Zelta bērns

No malas zelta bērnam dzīve izskatās kā loterijas laimests. Viņu slavē, viņam piedod, viņam atrod naudu, kad pārējiem „nav”. Bet šī loma nav par bērnu. Tā ir par vecāku: zelta bērns ir vecāka spogulis, viņa „labākā daļa”, pierādījums citiem, cik labs ir pats vecāks. Kamēr bērns spēlē šo lomu, viņš ir mīlēts. Kad pārstāj – mīlestība var pazust vienā dienā.

Angliski šo lomu sauc golden child (arī golden child syndrome). Ja meklēsi angliski – „golden child narcissistic mother”, „golden child adult”, „golden child vs scapegoat” –, atradīsi daudzkārt vairāk materiālu, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas video YouTube kanālā „DoctorRamani”. Materiāli ir angliski. „Ģimenes lomas” ir aprakstošs modelis, nevis diagnoze. Zelta bērna pretstats ir grēkāzis (angl. scapegoat) – bērns, uz kuru ģimenē novel visu vainu. Bieži vienā ģimenē ir abi.

Kā tas izklausās

Viena frāze neko nepierāda. Katram piemēram ir konteksts.

Kāpēc tā dara

• Bērns kā vecāka paplašinājums. Vecākam ar izteiktiem narcistiskiem vaibstiem (sk. narcisms) bērns bieži nav atsevišķs cilvēks, bet daļa no vecāka tēla. Zelta bērna sasniegumi ir „mani sasniegumi”. Angliski to dažreiz sauc narcissistic extension – kad otrs cilvēks tiek uztverts kā sevis turpinājums.
• Apbrīnas avots. Zelta bērns dod vecākam to, ko viņš grib no pasaules: lepnumu, apbrīnu, uzmanību. To sauc narcistiskā barošana (angl. narcissistic supply) – uzmanība un apbrīna, no kā šāds cilvēks „dzīvo”.
• Sacensība uztur kontroli. Kad viens bērns ir „labais” un otrs „sliktais”, bērni sacenšas par vecāka mīlestību un neapvienojas pret viņu. Tas ir līdzīgi triangulācijai (angl. triangulation) – kad trešo cilvēku izmanto, lai radītu greizsirdību un sacensību (sk. triangulācija).
• Kāpēc tieši šis bērns? Viņš var būt līdzīgs vecākam, skaistāks, veiksmīgāks, pirmais dēls vai pirmā meita, bērns no „pareizā” partnera, vai vienkārši paklausīgāks. Bērns to neizvēlējās.

Ko tas nodara

Zelta bērnam pašam

Tā ir mīlestība ar nosacījumiem. Bērns iemācās, ka viņu mīl par sasniegumiem un paklausību, nevis par to, kāds viņš ir. Bieži pieaugušā vecumā tas izskatās tā:

• tu nezini, ko gribi tu, jo visu dzīvi dzīvoji vecāka sapni;
• kļūda šķiet kā katastrofa, jo „zelts” var nokrist jebkurā brīdī;
• tev ir grūti sadzirdēt kritiku, un tev ir grūti uzņemties atbildību, jo bērnībā to vienmēr uzņēmās citi;
• tu jūti vainu par brāli vai māsu, bet nezini, ko ar to darīt;
• tev ir ierasts būt vecāka „labākais draugs”, un tev ir grūti no viņa atdalīties.

Daži zelta bērni izaug ar spēcīgu sajūtu, ka viņiem pienākas vairāk nekā citiem (angl. entitlement), un pieaugušā vecumā atkārto vecāka uzvedību. Citi, gluži otrādi, ir ļoti empātiski un savu lomu ierauga tikai tad, kad „zelts” nokrīt. Abi varianti ir iespējami, un neviens nav bērna vaina.

Brāļiem un māsām

Grēkāzis un pārējie bērni aug blakus pastāvīgam salīdzinājumam. „Kāpēc tu nevari būt kā Līga?” Tas sagrauj brāļu un māsu attiecības, bieži uz visu mūžu. Pieauguši brāļi un māsas var justies kā svešinieki vai pat ienaidnieki, lai gan īstais konflikta avots ir vecāks.

Normāli vai vardarbība?

Vecāki nav roboti. Ar vienu bērnu var būt vairāk kopīgu interešu, viens bērns var vairāk atgādināt pašu vecāku, slims bērns saņem vairāk laika. Tas vēl nav zelta bērns. Kritēriji:

1. Divi likumi. Tas, kas vienam bērnam ir aizliegts, otram ir atļauts – bez skaidra iemesla, piemēram, vecuma.
2. Kļūdas pārvietojas. Zelta bērna kļūdas tiek slēptas, attaisnotas vai uzveltas kādam citam.
3. Salīdzināšana kā instruments. Zelta bērns tiek regulāri likts par paraugu, lai pazemotu pārējos.
4. Mīlestība ar nosacījumiem. Tiklīdz zelta bērns rīkojas pēc sava prāta, attieksme strauji mainās.
5. Tas turpinās gadiem. Arī pieaugušā vecumā – naudā, mantojumā, uzmanībā, mazbērnos.

Kā uzvedas otrs

Godīgs vecāks, kad viņam norāda uz nevienlīdzību, var apmulst, bet parasti ieklausās: „Varbūt tev taisnība, ar Līgu biju mīkstāks.” Vecāks, kuram zelta bērns ir vajadzīgs, noliedz, apgriež vainu vai iesaista pašu zelta bērnu kā aizstāvi: „Līga, vai es tevi kādreiz esmu mīlējis vairāk?” Pieaugušus zelta bērnus bieži izmanto kā starpniekus spiedienam uz pārējiem (sk. lidojošie pērtiķi, angl. flying monkeys).

No malas zelta bērns izskatās veiksmīgs un laimīgs. Cilvēki neredz, ka viņam nav tiesību kļūdīties un ka viņa vērtība ir atkarīga no cita cilvēka noskaņojuma.

Kas tas nav

• Kopīgs hobijs ar vienu bērnu, ja arī pārējie saņem uzmanību savā veidā.
• Vairāk laika slimam, mazam vai krīzē esošam bērnam.
• Dažādi noteikumi dažāda vecuma bērniem.
• Bērns, kurš vienkārši ir veiksmīgs un par kuru vecāki priecājas, nepazemojot pārējos.
• Vecāks, kurš pamana savu nevienlīdzību un to labo.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

„Tu biji zelta bērns, tev nav tiesību sūdzēties.” Tā dažreiz saka brāļi vai māsas, un dažreiz tā saka pats zelta bērns sev. Bet mīlestība ar nosacījumiem arī ir ievainojums. Un otrādi: vecāks var teikt „es visus mīlu vienādi, tu vienkārši esi greizsirdīgs”, lai noslēptu nevienlīdzību. Kritērijs paliek tas pats: kas atkārtojas gadiem, kam tas nāk par labu (vecāka tēlam vai bērnam) un kādas ir sekas abiem bērniem.

Variācijas

Situācijas atšķiras, mehānisms ir viens: viens bērns kļūst par vecāka spoguli, un tā cena ir viņa paša dzīve un brāļu un māsu attiecības. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem.

Māte un dēls

„Mammas dēliņš” jeb mātes „mazais vīrietis”. Māte dēlam uztic savas jūtas, sūdzas par vīru un dēlu padara par savu galveno cilvēku. Kad dēls apprecas, sieva tiek uztverta kā sāncense. Tas bieži pārklājas ar emocionālo saplūšanu (angl. enmeshment) – kad starp vecāku un bērnu nav robežu.

Tēvs un meita

„Tēta princese.” Tēvs meitu apbrīno, bet tikai tik ilgi, kamēr viņa ir skaista, paklausīga un viņam pieder. Kad meitai parādās partneris, tēvs var kļūt auksts vai naidīgs.

Māte un meita

Meita kā mātes „mini versija”: tādas pašas drēbes, tie paši mērķi, tā pati profesija. Māte dzīvo caur meitas sasniegumiem. Meita pieaugusi var justies kā tukša, jo nekad neuzzināja, kas viņai pašai patīk.

Tēvs un dēls

Dēls kā mantinieks – uzņēmuma, uzvārda, tēva sapņu. Viņam atļauj visu, bet no viņa arī prasa visu. Ja dēls izvēlas savu ceļu, „zelts” var pārvērsties par apsūdzību.

Viendzimuma vecāki, patēvs vai pamāte

Mehānisms nav atkarīgs no vecāku dzimuma. Jauktā ģimenē zelta bērns bieži ir kopīgais vai „savējais” bērns, bet partnera bērns no iepriekšējām attiecībām kļūst par otrās šķiras bērnu.

Pēc šķiršanās

Zelta bērns ir tas, kurš „nostājas” vecāka pusē un stāsta par otru vecāku to, ko vecāks grib dzirdēt. Viņš tiek atalgots ar uzmanību un dāvanām. Bērns, kurš vēlas mīlēt abus vecākus, tiek uzskatīts par nodevēju.

Vienīgais bērns

Vienīgais bērns var būt gan zelta bērns, gan grēkāzis – pa kārtai. Šodien viņš ir „mans lepnums”, rīt „mana lielākā vilšanās”. Tas ir vēl mulsinošāk, jo nav neviena, ar ko salīdzināt.

Brāļi un māsas pieaugušā vecumā

Pieaudzis zelta bērns bieži turpina vecāka versiju par ģimeni un aizstāv vecāku pret pārējiem. Dažreiz viņš ir tas, kurš pārējiem pasaka: „Mamma ir veca, vai tev nav kauna?” Citreiz zelta bērns pats ierauga patiesību, un tas var būt sākums jaunām, godīgām attiecībām starp brāļiem un māsām.

Rūpes par veciem vecākiem

Vecāks gaida, ka par viņu rūpēsies zelta bērns, bet reālo darbu dara grēkāzis. Vai otrādi: zelta bērns ir tas, kurš ir „piesiets” vecākam un nevar dzīvot savu dzīvi, jo „mamma bez manis nevar”.

Mantojums un nauda

Zelta bērns saņem dzīvokli „jo viņam ir ģimene”, naudu „jo viņam vajag vairāk”, vai pēdējā brīdī tiek izslēgts no testamenta, jo „nodeva”. Nauda bieži ir tā vieta, kur pieaugušo gadu lomas kļūst redzamas visiem.

Vīra vai sievas ģimene

Vīramāte vai sievasmāte var izvēlēties savu „zelta” bērnu vai pat zelta znotu vai vedeklu, bet savu bērnu nostādīt par sliktāko. „Tavs vīrs ir zelts, nesaprotu, ko viņš tevī redzēja.”

Darbā

Priekšnieka mīlulis, kuram piedod kavējumus un kļūdas, kamēr citus soda par to pašu. Ja bērnībā tu biji grēkāzis, šī situācija darbā var sāpēt īpaši stipri.

Tiešsaistē

Vecāks sociālajos tīklos publicē tikai zelta bērna fotogrāfijas un sasniegumus. Pārējie bērni un mazbērni tur vienkārši nav redzami.

Skaļā un klusā versija

Skaļā: atklāta slavēšana un salīdzināšana visu priekšā. Klusā: tikai sīkumi – kurš saņem pirmo gabalu, kura zvanam atbild uzreiz, kura fotogrāfija stāv uz plaukta.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribu viņam to labāko.” Vecāks kontrolē zelta bērna studijas, partneri un darbu, jo „viņam ir tāds potenciāls”. No malas tās ir rūpes, bet bērnam nav tiesību uz savu dzīvi.

Agrīnā un vēlīnā versija

Loma var sākties no dzimšanas, bet var arī mainīties: zelta bērns kļūst par grēkāzi, kad sāk dzīvot savu dzīvi, un grēkāzis – par zelta bērnu, kad kļūst noderīgs, piemēram, rūpējas par slimu vecāku.

Kā reaģēt

Ja tu biji zelta bērns

1. Tev ir tiesības uz savām sāpēm. Mīlestība ar nosacījumiem arī ir ievainojums.
2. Pajautā sev, ko gribi tu. Nevis ko gribētu vecāks.
3. Pamēģini ieraudzīt brāli vai māsu citādi. Viņu stāsts var būt citāds nekā tas, ko tev stāstīja vecāks. Godīga saruna var palīdzēt, bet tikai tad, kad tev tam ir spēks.
4. Uzmanies no starpnieka lomas. Tev nav jāaizstāv vecāks pret pārējiem.

Ja tu esi brālis vai māsa

1. Zelta bērns nav tavs ienaidnieks, bet tev arī nav jābūt viņa glābējam. Viņš var būt gan cietušais, gan kāds, kurš tevi sāpina.
2. Nesalīdzini sevi. Salīdzināšana bija vecāka instruments, nevis patiesība.
3. Nosaki robežas arī ar zelta bērnu, ja viņš turpina vecāka lomu: ierobežots kontakts (angl. low contact) vai īsas, faktiskas atbildes (sk. pelēkais akmens, angl. grey rock).

Par speciālistiem. Latvijā ne katrs psihologs vai terapeits zina, kā darbojas ģimenes lomas un narcistiska vardarbība. Ieteikums „aizejiet uz ģimenes terapiju ar vecākiem” vai „izrunājiet to” ar šādu vecāku var sāpināt vēl vairāk. Meklē speciālistu, kurš tev tic, zina, kas ir gāzlaitings (angl. gaslighting) un traumatiskā saikne, nespiež uz izlīgšanu un domā par tavu drošību. Ja pēc sesijām tev ir sliktāk, meklē citu. Tikmēr var palīdzēt Dr. Ramani Durvasulas grāmatas „It’s Not You” un „Don’t You Know Who I Am?” (angliski) un krīzes tālrunis 116 123.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā saprast, vai es biju zelta bērns?

Pajautā sev: vai tev piedeva to, par ko brāļus vai māsas sodīja? Vai tevi lika par piemēru? Vai vecāka attieksme strauji mainījās, kad tev bija savs lēmums? Vai tavs brālis vai māsa ar tevi ir attālināti, un tu nesaproti kāpēc? Ja vairākas atbildes ir „jā”, visticamāk, tev bija šī loma.

Vai zelta bērns kļūst par narcisu?

Ne obligāti. Daži pieaug ar spēcīgu tiesību sajūtu un atkārto vecāka uzvedību, citi ir ļoti jūtīgi un paši cieš. Diagnozi var noteikt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet cilvēki ar narcistisku uzvedību paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav problēmas”. Nosaukums nav svarīgs – svarīgs ir tas, kā cilvēks uzvedas atkal un atkal. Ja pieaudzis brālis vai māsa tevi sistemātiski pazemo, tas ir pietiekami, lai sevi sargātu, un šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas pašas no sevis (sk. drošības plāns). Un, ja tu naktīs domā, vai „sliktais” neesi tu, tas pats par sevi ir signāls (sk. apjukums ir simptoms).

Kāpēc zelta bērns aizstāv vecāku?

Jo viņa vērtība ir cieši saistīta ar vecāka tēlu. Atzīt, ka vecāks sāpināja pārējos, nozīmētu apšaubīt arī savu „zelta” statusu. Tas ir grūti un bieži biedējoši.

Vai zelta bērns var kļūt par grēkāzi?

Jā, un tas notiek bieži. Parasti tad, kad zelta bērns pasaka „nē”, izvēlas partneri, kas vecākam nepatīk, vai pārceļas dzīvot citur.

Kā zelta bērns saucas angliski?

Golden child. Meklēšanai noder arī golden child syndrome un golden child vs scapegoat.