Es aizgāju – un tagad gribu atpakaļ: kas notiek, ja atgriezies pie narcisa
Vēlme atgriezties pie cilvēka, no kura aizgāji, ir normāla un parasti nāk no abstinences, eiforiskās atceres, vientulības un sajūtas, ka otrs bija „vienīgais labais” tavā dzīvē, nevis no tā, ka otrs būtu mainījies; atgriešanās pie narcistiska cilvēka parasti iet pa vienu ceļu – dažas dienas vai nedēļas medusmēneša, tad sods par aiziešanu, ciešāka kontrole un nākamā izmešana, bieži smagāka –, tāpēc pirms lēmuma palīdz desmit godīgi jautājumi, 72 stundu noteikums un zvans drošajam cilvēkam, un, ja atgriešanās jau notikusi, tas nav kauns: saglabā izejas plānu klusi dzīvu.
Īsumā
- Gribēt atpakaļ ir normāli. To dara abstinence (smadzenes reaģē uz šķiršanos kā uz atņemtu atalgojumu), eiforiskā atcere, vientulība, pelēkā ikdiena, vaina, bailes, ka neviens cits nemīlēs, nauda un hūverings īstajā brīdī. Neviens no šiem iemesliem nepierāda, ka otrs ir mainījies.
- Atgriešanās pie narcistiska cilvēka parasti iet pa vienu ceļu: medusmēnesis dažas dienas vai nedēļas, tad sods par to, ka aizgāji, ciešāka kontrole un „tu man esi parādā”, un nākamā izmešana, bieži smagāka. Pirms lēmuma: desmit jautājumi, 72 stundas, zvans drošajam cilvēkam, tavs iemeslu saraksts.
- Ja atgriešanās jau notikusi, tas nav kauns – aiziešana parasti notiek vairākos mēģinājumos. Saglabā izejas plānu klusi dzīvu. „Vienīgais labais” parasti kļuva par vienīgo, jo pārējais tika atņemts; citas labas lietas var uzbūvēt. Atgriešanās pie bijušā var būt veselīga tikai tad, ja nebija vardarbības un abi ir mainījušies darbos.
Kas tas ir
Tu to izdarīji. Tu aizgāji – varbūt pēc gadiem, varbūt pēc trešā mēģinājuma. Pirmās dienas bija atvieglojums. Varbūt pat lepnums.
Un tad pagāja trīs nedēļas. Vai trīs mēneši. Un kādu vakaru, sēžot virtuvē vienatnē, tu saprati, ka domā: „Varbūt es kļūdījos. Varbūt tas bija vienīgais labais manā dzīvē. Varbūt es sagrāvu to, kas tomēr bija īsts.” Un roka jau tur telefonu.
Ja tu esi šajā vietā, vispirms: tas ir ļoti bieži, un tas nenozīmē, ka tu esi vājš vai vājavājšvāja, vai ka aiziešana bija kļūda. Gandrīz visi, kuri aiziet no šādām attiecībām, kādā brīdī grib atpakaļ. Daudzi arī atgriežas. Šī nodarbība nav, lai tevi kaunētu. Tā ir, lai tu zinātu, no kurienes nāk šī vilkme, kā atgriešanās parasti izskatās un kā pieņemt lēmumu ar skaidru galvu, nevis vienā vakarā.
Šajā sērijā ir arī nodarbības par to, kā tu otru ieraudzīji (diena, kad tu ieraugi) un kā izlemt, ja šaubies, vai nepārspīlē (vai es pārspīlēju?). Par atkritieniem kopumā – kā migla izklīst.
Šī nodarbība ir arī vīriešiem. Vīrietim, kurš aizgāja no sievas vai draudzenes, kas viņu kontrolēja, apkārtējie bieži saka: „Nu, atgriezies, visām sievietēm ir savas kaprīzes” vai „Tu taču esi vīrietis, tiec galā.” Tas padara vilkmi atpakaļ vēl stiprāku, jo šķiet, ka tev nebija īsta iemesla aiziet. Tev bija.
Sievietei, kura aizgāja no vīra vai drauga, kas viņu kontrolēja, bieži saka: „Viņš taču nav sitis” vai „Vai tiešām tev būs labāk vienai?” Tas padara vilkmi atpakaļ vēl stiprāku. Tev nav jāpierāda, ka bija „pietiekami slikti”, lai aizietu.
„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Un etiķete nav svarīga. Svarīgs ir tas, kas atkārtojās: ja tevi atkal un atkal pazemoja, kontrolēja un sodīja, un tu aizgāji tāpēc, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, tāpēc ceļš ir prom un palikt prom, cik vien droši iespējams – skat. drošības plānu. Normālas attiecības nenoved līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā bija, izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.
Kāpēc gribas atpakaļ
Vilkme atpakaļ nav viens iemesls. Parasti tie ir vairāki kopā, un tie pastiprina cits citu. Kad tu zini, kurš no tiem šobrīd runā, ir vieglāk to nesajaukt ar patiesību.
1. Abstinence: tā strādā kā atkarība
Pētniece Helēna Fišere (Helen Fisher) ar kolēģiem skenēja smadzenes cilvēkiem, kurus nesen bija pametis mīļotais cilvēks. Skatoties uz šī cilvēka bildi, aktivizējās smadzeņu daļas, kas saistītas ar atalgojumu, kāri un atkarību (Fisher u. c., 2010). Tāpēc pēc šķiršanās tu vari just ko līdzīgu abstinencei (angl. withdrawal): nemieru, bezmiegu, apsēstību, gandrīz fizisku vajadzību pēc otra.
Attiecībās, kur labais un sliktais mijās neparedzami, šī vilkme ir vēl stiprāka. To sauc par traumatisko saikni (angl. trauma bond): pieķeršanos cilvēkam, kurš sāpina (Dutton & Painter, 1993). Šeit ir svarīgi zināt: vilkme nenozīmē, ka tev ar otru bija labi. Tā nozīmē, ka tavām smadzenēm atņemts kas tāds, pie kā tās pieradušas. Vairāk: kāpēc tas strādā kā narkotika un kā atradināties.
2. Eiforiskā atcere
Eiforiskā atcere (angl. euphoric recall) nozīmē, ka prāts izceļ labākos brīžus un noliek malā sliktos. Pēc aiziešanas tu atceries braucienu uz Kolku, smieklus virtuvē, to, kā otrs tevi apskāva lietū. Tu neatceries trīs nedēļas klusēšanas pēc brauciena un to, kā smiekli beidzās ar aizcirstām durvīm.
Tas nav melošana sev. Tā vienkārši strādā atmiņa, īpaši, kad tev ir skumji un vientuļi. Tāpēc pirms aiziešanas vai tūlīt pēc tās uzrakstīts saraksts „kā bija patiesībā” ir tik vērtīgs.
3. Vientulība un pelēkā ikdiena
Pēc gadiem neparedzamības mierīga dzīve var šķist tukša. Nav kliegšanas, bet nav arī tās dzirksts, kad pēc sliktas nedēļas otrs pēkšņi atkal bija burvīgs. Daudzi apraksta, ka dzīve pēc aiziešanas izskatās „pelēka”, un tas liek domāt, ka tieši otrs bija krāsa.
Bet pelēkums nav pierādījums, ka otrs bija labs. Tā ir nervu sistēma, kas pieradusi pie augstiem kalniem un dziļām bedrēm un vēl nav iemācījusies līdzenumu. Parasti tas pāriet mēnešos, ne dienās. Miers sākumā izskatās garlaicīgs. Pēc tam tas izskatās pēc dzīves.
4. „Tas bija vienīgais labais manā dzīvē”
Šī doma ir tik svarīga, ka par to ir atsevišķa sadaļa zemāk. Īsumā: ļoti bieži otrs kļuva par vienīgo labo tāpēc, ka pārējais tika pamazām atņemts – draugi, hobiji, laiks, pašcieņa. Kad tu aizej, tu redzi tukšumu, un šķiet, ka tukšums radās, kad aizgāji. Patiesībā tukšums tika veidots gadiem.
5. Hūverings īstajā brīdī
Hūverings (angl. hoovering, no putekļsūcēju zīmola Hoover) ir mēģinājumi tevi „iesūkt” atpakaļ. Tas bieži nāk tieši tad, kad tev ir visgrūtāk: dzimšanas dienā, pēc sliktas dienas darbā, svētkos, kad esi viens vai vienaviensviena. Tas var būt dramatisks („es bez tevis nevaru dzīvot”), bet bieži tā ir viena neitrāla ziņa vai viens normāls zvans. Pēc mēnešiem klusuma pat „kā tev iet?” var atvērt visas durvis. Kāpēc otrs parādās tieši tad, kad tava dzīve vēl ir drupās: atvērtas durvis. Kā hūverings mainās laika gaitā: hūverings laika gaitā.
6. Vaina
„Otrs ir tik nelaimīgs bez manis.” „Varbūt es biju pārāk skarbs vai skarbaskarbsskarba.” „Varbūt es nedevu pietiekami daudz iespēju.” Vaina ir viens no stiprākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas. Īpaši, ja otrs pēc aiziešanas izskatās salūzis, slims vai „bez jēgas dzīvot”.
Otra sāpes var būt īstas. Bet tās nenozīmē, ka tev ir jāatgriežas. Cilvēks var ciest un tomēr būt bīstams tev. Un tu neesi atbildīgs par to, lai otrs justos labi, ja tas maksā tavu drošību.
7. Bailes, ka neviens cits nemīlēs
Gadiem tu varbūt dzirdēji: „Kurš tevi vēl gribēs?”, „Tev paveicās, ka es tevi paciešu”, „Tu esi grūts cilvēks.” Pēc aiziešanas šie teikumi paliek galvā un skan kā patiesība. Bet tie nebija novērojums. Tie bija instruments, lai tu neaizietu. Ja kāds tev saka, ka neviens cits tevi nemīlēs, tas vairāk stāsta par to, cik ļoti viņam vai viņaiviņaiviņam vajadzēja, lai tu tā domātu.
8. Nauda un mājoklis
Daudzi atgriežas nevis tāpēc, ka ilgojas, bet tāpēc, ka nav kur dzīvot vai nav naudas. Tas ir ļoti reāls iemesls, un par to nav jākaunas. Ja šis ir tavs galvenais iemesls, vispirms runā ar krīzes tālruni 116 123 vai noziegumos cietušo tālruni 116 006 – viņi var ieteikt krīzes centrus, patversmes un sociālo dienestu palīdzību. Arī pašvaldības sociālais dienests var palīdzēt ar pagaidu mājokli. Atgriešanās nauda dēļ ir lēmums, kas jāpieņem ar atvērtām acīm un ar izejas plānu jau kabatā.
9. Bērni
„Bērniem vajag abus vecākus.” „Es nevaru viņiem atņemt tēti.” „Mamma viņiem trūkst.” Šis ir viens no smagākajiem iemesliem, un tas nāk no mīlestības. Bet bērniem vajag drošu, paredzamu vidi vairāk nekā vecākus zem viena jumta. Bērni, kuri redz, kā viens vecāks pazemo otru, mācās, ka tā izskatās mīlestība. Plašāk: bērni un narcisti.
Ieguldījuma slazds
Ir vēl viens klusais iemesls: „Mēs tik daudz ieguldījām. Tik daudz gadu. Ja es tagad aizeju pavisam, tad tas viss bija veltīgi.” Psihologi Hals Arkss (Hal Arkes) un Katrīna Blūmere (Catherine Blumer) parādīja, ka cilvēki turpina ieguldīt tur, kur jau ir ieguldījuši daudz, pat ja tas vairs nav izdevīgi (Arkes & Blumer, 1985). To sauc par ieguldījuma slazdu (angl. sunk cost fallacy). Bet gadi, ko tu jau atdevi, nekļūs vērtīgāki, ja atdosi vēl dažus. Vairāk: ieguldīts par daudz.
Abās domās nav nekā par to, kāpēc viņi aizgāja. Ir vientulība, vaina un atmiņa par sākumu. Tā ir abstinence, kas runā pirmajā personā.
Kā parasti izskatās atgriešanās
Šī ir svarīgākā daļa, un tā jāuzraksta godīgi. Tas, kas seko, nav statistika. Tas ir kopsavilkums no daudziem stāstiem un no tā, ko apraksta speciālisti, kuri strādā ar šādām attiecībām (Durvasula, 2024; Carnes, 1997). Katrs stāsts ir citāds. Bet ceļš ir pārsteidzoši līdzīgs.
| Posms | Kā tas izskatās | Parasti cik ilgi |
|---|---|---|
| 1. Medusmēnesis | Otrs ir silts, uzmanīgs, pateicīgs. Solījumi, asaras, „es sapratu visu”. Tev šķiet, ka tev bija taisnība atgriezties | Dažas dienas līdz dažas nedēļas, retāk pāris mēnešu |
| 2. Sods par aiziešanu | Pārmetumi, ironija, „tu mani pameti”, „tu man salauzi sirdi”. Aiziešana tiek atgādināta katrā strīdā | Sākas pēc medusmēneša un nekad īsti nebeidzas |
| 3. Ciešāka kontrole | Mazāk brīvības nekā pirms tam: kur tu biji, ar ko runāji, kāpēc atbildēji vēlu. „Es vienreiz tev uzticējos, un tu aizgāji” | Nedēļas līdz mēneši, pakāpeniski |
| 4. „Tu man esi parādā” | Tava atgriešanās kļūst par parādu: tev jāpierāda, ka tu esi „uzticams”, jāatsakās no cilvēkiem, kuri tevi atbalstīja | Paliek pastāvīgi |
| 5. Nākamā izmešana vai nākamā aiziešana | Otrs tevi atmet, bieži vissliktākajā brīdī un skarbāk nekā iepriekš, vai tu aizej atkal – ar mazāk spēka un mazāk atbalsta | Bieži mēnešu vai gada laikā |
Kāpēc atgriešanās parasti ir sliktāka nekā pirmā reize? Tāpēc, ka otrs tagad zina trīs lietas:
- Tu vari aiziet. Tas otram bija ievainojums, un tas jāsoda un jānovērš.
- Tu atgriezīsies. Tas otram ir pierādījums, ka var atļauties vairāk.
- Kas tevi atveda atpakaļ. Tieši ar to tevi turēs nākamreiz.
Arī tavi drošie cilvēki pēc atgriešanās var nogurt: draugi, kuri palīdzēja pārvākties, var justies nodoti. Otrs to zina un bieži izmanto, lai tevi no viņiem atdalītu. Tāpēc zemāk ir sadaļa par to, kā saglabāt izejas plānu dzīvu, ja tu tomēr atgriezies.
Kā tas mēdz izskatīties pie dažādiem tipiem
Mehānisms ir tas pats, bet dažādi cilvēki to dara dažādi. Šie ir apraksti, nevis diagnozes, un reālā dzīvē tipi pārklājas.
Slēptā narciste (angl. covert narcissist: cilvēks, kura narcisms slēpjas aiz upura lomas, jūtīguma un klusiem pārmetumiem). Medusmēnesis ir maigs un „trausls”: asaras, pateicība, „tu mani izglābi”. Sods nāk klusi: nopūtas, „es jau zinu, ka tu vari atkal aiziet”, slimības, kuras parādās, kad tu gribi satikt draugus. Kontrole ir caur tavu vainu: katrs tavs solis prom no viņas liek viņai „ciest”. Nākamā izmešana bieži ir pēkšņa aukstuma periods vai jauns cilvēks, par kuru tu uzzini no citiem. Plašāk: slēptā narciste un slēptā narciste neatlaiž.
Atklātā narciste (angl. overt narcissist: cilvēks, kura narcisms ir redzams – prasīgs, skaļš, pārāks). Medusmēnesis ir spilgts: kaislība, plāni, „mēs esam radīti viens otram”. Sods nāk skaļi: kliegšana, publiski pazemojumi, „nevīrietis, kurš nespēj pat aiziet pa īstam”. Kontrole ir atklāta: nauda, telefons, draugi. Nākamā izmešana bieži ir demonstratīva – ar jaunu vīrieti, ko tev parāda, vai ar izlikšanu no mājām.
Slēptais narcists (angl. covert narcissist: cilvēks, kura narcisms slēpjas aiz upura lomas, klusuma un aizvainojuma). Medusmēnesis ir kluss un „dziļš”: garas vēstules, „es sapratu, cik tu man nozīmē”, sola iet pie psihologa. Sods nāk kā klusēšana, aizvainojums un pasīva agresija: aizmirsti pienākumi, „es jau tāpat neko neesmu vērts”. Kontrole ir caur tavu līdzjūtību un vainu. Nākamā izmešana bieži ir lēna izzušana vai pēkšņs „man vajag laiku sev”. Plašāk: slēptais narcists vīrietis.
Atklātais narcists (angl. overt narcissist: cilvēks, kura narcisms ir redzams – dominējošs, pārāks, dusmīgs). Medusmēnesis ir kā pirmā gada atkārtojums: ziedi, restorāni, lieli plāni, varbūt gredzens. Sods nāk kā dusmas un iebiedēšana: „nekad vairs neuzdrošinies man to darīt”, draudi, greizsirdība. Kontrole ir atklāta un ciešāka nekā iepriekš: nauda, atrašanās vieta, telefons. Nākamā izmešana bieži ir pazemojoša – ar citu sievieti vai ar izmešanu uz ielas – un bīstamāka. Plašāk: atklātais narcists vīrietis.
Tā paša dzimuma attiecībās ceļš ir tas pats: medusmēnesis, sods par aiziešanu, ciešāka kontrole, nākamā izmešana. Klāt var nākt draudi atklāt tavu orientāciju cilvēkiem, kuri par to nezina (angl. outing), un tas ir vēl viens iemesls saglabāt izejas plānu dzīvu.
Pirms tu atgriezies: lēmuma rīks
Tev nav jāapsola sev „nekad”. Tev tikai nav jāizlemj šovakar. Lūk, rīks lēmumam, kas nāk no tevis, nevis no abstinences.
Desmit godīgi jautājumi
Atbildi rakstiski. Nevis galvā, bet uz papīra vai piezīmēs, kuras otrs nevar redzēt.
- Kas tieši ir mainījies – un kā es to zinu? Ne „viņš vai viņaviņaviņš saka, ka mainījās”, bet ko es esmu redzējis vai redzējusiredzējisredzējusi darbos, cik ilgi un kurš vēl to redzēja?
- Vai bija īsta atbildība – vai tikai vārdi? Vai otrs nosauca konkrēti, ko izdarīja, bez „bet” un bez „tu arī”? Vai piedāvāja kaut ko labot? Kā izskatās īsta atvainošanās: īsta atvainošanās.
- Kas notika pagājušajā reizē? Ja es jau esmu atgriezies vai atgriezusiesatgrieziesatgriezusies – cik ilgi bija labi un kas notika pēc tam?
- Vai es teiktu „jā”, ja draugs man jautātu? Ja mans labākais draugs man stāstītu šo pašu stāstu un teiktu, ka grib atgriezties, ko es viņam teiktu?
- Kāpēc es aizgāju? Vai es varu nosaukt piecus konkrētus notikumus? Vai kāds no tiem ir atrisināts?
- Kurš no maniem iemesliem runā? Abstinence, vientulība, vaina, nauda, bailes, hūverings? Vai es gribu atpakaļ pie šī cilvēka, vai prom no tā, kā jūtos tagad?
- Kas notiks ar maniem cilvēkiem? Vai otrs pieņems manus draugus un ģimeni, kuri man palīdzēja aiziet, vai man būs jāizvēlas?
- Vai es būšu brīvāks vai brīvākabrīvāksbrīvāka nekā pirms aiziešanas – vai mazāk? Ko man būs jāpierāda?
- Vai es varu aiziet vēlreiz, ja vajadzēs? Vai man būs nauda, dokumenti, vieta, kur iet, un cilvēki, kas palīdzēs?
- Ko es jutīšu savā ķermenī, iedomājoties pirmo strīdu pēc atgriešanās? Atvieglojumu vai saspringumu vēderā?
Ja uz pirmajiem diviem jautājumiem atbilde ir „tikai vārdi” un „es nezinu”, tas vēl nav pārmaiņu pierādījums. Tas ir medusmēneša sākums.
72 stundu noteikums
Pēc jebkura kontakta ar otru vai stipras vilkmes tu 72 stundas neko neizlem: neraksti, neatbildi, nesarunā tikšanos. Vilkme ir kā vilnis: tā sasniedz virsotni un pēc tam noplok. Lēmums, kas pieņemts viļņa virsotnē, nav tavs lēmums. Tas ir abstinences lēmums.
Ja pēc 72 stundām tu joprojām gribi atgriezties, izej cauri desmit jautājumiem vēlreiz. Rakstiski.
Vispirms zvani savam drošajam cilvēkam
Pirms tu uzraksti otram, piezvani cilvēkam, kurš zina tavu stāstu. Nevis lai viņš vai viņa tev aizliegtu, bet lai tu dzirdētu savu stāstu no malas. Tu vari pat lūgt: „Nesaki man, ko darīt. Vienkārši atgādini man, ko es tev stāstīju, kad aizgāju.”
Ja tev tāda cilvēka nav, krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti, bez maksas, arī latviski, krieviski un angliski.
Izlasi savu iemeslu sarakstu
Ja tev ir saraksts „kā bija patiesībā” vai „kāpēc es aizgāju” – izlasi to. Lēni. Katru punktu. Ja tāda nav, uzraksti to tagad, pirms kaut ko dari: piecas konkrētas lietas, ar vietu, laiku un vārdiem. Ne „viņš vai viņaviņaviņš bija slikts”, bet „18. februārī, kad man bija temperatūra, viņš vai viņaviņaviņš aizbrauca uz Tallinu un trīs dienas neatbildēja”.
Ja atgriešanās jau notikusi
Ja tu lasi šo jau pēc atgriešanās – vispirms: tas nav kauns, un tas nav beigas.
Pētījumi par aiziešanu no vardarbīgām attiecībām rāda, ka aiziešana ir process, nevis viens notikums. Pētnieki Debora Andersone (Deborah Anderson) un Daniels Sonderss (Daniel Saunders) apkopoja daudzus pētījumus un secināja, ka daudzi cilvēki aiziet un atgriežas vairākas reizes, pirms aiziet pavisam, un ka katrs mēģinājums bieži sagatavo nākamo (Anderson & Saunders, 2003). Šerona Grifinga (Sharon Griffing) un kolēģi jautāja cilvēkiem, kāpēc viņi atgriezās; biežākie iemesli bija emocionāla pieķeršanās un cerība, ka otrs mainīsies (Griffing u. c., 2002). Tas nav stulbums. Tā ir saikne, kas strādā tā, kā tā ir veidota.
Bieži dzirdētais „vidēji septiņi mēģinājumi” ir aptuvens skaitlis, nevis precīzs rezultāts. Un lielākā daļa pētījumu ir par sievietēm, kas aiziet no vīriešiem. Bet mehānisms ir tas pats. Par to, kā aiziešanu atsauc un kā aiziet pa īstam, īpaši no slēptas narcistes, ir nodarbība slēptā narciste neatlaiž.
Saglabā izejas plānu dzīvu – klusi
Tev nav jāizlemj, ka aiziesi atkal. Tev tikai jāsaglabā iespēja. Klusi, bez paziņojumiem:
- Dokumenti. Pases, ID kartes, dzimšanas apliecību kopijas, arī bērnu – pie drauga, darbā vai drošā mākonī, kura paroli otrs nezina.
- Nauda. Kaut neliela rezerve, kas ir tikai tava. Savs bankas konts, ja iespējams.
- Tavi cilvēki. Neatraujies no tiem, kuri palīdzēja aiziet. Pat ja otrs saka, ka viņi „mūs izšķīra”. Viena īsa ziņa nedēļā uztur saikni.
- Tavi pieraksti. Turpini pierakstīt, kas notiek. Datumi, vārdi, notikumi. Drošā vietā.
- Tavs saraksts. Saraksts „kāpēc es aizgāju” nav jāizmet. Glabā to.
- Drošības plāns. Ja bija draudi vai vardarbība, drošības plāns ir jāatjauno tagad, ne tad, kad būs vajadzīgs.
Ja otrs pārbauda tavu telefonu vai datoru, izlasi drošas lietošanas padomus.
Ko vērot
Pirmie mēneši pēc atgriešanās rāda, kurā virzienā tas iet. Pieraksti, ja:
- aiziešana tiek atgādināta strīdos („tu jau vienreiz mani pameti”);
- tev ir mazāk brīvības nekā pirms aiziešanas;
- no tevis prasa pārtraukt kontaktu ar cilvēkiem, kuri tev palīdzēja;
- solījumi no medusmēneša pamazām pazūd, un neviens par tiem vairs nerunā;
- tu atkal sāc „iemēģināt” sarunas galvā un staigāt kā pa olu čaumalām;
- tavs „nē” atkal tiek sodīts.
Kad aiziet atkal
Nav jāgaida „pēdējais piliens”. Ir pazīmes, kad jādomā par nākamo aiziešanu nopietni:
- ja atkal ir draudi, iebiedēšana vai fiziska vardarbība – tūlīt, pēc drošības plāna;
- ja sods par aiziešanu nebeidzas mēnešiem;
- ja tu atkal esi izolēts vai izolētaizolētsizolēta no saviem cilvēkiem;
- ja tu pamani, ka pierakstu saraksts aug tieši tāpat kā pirms aiziešanas.
Nākamā aiziešana nav izgāšanās. Tu jau zini vairāk nekā pirmajā reizē: kas tevi atvilka atpakaļ, kā otrs reaģē, kas tev palīdz. Tas viss ir tavā pusē.
„Tas bija vienīgais labais manā dzīvē”
Šī doma ir viena no smagākajām. Un tā ir jāapskata godīgi, jo tajā ir daļa patiesības.
No kurienes tā nāk
Izolācija padarīja otru par vienīgo. Daudzās šādās attiecībās pamazām pazūd viss pārējais: draugi, kuri „tev nav labi”, hobiji, kas „atņem laiku ģimenei”, darbs, kas „tev nav piemērots”, radi, kuri „grib jūs izšķirt”. Pēc dažiem gadiem otrs ir vienīgais cilvēks, ar kuru tu pavadi vakarus. Tāpēc, kad tu aizej, šķiet, ka pazaudēji visu. Bet tu nepazaudēji visu aiziešanas brīdī. Tu to zaudēji pa gabalam attiecību laikā. Aiziešana tikai parādīja, cik maz palika.
Labais bija daļēji īsts – un daļēji instruments. Varbūt otrs tiešām bija smieklīgs, gudrs, maigs dažos vakaros. Tas bija īsts. Bet labais šādās attiecībās nāk neparedzami, un tieši tas padara to tik vērtīgu (Dutton & Painter, 1993). Un labajam nav jābūt dāvanām vai romantikai. Pēc sliktām dienām pat parasts vakars bez kliegšanas jūtas kā dāvana. To sauc par atvieglojuma slazdu jeb negatīvo pastiprinājumu (angl. negative reinforcement): tu jūti prieku nevis tāpēc, ka notiek kaut kas labs, bet tāpēc, ka sliktais uz brīdi apstājās.
Tu atceries sākumu. Pirmie mēneši bieži bija idealizācija (angl. idealization): otrs tevi pētīja, spoguļoja, lika justies tā, kā neviens iepriekš. Tas, pēc kā tu ilgojies, bieži ir šis sākums, nevis pēdējie gadi. Bet sākums neatgriezīsies uz ilgu laiku. Tas atgriežas kā medusmēnesis.
Kā uzbūvēt citas labas lietas
Tukšums pēc aiziešanas nav pierādījums, ka dzīve bez otra ir tukša. Tā ir būvlaukuma bilde. Lūk, ar ko sākt, soli pa solim:
- Viens cilvēks. Nevis desmit draugi uzreiz. Viens cilvēks, kuram tu vari uzrakstīt vakarā. Varbūt tas ir vecs draugs, kuru tu pazaudēji attiecību laikā. Viena īsa ziņa: „Sen neesam runājuši. Man tevis pietrūka.”
- Viena lieta, kas bija tava. Kaut kas, ko tu darīji, pirms satiki otru: skriešana gar Daugavu, zīmēšana, koris, makšķerēšana, grāmatas.
- Viens ritms. Rīta kafija uz balkona, vakara pastaiga, svētdienas zupa. Paredzamība nomierina nervu sistēmu.
- Viens mazs sasniegums nedēļā. Nomainīts krāns. Aizpildīts dokuments. Nopirkts augs. Tas uzbūvē sajūtu, ka tu vari.
- Viena vieta ar cilvēkiem. Sporta zāle, bibliotēka, brīvprātīgais darbs, valodu kursi. Vieta, kur tevi pazīst pēc vārda.
Par sešām lietām, ar kurām atjaunota dzīve aizver durvis otram, ir nodarbība dzīve kā atslēga. Par to, kā atgūt galvu, kuru joprojām aizņem otrs: vieta tavā galvā.
Normālā versija: kad atgriešanās pie bijušā var būt veselīga
Ne katra atgriešanās pie bijušā ir kļūda. Godīgi: ir pāri, kuri izšķiras, dzīvo atsevišķi, abi aug un pēc laika atkal satiekas – un tas izdodas. Atšķirība no narcistiskā cikla ir liela, un to var redzēt.
| Veselīga atgriešanās pie bijušā | Narcistiskais cikls |
|---|---|
| Attiecībās nebija vardarbības: pazemošanas, iebiedēšanas, kontroles | Aizgāji tāpēc, ka tevi pazemoja, kontrolēja vai iebiedēja |
| Abi ir mainījušies, un to var redzēt darbos, ne tikai vārdos | Mainījies ir tikai tonis – līdz dienai, kad tu atgriezies |
| Bija īsta atbildība no abām pusēm: konkrēti, bez „bet” | „Man žēl, ja tu tā juti”, „tu arī nebiji eņģelis” |
| Pagājis laiks – mēneši vai gadi –, un neviens nesteidzina | Termiņi, spiediens, „tagad vai nekad” |
| Abiem ir savi cilvēki, un neviens neprasa no tiem atteikties | Tev jāattālinās no tiem, kuri palīdzēja aiziet |
| Ārēja palīdzība, ko abi izvēlas brīvi | „Terapija” kā arguments, lai tu atgrieztos |
| Tu vari pateikt „nē” un nebaidīties | Tavs „nē” atkal tiek sodīts |
Par pāru terapiju. Ja attiecībās bija vardarbība, daudzas organizācijas, kas strādā ar vardarbību, neiesaka pāru terapiju, kamēr tā nav beigusies: tur izteikto var izmantot pret tevi mājās, un kopīga sesija var palielināt briesmas. Turklāt Latvijā, tāpat kā citur, ne katram terapeitam ir zināšanas par narcistisku vardarbību. Labi domājošs speciālists bez tām var teikt „jūs abi esat vainīgi” vai „dodiet vēl vienu iespēju” un ievilkt tevi atpakaļ ciklā. Pārbaudi: vai viņš vai viņa tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne, nespiež uz samierināšanos un domā par tavu drošību? Ja pēc sesijas jūties vēl vainīgāk, meklē citu. Klīniskās psiholoģes Ramani Durvasulas (Ramani Durvasula) YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmatas „Should I Stay or Should I Go?” (2015) un „It’s Not You” (2024) (angļu valodā) palīdz saprast, kā izskatās īstas pārmaiņas un kā – nē.
Tas pats citās attiecībās
Vilkme atpakaļ nav tikai pāru attiecībās.
Ar māti. Pēc mēnešiem bez kontakta pienāk Ziemassvētki, un tu domā: „Viņa taču ir mana māte. Varbūt šoreiz būs citādi.” Pirms brauc, izej cauri tiem pašiem jautājumiem: kas mainījies darbos, kas notika pagājušajā reizē, kā tu jutīsies pēc divām dienām? Ja atgriešanās, tad ar savu mašīnu, savu naktsmītni un savu laiku, kad aizbraukt.
Ar tēvu. Tēvs, kurš tevi gadiem pazemoja, pēkšņi zvana un saka, ka ir slims un grib „salabt, kamēr nav par vēlu”. Vaina un cerība ir milzīgas. Tu vari atbildēt, bet nepieņemt visu uzreiz: īsa tikšanās neitrālā vietā, ar laiku, kad aiziet, un ar vērošanu, vai viņš runā par to, kas notika, vai tikai par savu slimību.
Ar bijušo darbavietu. Bijušais vadītājs, kurš tevi pazemoja, piedāvā atgriezties ar lielāku algu. Nauda ir reāla. Bet jautājums ir tas pats: kas mainījies darbos? Vai tas pats cilvēks joprojām vada? Kas notika ar citiem, kuri atgriezās? Vērts vienoties rakstiski par visu, kas tev svarīgs.
Ar draugu vai draudzeni. Draudzība, kas tevi izsūca, pēc gada atgriežas ar „tu man tik ļoti trūksti”. Tev nav jāatbild „nekad”. Bet atceries, ka vilkme pēc senas draudzības bieži ir ilgas pēc tā, kas bija sākumā, nevis pēc tā, kas bija pēdējā gadā.
Ar brāli, māsu vai radiem. Ģimenes svētki velk atpakaļ: „visi būs”, „mamma tik ļoti grib”. Tu vari atgriezties uz vienu vakaru ar savu plānu – kad ierodies, kad aizej, pie kā vērsties, ja kļūst grūti –, nevis atgriezties pilnībā vecajā lomā.
Drošība
Aiziešanas un atgriešanās laiks bieži ir bīstamākais laiks attiecībās. Ja otrs draud, seko tev, parādās pie durvīm vai tu baidies:
- tūlītējas briesmas – 112, Valsts policija – 110;
- policija var pieņemt lēmumu par nošķiršanu: otram uz laiku līdz 8 dienām jāatstāj kopīgais mājoklis, un viņš vai viņaviņaviņš nedrīkst tev tuvoties un sazināties;
- tiesa var piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, arī pret psiholoģisko un ekonomisko vardarbību un bijušo partneri – pagaidu aizsardzība;
- krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas, visu diennakti), noziegumos cietušo tālrunis 116 006 (pēcpusdienā un vakarā);
- sāc ar drošības plānu.
Ja otrs pēc tavas aiziešanas draud nodarīt pāri sev, zvani 112. Tu neesi atbildīgs par otra dzīvību ar savu atgriešanos, un atgriešanās šādu draudu dēļ parasti nozīmē, ka draudi atkārtosies.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tev šķiet, ka otrs bija vienīgais labais tavā dzīvē – un vai pirms attiecībām tev bija vairāk?
- Vai tu atceries galvenokārt sākumu un labos vakarus, bet ne to, kāpēc aizgāji?
- Vai vilkme ir stiprāka vakaros, svētkos, kad esi noguris vai nogurusinogurisnogurusi vai viens vai vienaviensviena?
- Vai otrs ir teicis, ka ir mainījies, bet tu nevari nosaukt nevienu darbu, kas to rāda?
- Ja atgriešanās jau notikusi: vai tev tagad ir vairāk vai mazāk brīvības nekā pirms aiziešanas?
Ko tu vari darīt
- Nosauc savu vilkmi. Abstinence, eiforiskā atcere, vientulība, vaina, bailes, nauda, hūverings? Pieraksti, kurš iemesls šodien ir skaļākais.
- Neizlem šovakar. 72 stundas. Tad desmit jautājumi, rakstiski.
- Zvani savam drošajam cilvēkam pirms otram. Vai 116 123.
- Izlasi vai uzraksti savu sarakstu „kāpēc es aizgāju”.
- Veido vienu labu lietu nedēļā, kas ir tikai tava.
- Ja atgriešanās jau notikusi: saglabā dokumentus, naudu, cilvēkus un pierakstus – klusi.
- Ja ir bīstami: drošības plāns un 112.
Mīti
Iedziļinies
- Diena, kad tu ieraugi – brīdis, kad migla plīst
- Kā viņi paši noņem masku
- Vai es pārspīlēju? – kā izlemt, kad atgriežas šaubas
- Kāpēc tas strādā kā narkotika
- Abstinence, vilkme un atkrišana
- Traumatiskā saikne
- Ieguldīts par daudz
- Kā izskatās īsta atvainošanās
- Slēptā narciste neatlaiž
- Atvērtas durvis un hūverings laika gaitā
- Vieta tavā galvā un dzīve kā atslēga
- Kā migla izklīst
- Termini: traumatiskā saikne, eiforiskā atcere, hūverings, medusmēneša posms, izmešana, atvieglojuma slazds, ieguldījuma slazds, tukši nākotnes solījumi
Saistīts
Avoti
- Fisher, H. E., Brown, L. L., Aron, A., Strong, G., & Mashek, D. (2010). Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love. Journal of Neurophysiology, 104(1), 51–60.
- Anderson, D. K., & Saunders, D. G. (2003). Leaving an abusive partner: An empirical review of predictors, the process of leaving, and psychological well-being. Trauma, Violence, & Abuse, 4(2), 163–191.
- Griffing, S., Ragin, D. F., Sage, R. E., Madry, L., Bingham, L. E., & Primm, B. J. (2002). Domestic violence survivors' self-identified reasons for returning to abusive relationships. Journal of Interpersonal Violence, 17(3), 306–319.
- Dutton, D. G., & Painter, S. (1993). Emotional attachments in abusive relationships: A test of traumatic bonding theory. Violence and Victims, 8(2), 105–120.
- Carnes, P. J. (1997). The Betrayal Bond: Breaking Free of Exploitive Relationships. Health Communications.
- Arkes, H. R., & Blumer, C. (1985). The psychology of sunk cost. Organizational Behavior and Human Decision Processes, 35(1), 124–140.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.