.
3. Pajautā par pieredzi ar vardarbību. Ne tikai ar „traumu”, bet tieši ar psiholoģisku vardarbību un kontroli.
4. Sāc ar ģimenes ārstu vai psihiatru, ja simptomi ir smagi – viņi var palīdzēt ar nosūtījumu un pastāstīt par iespējām. Tālrunis 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā) var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību. Krīzē – 116 123 (bez maksas, visu diennakti, arī krieviski un angliski) vai 112.
5. Pirmā tikšanās ir pārbaude arī no tavas puses. Tev nav jāpaliek pie pirmā speciālista.

Kamēr meklē: Dr. Ramani Durvasula, ASV klīniskā psiholoģe un viena no pazīstamākajām narcistiskas vardarbības ekspertēm – YouTube kanāls „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015), „Don’t You Know Who I Am?” (2019) un „It’s Not You” (2024). Materiāls ir angļu valodā. Vairāk par nervu sistēmas nomierināšanu – nodarbībā par nervu sistēmas atjaunošanu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai EMDR tiešām darbojas?

Jā, PTSS gadījumā tā ir viena no vislabāk pētītajām metodēm, un to iesaka PVO un NICE vadlīnijas. Neskaidrs ir tikai tas, cik liela nozīme ir pašām acu kustībām. Pēc ilgstošas vardarbības ceļš parasti ir garāks nekā pēc viena notikuma.

Vai man būs jāizstāsta viss sīkumos?

Nē. EMDR apstrādes laikā tu parasti pasaki tikai pāris vārdus par to, ko pamani. Daudziem tieši tas ir atvieglojums: nav vēlreiz jāizstāsta viss skaļi.

Vai pēc sesijas var būt sliktāk?

Dažas dienas var būt vairāk sapņu, noguruma vai jūtu. Tas ir bieži. Ja pēc sesijām tev kļūst ievērojami sliktāk, pasaki to terapeitam: tad jāpalēnina temps un jāatgriežas pie stabilizācijas. Ja ir domas par sevis savainošanu, zvani 116 123 vai 112.

Vai otram cilvēkam arī vajag terapiju, lai mēs varētu turpināt?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs – un cilvēki ar vardarbīgu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete nav svarīga. Ja vardarbība atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas. Tava terapija nav domāta, lai tu izturētu vairāk, bet lai tu atgūtu sevi. Ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši: drošības plāns. Un, ja tu naktīs prāto, vai trakais neesi tu pats vai pati, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Kas labāk – EMDR vai KBT?

Abas ir labi pētītas, un pētījumos rezultāti ir līdzīgi. Izvēle bieži atkarīga no tā, kas tev der un kurš speciālists ir pieejams. Vairāk: uz traumu vērsta KBT un, kā papildinājums, ķermeņa terapijas.