PTSS (posttraumatiskā stresa sindroms)

PTSS ir saīsinājums no posttraumatiskā stresa sindroms (ārsti saka arī posttraumatiskā stresa traucējumi). Angliski – post-traumatic stress disorder, PTSD. Daudzi to pazīst no stāstiem par karavīriem, un tieši pēc kariem to sāka pētīt. Bet PTSS nav tikai karavīru stāvoklis. Tas var rasties pēc jebkura notikuma, kurā cilvēks bija nāves, smagu ievainojumu vai seksuālas vardarbības briesmās vai to redzēja: sitieni, žņaugšana, izvarošana, draudi nogalināt, smaga avārija. Ja meklēsi angliski – „PTSD after domestic violence”, „PTSD symptoms”, „PTSD vs C-PTSD” –, atradīsi daudzkārt vairāk materiāla, arī Dr. Ramani Durvasulas kanālā „DoctorRamani”.

Šajā vietnē PTSS ir svarīgs tāpēc, ka vardarbība attiecībās – it īpaši fiziska un seksuāla, vai draudi dzīvībai – ir viens no biežākajiem PTSS cēloņiem. Ja vardarbība ilga gadiem, no tās nevarēja aizbēgt un tā bija arī emocionāla, sekas bieži ir plašākas. Tās sauc par komplekso PTSS (angl. complex PTSD, C-PTSD). Par atšķirību – zemāk.

Kā tas izklausās

PTSS dzird gan paša cilvēka vārdos, gan tajā, ko viņam saka citi. Katrai frāzei ir vajadzīgs konteksts.

Kāpēc tā notiek

Briesmās smadzenes ieslēdz trauksmes sistēmu: cīnīties, bēgt, sastingt vai izpatikt (angl. fight, flight, freeze, fawn). Tā ir izdzīvošanas sistēma, un tā darbojas ātrāk par domām. Pēc briesmām tai vajadzētu nomierināties. Pie PTSS tā neizslēdzas: ķermenis turpina dzīvot tā, it kā briesmas būtu tepat.

Arī atmiņa strādā citādi. Parasti atmiņa ir stāsts ar sākumu un beigām, un mēs zinām, ka tas bija pagātnē. Ļoti biedējošs notikums bieži tiek saglabāts gabalos: skaņa, smarža, sajūta ķermenī, bez „tas bija toreiz”. Tāpēc, kad kaut kas to atgādina (trigeris, angl. trigger), tas neatnāk kā atmiņa, bet kā pārdzīvojums tagad. Holandiešu psihiatrs Besels van der Kolks par to uzrakstīja pasaulē plaši lasīto grāmatu „The Body Keeps the Score” (2014) – „ķermenis visu atceras”.

Svarīgi: pēc biedējoša notikuma lielākajai daļai cilvēku dažu nedēļu laikā kļūst vieglāk. PTSS attīstās ne visiem. Tas nav vājuma pazīme. Risku palielina tas, ka briesmas atkārtojās, ka tās radīja tuvs cilvēks, ka pēc tam neviens neticēja vai neatbalstīja, ka bija arī agrākas traumas.

Ko tas nodara tev

Vienkāršiem vārdiem (tas nav diagnostikas saraksts), PTSS parasti izpaužas četros veidos:

• Notikušais atgriežas. Uzmācīgas atmiņas, murgi, uzplaiksnījumi (angl. flashback) – brīži, kad tu it kā atkal esi tur. Ķermenis reaģē: sirds, svīšana, trīce.
• Izvairīšanās. Tu apej vietas, cilvēkus, sarunas, smaržas, pat domas, kas atgādina notikušo. Dzīve kļūst arvien šaurāka.
• Pastāvīga modrība. Tu salecies no skaņām, sēdi ar muguru pret sienu, nevari aizmigt, esi aizkaitināms vai aizkaitināma. To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance).
• Pārmaiņas domās un jūtās. Vainas un kauna sajūta („es pats vai pati biju vainīgs”), sastingums, atsvešinātība no citiem, grūtības just prieku, „robi” atmiņā par notikušo.

Ja šādas lietas ilgst ilgāk par mēnesi un traucē dzīvot, strādāt vai gulēt, ir vērts runāt ar ārstu. Simptomi var parādīties arī mēnešus vēlāk, piemēram, tad, kad tu beidzot esi drošībā un ķermenis „atlaižas”.

PTSS un kompleksais PTSS

Stingrajā medicīniskajā nozīmē PTSS sākas no notikuma, kurā bija briesmas dzīvībai, veselībai vai seksuāla vardarbība. Ja gadiem bija pazemošana, kontrole un bailes, bet sitienu nebija, sekas tik un tā var būt ļoti smagas. Tad bieži precīzāk der kompleksā PTSS apraksts, un pētnieki par šo robežu joprojām diskutē. Tavas ciešanas nav mazāk īstas tāpēc, ka nebija zilumu.

Normāli vai vardarbība?

PTSS pats nav ne vardarbība, ne vaina. Šeit jautājums ir cits: kā pret tavu traumu izturas cilvēki ap tevi – un vai kāds cits izmanto savu diagnozi kā vairogu. Kā atšķirt:

1. Ko otrs dara ar tavu vājumu? Palīdz tev justies drošāk – vai izmanto to, lai tevi biedētu, kontrolētu vai padarītu par „nestabilo”?
2. Vai tava izvēle tiek respektēta? Atveseļošanās notiek tavā tempā, nevis tad, kad kāds nolēmis, ka „pietiek”.
3. Vai diagnoze kalpo par attaisnojumu? PTSS var izskaidrot dusmu uzliesmojumu, bet tas neattaisno sitienus un draudus. Lielākā daļa cilvēku ar PTSS nav vardarbīgi.
4. Vai otrs uzņemas atbildību? Ārstējas, labo, sargā tevi no savām reakcijām – vai pārliek vainu uz tevi?

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kuram rūp, jautā, kas tev palīdz, nepārbauda tavas robežas un nesteidzina. Cilvēks, kurš manipulē, lieto tavas reakcijas pret tevi: „redzi, tu esi traka”, stāsta citiem, ka tu „esi slima”, vai tīši rada situācijas, kas tev atgādina notikušo, un pēc tam saka, ka tu pārspīlē. Cilvēks, kurš pats slēpjas aiz sava PTSS, pēc katra uzliesmojuma vaino tevi un neārstējas.

Kas tas nav

• Tas nav vājums, raksturs vai „pārāk liela jutība”.
• Tas nav tikai karavīru stāvoklis.
• Tas nav tas pats, kas parasta sliktā atmiņa. Uzplaiksnījums ir pārdzīvojums tagad, nevis atcerēšanās.
• Ne katra bezmiega nakts vai nemiers pēc slikta notikuma ir PTSS – pirmajās nedēļās tās bieži ir normālas stresa reakcijas.
• PTSS nepadara cilvēku vardarbīgu un neattaisno vardarbību.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Upura diagnozi reizēm izmanto kā pierādījumu, ka viņš vai viņa ir „nestabils” un tam nevar ticēt. Bet PTSS ir reakcija uz to, kas notika. Tas drīzāk apliecina, ka kaut kas notika. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši sāpina), virziens (kam kalpo stāsts par „slimo”) un efekts (kurš dzīvo bailēs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: ķermenis turpina dzīvot briesmās, lai gan tās ir garām. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pēc partnera vardarbības

Sandra trīs gadus pēc aiziešanas no vīra, kurš viņu sita, joprojām sastingst, kad dzird smagus soļus kāpņutelpā. Jaunais partneris sākumā to neņēma nopietni, tagad viņi ir norunājuši: viņš vienmēr pasaka „es esmu mājās” jau pie durvīm.

Vīrietis pēc partneres vardarbības

Aivaru bijusī partnere sita un draudēja ar nazi. Draugiem viņš to nestāsta, jo „vīrietis taču nevar baidīties no sievietes”. Viņš nevar aizmigt bez gaismas un dzer, lai „izslēgtos”. Vīriešiem, kuri cietuši no vardarbības, notic retāk, un paši viņi par to runā retāk. Tas nenozīmē, ka tā notiek retāk. Tālrunis 116 123 strādā arī tev.

Viena dzimuma pāris

Madara pēc attiecībām ar partneri, kura viņu žņaudza, nespēj panest, ka kāds pieskaras viņas kaklam, pat šalle. Viena dzimuma pāros vardarbību bieži nepamana ne draugi, ne dienesti, un cietušajam tas nāk klāt kā vēl viena vientulība.

Bijušais partneris un bērnu nodošana

Katru piektdienu, nododot bērnus bijušajam vīram, kurš reiz tevi sita, tev nedēļu pirms tam pasliktinās miegs. Palīdz nodošana publiskā vietā, ar trešo personu vai caur skolu, un saziņa tikai rakstiski.

Bērns, kurš redzēja vardarbību

Bērns, kurš redzēja, kā tēvs sit māti, vai kā māte sit tēvu, arī var saņemt PTSS, pat ja pašam neviens nepieskārās. Bērnam tas var izskatīties kā murgi, atgriešanās „mazuļa” uzvedībā, spēles, kurās atkārtojas notikušais. Ja tev ir mazāk par 18, zvani 116 111.

Pieaudzis bērns pēc vardarbīga vecāka

Oskaram ir 35, un viņš joprojām sastingst, kad kāds priekšnieks paceļ balsi – tāpat kā toreiz, kad tēvs dzērumā kliedza un sita. Tā nav „pārmērīga jūtība”, bet ķermeņa atmiņa.

Brālis vai māsa

Vecākais brālis bērnībā tevi regulāri sita un draudēja, un vecāki to sauca par „puiku lietām”. Vardarbība starp bērniem ģimenē bieži netiek pamanīta, bet sekas var būt tikpat nopietnas.

Darbā

Uzbrukums darbā – klients, kurš sit, kolēģis, kurš seksuāli uzmācas, – var izraisīt PTSS. Ilgstošs mobings darbā parasti neatbilst stingrajai PTSS definīcijai, bet var radīt ļoti līdzīgas sekas.

Draugs vai draudzene

Draudzene pēc izvarošanas vairs nenāk uz ballītēm. Tu neprasi detaļas, nesaki „tu taču tur biji pati”, bet pajautā: „Ko tu gribi, lai es daru?”

Vecs vecāks un pieaudzis bērns

Deviņdesmitgadīgā māte, kuras dēls dzērumā lauza durvis un draudēja, pēc tam naktīs neguļ un baidās atvērt, kad kāds zvana. Vecākiem cilvēkiem PTSS bieži nepamana, jo to noraksta uz „vecumu”. Palīdz 116 123 un ģimenes ārsts.

Vīra vai sievas radi

Sievastēvs, kurš reiz pie galda tev draudēja ar šauteni „jokojot”, tagad katrā ģimenes pasākumā sēž pretī. Tev nav pienākuma sēdēt vienā telpā ar cilvēku, kurš tev draudēja, lai citiem būtu ērti.

Tiešsaistē

Draudi nogalināt, intīmu attēlu publicēšana vai šantāža ar tiem var izraisīt tādas pašas reakcijas kā fizisks uzbrukums: tu sastingsti no katra telefona signāla. Saglabā pierādījumus un ziņo policijai.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: panika, kliedziens miegā, pēkšņas dusmas. Klusā: sastingums, tukšums, „es neko nejūtu”, dzīve uz autopilota. Kluso versiju pamana retāk, bet tā ir tikpat nopietna.

Tūlīt un pēc gadiem

Dažiem simptomi sākas uzreiz, citiem – mēnešus vai gadus vēlāk, piemēram, pēc aiziešanas, kad pirmo reizi ir drošība, vai kad bērns sasniedz vecumu, kurā tev pašam vai pašai notika vardarbība.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Tu esi pārāk trausla, lai strādātu. Paliec mājās, es par visu parūpēšos.” Ja „rūpes” par tavu traumu nozīmē, ka tu zaudē darbu, draugus un naudu, tā ir izolācija.

Kā reaģēt

Vispirms drošība

Ja vardarbība turpinās, trauma nevar sadzīt, jo briesmas nav garām. Tad pirmais solis ir drošība: drošības plāns, 112 briesmās, 116 123 visu diennakti (bez maksas, latviski, krieviski un angliski), 116 006 noziegumos un vardarbībā cietušajiem (pēcpusdienā un vakarā). Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tas attiecas uz visiem – arī uz vīriešiem.

Ko vari darīt pats vai pati

1. Nosauc to. „Tas ir uzplaiksnījums. Tas bija toreiz. Tagad ir tagad.”
2. Atgriez ķermeni tagadnē. Pēdas uz grīdas, auksts ūdens uz plaukstām, piecas lietas, ko redzi, četras, ko dzirdi.
3. Ievēro, kas tevi „iedarbina”, un pieraksti. Tas palīdzēs gan tev, gan speciālistam.
4. Miegs, ēdiens, kustība. Tas izklausās vienkārši, bet ķermenim tas ir pamats.
5. Nemēģini visu izturēt viens vai viena. Alkohols un tabletes „izslēdz” uz brīdi, bet ilgtermiņā pasliktina.

Palīdzība no speciālista

PTSS ārstējas. Starptautiskās vadlīnijas, piemēram, Lielbritānijas NICE (2018), kā efektīvākās metodes min traumā fokusētu kognitīvi biheiviorālo terapiju un EMDR (angl. Eye Movement Desensitisation and Reprocessing). Sāc ar ģimenes ārstu, kas var nosūtīt pie psihiatra vai psihoterapeita.

Bet uzmanies: ne katrs ārsts, psihologs vai terapeits Latvijā ir mācījies par vardarbību attiecībās, traumu un kontroli. Speciālists labā nodomā var ieteikt „izrunāties” ar cilvēku, kurš tev nodarīja pāri, vai iet uz pāru terapiju – un tas ir slazds. Ar vardarbīgu cilvēku atklāta saruna nestrādā kā ar normālu: to izmanto pret tevi, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Daudzas organizācijas, kas strādā ar vardarbību, neiesaka pāru terapiju, kamēr vardarbība turpinās. Pārbaudi:

• Vai speciālists tev tic, neprasot pierādījumus?
• Vai viņš vai viņa pazīst vārdus gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un prātu), traumatiskā saikne (angl. trauma bond), kontrole?
• Vai speciālists nespiež uz kopīgām sesijām vai „samierināšanos”?
• Vai uzmanības centrā ir tava drošība un tavs temps?

Ja pēc sesijām tu jūties vēl trakāks vai trakāka, vainīgs vai spiests atgriezties – meklē citu speciālistu. Tas nenozīmē, ka problēma esi tu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula (YouTube „DoctorRamani”, grāmata „It’s Not You”, 2024) un Pīta Vokera grāmata „Complex PTSD: From Surviving to Thriving” (2013) – abas angļu valodā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir PTSS vienkāršiem vārdiem?

Stāvoklis, kad pēc biedējoša notikuma ķermenis un prāts turpina dzīvot tā, it kā briesmas vēl būtu tepat: notikušais atgriežas, tu izvairies no visa, kas to atgādina, un nespēj atslābt.

Vai PTSS var būt pēc emocionālas vardarbības?

Stingrajā nozīmē PTSS sākas no briesmām dzīvībai vai seksuālas vardarbības, un pie ilgstošas emocionālas vardarbības bieži vairāk der kompleksā PTSS apraksts. Bet draudi nogalināt, žņaugšana vai tas, ka tu baidījies par savu dzīvību, jau ir briesmas dzīvībai, pat ja zilumu nebija.

Vai PTSS pāriet?

Jā, bieži. Ar traumā fokusētu terapiju daudziem kļūst ievērojami vieglāk. Bet vispirms vajag drošību: trauma nesadzīst, kamēr vardarbība turpinās.

Vai cilvēks, kurš man to nodarīja, ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar narcistisku uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti: „diagnozes nav” nenozīmē „nav narcisa”. Svarīgāk: apzīmējums nav svarīgs, svarīgs ir tas, kas notika. Ja tevi atkārtoti biedēja, pazemoja vai sita, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti – sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai traks esi tu, pats apjukums ir signāls – par to lapā par gāzlaitingu un nodarbībā apjukums ir simptoms.