Kā zināt, ka bez kontakta strādā — pat ja izskatās, ka otram ir vienalga

Kas tas ir

Tu esi pārtraucis vai pārtraukusipārtraucispārtraukusi kontaktu. Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē: tu neatbildi, neraksti, neskaties otra profilus, nejautā par viņu vai viņu kopīgiem draugiem. Tu to dari jau nedēļu, mēnesi vai pusgadu. Un tagad galvā ir jautājums, kuru uzdod gandrīz visi: vai tas vispār strādā?

Jo no malas izskatās dīvaini. Tev ir grūtāk nekā gaidīji. Tu raudi biežāk nekā attiecību beigās. Un otrs? Otrs liek bildes, smaida, varbūt jau ir ar kādu jaunu. Klusē. Izskatās, ka viņam vai viņaiviņaiviņam ir pilnīgi vienalga. Doma pati nāk: „Cietu tikai es. Tas nekad nebija svarīgi.”

Šī nodarbība nav par to, kāpēc bez kontakta ir vajadzīgs un kā to sākt. Par to ir atsevišķa nodarbība. Tāpat šeit neatkārtosim visu sarakstu ar otra uzvedību pēc šķiršanās. Tas ir nodarbībā pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi. Šeit ir trīs lietas:

1. Kāpēc sākumā bieži šķiet, ka nestrādā, un kāpēc „kļūst sliktāk” var būt laba zīme.
2. Kā izmērīt, ka tas strādā, tevī, ar konkrētām pazīmēm, ko var skaitīt.
3. Ko nozīmē otra „man ir vienalga” un kāpēc tas neietekmē to, vai bez kontakta strādā.

Šī nodarbība ir visiem. Mehānisms ir tas pats, lai kas būtu otrs.

„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Un bez kontakta nav vajadzīga etiķete: ja uzvedība, kas tev nodarīja pāri, atkārtojās atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst smagākas, tāpēc ceļš ir prom, cik droši vien iespējams – skat. drošības plānu. Un normālas attiecības nenoved līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā bija, tas apjukums pats ir signāls – par to gāzlaitings un apjukums kā simptoms.

Kāpēc sākumā šķiet, ka nestrādā

Vilkme kā atmetot atkarību

Amerikāņu antropoloģe Helēna Fišere (Helen Fisher) ar kolēģiem 2010. gadā skenēja smadzenes cilvēkiem, kurus nesen bija pametis mīļotais cilvēks. Kad viņi skatījās uz bijušā partnera bildi, aktīvas bija tās pašas smadzeņu daļas, kas strādā pie atkarības un tieksmes pēc balvas. Vienkāršiem vārdiem: pēc šķiršanās smadzenes uzvedas līdzīgi kā pēc atkarības vielas atmešanas. Tās grib „vēl vienu devu”.

Pēc vardarbīgām attiecībām šī vilkme parasti ir vēl stiprāka. Otrs bija gan sāpju avots, gan vienīgais atvieglojums no tām. Tā ir traumatiskā saikne (angl. trauma bond): pieķeršanās, kas veidojas, kad slikts un labs mijas neparedzami. Labajam nemaz nevajag būt dāvanām vai romantikai. Pietiek ar to, ka pēc sliktām dienām pienāk parasta, mierīga diena. Smadzenes to atceras kā balvu.

Kad tu pārtrauc kontaktu, šo „devu” vairs nav. Pirmās nedēļas tāpēc ir fiziski smagas: nemiers, miega traucējumi, spiediens krūtīs, roka pati sniedzas pēc telefona. Tas nenozīmē, ka tu kļūdījies. Tas nozīmē, ka saikne sāk trūkt.

Sēru viļņi

Tu sēro ne tikai par cilvēku. Tu sēro par to, kādu tu viņu vai viņuviņuviņu redzēji sākumā, par nākotni, kuru plānoji, par gadiem. Sēras nenāk taisnā līnijā uz leju. Tās nāk viļņos: trīs labas dienas, tad dziesma veikalā, un tu raudi automašīnā. Viens vilnis neizdzēš labās dienas pirms tā.

Izdzišanas uzliesmojums: kad kļūst skaļāk, pirms norimst

Uzvedības psiholoģijā ir labi aprakstīta parādība, ko angliski sauc extinction burst. Latviski to var saukt par izdzišanas uzliesmojumu. Tā darbojas tā: ja kāda uzvedība ilgi ir devusi rezultātu un pēkšņi vairs nedod, tā vispirms kļūst stiprāka, un tikai pēc tam pamazām izdziest. Pētnieki Dorotija Lermane un Braiens Ivata (Lerman & Iwata, 1995) apkopoja, ka šāds pastiprinājums pirms norimšanas ir bieži sastopams, lai gan ne vienmēr.

Ikdienas piemērs: lifta poga. Ja lifts vienmēr atbrauc, tu nospied pogu vienreiz. Ja kādu dienu neatbrauc, tu nespied vienreiz un neaizej. Tu spied piecas reizes, stiprāk, ātrāk. Tikai kad pārliecinies, ka lifts tiešām nestrādā, tu ej pa kāpnēm.

Pēc šķiršanās tas notiek abās pusēs:

• Tevī. Tavas smadzenes bija pieradušas: sāp → uzraksti → pienāk atbilde → atvieglojums. Tagad atbildes nav. Tāpēc 1.–3. nedēļā vilkme bieži ir stiprāka nekā pirmajās dienās. Tā nav zīme, ka „bez kontakta nestrādā”. Tā bieži ir zīme, ka vecais ceļš tiek dzēsts.
• Otrā. Otrs bija pieradis: uzraksta → tu reaģē. Kad tu nereaģē, var nākt vairāk ziņu, dusmas, ziņas caur draugiem, hūverings (angl. hoovering, mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ) vai pēkšņs, demonstratīvs klusums. Arī tas ir uzliesmojums, un arī tas parasti norimst, ja tu neatbildi.

Svarīgi: ja tu uzliesmojuma laikā padodies un atbildi, abas smadzenes iemācās, ka vajag tikai pastiprināt, un nākamreiz uzliesmojums būs vēl garāks. Tāpēc tieši šīs nedēļas ir visvērtīgākās.

Kā izskatās „strādā” laika gaitā

Laiki šajā attēlā ir orientieri, nevis norma. Vienam cilvēkam pēc trim mēnešiem ir mierīgi, citam tas pats notiek pēc gada, īpaši ja attiecības bija ilgas, ja bija kopīgi bērni vai ja tas bija vecāks. Svarīgi nav, kurā mēnesī tu esi, bet vai virziens ir pareizs.

Pazīmes tevī: ko var izmērīt

Otru tu nevari izmērīt. Sevi vari. Šīs ir pazīmes, kuras daudzi cilvēki pamana, kad bez kontakta sāk strādāt. Nav vajadzīgas visas. Pietiek, ka kāda no tām lēnām kustas.

1. Mazāk minūšu dienā. Sākumā otrs ir galvā visu dienu. Pēc laika tu pamani: „Līdz pusdienām es par viņu nedomāju.” Vēlāk – vesela diena. Tas ir visskaidrākais mērs.

2. Tu vairs nepārbaudi. Sākumā roka pati atver otra profilu, jaunā partnera profilu, kopīgo draugu stāstus. Pēc laika tu aizmirsti pārbaudīt. Vēlāk pat nesaproti, kāpēc tas bija tik svarīgi.

3. Atgriežas miegs un apetīte. Ķermenis bieži mainās ātrāk nekā domas. Tu aizmiegi bez telefona rokā, pamosties ne trijos naktī, gribas ēst.

4. Vārds vairs nesit pa krūtīm. Sākumā viņa vai viņasviņasviņa vārds, auto marka, smaržas, dziesma iedarbina sirdsklauves. Pēc laika reakcija kļūst vājāka un īsāka. Tu dzirdi vārdu un ej tālāk.

5. Atmiņas kļūst līdzsvarotas. Sākumā galvā parādās tikai labie brīži: jūra, smiekli, pirmie mēneši. Tā ir eiforiskā atcere (angl. euphoric recall): smadzenes rāda tikai skaisto un izgriež sāpīgo. Kad bez kontakta strādā, blakus labajiem brīžiem atgriežas arī tas, kas notika pēc tam: klusēšana, apvainojumi, bailes. Tu atceries visu filmu, ne tikai reklāmu.

6. Mazāk vajag atvainošanos vai noslēgumu. Sākumā gribas, lai otrs beidzot saprot, atzīst, atvainojas. Noslēgums (angl. closure) šķiet obligāts. Pēc laika tu pamani, ka tev to vairs nevajag. Noslēgumu tu esi uzrakstījis vai uzrakstījusi pats vai patiuzrakstījis patsuzrakstījusi pati.

7. Tu pieņem lēmumus, neiztēlojoties otra reakciju. Tu nopērc mēteli, sāc jaunu hobiju, pārvācies un galvā vairs neskan „ko viņš par to teiktu” vai „viņa būtu dusmīga”„ko viņa par to teiktu” vai „viņa būtu dusmīga”„ko viņš par to teiktu” vai „viņš būtu dusmīgs”.

8. Draugi saka „tu atkal esi tu”. Bieži citi to pamana pirmie: tu vairāk smejies, runā par savām lietām, zvani pats vai patipatspati.

9. Robežas ar citiem kļūst vieglākas. Tu vieglāk pasaki „nē” kolēģim, radiniekam, kaimiņam. Pēc gadiem ilgas izpatikšanas tā ir liela zīme.

10. Viļņi nāk retāk. Vilkme joprojām nāk, bet ne katru stundu, tad ne katru dienu, tad reizi nedēļā. Viens vilnis var būt spēcīgs. Svarīgi ir, cik tālu viens no otra tie ir.

Vienkāršs mērītājs: 1–10 katru vakaru

Atmiņa ir slikts mērinstruments. Sliktā dienā šķiet, ka „nekas nemainās”. Tāpēc katru vakaru pieraksti vienu skaitli: cik daudz vietas otrs šodien aizņēma manā galvā, no 1 līdz 10. Nekādu paskaidrojumu, tikai skaitlis. Pēc mēneša paskaties uz visu kolonnu. Parasti skaitļi lēkā augšā un lejā, bet vidējais lēnām krīt. To tu nekad neredzētu, vērtējot pēc vienas sliktās dienas.

„Izskatās, ka otram ir vienalga”

Šī ir daļa, kas sāp visvairāk. Tu cīnies ar katru dienu, un otrs izskatās laimīgslaimīgalaimīgs. Ir svarīgi saprast divas lietas: ko šī izrāde parasti nozīmē un kāpēc tai nav nozīmes tavam progresam.

Izrāde ir vērsta uz tevi

Cilvēks, kuram tiešām ir vienalga, nedzīvo priekš skatītājiem. Viņš vai viņaViņaViņš vienkārši dzīvo. Bet ja „laimīgās” bildes parādās tieši tavā dzimšanas dienā, ja kopīgi draugi „nejauši” pastāsta, cik lieliski otram iet, ja statuss „beidzot brīvsbrīvabrīvs” parādās nedēļu pēc tavas aiziešanas, tas ir adresēts. Tu neuzstājies priekš cilvēka, kurš tev neko nenozīmē. Pilns saraksts ar šādām pazīmēm ir nodarbībā pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi.

Ātrs jauns partneris ir pretsāpju zāles, nevis pierādījums

Ja otrs pēc dažām nedēļām ir ar kādu jaunu, galva saka: „Redzi, tevi bija viegli aizstāt.” Bet cilvēks, kurš nespēj būt viens, ātri meklē jaunu uzmanības avotu, tāpat kā sāpošs cilvēks sniedzas pēc pretsāpju zālēm. Tas nav pierādījums, ka tu biji aizstājams vai aizstājamaaizstājamsaizstājama. Tas ir pierādījums, ka vienatne otram ir nepanesama. Un jaunais cilvēks saņem sākumu – to pašu, ko kādreiz saņēmi tu.

Pilnīgs klusums var būt sods vai stratēģija

Dažreiz otrs nevis izrāda laimi, bet pilnīgi klusē. Tas var nozīmēt dažādas lietas. Dažreiz tas ir klusēšanas sods (angl. silent treatment): tas pats sods, ko tu varbūt pazīsti no attiecībām, tikai tagad no attāluma. Dažreiz tā ir stratēģija: nogaidīt, kurš salūzīs pirmais. Daudzi hūveringa mēģinājumi nāk tieši pēc ilga klusuma, kad tu jau esi atslābis vai atslābusiatslābisatslābusi. Un dažreiz otrs tiešām ir aizņemts ar savu dzīvi. Tu nevari zināt, kurš no šiem variantiem tas ir. Un tev arī nav jāzina.

Ja tu joprojām dzirdi par otru, signāli joprojām tiek sūtīti

Ja kopīgi draugi regulāri atnes ziņas „viņaiviņaiviņam iet lieliski”, pajautā sev: kāpēc šie cilvēki vispār zina, ko tev stāstīt? Dažreiz draugi vienkārši runā. Bet bieži ziņas ceļo tāpēc, ka tās kāds sūta. Cilvēks, kuram ir vienalga, neiesaista starpniekus.

Svarīgākais: bez kontakta strādā neatkarīgi no otra

Pieņemsim pat, ka otram tiešām ir pilnīgi vienalga. Vai tas nozīmē, ka bez kontakta nestrādā? Nē. Bez kontakta nav sods otram un nav eksperiments, lai redzētu, vai viņš vai viņaviņaviņš cieš. Tas ir veids, kā tava nervu sistēma pārstāj gaidīt nākamo „devu”, kā tava saikne izdziest un kā tavs prāts atgūst savu balsi. Tas notiek tevī, ne otrā. Tāpēc vienīgās pazīmes, kas tiešām parāda, vai tas strādā, ir tās, kuras mēs aprakstījām iepriekš – tevī.

Ja tu katru dienu pārbaudi, vai otrs cieš, otrs joprojām dzīvo tavā galvā. Uzvara nav otra sāpes. Uzvara ir tad, kad tev vairs neinteresē, vai viņam vai viņaiviņaiviņam sāp.

Kā tas izklausās tavā galvā

Šīs domas nāk gandrīz visiem. Tās nav patiesība. Tās ir vilkme, kas runā.

Visām šīm domām ir viena kopīga iezīme: tās mēra progresu ar otra uzvedību vai ar vienu sliktu brīdi. Abi ir nepareizi mērinstrumenti.

Ko tu jūti, ko tas nozīmē, ko darīt

Pazīmes, ka vēl nestrādā – un ko pielāgot

Tas nav kauna saraksts. Tas ir saraksts ar spraugām. Gandrīz katram tādas ir, un tās var aizvērt.

Mazs kontakts, kas izsūcas cauri. Tu formāli neraksti otram, bet:

• katru dienu pārbaudi viņa vai viņasviņasviņa profilus vai jaunā partnerajaunā partnerajaunās partneres profilus;
• jautā kopīgiem draugiem „kā viņamviņaiviņam iet?”;
• glabā vecās sarakstes un pārlasi tās vakaros;
• atbildi „tikai vienreiz”, pieklājīgi, uz dzimšanas dienas apsveikumu;
• glabā otra mantas kā pavedienu – „varbūt kādreiz vajadzēs atdot”;
• slepus ceri, ka otrs atgriezīsies un šoreiz viss būs citādi.

Katra šī lieta smadzenēm ir maza deva. Un mazas devas, kas nāk neparedzami, saikni tur stiprāk nekā lielas. Ar tevi viss ir kārtībā, tas ir smadzeņu mehānisms.

Ko pielāgot:

1. Bloķē vai izslēdz skaņu visur. Telefonā, sociālajos tīklos, e-pastā. Arī jaunā partnerajaunā partnerajaunās partneres profilā un kopīgajos draugos, kuri pastāvīgi liek viņa vai viņasviņasviņa bildes.
2. Arhivē sarakstes tur, kur tās neredzi. Ja vajag pierādījumiem, saglabā tās failā vai pie uzticama cilvēka, nevis telefona sākumlapā.
3. Informācijas diēta ar kopīgiem draugiem. Vienu reizi pasaki: „Lūdzu, nestāsti man par viņu. Ne labu, ne sliktu.”
4. Plāns sprūda dienām. Dzimšanas dienas, Ziemassvētki, jūsu gadadiena, Jāņi. Iepriekš izlem, kur būsi un ar ko. Šajās dienās visbiežāk nāk gan vilkme, gan hūverings.
5. Cilvēks, kuram rakstīt otra vietā. Vienojies ar draugu vai draudzeni: kad gribas rakstīt otram, tu raksti viņam vai viņai. Ja tāda cilvēka nav, zvani 116 123 – tas ir bezmaksas, visu diennakti, arī latviski un krieviski.
6. Mantas. Atdod ar starpnieka palīdzību vai noliec kastē ārpus redzesloka. Tev nav jābūt otra noliktavai.

Ja ir kopīgi bērni: kā „strādā” izskatās tad

Ja tu salauzi bez kontakta

Tu atbildēji. Piezvanīji. Aizgāji uz tikšanos. Tas notiek ļoti bieži. Dienu skaitītājs sāk no jauna, bet progress tavās smadzenēs nesāk no nulles. Katra diena bez kontakta jau kaut ko mainīja: tu redzēji, ka var izdzīvot, tu atcerējies to, ko biji aizmirsis vai aizmirsusiaizmirsisaizmirsusi, tu sāki dzirdēt savu balsi. Tas nepazūd vienas sarunas dēļ.

Ko darīt tagad:

1. Pārtrauc tagad. Nevis „pēc vienas pēdējās sarunas”. Paskaidrojumi nav vajadzīgi.
2. Pieraksti, kas notika pēc kontakta. Kā tu jutīties 10 minūtes pēc tam? Nākamajā rītā? Bieži atbilde ir: „tukši” vai „sliktāk”. Šī piezīme ir tavs nākamais aizsargs.
3. Atrodi spraugu. Pa kuru kanālu kontakts ienāca? Kurā dienā, kurā stundā? Aizver tieši to.
4. Nesodi sevi. Kauns grib, lai tu klusē un slēpies. Pastāsti vienam cilvēkam.

Plašāk par to nodarbībā kāpēc bez kontakta.

Drošība

Kā tas izskatās

Ko teikt sev

Un ko uzrakstīt draugam otra vietā:

Vai tas izklausās pazīstami?

• Vai tu mēri savu progresu pēc tā, kā otrs izskatās sociālajos tīklos?
• Vai tev ir kāds „mazs” kanāls, pa kuru informācija par otru joprojām ienāk?
• Vai tu atceries tikai labās dienas, vai jau arī sliktās?
• Vai kāds tev pēdējā laikā teicis, ka tu izklausies vairāk kā tu pats vai patipatspati?
• Vai tev ir plāns nākamajai sprūda dienai?

Mīti

Kontrolsaraksts: vai bez kontakta strādā?

Atzīmē, kas šomēnes ir taisnība:

• Ir dienas vai stundas, kad es par otru nedomāju.
• Es pārbaudu otra profilus retāk nekā pirms mēneša – vai vairs nepārbaudu.
• Es guļu labāk nekā pirmajās nedēļās.
• Otra vārds mani izsit no sliedēm īsāku laiku.
• Es atceros arī sliktās dienas, ne tikai labās.
• Man mazāk vajag, lai otrs atzīst vai atvainojas.
• Es pieņemu lēmumus, neiztēlojoties otra reakciju.
• Vilkmes viļņi nāk retāk.
• Mans vidējais skaitlis 1–10 šomēnes ir zemāks nekā pagājušajā.

Ja atzīmēji kaut vienu, tas strādā. Pat ja otrs izliekas, ka viņam vai viņaiviņaiviņam ir vienalga.

Iedziļinies

• Bez kontakta – kas tas ir un kā to ievērot
• Kāpēc vajadzīgs bez kontakta
• Pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi
• Pēc aiziešanas
• Cilpas galvā
• Hūverings, eiforiskā atcere, klusēšanas sods
• Traumatiskā saikne, minimāls kontakts, paralēlā audzināšana, BIFF