Narcistiskais ievainojums

Angļu valodā to sauc narcissistic injury (arī narcissistic wound). Tas ir brīdis, kad kaut kas „iedur” cilvēka tēlā par sevi: aizrādījums, atteikums, zaudējums spēlē, kāda cita panākumi, pat tas, ka viņu kāds nepamanīja. Tev tas var šķist sīkums. Otram tas jūtas kā pazemojums, un reakcija ir tik liela, ka tu apjūc: „Ko es tādu izdarīju?”

Pats ievainojums notiek otra iekšienē, un to redzēt nevar. Redzama ir tikai reakcija: dusmas, aukstums, klusēšana dienām, atriebība vēlāk, tevis noniecināšana. Jēdziens nāk no psihoanalīzes – amerikāņu psihoanalītiķis Heincs Kohuts (Heinz Kohut) 1970. gados aprakstīja, kā trausls pašvērtējums uz šādiem „dūrieniem” atbild ar niknumu. Latviski un krieviski to bieži sauc arī par „narcistisko traumu”, bet šim vārdam ir vairākas nozīmes (skat. jautājumus lapas beigās). Ja meklēsi angliski „narcissistic injury”, atradīsi daudz vairāk materiālu, arī Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Visi reizēm aizvainojas. Tāpēc svarīga ir nevis frāze, bet tas, kas notika pirms tās un pēc tās.

Kāpēc tā notiek

Cilvēkam ar izteiktu narcistisku uzvedību ir liels, spīdīgs tēls par sevi: „Es esmu gudrāks, labāks, īpašs.” Bet šis tēls nestāv uz stabila pamata. To visu laiku jāuztur no ārpuses – ar apbrīnu, uzmanību, citu cilvēku pakļaušanos. To sauc par narcistisko barošanu (angl. narcissistic supply).

Kad realitāte tēlā iedur caurumu – „tu kļūdījies”, „nē”, „es tā negribu”, „viņam izdevās labāk” –, apakšā ir kauns. Kauns par to, ka „es neesmu tas, par ko sevi uzskatu”. Šo kaunu cilvēks nevar izturēt, tāpēc tas nekavējoties tiek pārvērsts kaut kā citā:

• Dusmās – uzbrukums, kliedzieni, apvainojumi. Ja tas ir spēcīgs, to sauc par narcistiskajām dusmām (angl. narcissistic rage).
• Aukstumā – klusēšana, izlikšanās, ka tevis nav. Skat. klusēšanas sods (angl. silent treatment).
• Tevis noniecināšanā – ja tu esi „nekas”, tad tava kritika neskaitās.
• Vainas apgriešanā – pēkšņi ievainotais esi tu, un vainīgs arī tu. Tam ir nosaukums DARVO (angl. Deny, Attack, Reverse Victim and Offender – noliegt, uzbrukt, apmainīt upuri un vainīgo vietām).
• Atriebībā vēlāk – stāsti par tevi citiem, „nejauši” sabojāti tavi plāni, sods pēc nedēļas.

Pētījumos ir atrasts kaut kas līdzīgs: cilvēki ar augstiem narcisma rādītājiem pēc kritikas vai pazemojuma biežāk reaģē agresīvi pret to, kurš viņus „apdraudēja” (Bushman & Baumeister, 1998). Tā nav tikai interneta teorija.

Galvenais, kas jāsaprot: ievainojums nav par to, ko tu pateici. Tas ir par to, ko tas nozīmēja otram. Tāpēc tu nevari to paredzēt. Šodien joks ir smieklīgs, rīt tas pats joks ir nodevība. Tā nav tava neuzmanība – tā ir kustīga līnija.

Ko tas nodara tev

Tu sāc staigāt kā pa olu čaumalām (angl. walking on eggshells). Pirms katra teikuma tu to pārbaudi galvā: vai to var pārprast? Vai tas neaizskars? Tu pārstāj dot jebkādu atgriezenisko saiti, pat vissīkāko. Tu slēp savus panākumus, lai tie neizraisītu aukstumu. Tu atvainojies par lietām, ko neesi izdarījis vai izdarījusi.

Pēc laika tev sāk šķist, ka tu esi „tas, kurš sāpina”. Tev pastāvīgi saka, ka tu esi nejūtīgs, rupjš, ļauns – un tu sāc tam ticēt. Tas ir viens no mehānismiem, kā darbojas gāzlaitings (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu).

Un ir vēl viens slazds. Kad kādu laiku nekas „neaizskar”, mājās ir mierīgi. Nav nekādu dāvanu vai atvainošanās – vienkārši nav dusmu. Pēc sliktiem periodiem šī parastā nedēļa jūtas kā laime, un tu domā: „Ja es būšu uzmanīgāks, tā būs vienmēr.” Bet miers nav tavas uzmanības nopelns, un tas nebūs uz visiem laikiem. Tieši šī maiņa starp sāpēm un atvieglojumu veido traumatisko saikni (angl. trauma bond).

Normāli vai vardarbība?

Aizvainoties ir cilvēcīgi. Kā atšķirt:

1. Samērīgums. Vai reakcija atbilst notikumam? Sīks aizrādījums un nedēļa aukstuma – nav samērīgi.
2. Kurš maksā. Vai aizvainotais pats tiek galā ar savām jūtām un pasaka, kas sāp? Vai par viņa sāpēm vienmēr samaksā tu?
3. Vai var parunāt vēlāk. Pēc strīda veselīgs cilvēks var atgriezties pie tēmas. Ievainots cilvēks ar narcistisku uzvedību notikumu pārraksta vai aizliedz par to runāt.
4. Atkārtošanās. Vai tas notiek atkal un atkal, pat pēc vissīkākajiem iemesliem?

Kā uzvedas otrs

Cilvēks bez narcistiskas uzvedības arī var apvainoties, dusmoties un pateikt kaut ko nevajadzīgu. Bet vēlāk viņš var pateikt: „Man bija sāpīgi, un es reaģēju pārāk asi.” Viņš uzņemas atbildību par savām jūtām un nepieprasa, lai tu tās vairs nekad neizraisītu.

Cilvēks ar narcistisku ievainojumu parasti neatvainojas vai atvainojas tā, ka vainīgs tomēr paliek tu („Piedod, ka tu mani sadusmoji”). Notikums tiek pārrakstīts. Nākamreiz aizliegtu tēmu ir vēl vairāk.

No malas bieži redz tikai tavu nervozitāti un otra „pamatoto aizvainojumu”. Tāpēc tik svarīgi pierakstīt, kas tieši notika: ko tu pateici, kā otrs reaģēja, cik ilgi tas turpinājās.

Kas tas nav

• Parastas sāpes pēc kritikas – visiem ir nepatīkami, ja kaut kas neizdodas.
• Jūtīgs cilvēks, kurš raud vai apvainojas, bet vēlāk par to var parunāt.
• Reakcija uz īstu pazemojumu – ja tu tiešām kādu publiski izsmēji, viņa dusmas ir saprotamas.
• Traumas reakcija cilvēkam, kurš pats to atzīst un strādā ar to („Kad kliedz, man atnāk atmiņas no bērnības, piedod”).
• Viena slikta diena.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Kontrolējošs cilvēks var teikt, ka tieši tu „nespēj izturēt kritiku” vai ka tavas asaras ir „narcistisks ievainojums”, kad tu reaģē uz gadiem ilgu pazemošanu. Kritērijs paliek tas pats: atkārtošanās (kurš atkal un atkal reaģē nesamērīgi), virziens (kurš maksā par kura jūtām) un efekts (kurš no jums ir sācis staigāt kā pa olu čaumalām).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: kaut kas trāpa otra tēlam par sevi, un par to samaksā tu. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete pret vīrieti. Sanita ir veiksmīga, un Mārcis to apbrīno. Kad Mārcis pats dabū balvu darbā, Sanita visu vakaru ir auksta, un pēc nedēļas viņa draugu priekšā „jokojot” stāsta, ka balvu dod „tiem, kas prot pielīst priekšniecībai”.

Vīrietis pret sievieti. Kristīne pajautā Gatim, vai viņš var mazāk dzert viesībās. Gatis to uztver kā publisku apsūdzību. Mājās viņš sasit viņas telefonu un rīt saka, ka viņa „pati viņu provocēja”.

Viena dzimuma pārī. Līga pasaka Annai, ka viņai nepatīk Annas jaunā frizūra. Anna nedēļu nerunā un pēc tam kopīgajiem draugiem stāsta, ka Līga „viņu pastāvīgi kritizē”.

Bijušais partneris un otrs vecāks. Tiesa nosaka saskarsmes kārtību, kas bijušajai sievai nepatīk. Tas ir ievainojums: „Tiesa nostājās tavā pusē.” Sekas ir mēnešiem ilgi nokavēti bērnu nodošanas laiki un stāsti bērnam par to, cik „tētis ir ļauns”.

Vecāks pret bērnu. Dēls atnes mājās vidēju atzīmi. Tēvam tas ir kauns par sevi („mans dēls nevar būt vidējs”). Sods ir aukstums un salīdzināšana ar kaimiņu bērniem, nevis palīdzība mācībās.

Vecāks pret pieaugušu bērnu. Meita izvēlas profesiju, kuru māte nav ieteikusi. Mātei tas nozīmē: „Mani neklausa, es vairs neesmu svarīga.” Katrā sarunā viņa atgādina, cik slikti meitai klāsies.

Brālis vai māsa. Jaunākais brālis nopērk dzīvokli agrāk nekā vecākais. Vecākajam tas ir ievainojums, un svētkos viņš visiem stāsta, ka dzīvoklis nopirkts „par vecāku naudu”.

Priekšnieks vai kolēģe. Kolēģe dzird, ka vadītājs uzslavēja tavu prezentāciju. Nākamajā nedēļā tavi faili „pazūd” no kopīgās mapes, un kolēģe citiem saka, ka tu „esi ļoti grūts cilvēks”.

Draugs. Tu atsaki draugam aizdot naudu. Viņš to uztver kā apvainojumu savam godam un izstāsta kopīgajiem paziņām, ka tu esi „sīkstulis, kas aizmirst, kas viņam palīdzēja”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Vecā māte pasaka pieaugušajam dēlam, ka viņa vairs nevar dot naudu. Dēls kliedz, ka viņa „vienmēr ir mīlējusi māsu vairāk”, un mēnešiem nezvana, līdz māte pati zvana un atvainojas.

Vīra vai sievas vecāki. Tu nepieņem vīramātes padomu par bērna ēdināšanu. Viņai tas nozīmē, ka viņa „nav laba māte un vecmāmiņa”. Pēc tam tavs vīrs dzird, ka tu esi „aizvainojusi viņa māti līdz asarām”.

Tiešsaistē. Tu komentārā mierīgi nepiekrīti kāda paziņas viedoklim. Viņš atbild ar desmit komentāriem, ekrānuzņēmumiem un aicinājumu draugiem „paskatīties, kāds tu esi”.

Skaļā un klusā versija. Skaļā versija ir kliedziens, aizcirstas durvis, publiska scēna. Klusā jeb slēptā (angl. covert) versija ir aizvainots skatiens, „nekas nav noticis” un dienām ilgs vēsums, pēc kura tu atvainojies, nezinot par ko. Mehānisms ir tas pats.

Sākumā un pēc daudziem gadiem. Attiecību sākumā ievainojumi ir reti – tu vēl esi pārsvarā apbrīna. Pēc gadiem ievainojums var būt jebkas: tavs smiekls, tavs nogurums, tava draudzene, tava jaunā interese.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tikai uztraucos par tevi” – tā saka partneris, kad tu gribi aiziet uz kursiem vai sākt jaunu darbu. Aiz rūpēm var būt ievainojums: tava izaugsme viņam liek justies mazākam, un „rūpes” ir veids, kā tevi apturēt.

Kā reaģēt

1. Pārstāj meklēt „pareizos vārdus”. Tos, kas neaizskar, nav iespējams atrast, jo līnija kustas. Tas nav tavs uzdevums, un tā nav tava neveiksme.
2. Neattaisnojies un neskaidro garumā. Jo vairāk tu skaidro, jo vairāk materiāla strīdam. Pietiek ar vienu mierīgu teikumu.
3. Pieraksti. Datums, ko pateici tu, kā reaģēja otrs, cik ilgi. Tas palīdz tev pašam vai pašai redzēt, ka reakcijas ir nesamērīgas, un var noderēt vēlāk.
4. Svarīgas ziņas saki droši. Ja tev jāpasaka kaut kas, kas noteikti ievainos (šķiršanās, robeža, atteikums), dari to rakstiski, publiskā vietā vai kopā ar uzticamu cilvēku. Aiziešana ir lielākais iespējamais ievainojums, tāpēc par to iepriekš nepaziņo cilvēkam, kurš ir bijis fiziski vardarbīgs vai draudējis. Sāc ar drošības plānu.
5. Ja ievainojums pāriet dusmās un tev ir bail – 112. Policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu līdz 8 dienām, un tiesa var noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir narcistiskā trauma?

Šim vārdam ir vismaz trīs nozīmes, un tās bieži sajauc. Pirmā: narcistiskais ievainojums, par ko ir šī lapa – brīdis, kad kaut kas trāpa trauslam tēlam. Otrā: psihoanalīzē ar to apzīmē senu bērnības brūci (piemēram, bērns, kuru neredzēja vai kuru mīlēja tikai par sasniegumiem), no kuras, pēc šīs teorijas, var izaugt narcistiska personība. Tas ir teorētisks skaidrojums, nevis attaisnojums vardarbībai. Trešā: ikdienā ar „narcistisko traumu” bieži saprot sekas cilvēkam, kurš dzīvojis ar narcistisku partneri vai vecāku – trauksme, apjukums, šaubas par sevi. Ja tu meklēji šo, sāc ar traumatisko saikni un apjukumu kā simptomu.

Kāpēc sīkums izraisa tik lielu reakciju?

Jo reakcija nav uz sīkumu, bet uz to, ko tas nozīmē otram: „Es neesmu ideāls.” Šo kaunu viņš nevar izturēt un pārvērš to dusmās vai aukstumā pret tevi.

Vai es varu izvairīties no tā, ka viņu ievainoju?

Nē, un tas nav tavs uzdevums. Līnija visu laiku kustas. Cilvēki, kas gadiem mēģina būt „pietiekami uzmanīgi”, parasti pazaudē sevi, bet reakcijas nepazūd.

Ja es aizeju, vai tas būs lielākais ievainojums?

Bieži jā. Tāpēc pēc aiziešanas var sekot dusmas, stāsti par tevi citiem, draudi vai, tieši otrādi, pēkšņs maigums un solījumi – to sauc par hūveringu (angl. hoovering – mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ). Tāpēc aiziešana jāplāno drošības plānā, nevis jāpaziņo strīda karstumā.

Vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga – svarīga ir uzvedība. Ja tu gadiem staigā kā pa olu čaumalām un par katru sīkumu tiec sodīts vai sodīta, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Normālās attiecībās tu naktīs neprāto, vai tu esi traks cilvēks. Ja prāto, tas jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu. Vairāk: narcisms.

Ja dodies pie psihologa, izvēlies tādu, kurš saprot narcistisku vardarbību un traumu: tic tev bez pierādījumiem, neiesaka „mācīties runāt maigāk, lai otrs neaizvainotos” un nepiedāvā kopīgas sesijas. Ne katrs speciālists Latvijā to pārzina, un padoms „esi uzmanīgāka ar vārdiem” šeit dara tikai ļaunu. Pa to laiku palīdz Dr. Ramani Durvasulas materiāli angliski un tālruņi 116 123 un 116 006.