Idealizācija

Idealizācija ir brīdis, kad kāds tevi paceļ ļoti augstu: tu esi gudrākais, skaistākā, saprotošākais cilvēks, ko otrs jebkad sastapis vai sastapusi. Angļu valodā to sauc idealization (britu rakstībā idealisation), un sarunās par narcistiskām attiecībām bieži saka arī putting someone on a pedestal – „celt uz pjedestāla”. Ja meklēsi angliski, piemēram, „idealization phase narcissist” vai „idealize devalue discard”, atradīsi daudzkārt vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Būtība ir šāda: otrs mīl nevis tevi, bet savu priekšstatu par tevi. Kamēr tu šim priekšstatam atbilsti, tu esi dievināts vai dievināta. Kad tu kļūsti par dzīvu cilvēku – ar nogurumu, savām domām, savu „nē” –, tēls plīst, un sākas noniecināšana (angl. devaluation). Tāpēc idealizācija ir pirmais posms tā sauktajā ciklā „idealizācija – noniecināšana – izmešana” (angl. idealize, devalue, discard). Šis cikls ir aprakstošs modelis, ko lieto terapeiti un atbalsta kopienas, nevis diagnoze. Tas ne katram notiek vienādi, bet ļoti daudziem tas izskaidro, kas ar viņiem noticis.

Kā tas izklausās

Pati par sevi uzslava nav nekas slikts. Tāpēc katrā piemērā svarīgs ir konteksts: kas notiek apkārt, cik ātri un kas notiek pēc tam.

Kāpēc tā dara

Idealizācija bieži nav apzināts plāns. Daudziem cilvēkiem ar spēcīgām narcistiskām iezīmēm pasaule ir sadalīta divās krāsās: cilvēki ir vai nu ideāli, vai nevērtīgi. Kad tu esi jauns, nepazīstams un vēl neesi viņu pievīlis, tu nonāc „ideālajā” pusē. Tas dod viņam vai viņai pašam labu sajūtu: ja man ir tik brīnišķīgs partneris, draugs vai darbinieks, tad arī es esmu īpašs.

Otrs iemesls ir uzmanība un apbrīna. Jaunas attiecības ir ļoti bagāts avots: tu klausies, apbrīno, atbildi ar tādu pašu sajūsmu. Angliski šo „barību” sauc narcissistic supply.

Trešais iemesls, kas var būt apzināts vai daļēji apzināts: piesaiste. Jo augstāk tevi paceļ sākumā, jo vairāk tev būs, ko zaudēt. Vēlāk, kad sāksies kritika un aukstums, tu salīdzināsi to ar sākumu un censies to atgūt. Tā sākums kļūst par āķi.

Idealizācijai bieži, bet ne vienmēr, līdzi nāk divi instrumenti:

• mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) – pārmērīgi daudz uzmanības, ziņu, dāvanu, solījumu ļoti īsā laikā;
• spoguļošana (angl. mirroring) – otrs kopē tavas gaumes, vērtības un sapņus, lai liktos kā „dvēseles radinieks”.

Bet svarīgi: idealizācijai nav vajadzīgi lieli žesti. Tā var būt klusa: tevi vienkārši uzmanīgi klausās, atceras katru sīkumu, saka, ka tu esi „citāds nekā visi”. Ja tev nebija dāvanu kalnu un romantisku ceļojumu, tas nenozīmē, ka idealizācijas nebija.

Ko tas nodara tev

Idealizācija jūtas brīnišķīgi. Tieši tāpēc tā ir tik spēcīga. Tu jūties redzēts vai redzēta tā, kā nekad agrāk. Daudzi apraksta, ka „beidzot kāds mani saprot”. Ja bērnībā tevi maz slavēja vai ja iepriekšējās attiecības bija aukstas, šī sajūta var būt kā ūdens pēc tuksneša.

Pēc tam tā kļūst par mērauklu. Kad sākas noniecināšana, tu salīdzini: „Viņš taču bija tik mīļš. Viņa taču tā mani mīlēja. Kas ar mani nav kārtībā, ka tas pazuda?” Tu sāc censties atgūt sākumu, tu kļūsti uzmanīgāks vai uzmanīgāka, pielāgojies, klusē. Bet sākums nebija par tevi. Tas bija par tēlu. Tāpēc to nevar „nopelnīt” atpakaļ.

Idealizācija arī nāk atpakaļ. Pēc strīda, pēc aiziešanas, pēc klusēšanas perioda otrs var uz brīdi kļūt tāds pats kā sākumā. Tā ir cikla daļa, un tā uztur traumatisko saikni (angl. trauma bond) – pieķeršanos, kas veidojas no sāpju un atvieglojuma maiņas. Un šeit ir svarīga lieta, ko daudzi nezina: atkārtotai idealizācijai nav jābūt romantiskai. Garās attiecībās „labais posms” bieži ir vienkārši tas, ka otrs ir normāls: mierīgs vakars, neviens pārmetums, parasta „labrīt” ziņa. Pēc nedēļām ar kritiku arī tas jūtas kā saule. Nekas nav jādāvina. Pietiek ar to, ka kādu laiku nav ļauni. Tāpēc, ja tev liekas „pie mums nekad nebija nekādas idealizācijas, tikai slikti un tad normāli”, šī lapa tomēr ir arī par tevi.

Vēl viens efekts: tu pats vai pati sāc idealizēt. Pēc aiziešanas prātā paliek sākuma bilde, „īstais viņš” vai „īstā viņa”, un tev liekas, ka visa pārējā bija pārpratums. Tā ir kognitīvā disonanse (angl. cognitive dissonance) – spriedze, kad divas lietas, kurām tu tici, nesaskan: „viņš mani mīl” un „viņš man dara pāri”.

Normāli vai vardarbība?

Iemīlēšanās pati par sevi ir mazliet „idealizējoša”. Pirmajos mēnešos gandrīz visi redz otru rožainās brillēs. Tas ir normāli. Atšķirība ir tajā, kas notiek ar šīm brillēm.

1. Ātrums un absolūtums. Parasti simpātija aug pakāpeniski. Idealizācijā tu esi „vienīgā” un „dvēseles radinieks” jau pēc dažām tikšanās reizēm, pirms otrs tevi īsti pazīst.
2. Vai tas ir par tevi vai par tēlu? Vesels cilvēks slavē konkrētas lietas, ko redzējis. Idealizācija ir vispārīga: „tu esi pilnība”, „tu esi citāda nekā visas”.
3. Kas notiek ar tavu „nē”? Veselās attiecībās rožainās brilles pamazām noņem, bet cieņa paliek. Idealizācijā pirmais atteikums, pirmā tava vajadzība vai pirmais nogurums sagrauj tēlu, un tu krīti.
4. Salīdzinājumi. Idealizācija bieži iet kopā ar citu cilvēku noniecināšanu: visi bijušie bija „traki”, visi draugi „nodevēji”, tikai tu esi citāds. Vēlāk šajā sarakstā nonāksi arī tu.
5. Vai tas atkārtojas? Viens pārāk sajūsmināts sākums nav nekas. Bet ja ir cikls – pjedestāls, kritiens, atkal pjedestāls –, tad tā ir daļa no vardarbīgas dinamikas.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš vienkārši ir iemīlējies, laika gaitā tevi iepazīst. Viņš vai viņa uzzina par tavām sliktajām dienām, taviem strīdiem ar vecākiem, tavām dīvainībām, un tas ir labi. Sajūsma mazinās, bet cieņa un interese paliek. Viņš pieņem, ka tev ir sava dzīve.

Cilvēks, kurš idealizē, iepazīst nevis tevi, bet savu priekšstatu. Tavas dīvainības viņu kaitina, tavas vajadzības viņu aizvaino, tavi draugi viņam traucē. Ievēro, kā viņš vai viņa runā par cilvēkiem no pagātnes: ja visi bijušie partneri, draugi un priekšnieki ir „traki”, tad tu, visticamāk, būsi nākamais vai nākamā šajā sarakstā.

No malas idealizācija parasti izskatās brīnišķīgi. Draugi saka: „Tev tik paveicās!” Tāpēc vēlāk ir grūti stāstīt, ka viss mainījies – neviens neredzēja kritienu, visi atceras sākumu.

Kas tas nav

• Normāla iemīlēšanās ar rožainām brillēm, kas pamazām pāriet, bet cieņa paliek.
• Silts, sirsnīgs cilvēks, kurš bieži slavē visus, arī tos, kuri kļūdās.
• Uzslava par konkrētu lietu, ko tu tiešām izdarīji.
• Viena pārspīlēta frāze attiecību sākumā.
• Tavas skumjās atmiņas par labajiem laikiem. Arī vardarbīgās attiecībās labie brīži bija īsti. Problēma ir nevis tajā, ka tie bija, bet tajā, ka tie tika izmantoti.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Arī šo jēdzienu var apgriezt. Manipulatīvs cilvēks var teikt: „Tu mani idealizēji, un tagad esi vīlusies, tā ir tava problēma.” Vai: „Tu gribi tikai sākumu, tu neproti dzīvot reālās attiecībās.” Tā ir daļēji taisnība par jebkuru pāri, tāpēc tā ir tik ērta. Kritērijs paliek tas pats: atkārtošanās (vai tev pēc katra kritiena atkal ceļ pjedestālu un atkal nogrūž), virziens (kurš no jums ir tas, kurš vienmēr krīt) un efekts (vai tu jūties drošībā vai arvien vairāk apjucis vai apjukusi un vainīgs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otrs tevi paceļ uz pjedestāla, kamēr tu atbilsti tēlam, un nogrūž, kad tu kļūsti par sevi. Zemāk – dažādas attiecības. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete idealizē vīrieti. Elīna pēc mēneša saka Artūram, ka viņš ir „vienīgais īstais vīrietis”, ko viņa satikusi, un visi viņas bijušie bija vāji. Artūrs jūtas kā varonis. Kad viņš pēc pusgada zaudē darbu, viņa sāk viņu salīdzināt ar savas draudzenes vīru un teikt, ka „vīrietim tā nav jāuzvedas”. Varonis pārvēršas par vilšanos vienā dienā.

Vīrietis idealizē sievieti. Roberts sauc Ievu par „savu princesi” un saka, ka viņa ir perfekta. Kad Ieva pēc dzemdībām ir nogurusi un vairs neizskatās kā pirmajās fotogrāfijās, viņš kļūst auksts un sāk kavēties darbā.

Viena dzimuma pārī. Mārcis Kristapam pirmajā mēnesī saka, ka beidzot atradis kādu, kurš „nav kā visi citi šajā vidē”. Kristaps ir laimīgs, jo iepriekš jutās vientuļš. Vēlāk tieši šis „tu neesi kā citi” kļūst par pārmetumu: „tu esi tieši tāds pats kā visi”.

Bijušais partneris pēc šķiršanās. Pēc šķiršanās bijusī sieva tevi nepārtraukti noniecināja. Tagad, kad tev ir jauna partnere, viņa pēkšņi raksta, ka tu biji „vienīgais, kas viņu mīlēja”, un ka viņa „tikai tagad saprot, ko zaudēja”. Tā ir idealizācija kā atgriešanas mēģinājums – hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēja: mēģinājums tevi „ievilkt” atpakaļ).

Vecāks un bērns. Tēvs dievina dēlu, kamēr viņš spēlē hokeju un uzvar. „Mans čempions.” Kad dēls pusaudža gados pamet hokeju un sāk zīmēt, tēvs par viņu vairs nerunā. Bērns agri iemācās: mani mīl par rezultātu, nevis par to, kas es esmu.

Vecāks un pieaudzis bērns. Māte stāsta draudzenēm, cik brīnišķīga ir meita, kamēr meita dzīvo netālu, zvana katru dienu un nāk palīgā. Kad meita pārceļas uz Rīgu ar savu ģimeni, māte stāsta tām pašām draudzenēm, ka meita „viņu pameta”.

Brālis vai māsa. Vecākā māsa tevi idealizē, kamēr tu esi viņas sabiedrotais pret pārējiem radiem. Kad tu pirmo reizi nepiekrīti viņai par mantojumu, tu kļūsti par „nodevēju”.

Priekšnieks vai kolēģis. Jaunais kolēģis pirmajā mēnesī tevi apbrīno, jautā padomu, saka, ka tu esi „vienīgais, no kura te var ko mācīties”. Tu viņam palīdzi, dalies ar idejām. Pēc pusgada viņš prezentē tavas idejas kā savas un vadībai stāsta, ka tu esi „grūts cilvēks”.

Draugs vai draudzene. Jauna draudzene tevi uzreiz sauc par „labāko draudzeni” un „māsu”. Viņa grib būt ar tevi katru dienu un nepatīk tavi citi draugi. Kad tu vienu vakaru izvēlies citu kompāniju, viņa tev nedēļu neatbild un pēc tam raksta, ka tu esi „tāda pati kā visi”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Dēls, kurš gadiem nezvanīja, pēkšņi sāk tēvu apciemot, slavēt un saukt par „labāko tēti”. Pēc pāris mēnešiem sākas runas par dzīvokli, pilnvaru un aizdevumu. Idealizācija te kalpo mērķim.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte kāzās tevi apskauj un saka, ka tu esi „labākā vedekla, ko varēja vēlēties”. Kad tu sāc pieņemt lēmumus kopā ar viņas dēlu bez viņas, tu kļūsti par to, kas „viņam atņēma dēlu”.

Tiešsaistē. Iepazīšanās lietotnē cilvēks pēc dažām dienām raksta, ka „nekad nav juties tik saprasts”, ka jūs „esat liktenīgi”, un vēlas pāriet uz citu lietotni. Tiešsaistē idealizācija ir vēl vieglāka, jo otrs redz tikai to, ko tu parādi, un piepilda pārējo ar savu fantāziju. Ja tas iet kopā ar lūgumiem pēc naudas, tā var būt arī romantiskā krāpšana (angl. romance scam).

Skaļā un klusā versija. Skaļā: ziedi, dārgas dāvanas, publiski ieraksti „mana karaliene”, solījumi par kāzām pēc mēneša. Klusā: nekādu dāvanu, bet ļoti uzmanīga klausīšanās, „es nekad nevienam to neesmu stāstījis”, sajūta, ka jūs abi esat pret pasauli. Klusā versija bieži ir bīstamāka, jo to grūtāk pamanīt.

Agrīnā un vēlīnā versija. Sākumā idealizācija ir liela un gara. Pēc gadiem tā kļūst īsa un nabadzīga: viens mīļš vakars pēc nedēļas klusēšanas, viens „tu man esi svarīga” pēc kliedzieniem. Bet tieši šie mazie brīži uztur saikni, jo tu tos gaidi.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Tu esi pārāk laba šim darbam, tev jāaiziet.” „Tavi draugi tevi nenovērtē, tu esi pelnījis labāku.” Izklausās kā atbalsts, bet rezultāts ir tas, ka tu paliec bez darba, bez draugiem un ar vienu cilvēku, kurš tevi „saprot”.

Kā reaģēt

1. Lēni. Ja kāds pēc dažām nedēļām runā par „likteni” un „mūžību”, tev nav jāsteidzas līdzi. Vesels cilvēks pagaidīs.
2. Pārbaudi ar mazu „nē”. Atsaki kādu nelielu lietu: tikšanos, zvanu, plānu. Skaties, kas notiek. Vesels cilvēks izdzīvos, idealizētājs bieži aizvainojas vai kļūst auksts.
3. Klausies, kā viņš vai viņa runā par citiem. Ja visi bijušie ir „traki” un visi draugi „nodevēji”, tu būsi nākamais vai nākamā sarakstā.
4. Saglabā savu dzīvi. Draugi, hobiji, darbs, laiks sev. Idealizācija bieži sāk tevi izolēt caur „tu man esi vienīgais vai vienīgā”.
5. Pieraksti. Ja ciklā jau esi, pieraksti gan labos, gan sliktos brīžus ar datumiem. Tā redzēsi, cik īsi kļūst labie posmi un cik gari sliktie.
6. Nemēģini atgūt sākumu. Tas nebija par tevi. To nevar nopelnīt ar labāku uzvedību.

Ja cikls atkārtojas un otrs ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis, nesāc runāt par ciklu ar viņu pašu. Saruna „es redzu, ko tu dari” var izraisīt eskalāciju. Vispirms sagatavo drošības plānu. Palīdzība: 112 (briesmās), 116 123 (krīzes tālrunis, visu diennakti, bez maksas), 116 006 (cietušajiem no noziegumiem un vardarbības, pēcpusdienā un vakarā).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai idealizācija vienmēr ir narcisa pazīme?

Nē. Iemīlējušies cilvēki bieži idealizē, it īpaši sākumā. Par brīdinājuma zīmi tā kļūst tad, kad ir ļoti ātra, absolūta un pēc tam nāk noniecināšana un kritiens – un tas atkārtojas. Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet paši. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet etiķete tev nav vajadzīga: ja cikls „pjedestāls – kritiens” atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši.

Ar ko idealizācija atšķiras no mīlestības bombardēšanas?

Idealizācija ir attieksme un posms: tevi redz kā pilnību. Mīlestības bombardēšana ir viens no veidiem, kā to parāda: pārmērīgi daudz uzmanības, dāvanu un solījumu. Idealizācija var būt bez bombardēšanas – klusa, bez dāvanām. Un bombardēšana nav obligāta, lai cikls sāktos.

Kāpēc es joprojām ilgojos pēc sākuma?

Jo sākums bija īsts tavā pieredzē un ļoti spēcīgs. Un jo cikls to atkārtoja, pārmaiņus ar sāpēm. Ilgas pēc sākuma nav muļķība, tā ir traumatiskās saiknes daļa. Vairāk par to: traumatiskā saikne. Ja tu naktīs prāto, vai tu pats vai pati visu sabojāji, izlasi par apjukumu kā simptomu un gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu). Normālas attiecības neliek tev nedēļām domāt, vai tu esi traks.

Vai idealizācija var atgriezties uz visiem laikiem?

Parasti nē. Katru reizi pēc kritiena labais posms mēdz būt īsāks. Tas nav tāpēc, ka tu esi kļuvis sliktāks vai kļuvusi sliktāka. Tas ir tāpēc, ka cikls ir veidots, lai tu gaidītu, nevis lai tu saņemtu.

Vai man vajag psihologu?

Tas var ļoti palīdzēt, bet izvēlies to, kurš saprot vardarbību un traumu. Ne katrs speciālists Latvijā tam ir sagatavots. Ja tev iesaka „izrunāt ar otru”, iet uz pāru terapiju vai „dot vēl vienu iespēju”, tas ir slazds: ar manipulatīvu cilvēku atklāta saruna nestrādā kā ar parastu. Labs speciālists tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, un domā par tavu drošību. Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāka vai vainīgāks, meklē citu. Tikmēr angliski – Dr. Ramani Durvasula (YouTube „DoctorRamani”, grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” un „It’s Not You”).