Narcistiskās dusmas (narcissistic rage): pazīmes, drošība

AngliskiNarcissistic rageMeklē šo nosaukumu angliski — tā atradīsi daudz vairāk materiālu, grāmatu un video.

Meklē arī: narcistiskās dusmas, narcistiskas dusmas, narcistisko dusmu, narcistiskais niknums, narcistisks niknums, narcisa dusmas, narcisa dusmu lēkmes, narcisa niknums, narcissistic rage, narcisistic rage, narc rage, нарциссическая ярость, нарциссический гнев, ярость нарцисса, гнев нарцисса, нарциссическая злость

Angļu valodā to sauc narcissistic rage. Tas ir niknums, kas uzliesmo pēc tā saucamā narcistiskā ievainojuma (angl. narcissistic injury) – brīža, kad kaut kas aizskar cilvēka trauslo tēlu „es esmu īpašs”: kritika, „nē”, zaudējums, tava neatkarība. Iemesls var būt sīks, bet reakcija ir milzīga un vērsta pret tevi. Tās mērķis nav atrisināt problēmu, bet tevi sodīt un atjaunot sajūtu „es esmu virs tevis”.

Jēdzienu 1972. gadā aprakstīja amerikāņu psihoanalītiķis Heincs Kohuts (Heinz Kohut). Svarīgi zināt, ka narcistiskās dusmas ne vienmēr ir skaļas. Ir karstā versija – kliedzieni, aizcirstas durvis, draudi, lauztas lietas, fiziska vardarbība. Un ir aukstā versija – ledains klusums, aprēķināta atriebība pēc nedēļas, stāsti par tevi citiem. Ja meklēsi angliski „narcissistic rage”, atradīsi daudz vairāk materiālu, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”. Šī ir lapa, kur drošība ir svarīgāka par visu pārējo. Ja tev tagad ir bail – zvani 112.

Kā tas izklausās

Dusmas pašas par sevi ir normāla emocija. Tāpēc katrai frāzei ir konteksts: kas notika pirms tam, cik liela bija reakcija un kas notika pēc tam.

Tu atnāc mājās 20 minūtes vēlāk, nekā teici, jo aizkavējās autobuss. Sieva sagaida tevi priekšnamā un sviež tavas atslēgas pret sienu.

„Tu mani apzināti pazemo! Tu domā, ka ar mani tā drīkst rīkoties?”

Viesu priekšā tu izlaboji vīra kļūdu par kāda filmas nosaukumu. Viesi aizgāja. Guļamistabā viņš runā klusi un mierīgi, ļoti tuvu tavai sejai.

„Ja tu vēl kādreiz mani tā pazemosi, tu to nožēlosi.”

Pieaudzis dēls atsaka tēvam aizdot automašīnu uz nedēļu. Tēvs zvana un stundu nepārtraukti kliedz klausulē.

„Es tevi izaudzināju, un tu man tā atmaksā? Tu esi nekas bez manis. Tu man vairs neesi dēls.”

Klients sūdzas par projektu. Priekšniece ieskrien atvērtajā birojā un visu kolēģu priekšā kliedz uz tevi, lai gan lēmumu pieņēma viņa pati.

„Kurš idiots to nosūtīja? Tu vispār saproti, ko tu man nodarīji?”

Tu nobloķēji bijušo partneri. Nākamajā rītā tev ir 60 ziņas no citiem numuriem, pārmaiņus draudi un mīlestības vārdi.

„Tu nožēlosi, ka tā ar mani izrīkojies. … Piedod, es tevi mīlu, lūdzu, atbildi. … Tu esi tukša vieta.”

Tu pasaki partnerim, ka domā par šķiršanos. Viņš iesit ar dūri sienā tieši blakus tavai galvai. Pēc tam viņš elpo smagi un skatās uz tevi.

„Paskaties, līdz kam tu mani noved.”

Nedēļu pēc tam, kad tu strīdā viņai pierādīji, ka viņa kļūdās, tavs darba dators „nejauši” nokrīt no galda tieši pirms svarīgas prezentācijas.

„Ups. Nu neko, tev jau tas nav tik svarīgi, vai ne?”

Viena frāze neko nepierāda

Arī mīlošs cilvēks var reizēm pacelt balsi. Par narcistiskām dusmām runā tad, ja niknums atkal un atkal ir daudz lielāks par iemeslu, ja tas vērsts pret tevi kā cilvēku, nevis pret problēmu, ja pēc tā tu jūti bailes un ja vainīgs vienmēr paliec tu. Draudi, lauztas lietas un sišana nav „dusmas” nekad – tā ir vardarbība, neatkarīgi no iemesla.

Kāpēc tā dara

Aiz narcistiskām dusmām parasti ir kauns. Kad kaut kas iedur caurumu otra tēlā par sevi („tu kļūdījies”, „nē”, „es aizeju”), viņš uz mirkli jūtas mazs. Šo sajūtu viņš nespēj izturēt, un niknums to nomaina ar varu: „Es neesmu mazs. Mazs esi tu.” Pētījumi rāda līdzīgu ainu: cilvēki ar augstiem narcisma rādītājiem pēc kritikas vai pazemojuma biežāk uzbrūk tam, kurš viņus „aizskāra” (Bushman & Baumeister, 1998).

Dusmas pilda vairākas funkcijas:

Atjauno varu. Kad tu nobīsties, raudi un atvainojies, otrs atkal ir augšā.
Māca tevi. Pēc dažām reizēm tu vairs neaizrādi, nesaki „nē”, nesaki savu viedokli. Tu sāc sevi kontrolēt pati vai pats, un otram vairs nav pat jākliedz.
Soda. Dusmas ir sods par to, ka tu esi atsevišķs cilvēks ar savām domām.
Dod „barību”. Tavas bailes un asaras arī ir uzmanība. To sauc par narcistisko barošanu (angl. narcissistic supply).

Daudzi cilvēki apraksta vienu un to pašu: otrs „zaudē kontroli” tikai mājās un tikai pret tevi. Kad pie durvīm zvana kaimiņš, zvana priekšnieks vai ierodas policija, balss pēkšņi ir mierīga. Amerikāņu speciālists Lundijs Benkrofts (Lundy Bancroft), kurš gadiem strādājis ar vardarbīgiem vīriešiem, raksta: tas bieži nozīmē, ka dusmas nav kontroles zaudēšana, bet izvēle, pret ko un cik tālu iet. Tas attiecas uz vardarbīgiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma.

Pēc lēkmes otrs bieži uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš ir atvieglots un mierīgs, bet tu vēl trīci. Vai arī stāsts tiek pārrakstīts: „Es nemaz nekliedzu”, „tu pārspīlē”, „tu mani izprovocēji”. Tas ir gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu) un DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender – noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo vietām).

Ko tas nodara tev

Tu dzīvo gatavībā. Tu dzirdi atslēgu durvīs un jau zini, kāds būs vakars. Ķermenis ir saspringts, miegs slikts, vēders sāp. To sauc par pārmērīgu modrību (angl. hypervigilance): tavas smadzenes nepārtraukti meklē briesmu signālus.

Tu sāc staigāt kā pa olu čaumalām (angl. walking on eggshells). Tu pārstāj aicināt draugus, jo „nekad nevar zināt”. Tu mierini, piekrīti, izdabā pirms vēl kaut kas noticis – to sauc par izpatikšanas reakciju (angl. fawn response). Tas nav vājums, tā ir izdzīvošanas stratēģija.

Tu sāc vainot sevi: „Ja es nebūtu to pateicis vai pateikusi…” Bet dusmas nav tava vārda sekas. Tas pats vārds citā dienā neizraisītu neko.

Bērni, kas dzīvo ar šādām dusmām, cieš arī tad, ja uz viņiem nekliedz. Viņi dzird, redz un mācās, ka mīlestība un bailes iet kopā.

Un pēc lēkmes nāk klusums. Nav vajadzīgas dāvanas vai atvainošanās – pietiek ar to, ka nākamajā dienā neviens nekliedz. Pēc vētras parasts vakars jūtas kā miers un pat kā mīlestība. Šis atvieglojums ir viena no stiprākajām līmēm, kas tur cilvēkus šādās attiecībās. To sauc par traumatisko saikni (angl. trauma bond). Viena mierīga diena nav pierādījums, ka dusmas neatgriezīsies.

Normāli vai vardarbība?

Dusmas ir normāla emocija. Vardarbība ir tas, ko ar tām dara. Kā atšķirt:

Samērīgums. Vai reakcijas lielums atbilst notikušajam?
Mērķis. Vai dusmas vērstas pret problēmu („sabojājās mašīna”) vai pret tevi kā cilvēku („tu esi idiots”)?
Bailes. Vai tu no šī cilvēka baidies? Vai tu plāno savus vārdus, lai neizraisītu lēkmi?
Izvēlīgums. Vai dusmas „izlaužas” tikai pret tevi un tikai tad, kad nav liecinieku?
Kas notiek pēc tam. Vai otrs uzņemas atbildību bez „bet tu…” un maina uzvedību – vai notikums tiek noliegts un vainīgs esi tu?
Sarkanās līnijas. Draudi, lauztas vai sviestas lietas, bloķētas durvis, sišana, bīstama braukšana, lai tevi nobiedētu – tas nekad nav normāli, pat ja iemesls bija nopietns.

Situācija 1 · Saskrāpēta mašīnaTu, izbraucot no stāvvietas, saskrāpē partnera jauno automašīnu.

Normāli„Nu velns! Man ir tiešām žēl. Labi, galvenais, ka tev nekas nav. Rīt piezvanīšu uz apdrošināšanu.”

Viņš ir dusmīgs uz situāciju, un tas ir saprotami. Bet tev nekas nedraud, un pēc brīža jūs kopā risināt problēmu.

Vardarbība„Tu esi pilnīgs idiots! Tev nevar uzticēt neko!” (Mājupceļā viņš brauc ar 140 km/h, lai tu baidītos, un pēc tam nedēļu tev neļauj ņemt nevienu mašīnu.)

Dusmas vērstas pret tevi, nevis pret skrāpējumu, un ir apzināta biedēšana. Sods turpinās ilgi pēc notikuma.

Situācija 2 · Māte nevar atbrauktPieaugusi meita pasaka mātei, ka šajā nedēļas nogalē ciemos atbraukt nevarēs – slims bērns.

Normāli„Žēl, es tik ļoti gaidīju. Nu labi, bērns svarīgāks. Atbrauksiet nākamnedēļ?”

Mātei ir vilšanās, un viņa to pasaka. Bet viņa redz meitas situāciju un turpina attiecības.

Vardarbība(Pusstundu kliedzot:) „Tu vienmēr atrodi attaisnojumu! Es tev esmu nekas! Kad es nomiršu, tu vēl nožēlosi!” (Nākamajā dienā visa radu grupa zina, ka meita „aizmirsusi māti”.)

Parasts atteikums izraisa niknumu, pazemojumu un publisku sodu. Meita mācās, ka „nē” mātei ir bīstams.

Situācija 3 · Kļūda sanāksmēSanāksmē kolēģis pieklājīgi norāda, ka komandas vadītāja aprēķinos ir kļūda.

Normāli„Paldies, laba acs. Pārbaudīšu un atsūtīšu labotu versiju līdz rītam.”

Kļūda ir tikai kļūda. Vadītājam varbūt ir neērti, bet neviens netiek sodīts.

Vardarbība(Pēc sanāksmes, aizvērtā kabinetā, kliedzot:) „Tu mani pazemoji visu priekšā! Ja vēl kādreiz atvērsi muti, meklē jaunu darbu.”

Pareiza piezīme izraisa draudus un iebiedēšanu. Pārējie kolēģi mācās klusēt, un kļūdas paliek nelabotas.

Situācija 4 · Dusmas ir pamatotasTu tiešām meloji partnerei – noslēpi, ka esi aizņēmies naudu. Viņa to uzzina.

Normāli„Es esmu ļoti dusmīga un ļoti sāpināta. Man vajag laiku. Rīt parunāsim, kā tas notika un ko darīsim ar parādu.”

Dusmas ir pamatotas un lielas, bet vērstas pret rīcību. Viņa pasaka, kas notiek, un paliek drošības robežās.

Vardarbība(Viņa sasit tavu telefonu un bloķē durvis:) „Tu no šejienes neiziesi, kamēr neizstāstīsi visu. Tu esi nekas.”

Pat pamatots iemesls neattaisno draudus, lauztas lietas un aizšķērsotas durvis. Arī tad, ja tu kļūdījies, tevi nedrīkst biedēt.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš vienkārši ir dusmīgs, var pacelt balsi, bet pēc tam atzīst: „Es kliedzu, tas nebija pareizi. Piedod.” Bez „bet tu”. Un nākamreiz viņš dara citādi – iziet pastaigāties, runā vēlāk.

Cilvēks ar narcistiskām dusmām parasti neatvainojas vai atvainojas, lai tu nomierinātos („Piedod, bet tu jau zini, kāds es esmu, kad tu tā runā”). Viņš noliedz, cik skaļi tas bija, vai pat saka, ka dusmīgs biji tu. Nākamreiz iemesls ir vēl sīkāks.

No malas draugi bieži redz tikai jauku, mierīgu cilvēku. Tāpēc tev var neticēt. Īpaši grūti ir vīriešiem, kuru partneres kliedz, sit vai draud – viņus mēdz izsmiet vai neuztvert nopietni. Vardarbība pret vīriešiem notiek, tā bieži netiek ziņota, un šī lapa ir tikpat daudz tev.

Kas tas nav

Parastas dusmas, kas ir samērīgas un vērstas pret problēmu.
Viens uzliesmojums, pēc kura cilvēks pilnībā uzņemas atbildību un maina uzvedību.
Dusmas par īstu netaisnību, kas neietver draudus un pazemošanu.
Tava paša vai pašas reakcija pēc gadiem ilgas provocēšanas. Kad tu pēc mēnešiem ilgas pazemošanas vienreiz sakliedz, tas nav narcistisks niknums. Angļu valodā to sauc par reactive abuse (reaktīvo vardarbību) – un vardarbīgs cilvēks to bieži filmē vai izstāsta citiem kā „pierādījumu”, ka vardarbīgs esi tu.
Slimības izraisīta agresija (piemēram, demence vai smadzeņu trauma). Tā ir cita lieta, bet arī tur tava drošība ir svarīga.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Tieši šeit to dara visbiežāk. Tavu vienu kliedzienu nofilmē un parāda radiem, policijai vai tiesai. Tavas asaras nosauc par „histēriju”, tavu stingro „nē” – par „agresiju”. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš atkal un atkal dusmojas nesamērīgi), virziens (kurš no kura baidās) un efekts (kurš plāno savus vārdus, lai neizraisītu lēkmi). Pieraksti notikumus ar datumiem – tas palīdz, ja tavs stāsts tiek apgriezts.

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: aizskarts tēls, nesamērīgs niknums pret tevi, bailes un tava vaina pēc tam. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Kad Edgars pasaka Ilonai „nē”, viņa kliedz, met pret viņu lietas un draud, ka izstāstīs visiem, ka viņš viņu sit. Edgars nevienam nestāsta, jo „kurš man noticēs”.

Vīrietis pret sievieti. Aivars nekad nesit. Bet, kad Zanes viedoklis atšķiras, viņš stāv viņai tuvu klāt, sit ar dūri pa galdu un runā caur zobiem. Zane sen vairs nav izteikusi savu viedokli.

Viena dzimuma pārī. Kad Mareks paziņo, ka dosies uz draugu kāzām bez Pētera, Pēteris naktī izmet viņa drēbes pa logu un pēc tam raksta sociālajos tīklos, ka Mareks viņu „pameta slimu”.

Bijušais partneris un otrs vecāks. Pēc tiesas lēmuma par bērna dzīvesvietu bijusī sieva bērnu nodošanas brīdī kliedz Rolandam kaimiņu priekšā, bet tiesai raksta, ka „baidās no viņa”.

Vecāks pret bērnu. Tēvs uzsprāgst, ja bērns izlej piena glāzi: kliedz, sit pa galdu, sūta uz istabu bez vakariņām. Bērns mācās ēst lēni un nekad neko neprasīt.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Māte telefonā stundām kliedz, ja pieaugusī meita neatbild uzreiz. Pēc tam viņa nedēļām izliekas, ka meitas nav.

Brālis vai māsa. Vecākais brālis mantojuma sarunā sāk kliegt un draudēt, tiklīdz tu piemini, ka dzīvoklis jādala vienādi. Radi tev saka: „Nu, tu jau zini, kāds viņš ir, piekāpies.”

Priekšnieks vai kolēģis. Vadītājs publiski pazemo tos, kas uzdod jautājumus. Sanāksmēs visi klusē, un vadītājs to sauc par „komandas vienotību”.

Draugs. Draudzene ir jautra, līdz tu nepiekrīti viņas plānam. Tad seko ziņu lavīna ar lamu vārdiem, un pēc divām dienām „Ko tu tik nopietni, es taču jokoju”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Pieaudzis dēls kliedz uz veco tēvu un draud „nodot pansionātā”, ja tas neparaksta pilnvaru. Ja vecs cilvēks baidās no sava bērna, zvani 116 123 vai, ja ir briesmas, 112.

Vīra vai sievas vecāki. Sievastēvs ir iedzēris un sāk kliegt uz tevi pie svētku galda. Tavs partneris saka: „Nepievērs uzmanību, viņš tāds ir.” Tas, ka viņš „tāds ir”, nepadara to pieņemamu.

Tiešsaistē. Pēc tam, kad tu kādu nobloķē, sākas ziņas no jauniem kontiem, publiski draudi, tavu foto publicēšana. Tas ir iemesls vērsties policijā.

Skaļā un klusā versija. Skaļā versija ir kliedzieni un aizcirstas durvis. Klusā jeb aukstā versija ir ledains klusums, „es tev to atmaksāšu” bez vārdiem, sabojāti plāni, atriebība pēc nedēļas. Aukstā versija bieži ir vēl grūtāk pierādāma un tikpat bīstama.

Sākumā un pēc daudziem gadiem. Attiecību sākumā niknums var parādīties reti un pret citiem – viesmīli, bijušo, kolēģi. Tas ir svarīgs brīdinājums: agrāk vai vēlāk tas var vērsties pret tevi. Pēc gadiem lēkmes parasti ir biežākas un iemesli sīkāki.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es kliedzu, jo es tā uztraucos par tevi!” – saka partneris, kad tu atnāc mājās vēlāk. Uztraukums ir normāls. Kliegšana, nopratināšana un sods ar klusumu – nav.

Kā reaģēt

Te svarīgākais ir drošība, nevis pareizas sarunas.

Nestrīdies dusmu laikā. Loģika un argumenti niknumu nenomierina, tie to baro. Tavs mērķis ir izkļūt no situācijas, nevis uzvarēt.
Izej. Ja vari droši, izej no istabas vai no mājas. Iepriekš padomā, kur ir izeja, kur ir telefons un atslēgas. Izvairies no virtuves un vietām bez izejas.
Plāno iepriekš. Uzlādēts telefons, svarīgi dokumenti vienuviet, cilvēks, kuram vari piezvanīt vai atbraukt, norunāts kodvārds. Sīkāk: drošības plāns.
Nepaziņo par aiziešanu cilvēkam, kurš ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis. Aiziešana ir lielākais iespējamais „aizskārums”, un tas ir bīstamākais laiks.
Pieraksti un saglabā. Datumi, ziņas, foto, liecinieki. Tas palīdz tev pašam vai pašai neapšaubīt atmiņu un var noderēt policijai vai tiesai.
Zvani pēc palīdzības. 112 – ja ir briesmas tagad. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām (otram jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņam vai viņai aizliegts tuvoties un sazināties ar tevi). Tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret bijušo partneri un arī par psiholoģisku vardarbību. 116 123 – krīzes tālrunis visu diennakti. 116 006 – cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā. Visi šie numuri strādā arī vīriešiem.

Ko teikt

„Es tagad iziešu pastaigāties. Atgriezīšos, kad būs mierīgi.”

Ko teikt

„Uz ziņām ar draudiem es neatbildēšu. Ja draudi turpināsies, vērsīšos policijā.”

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir narcistiskās dusmas vienkāršos vārdos?

Tas ir milzīgs niknums pret tevi pēc tam, kad kaut kas – bieži sīkums – aizskāris otra tēlu par sevi. Angļu valodā – narcissistic rage. Tas var būt skaļš (kliedzieni, draudi) vai auksts (klusums, atriebība).

Kā atšķirt narcistiskās dusmas no parastām dusmām?

Parastas dusmas ir samērīgas, vērstas pret problēmu un pāriet, un pēc tam cilvēks var uzņemties atbildību. Narcistiskās dusmas ir nesamērīgas, vērstas pret tevi, atkārtojas, un pēc tām vainīgs esi tu. Galvenais signāls: tu no šī cilvēka baidies.

Vai narcistiskās dusmas var pāriet fiziskā vardarbībā?

Var. Lauztas lietas, sitieni pa sienu blakus tev, bloķētas durvis un draudi ir brīdinājuma signāli, ka nākamais solis var būt pret tevi. Īpaši bīstams ir laiks, kad tu aizej vai pasaki, ka aiziesi. Neignorē to – sāc ar drošības plānu.

Vai pāru terapija palīdzēs?

Kamēr notiek vardarbība, kopīgas sesijas bieži ir bīstamas: tas, ko tu godīgi pasaki terapeitam, vēlāk var tikt izmantots pret tevi mājās. Daudzas pret vardarbību vērstas organizācijas iesaka pāru terapiju šādā situācijā neizvēlēties. Ne katrs psihologs Latvijā pārzina narcistisku vardarbību un traumu, un labi domāts padoms „izrunājieties” šeit var nodarīt ļaunu. Ja meklē speciālistu sev, pārbaudi:

Vai viņš vai viņa tev tic, nepieprasot pierādījumus?
Vai zina, kas ir gāzlaitings, traumatiskā saikne un pastāvīga kontrole pār tavu dzīvi (angl. coercive control)?
Vai neuzspiež kopīgas sesijas un „samierināšanos”?
Vai runā par tavu drošību?

Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāks vai vainīgāka, meklē citu speciālistu. Pa to laiku palīdz Dr. Ramani Durvasulas materiāli angliski un tālruņi 116 123 un 116 006.

Vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Un etiķete nav svarīga: ja tu no otra baidies un dzīvo, plānojot katru vārdu, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu naktīs neprāto, vai tu pats vai pati neesi traks cilvēks. Ja prāto, izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu. Vairāk: narcisms.

Narcistiskās dusmas