Noslēguma slazds: bloķē, atbloķē, lūdz izrunāties, tad pazemo — vai tas ir narcisms?

Kas tas ir

Šī nodarbība ir par vienu ļoti konkrētu secību pēc šķiršanās. To stāsta tik daudzi cilvēki, ka tai vajag savu lapu. Tā izskatās apmēram šādi:

1. Otrs tevi bloķē, atbloķē un bloķē vēlreiz.
2. Sociālajos tīklos parādās skumjas dziesmas, asaras, neskaidri citāti, ko tu noteikti ieraudzīsi.
3. Divus trīs mēnešus nāk ziņas: „es par tevi domāju”, „mēs nekad kārtīgi neizrunājāmies”, „man vajag noslēgumu”. Tu secini, ka otrs nav tevi aizmirsis.
4. Tu sakārto savu dzīvi un ieguldi īstu piepūli tajā noslēgumā, ko lūdza otrs. Ne piecu minūšu kafija, bet, piemēram, lidojums uz citu valsti, kur otrs dzīvo.
5. Kad tu mēģini izrunāties vai satikties, otrs tevi nežēlīgi aizsūta un paziņo, ka ir jaunās attiecībās.
6. Tu atbildi: „Labi, es eju.”
7. Nākamajā dienā nežēlīgais cilvēks pārvēršas par mīļu cilvēku un uztur kontaktu dzīvu.
8. Un bieži vēl viens solis: pēc pusgada, kad tu jau visu bloķēji, pienāk ziņa no cita numura, e-pasta vai caur kopīgu draugu. Par kaut ko „svarīgu”, ar nostalģiju tekstā.

Jautājums, ar kuru cilvēki pie mums nāk: vai tas ir narcisms vai nav? Godīga atbilde ir divdaļīga. Pirmkārt, gandrīz katram solim ir arī nenarcistisks skaidrojums, un mēs tos visus apskatīsim. Otrkārt, tas, kas atšķir apjukušu cilvēku no narcistiska uzvedības modeļa, nav neviens atsevišķs solis. To parāda tas, kas notiek pēc katra soļa: vai otrs uzņemas atbildību, vai labo nodarīto, vai ciena tavu „nē”.

Un vēl viena lieta jau pašā sākumā, jo tā ir svarīgākā: pat ja tas nav narcisms, iedarbība uz tevi ir tā pati, un arī pareizā atbilde ir tā pati: attālums un skaidrība. Tev nav jāuzstāda diagnoze, lai pasargātu sevi.

Secība vienā tabulā

Katrā rindā: ko otrs dara, ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks, kādu funkciju tas pilda narcistiskā uzvedības modelī un kas palīdz tos atšķirt.

Tagad pa soļiem.

1. Bloķē, atbloķē, bloķē vēlreiz

Ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks. Pēc šķiršanās daudzi bloķē bijušo, jo nespēj skatīties viņa bildes. Tad atbloķē, jo bloķēšana šķiet pārāk skarba vai jo pietrūkst. Tad bloķē atkal, jo atkal sāp. Cilvēki ar tā saukto trauksmaino piesaisti (angl. anxious attachment – kad tuvību ļoti vajag un pamešana biedē) un izvairīgo piesaisti (angl. avoidant attachment – kad tuvība sāk biedēt un cilvēks atkāpjas) bieži svārstās tieši tā: tuvāk, prom, tuvāk (Fraley un Shaver, 2000). Arī cilvēks, kuram ir grūti noturēt emocijas, piemēram, ar robežstāvokļa personības iezīmēm, var bloķēt dusmās un atbloķēt kaunā. Tas ir sāpīgi, bet tas nav obligāti aprēķins.

Kāda ir funkcija narcistiskā uzvedības modelī. Bloķēšana un atbloķēšana ir piekļuves kontrole. Otrs lemj, kad tu drīksti otru redzēt un sasniegt. Katra maiņa ir signāls: „Es par tevi domāju, bet es noteicu noteikumus.” Tu sāc pārbaudīt: vai atkal atbloķēja? Ko tas nozīmē? Tā tava uzmanība paliek pie otra. Atbloķēšana bieži sakrīt ar kaut ko redzamu: sirsniņa tavai bildei, stāsta skatījums, „nejaušs” like. Tas ir tāds pats mehānisms kā karsti un auksti (vairāk: karsti un auksti).

Kas palīdz atšķirt. Apjukušam cilvēkam bloķēšana parasti ir par sevi pašu: cilvēkam vajag attālumu. Tāpēc atbloķēšanai nesekos signāli tev, un pēc kāda laika būs skaidrs lēmums vienā vai otrā virzienā. Narcistiskā uzvedības modelī bloķēšana ir par tevi: katrai maiņai ir skatītājs, un tā notiek tad, kad tu apklusti.

Šāds signāls bez vārdiem ir tuvs tam, ko angliski sauc par breadcrumbing – „maizes drupačām”, kad otrs met sīkus uzmanības gabaliņus, lai tu turpinātu gaidīt, bet neko nesola (vairāk: breadcrumbing). Pētījumā par šo pieredzi cilvēki, kuri to bija piedzīvojuši, biežāk ziņoja par bezpalīdzības sajūtu un mazāku apmierinātību ar dzīvi (Navarro u.c., 2020).

2. Publiskas asaras, skumjas dziesmas, neskaidri citāti

Ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks. Daudzi pēc šķiršanās liek skumjas dziesmas, jo tā viņi jūtas. Daļai tas ir veids, kā pateikt draugiem „man ir grūti”, nevis ziņa bijušajam. Jā, tas bieži ir arī nedaudz domāts tev, jo cilvēkam gribas, lai tu zini, ka viņam sāp. Tas ir cilvēcīgi.

Kāda ir funkcija narcistiskā uzvedības modelī. Publiskas asaras kļūst par ēsmu un skatuvi. Ēsma, jo tev tās rada vainu vai vajadzību glābt: „viņai slikti manis dēļ”, „viņš cieš, varbūt man jāuzraksta”. Skatuve, jo citi redz upuri, un stāsts par to, kurš kuram nodarīja pāri, sāk veidoties bez tevis. Tas ir tas pats princips kā hūveringam (angl. hoovering, no putekļsūcēju zīmola Hoover): mēģinājums tevi „iesūkt” atpakaļ (vairāk: hūverings).

Kas palīdz atšķirt. Paskaties uz laiku un adresātu. Ja skumjie ieraksti parādās tieši tad, kad tu apklusti vai kad tev sāk iet labāk, un tie ir rakstīti tā, lai tu atpazītu sevi („daži aiziet, kad visvairāk vajag”), tā ir ziņa tev, nevis dienasgrāmata. Un vēl: cilvēks, kurš tiešām skumst, neizliek asaras publiski tajā pašā nedēļā, kad privāti raksta tev nežēlīgas ziņas.

3. „Es par tevi domāju”, „man vajag noslēgumu” – divus trīs mēnešus

Ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks. Attiecības izjuka bez sarunas, un otram tiešām ir palicis daudz neizteikta. Otrs jūtas vainīgs, nezina, ko īsti grib, un cer, ka saruna palīdzēs izlemt. Pētījumos par attiecībām, kas atkal un atkal izjūk un atjaunojas (angl. on-again/off-again), cilvēki ziņo par lielāku nenoteiktību un sliktāku saziņu nekā citos pāros (Dailey u.c., 2009). Tas nozīmē: šāda svārstīšanās ir izplatīta arī bez jebkāda narcisma.

Kāda ir funkcija narcistiskā uzvedības modelī. Vārds „noslēgums” (angl. closure, vairāk: noslēgums) šeit ir hūverings ar cienījamu nosaukumu. Tas izklausās pieaugušiem cilvēkiem cienīgi, un to ir grūti atteikt, jo arī tev to vajag. Bet funkcija ir cita: uzturēt tavu cerību un pārbaudīt, cik daudz tu vēl ieguldīsi. Katra ziņa „es par tevi domāju” ir barošana otram (angl. narcissistic supply – uzmanība, apbrīna, reakcijas, ko otrs saņem no citiem; vairāk: narcistiskā barošana): tu reaģē, tu gaidi, tu atbildi.

Kas palīdz atšķirt. Godīgs lūgums pēc sarunas ir konkrēts un savstarpējs: „Vai varam parunāt? Man ir svarīgi pateikt, ka man žēl par to, kā viss beidzās. Kad tev der? Es varu piezvanīt vai atbraukt.” Narcistiskā versijā lūgums ir mūžīgi vaļā: „kādreiz vajadzētu”, „es tik bieži par tevi domāju”, bet nekad nav ne datuma, ne vietas, ne piepūles no otras puses. Visu piepūli ieguldi tu.

4. Tu sakārto dzīvi un ieguldi īstu piepūli

Šis solis ir tavs, un tas ir svarīgi. Tu sakārtoji darbu, naudu, brīvdienas. Tu nolēmi, ka, ja otram vajag noslēgumu, tu to dosi pieaugušā veidā: klātienē, ar laiku un cieņu. Tu nopirki biļeti uz Dublinu, Oslo vai Berlīni. Tas ir sirsnīgs, godīgs, cilvēcīgs solis. Tā rīkojas cilvēks, kurš ņem otra vārdus nopietni.

Kas notiek nenarcistiskā versijā. Ja otrs ir tikai apjucis, apjukums, visticamāk, būs redzams arī tad, kad tu atbrauksi: varbūt būs neērti, varbūt saruna būs smaga, varbūt tu uzzināsi, ka jau ir satikts kāds cits. Bet apjucis cilvēks nepazemos tevi par to, ka tu izpildīji viņa paša lūgumu. Un godīgs cilvēks, kurš jau ir jaunās attiecībās, parasti to pasaka pirms tu pērc biļeti.

Kas notiek narcistiskā versijā. Tavs ieguldījums ir mērījums. Jo vairāk tu ieguldi, jo lielāks ir otra pierādījums sev: „Skat, kāda man ir vara. Viens mans teikums, un cilvēks lido pāri Eiropai.” Tas ir tieši tas, kas otram vajadzīgs, un tieši tāpēc nākamais solis notiek tik cietsirdīgi.

5. Atklāsme tieši tad, kad tu ieguldīji visvairāk

Tu esi tur. Tu raksti: „Esmu pilsētā, kā tu prasīji. Kad varam satikties?” Un atbilde ir nežēlīga: tev liek pazust, tavu atbraukšanu nosauc par izmisumu vai trakumu, un tu uzzini, ka otram jau ir jauns partneris vai partnere.

Ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks. Tā var būt panika. Cilvēks bija ievārījis kaut ko, ko nespēja pārvaldīt: rakstīja tev no vientulības, bet pa to laiku sāka jaunas attiecības. Kad tu pēkšņi esi tepat, iestājas kauns un bailes, ka jaunais partneris uzzinās. Nežēlība ir aizsardzība: vieglāk tevi padzīt, nekā atzīt, ka rīkojās nepareizi. Tas ir gļēvi un sāpīgi, bet tas vēl nav narcisms.

Kāda ir funkcija narcistiskā uzvedības modelī. Paskaties uz laiku. Atklāsme notiek nevis tad, kad tu vēl varēji nepirkt biļeti, bet tad, kad tavs ieguldījums ir vislielākais. Tas dod otram vairākas lietas vienlaikus:

• Varas sajūtu. Tu atbrauci pēc viņa aicinājuma, un viņš vai viņaviņaviņš tevi aizsūta. Tas ir pierādījums, kurš šeit noteic.
• Triangulāciju (angl. triangulation – kad otrs attiecībās ievelk trešo cilvēku, lai tu justos aizstājams un censtos vairāk; vairāk: triangulācija). Jaunais partneris tiek parādīts tieši tad, kad tas sāp visvairāk.
• Barošanas uzplūdu. Tava reakcija, tavas sāpes, tavs pazemojums ir tieši tā spēcīgā emocija, ko otrs meklē.
• Stāstu citiem. „Iedomājies, tas traki atlidoja līdz šejienei.” Tavs godīgais solis tiek pārvērsts par pierādījumu, ka tu esi problēma.

Kas palīdz atšķirt. Ne tas, ko otrs saka tajā vakarā, bet tas, ko otrs saka vēlāk. Apjucis cilvēks, kad nomierinās, parasti atzīst: „Es biju nežēlīgs. Man nevajadzēja tevi aicināt, kad jau biju ar kādu. Piedod.” Narcistiskā uzvedības modelī tu to nedzirdēsi. Tu dzirdēsi ko citu, un par to ir 7. solis.

6. „Labi, es eju”

Tā ir ļoti laba atbilde. Īsa, cienīga, bez lūgšanās, bez strīda. Tu novilki robežu tieši tajā brīdī, kad tev bija visgrūtāk.

Kas notiek nenarcistiskā versijā. Apjucis cilvēks tavu „labi, es eju” visticamāk pieņems ar atvieglojumu vai ar kaunu. Otrs var vēlāk uzrakstīt atvainošanos, bet neturpinās tevi vilkt atpakaļ.

Kas notiek narcistiskā versijā. Tavs mierīgais „labi, es eju” otram ir zaudējums. Viņš vai viņaViņaViņš gaidīja lūgšanos, asaras, strīdu, kaut ko, kas turpinātu drāmu. Tā vietā tu aizej, un kontrole pazūd. Tas ir tas, ko sauc par narcistisku ievainojumu (angl. narcissistic injury – sāpes, kad kāds sagrauj otra tēlu par sevi vai kontroli; vairāk: narcistisks ievainojums). Un tāpēc nākamajā dienā notiek kaut kas pārsteidzošs. Kāpēc katrs tavs „nē” otram sāp, sīkāk: Katrs tavs „nē” viņiem sāp.

7. Nākamajā dienā: no nežēlības uz mīļumu

Vakar tev lika pazust. Šodien raksta: „Piedod par vakardienu. Ceru, ka ar tevi viss kārtībā. Tu man joprojām esi tuvs cilvēks.” Vai: „Nedusmojies, es biju šokā. Uzraksti, kad esi mājās.”

Ko tas var nozīmēt cilvēkam, kurš nav narcistisks. Vainas apziņu. Cilvēks nomierinājās, saprata, cik nežēlīgs bija, un grib to labot. Tas ir iespējams.

Kāda ir funkcija narcistiskā uzvedības modelī. Mīļums pēc nežēlības ir neparedzams pastiprinājums (angl. intermittent reinforcement – kad labais nāk neregulāri un pēc sliktā, tāpēc piesien stiprāk nekā pastāvīgs labums; vairāk: neparedzams pastiprinājums). Tam ir trīs darbi:

1. Izdzēst tavu „nē”. Tu pateici „labi, es eju”. Mīļā ziņa to atceļ: tu vairs neesi aizgājis, tu atkal esi sarunā.
2. Paturēt tevi rezervē. Jaunās attiecības ir sākumā, un nekas nav drošs. Tu esi rezerves variants, ja tās neizdosies, un avots uzmanībai, ja tās kļūs garlaicīgas.
3. Pārrakstīt vakardienu. „Biju šokā” pārvērš nežēlību par emociju, nevis izvēli. Ja tu to pieņem, nākamreiz nežēlība būs vēl vieglāka.

Pēc sāpēm atvieglojums piesien stiprāk nekā jebkas cits. Tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond, vairāk: traumatiskā saikne). Un tai nevajag dāvanas vai romantiku. Pietiek ar to, ka pēc nežēlīga vakara pienāk viena normāla ziņa.

Kas palīdz atšķirt. Galvenais jautājums ir: kas nāk kopā ar mīļumu?

Pēc pusgada: ziņa pa citu kanālu

Ir pagājuši apmēram seši mēneši. Tu atstāji otru jaunajās attiecībās. Tu bloķēji numuru un profilus. Tev sāk iet labāk. Un tad pienāk ziņa pa kanālu, kuru tu nebloķēji: no jauna numura, citā lietotnē, e-pastā, LinkedIn vai caur kopīgu draugu. Saturs ir par „neko”, bet uzrakstīts tā, lai izskatītos svarīgs. Un tekstā ir nostalģija.

Kā šīs ziņas izskatās

Ziņas anatomija

Paskaties uz šādām ziņām kā uz konstrukciju. Parasti tajās ir četras daļas:

1. Viltus steidzams iegansts. „Svarīgi”, „steidzami”, „vajag pajautāt”. Šalle, konts, dokuments, kopīgs paziņa. Lieta, kas pati par sevi nav steidzama, bet izskatās tā, it kā neatbildēt būtu nepieklājīgi.
2. Nostalģijas āķis. Kafejnīca, dziesma, ceļojums. Tas atver atmiņu durvis un izsauc to, ko sauc par eiforisko atceri (angl. euphoric recall – kad prāts atceras tikai labos brīžus; vairāk: eiforiskā atcere).
3. Atvērts jautājums, uz kuru jāatbild. „Ko ar to darīt?” „Atceries?” „Uzraksti man.” Ziņa ir veidota tā, lai to nevarētu vienkārši izlasīt un aizvērt.
4. Nekādas atbildības. Ne vārda par Dublinu vai Berlīni, par nežēlību, par to, ka jūs šķīrāties ar tavu „labi, es eju”. Pagātne ir tikai skaista.

Kāpēc tieši ap pusgadu un kāpēc no jaunajām attiecībām

Tas, ka otram ir jaunas attiecības, nenozīmē, ka tu esi drošībā no ziņām. Bieži ir otrādi. Ap sešiem mēnešiem notiek vairākas lietas:

• Jauno attiecību spožums izbalē. Sākuma sajūsma, kad jaunais cilvēks otru apbrīnoja, beidzas. Parādās ikdiena, prasības, varbūt pirmā vilšanās. Otram atkal pietrūkst uzmanības.
• Pārbaude: vai durvis vēl ir vaļā? Viena ziņa pēc pusgada ir lēts eksperiments. Ja tu atbildi, otrs zina, ka tevi vēl var sasniegt.
• Tavs klusums un bloķēšana ir ievainojums. Tu aizgāji ar cieņu un neatgriezies. Otra stāstā „visi mani grib” tas ir robs, un ziņa ir mēģinājums to aizlāpīt.
• Barošana no tavas reakcijas. Jebkura atbilde, pat dusmīga, ir uzmanība.
• Triangulācija otrā virzienā. Tagad jaunajam partnerim var būt jāsacenšas ar tevi: „mans bijušais man joprojām raksta”.
• Rezerves variants. Ja jaunās attiecības klibo, otrs grib zināt, vai tu vēl esi tur.

Laiku dinamika ir sīki aprakstīta nodarbībā Hūverings laika gaitā: posmā no trim līdz sešiem mēnešiem jaunā uzmanība bieži sāk izsīkt, un tieši tad nāk „svarīgās” ziņas.

Godīgi: kad tā nav manipulācija

Dažreiz bijušajam tiešām vajag dokumentu. Vai kopīgs konts tiešām jāaizver. Vai cilvēks vienkārši ir sentimentāls un uzraksta, ko nevajadzēja. Atšķirība ir redzama pašā ziņā:

• Reāla praktiska vajadzība ir konkrēta un īsa. „Man vajag tavu parakstu dzīvokļa nomas līguma izbeigšanai. Varu atsūtīt pa pastu vai atstāt pie tava brāļa.”
• Tajā nav nostalģijas un nav āķa. Nav „atceries”, nav „bieži domāju”, nav „ne te”.
• Tā pieņem īsu atbildi vai atbildi caur trešo personu un pēc tam pazūd.

Ja ziņā ir tikai praktiskā daļa, tu vari atbildēt uz to un tikai uz to. Ja praktiskā daļa ir tikai aizsegs nostalģijai, atbilde nav vajadzīga.

Bloķēšanas apiešana pati par sevi ir pazīme

Tu bloķēji. Tā bija skaidra ziņa: nerakstīt. Kad otrs izveido jaunu numuru, raksta no cita profila, e-pasta vai caur kopīgu draugu, otrs apzināti pārkāpj tavu robežu. Tas vairs nav apjukums: tā ir izvēle, kurai vajadzīga piepūle. Cilvēks, kurš ciena tavu lēmumu, pat ja viņam ir skumji, bloķēšanu pieņem. Ja ir reāla juridiska vai finansiāla lieta, godīgs cilvēks izmanto neitrālu ceļu: advokātu, oficiālu vēstuli, vienu īsu ziņu bez emocijām.

Ja ziņas nāk atkal un atkal, pa dažādiem kanāliem, un tu jūties izsekots, tas jau ir vairāk nekā nepatīkami. Saglabā visu. Ja ir draudi vai otrs parādās pie tavām durvīm vai darba, zvani 110 vai 112, un apskati drošības plānu.

Ko darīt ar pusgada ziņu

• Parasti neatbildēt. Tā ir labākā atbilde. Ne tāpēc, ka tev trūktu pieklājības, bet tāpēc, ka ziņa bija veidota, lai iegūtu tavu atbildi. Neatbildēt nav rupji. Tu vienkārši nepiedalies.
• Ja ir reāla praktiska lieta, atbildi uz to vienā teikumā vai caur trešo personu. Tā saucamā BIFF atbilde (angl. Brief, Informative, Friendly, Firm – īsa, informatīva, draudzīga, stingra; vairāk: BIFF) izskatās tā:

• Neatbildi uz nostalģiju. Ne „jā, atceros”, ne „kāpēc tu man to raksti”. Nostalģijai nav vajadzīgs komentārs.
• Bloķē jauno kanālu un, ja vajag, lūdz kopīgo draugu nenodot ziņas: „Paldies, bet, lūdzu, nenodod man neko no viņas. Ja ir kas oficiāls, lai raksta man pa pastu.”
• Sagaidi nākamo mēģinājumu. Tas parasti nāk ap svētkiem, dzimšanas dienām, jūsu gadadienām vai tad, kad jaunās attiecības sāk klibot. Ja tu to zini iepriekš, tas tevi vairs nepārsteidz.

Kāpēc klusums ir uzvara, nevis rupjība. Tu nekaitē otram, ja neatbildi. Tu vienkārši vairs nedod uzmanību. Otram tas sāp, un tas nav tavs uzdevums labot.

Galvenās pazīmes: kā atšķirt apjukumu no narcistiska uzvedības modeļa

Viena rīcība neko nepierāda. Bet, ja tu atbildi uz šiem jautājumiem godīgi, aina parasti kļūst skaidra:

1. Vai otrs vēlāk uzņemas atbildību vai pārraksta notikušo? Apjucis cilvēks saka: „Es biju nežēlīgs.” Narcistiskā uzvedības modelī tu dzirdēsi „tu mani pārsteidzi”, „tu pārspīlē”, „tu pats izdomāji, ka es tevi aicināju”. Ja tev pēc sarunas sāk likties, ka varbūt tu tiešām izdomāji, tas jau ir gāzlaitings (angl. gaslighting – kad otrs liek apšaubīt tavu atmiņu un uztveri; vairāk: gāzlaitings).
2. Vai ir labošana vai atiestatīšana? Labošana: „Es biju nežēlīgs, piedod, es biju apjucis, man nevajadzēja tevi aicināt.” Atiestatīšana: mīlīga ziņa, it kā nekas nebūtu noticis.
3. Vai mīļums nāk ar godīgumu par jauno partneri? Vai ar noslēpumainību, miglu un „viss ir sarežģīti”?
4. Vai otrs ciena tavu „labi, es eju”? Vai dzenas pakaļ tajā brīdī, kad tu aizej?
5. Vai tas atkārtojās arī attiecību laikā? Karsti un auksti, pazušana un atgriešanās, nežēlība un tad mīļums. Ja jā, šī secība pēc šķiršanās nav izņēmums, bet tas pats cikls (vairāk: karsti un auksti).
6. Kurš iegūst no šī apjukuma? Ja ieguldīji, gaidīji, lidoji, šaubījies un nevari gulēt tu, bet otrs saņēma uzmanību, pierādījumu savai varai un rezerves variantu, atbilde ir skaidra.
7. Kas notiek, kad tu novelc skaidru robežu? Apjucis cilvēks ar laiku to pieņem. Narcistiskā uzvedības modelī robeža izraisa jaunus mēģinājumus: jauns numurs, jauns iegansts, kopīgs draugs.

Kā izskatās normāls bijušais, kurš grib noslēgumu

Lai būtu ar ko salīdzināt, lūk, kā uzvedas cilvēks, kuram tiešām vajag noslēgumu un kurš ciena tevi:

• Lūgums ir skaidrs: „Es gribētu parunāt par to, kā mēs izšķīrāmies. Vai tu to vari?”
• Otrs ciena tavu laiku. Ja kādam jābrauc, otrs vismaz piedāvā braukt pats vai sarunāt zvanu, nevis gaida, kad tu lidosi.
• Otrs ir godīgs par jauno partneri pirms tu kaut ko iegulda: „Pirms tu brauc, tev jāzina, ka esmu sākusi jaunas attiecības. Ja tu tāpat gribi parunāt, labi. Ja nē, es saprotu.”
• Nav nežēlības. Pat ja saruna ir sāpīga, tevi nepazemo par to, ka tu atbrauci.
• Nav atiestatīšanas. Pēc sarunas otrs neraksta „tu man vienmēr būsi īpašs” un neuztur durvis vaļā. Noslēgums nozīmē noslēgumu.

Vai es izdarīju kļūdu, ka aizbraucu?

Nē. Tu rīkojies kā godīgs cilvēks: kāds lūdza sarunu, tu to ņēmi nopietni un ieguldīji. Tieši tā vajag rīkoties attiecībās ar normāliem cilvēkiem. Problēma nav tavā sirsnībā, bet tajā, ka šis uzvedības modelis soda sirsnību. Jo vairāk tu ņem otra vārdus nopietni, jo vairāk tu vari tikt ievainots.

Pēc pazemojuma bieži nāk kauns: „Kā es varēju tam noticēt?” „Ko citi par mani domā?” Šis kauns nav tavs. Tu nedarīji neko apkaunojošu. Apkaunojoši ir aicināt cilvēku, zinot, ka esi jaunās attiecībās, un tad viņu par to izsmiet.

Un tu, visticamāk, joprojām gribi mīļo versiju. To, kura rakstīja „es par tevi domāju”, un to, kura nākamajā rītā atvainojās. Tas nav vājums. Pētījumā ar cilvēkiem, kurus nesen pameta mīļotais, smadzeņu aktivitāte, redzot bijušā partnera bildi, bija līdzīga tai, kas redzama atkarībā: vilkme un vēlme saņemt atlīdzību (Fisher u.c., 2010). Tava vilkme ir bioloģiska, nevis pierādījums, ka tev vajadzētu atgriezties. Patriks Kārnss (Patrick Carnes) šādu piesaisti cilvēkam, kurš sāpina, aprakstīja kā „nodevības saikni” (angl. betrayal bond): tā ir spēcīgāka, nevis vājāka, tāpēc ka tajā ir sāpes (Carnes, 1997).

Vai tas ir narcisms?

Diagnozi drīkst uzstādīt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedības modeli paši pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. Tas, ka diagnozes nav, nenozīmē, ka tas nav narcisms. Un tu nevari uzstādīt diagnozi bijušajam no viņa ziņām. Neviens to nevar.

Bet nosaukums nav svarīgs. Svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tu redzi, ka bloķēšana, asaras, „noslēgums”, nežēlība un mīļums ir cikls, kas griežas atkal un atkal, un ka katru reizi maksā tieši tu, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas. Parasti tās kļūst sliktākas.

Un pats svarīgākais: pat ja tas nav narcisms, iedarbība uz tevi ir tā pati. Ja otrs ir tikai ļoti apjucis, trauksmains vai nespēj noturēt emocijas, tu tāpat lido pāri Eiropai, tevi tāpat pazemo, tu tāpat nevari gulēt. Un atbilde ir tā pati: attālums un skaidrība. Tev nav jāzina, kāpēc kāds tev nodara pāri, lai tu drīkstētu no tā aiziet.

Normālas attiecības, arī normālas šķiršanās, neliek tev naktīs gulēt nomodā un domāt, vai ar tavu prātu viss ir kārtībā. Ja tev ir tieši tā, šis apjukums pats ir signāls (vairāk: apjukums ir simptoms).

Kāpēc īsts noslēgums no viņiem gandrīz nekad nenāk

Noslēgums, ko tu gaidi no otra, būtu: patiesība par to, kas notika, atzīšana, ka tev nodarīja pāri, un skaidrs punkts. Narcistiskā uzvedības modelī tieši šīs trīs lietas otram maksā visvairāk. Patiesība grauj viņa tēlu. Atzīšana nozīmē, ka otrs nav tas labais. Un skaidrs punkts aizver durvis, kuras otram izdevīgi turēt vaļā. Tāpēc „noslēguma saruna” gandrīz vienmēr beidzas vai nu ar jaunu āķi, vai ar jaunu pazemojumu. Tu to jau piedzīvoji.

Tas nenozīmē, ka tev nevar būt noslēgums. Tas nozīmē, ka noslēgums ir lēmums, nevis saruna. To tu vari izveidot pats vai patipatspati.

Kā izveidot savu noslēgumu

• Vēstule, ko nesūti. Uzraksti visu: ko tu gribēji pateikt Dublinā vai Berlīnē, ko tu juti, kad saņēmi „pazūdi”, ko tu gaidīji. Nesūti. Izlasi skaļi vai sadedzini. Pētījumi par rakstīšanu par sāpīgiem notikumiem rāda, ka pati rakstīšana palīdz sakārtot pieredzi (Pennebaker un Beall, 1986).
• Rituāls. Izmet biļetes vai pārvieto kopīgās bildes uz arhīvu, kuru neatver. Aizej uz vietu Rīgā, kur jūs mēdzāt būt, un pasaki sev: „Šis ir beidzies.” Tas izklausās vienkārši, bet ķermenim vajag konkrētu punktu.
• Viens teikums sev. Piemēram: „Es atbraucu godīgi. Otrs izvēlējās būt nežēlīgs. Stāsts ir beidzies.” Atkārto to, kad prāts atkal sāk gremot.
• Tavs noslēgums nav atkarīgs no viņa ziņām. Kad pienāks nākamā mīlīgā ziņa, tā neatver stāstu no jauna. Tā ir tikai vēl viena ziņa.

Vairāk par noslēgumu kā jēdzienu: noslēgums.

Ko darīt tagad

Vai atbildēt uz mīļo ziņu nākamajā dienā?

Parasti nē. Ja tu atbildi, tu apstiprini, ka nežēlība bija pieņemama un ka durvis ir vaļā. Ja tev ļoti vajag kaut ko pateikt, ir divi varianti:

Tīrs, pēdējais teikums. Bez paskaidrojumiem un bez jautājumiem.

Klusums. Tas bieži ir vēl spēcīgāks, jo nedod nekādu reakciju. Abi ceļi ir pareizi. Nepareizi ir tikai gari paskaidrojumi, jautājumi „kāpēc tu tā darīji?” un atgriešanās sarunā.

Bez kontakta

Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē: tu neraksti, neatbildi, neskaties otra profilus un neklausies ziņas caur citiem. Tas nav sods otram. Tā ir tava galvas telpa. Ja tev šķiet, ka tas nestrādā, jo otrs turpina rakstīt, izlasi Kā zināt, ka bez kontakta strādā.

Kā izskatīsies nākamais hūverings un kad

Ja šī secība ir narcistisks uzvedības modelis, nākamais mēģinājums, visticamāk, nāks:

• Pēc 2–4 nedēļām, ja tu neatbildēji uz mīļo ziņu: „Tu nopietni neatbildēsi?” vai neitrāls jautājums.
• Ap svētkiem un datumiem: Ziemassvētki, tava dzimšanas diena, jūsu gadadiena.
• Kad jaunās attiecības klibo, parasti pēc dažiem mēnešiem.
• Ap pusgadu – ar ieganstu un nostalģiju pa citu kanālu, kā aprakstīts augstāk.
• Kad tev iet labi: jauns darbs, jauns partneris vai partnere, ceļojums, ko otrs redz caur kopīgiem draugiem.

Laika grafiks sīkāk: Hūverings laika gaitā. Tipiskās frāzes un ko tās nozīmē: Narcisa vārdnīca.

Sargā savu galvas telpu

Katra ziņa, katrs atbloķējums, katrs skumjais stāsts ir mēģinājums aizņemt vietu tavā galvā. Jo vairāk vietas tas aizņem, jo mazāk tev paliek sev: darbam, miegam, draugiem, savas dzīves atjaunošanai. Par to ir sērija: Vieta tavā galvā, Kā viņi aizņem tavu galvu un Atvērtās durvis. Un par to, kā otrs paliek galvā pēc aiziešanas: Pēc aiziešanas.

Praktiski:

• Izslēdz paziņojumus un nepārbaudi, vai atkal atbloķēja.
• Nemeklē otra jauno partneri vai partneri.
• Palūdz kopīgos draugus nenodot ziņas.
• Kad prāts sāk pārspēlēt vakaru ārzemēs, pasaki sev savu teikumu un dari kaut ko ar ķermeni: pastaigu, dušu, zvanu draugam.

Kad meklēt palīdzību

Ja pēc šī notikuma tu nevari gulēt, ēst, strādāt vai domāt par ko citu, vari zvanīt uz krīzes tālruni 116 123 (bez maksas, visu diennakti, LV/RU/EN). Ja meklē terapeitu, izvēlies tādu, kurš saprot vardarbību un manipulāciju: tādu, kurš tev tic, zina vārdus gāzlaitings un traumatiskā saikne un neiesaka „vēl reizi izrunāties” ar otru. Ne katrs speciālists Latvijā to saprot, un labs nodoms bez šīm zināšanām var aizvest atpakaļ pie tā paša. Līdz tam angliski daudz materiāla ir ASV klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani” un grāmatā „It’s Not You” (2024).

Citas mulsinošas ziņas pēc šķiršanās

Ne tikai „noslēgums”. Šeit ir citas biežas ziņas, katra ar to, ko tā var nozīmēt normālam cilvēkam, kāda ir tās funkcija narcistiskā uzvedības modelī un kā reaģēt. Plašāks saraksts ar frāzēm: Narcisa vārdnīca.

Šajā tabulā vienmēr strādā tas pats jautājums: kas notiks, ja es atbildēšu? Ja atbilde ir „saruna atsāksies, un es atkal būšu apjucis”, tev nav jāatbild.

Kad tā ir draudzība

Tā pati secība notiek arī starp draugiem. Tie paši jautājumi der arī šeit: vai pēc nežēlības ir atzīšana vai atiestatīšana, vai tava aiziešana tiek cienīta un kurš no šī apjukuma iegūst.

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu atceries, cik reizes otrs tevi bloķēja un atbloķēja, un vai tu to pārbaudīji?
• Vai otrs kādreiz piedāvāja pats ieguldīt piepūli sarunai, vai to vienmēr darīji tu?
• Vai pēc nežēlīgā vakara tu saņēmi atzīšanu vai tikai mīļumu?
• Vai tas pats karsti un auksti bija arī attiecību laikā?
• Vai tu joprojām gaidi sarunu, kura visu izskaidros?
• Vai pēdējā mēnesī tev pienāca ziņa pa kanālu, kuru nebiji bloķējis?

Mīti

Iedziļinies

• Karsti un auksti – kāpēc neparedzams siltums piesien stiprāk
• Narcisa vārdnīca – tipiskās ziņas un ko tās nozīmē
• Pēc aiziešanas – kā otrs paliek tavā galvā
• Kad tevi izmet sliktākajā brīdī
• Vieta tavā galvā, Kā viņi aizņem tavu galvu, Atvērtās durvis
• Termini: noslēgums, hūverings, breadcrumbing, triangulācija, neparedzams pastiprinājums, narcistiskā barošana, trauksmainā piesaiste, BIFF