Aiziet kā profesionālim, nevis kā upurim — un kas ir narcistiskais sabrukums
Narcistiskais sabrukums ir brīdis, kad cilvēks ar trauslu, uzpūstu tēlu vienlaikus zaudē uzmanību, kontroli un seju, un tēls vairs neturas; aiziet „kā profesionālis” nozīmē izlemt klusi, sagatavoties droši, aiziet vienreiz un bez pēdējās ainas, nepaskaidrot un neatbildēt, jo tad otram nav ne barības, ne cīņas, ne skatītāju — un tas ir arī drošākais ceļš, bez nekādas atriebības plānošanas.
Īsumā
- Narcistiskais sabrukums (angl. narcissistic collapse) ir aprakstošs termins, nevis diagnoze: kad vienlaikus pazūd uzmanība, tēls un kontrole, otrs sabrūk dusmās, upura lomā, draudos vai izrādītā vienaldzībā.
- Aiziet „kā upurim” nozīmē paziņot, skaidroties, rakstīt garas vēstules, atgriezties un reaģēt. Aiziet „kā profesionālis” nozīmē plānu, dokumentus, naudu, vienu īsu teikumu vai neko, bloķēšanu, BIFF tikai par bērniem un savu dzīvi. Tas otram nedod ne barību, ne cīņu, ne skatītājus, un tas ir drošāk.
- Mēs nemācām „pabarot un tad nogriezt”: tā ir tā pati manipulācija, ko tu mācies atpazīt, tā var izraisīt niknumu un vajāšanu, to var izmantot pret tevi tiesā un bāriņtiesā, un tā patur otru tavā galvā. Grūtākais otram ir būt nevajadzīgam, un tas notiek pats, kad tu dzīvo savu dzīvi.
Kas tas ir
Daudzi cilvēki, kuri gatavojas aiziet vai tikko aizgājuši, uzdod vienu un to pašu jautājumu: kā aiziet tā, lai otrs beidzot sajustu, ko nozīmē zaudēt? Lai nav vēl viens raudulīgs strīds virtuvē, vēl viena gara vēstule, vēl viena atgriešanās. Lai šoreiz aizietu ar taisnu muguru.
Tas ir ļoti saprotams jautājums. Tev gadiem ilgi ir sāpējis, un tu gribi, lai vismaz aiziešana būtu tava. Šī nodarbība atbild uz to godīgi un trīs daļās:
- Kas ir narcistiskais sabrukums – kas notiek ar cilvēku ar trauslu, uzpūstu tēlu, kad viņš vai viņaviņaviņš pēkšņi zaudē uzmanību, kontroli un seju.
- Kā aiziet „kā profesionālis”, nevis „kā upuris” – un kāpēc tieši mierīgā, klusā, sagatavotā aiziešana otram nedod neko, ar ko cīnīties, un vienlaikus ir drošākā tev.
- Kāpēc mēs nemācām atriebību – arī tās gudrākās versijas, piemēram, „vispirms dot otram daudz uzmanības un tad pēkšņi nogriezt”.
Viens svarīgs vārds par vārdiem. „Aiziet kā upurim” šeit nav pārmetums. Tā ir dabiska aiziešana cilvēkam, kurš ilgi dzīvojis kā pa olām (angl. walking on eggshells): skaidroties, lūgt saprast, atgriezties, raudāt. Tu neesi vainīgs vai vainīgavainīgsvainīga, ja esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi tieši tā, pat vairākas reizes. Profesionāla aiziešana nav rakstura īpašība. To var iemācīties, un šī nodarbība ir par to.
Ja tu vēl nezini, vai tev vispār vajag aiziet, vispirms izlasi drošības plānu. Ja esi jau prom un domā, vai tas „strādā”, skat. kā zināt, ka bez kontakta strādā un pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi. Šeit tās neatkārtosim.
„Bet vai otrs vispār ir narcisists?”
Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet, tāpēc gandrīz nekad netiek diagnosticēti. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav narcisma”. Un tev etiķete nav vajadzīga, lai aizietu: ja kontrole, pazemošana, vainošana un sodīšana atkārtojas atkal un atkal, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst smagākas, tāpēc ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši. Un normālas attiecības nenoved līdz tam, ka tu naktīs prāto, vai traks neesi tu pats vai patitraks neesi tu patstraka neesi tu pati. Ja tā ir, šis apjukums jau ir signāls – izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.
Kas ir narcistiskais sabrukums
Iedomājies cilvēku, kura pašvērtējums nav iekšā, bet ārā. Viņš vai viņa jūtas vērtīgsViņa jūtas vērtīgaViņš jūtas vērtīgs tikai tad, kad citi apbrīno, klausa, baidās, žēlo vai vismaz reaģē. To, ar ko šāds cilvēks „barojas”, sauc par narcistisko barību (angl. narcissistic supply): uzmanību, apbrīnu, tavas asaras, tavas dusmas, tavus paskaidrojumus. Kamēr barība plūst, lieliskais tēls turas.
Mazāks dūriens tēlā – kritika, „nē”, kāds, kurš pasmējās – izraisa narcistisku ievainojumu (angl. narcissistic injury). Uz to otrs parasti atbild ar dusmām vai ledu, un pēc dažām dienām viss ir „kā bija”. Amerikāņu psihoanalītiķis Heincs Kohuts (Heinz Kohut, 1972) aprakstīja, ka ļoti trausls pašvērtējums uz šādiem dūrieniem atbild ar niknumu, kas ir nesamērīgs ar notikumu. To sauc par narcistiskajām dusmām (angl. narcissistic rage).
Narcistiskais sabrukums (angl. narcissistic collapse) ir nākamais līmenis. Tas notiek, kad vienlaikus pazūd trīs lietas:
- barība – vairs nav, kas apbrīno, baidās vai reaģē;
- tēls – citi redz to, ko otrs slēpa, vai tēls vienkārši vairs nav ticams;
- kontrole – otrs vairs nezina, ko tu dari, un nevar tevi ietekmēt.
Tad ierastās aizsardzības nestrādā: nevar noliegt, nevar ātri novelt vainu, nevar uzreiz atrast jaunu apbrīnu. Tēls, kas visu laiku bija „es esmu labākais” vai „es esmu vislabākā māte”„es esmu vislabākā” vai „es esmu vislabākā māte”„es esmu labākais” vai „es esmu vislabākais tēvs”, vairs neturas, un zem tā ir kaut kas ļoti mazs un ļoti dusmīgs.
Godīgi par robežām: narcistiskais sabrukums nav medicīniska diagnoze. Tas ir aprakstošs termins no atbalsta kopienām un populārās psiholoģijas, un tā saknes ir Kohuta darbos. Tas nav precīzs „posms”, kas notiek visiem vienādi. Daži sabrūk skaļi, daži klusi, daži ātri atrod jaunu barības avotu un šķiet, ka nesabrūk vispār. Vairāk par pašu terminu lapā narcistisks sabrukums.
Kas to parasti izraisa
- Partnera vai partneresPartneraPartneres aiziešana, īpaši tad, ja aizgāji tu, nevis otrs tevi izmeta (angl. discard). Tas ir pretējs stāstam, ko otrs par sevi stāsta.
- Statusa zaudēšana: atlaišana no darba, bankrots, zaudēta tiesa, pazemojums kolēģu priekšā.
- Publiska atmaskošana: melus vai krāpšanu uzzina radi, draugi, darba devējs, draudze.
- Aiziešana bez ainas. Tas daudziem ir pārsteigums. Ne tikai pati aiziešana, bet arī veids: ja nav skandāla, nav pēdējās sarunas, nav asaru, nav nekā, ar ko cīnīties, otram nav ne lomas, ne skatītāju.
- Ignorēšana. Kad tu vairs nereaģē uz ziņām, provokācijām un stāstiem caur draugiem, otrs zaudē pēdējo kontroles avotu – tavu reakciju.
Kāpēc tas ir svarīgi zināt
Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai tu neapjuktu. Kad cilvēks, no kura tu baidījies, pēkšņi guļ uz grīdas un raud vai kad „mierīgais” cilvēks pēkšņi draud, tas nav tavas aiziešanas „pierādījums”, ka tu esi slikts cilvēks. Tā ir paredzama reakcija uz zaudējumu.
Otrkārt, lai tu būtu drošībā. Sabrukums bieži ir tieši tas brīdis, kad notiek eskalācija: vajāšana, draudi, tiesvedības, apmelošana. Zināt to iepriekš nozīmē sagatavoties, nevis būt pārsteigtam vai pārsteigtaipārsteigtampārsteigtai.
Kā tas izklausās: otra reakcijas
Neviena frāze pati par sevi neko nepierāda. Arī godīgs cilvēks pēc šķiršanās var raudāt vai dusmoties. Skaties uz situāciju, uz to, vai vaina vienmēr tiek novelta uz tevi, un uz to, kas notiek, kad tu neatbildi.
Aiziet kā upurim vai aiziet kā profesionālis
Zemāk ir divas aiziešanas vienā tabulā. Kreisā kolonna nav „sliktā”. Tā ir tā, kā aiziet ievainots cilvēks, kurš vēl cer, ka otrs sapratīs. Labā kolonna ir tā, kā aiziet cilvēks, kurš vairs negaida neko.
| Aiziet kā upuris | Aiziet kā profesionālis |
|---|---|
| Paziņo iepriekš: „Es aiziešu, ja tu…”, „Man jāparunā par mums” | Izlemj klusi. Pasaka tikai tad, kad jau ir drošībā vai kad tas ir vajadzīgs |
| Skaidrojas, attaisnojas, aizstāvas, stāsta (angl. JADE: Justify, Argue, Defend, Explain) | Viens īss, neitrāls teikums vai nekas |
| Garas vēstules, „pēdējā saruna”, lai otrs beidzot saprastu | Nav pēdējās ainas. Tavs „kāpēc” nav jāapstiprina otram |
| Aiziet, atgriežas, aiziet atkal – trīs, piecas, desmit reizes | Viena tīra aiziešana, sagatavota tā, lai nebūtu jāatgriežas |
| Lūdz atzīt: „Vismaz pasaki, ka tu saproti, ko man nodarīji” | Tev nav vajadzīgs otra paraksts zem tava stāsta |
| Atbild uz katru hūveringa ziņu: saldo, žēlo, dusmīgo | Klusums. Bloķēts visur. Svarīgais tiek saglabāts, bet neatvērts |
| Publiska drāma: ieraksti, mājieni, citāti par „toksiskiem cilvēkiem” | Privāti un mierīgi. Patiesību pastāsta dažiem svarīgiem cilvēkiem vienreiz |
| Pārbauda otra profilus, jautā draugiem, kā „viņam iet”„viņai iet”„viņam iet” | Informācijas diēta: bloķē, apklusina, lūdz draugus nestāstīt |
| Aiziet naktī, strīda karstumā, bez dokumentiem un naudas | Drošības plāns: dokumenti, nauda, dzīvesvieta, uzticami cilvēki |
| Vienatnē vienojas par mantu un bērniem „kā pieaugušie” | Caur juristu, rakstiski, pēc BIFF, ar liecinieku |
| Atriebības fantāzijas pārvēršas darbībās | Fantāzijas paliek fantāzijas. Enerģija aiziet tavā dzīvē |
| Pierāda draugiem, radiem, „lidojošajiem pērtiķiem” savu versiju | „Es par to nerunāju.” Un tēma ir beigusies |
| Gaida, kad otrs „sapratīs” un atvainosies | Negaida neko. Dzīvo |
Kāpēc profesionālā aiziešana otram ir grūtāka – un tev drošāka
Katra kreisās kolonnas rinda otram kaut ko dod. Paskaidrojums dod barību: uzmanību un tavas emocijas. Strīds dod cīņu: iespēju pārrunāt, sagrozīt, sodīt, uzvarēt. Publiska drāma dod skatītājus: iespēju parādīt citiem, ka „traks ir tas, kurš aizgāja”. Katra atgriešanās dod pierādījumu, ka tu vienmēr atgriezīsies.
Profesionālā aiziešana nedod neko no tā. Nav ko sagrozīt, jo nav nekā teikts. Nav ar ko cīnīties, jo nav pretinieka, kurš pretojas. Nav ko rādīt citiem, jo nav ne ekrānuzņēmuma ar tavu dusmīgo ziņu, ne video ar tavām asarām. Otram paliek tikai viņš vai viņa patsviņa pativiņš pats – un tieši tas cilvēkam ar trauslu tēlu ir visgrūtāk.
Un tā ir drošāka. Mazāk kontakta nozīmē mazāk brīžu, kad otrs var eskalēt. Mazāk emociju rakstiski nozīmē mazāk materiāla, ko pret tevi var izmantot tiesā vai bāriņtiesā. Sagatavota aiziešana nozīmē, ka tev nav jāatgriežas pēc pases, naudas vai bērnu mantām, un katra šāda atgriešanās ir risks.
Amerikāņu klīniskā psiholoģe Dr. Ramani Durvasula (2024) atkārtoti atgādina: tu nevari ar narcistisku cilvēku „izrunāties” līdz sapratnei, jo saprašanās nav otra mērķis. Mērķis ir kontrole. Tāpēc profesionāla aiziešana nav mēģinājums uzvarēt sarunā. Tā ir atteikšanās piedalīties sarunā, kuru nevar uzvarēt.
Profesionālā aiziešana praksē
Šī ir secība, nevis likums. Katra situācija ir cita, un drošība vienmēr ir svarīgāka par „pareizu” soļu kārtību. Detalizēti par katru soli – drošības plāns un rīks drošības plāns soli pa solim.
Pirms: sagatavošanās
- Izlem klusi. Nestāsti otram, ka „domā aiziet”. Nestāsti arī kopīgiem draugiem, kuri var nodot tālāk. Pastāsti vienam vai diviem cilvēkiem, kuriem uzticies pilnībā.
- Dokumenti. Pase vai ID karte, dzimšanas apliecības, bērnu dokumenti, īpašuma un kredītu papīri, medicīniskie dokumenti. Oriģināli drošā vietā ārpus mājām vai kopijas mākonī, kur otram nav piekļuves.
- Nauda. Savs konts bankā, kurai otram nav piekļuves. Pat neliela summa, ko var noņemt pakāpeniski. Zini, kas ir kopīgs un kas ir tavs.
- Dzīvesvieta. Kur tu būsi pirmās naktis un pirmos mēnešus. Draugi, radi, īre, krīzes centrs.
- Uzticami cilvēki. Viens cilvēks, kurš zina plānu un datumu. Viens, kuram var zvanīt naktī. Norunāts vārds, kas nozīmē „man ir bīstami, zvani policijai”.
- Paroles un ierīces. Nomaini paroles e-pastam, bankai, sociālajiem tīkliem – no ierīces, kurai otram nav piekļuves. Pārbaudi atrašanās vietas kopīgošanu, kopīgos mākoņus, „Atrast manu tālruni”. Vairāk: droša telefona un kontu lietošana.
- Pierādījumi. Ekrānuzņēmumi ar datumiem, draudi, ārsta izziņas, liecinieki. Mapē, kurai otram nav piekļuves.
- Juridiskā informācija. Ja ir bērni vai kopīgs īpašums, konsultējies ar juristu pirms aiziešanas, ne pēc. Uzzini par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Aiziešanas diena
- Minimāli vārdi. Ja otrs ir mājās, tev nav jāpaskaidro nekas. Ja ir bīstami pat to pateikt – nepasaki, aizej, kad otra nav.
- Liecinieks vai policija mantām. Ja jāatgriežas pēc mantām, nāc ar draugu vai lūdz policijas klātbūtni. Nenāc viens vai vienaviensviena.
- Nekādas „pēdējās sarunas”. Ne virtuvē, ne kafejnīcā, ne pa telefonu. Ja otrs pieprasa „vismaz parunāt”, tā ir tā pati spēle.
- Telefons ir uzlādēts, 112 ir pie rokas, uzticamais cilvēks zina, kur tu esi.
Pēc
- Bloķē visur: telefons, visas lietotnes, sociālie tīkli, e-pasts (vai filtrs mapē, kuru neatver ikdienā). Bez kontakta (angl. no contact) nozīmē arī neskatīties otra profilus.
- Ja ir bērni – tikai BIFF. Rakstiski, īsi, tikai par bērnu. Par metodi zemāk.
- Nodošanā – pelēkais akmens. Pelēkais akmens (angl. grey rock) nozīmē būt garlaicīgamgarlaicīgamgarlaicīgai kā akmens: neitrāla seja, īsas atbildes, nekādu stāstu par sevi, nekādu emociju. Nodošana neitrālā vietā, ja iespējams ar trešo cilvēku.
- Plāns sprūda dienām. Dzimšanas dienas, svētki, jūsu gadadiena, pirmā tiesas diena. Šajās dienās hūverings (angl. hoovering – mēģinājums tevi ievilkt atpakaļ) ir visbiežākais. Iepriekš norunā, ko darīsi un kam zvanīsi.
- Dokumentē visu, kas varētu noderēt, un neatbildi uz to.
Skripti
Viena teikuma aiziešana. Tā nav saruna. Tā ir informācija.
Ja otrs prasa „kāpēc?”, tev nav jāatbild. Ja vajag kaut ko teikt:
Kad jāraksta par bērniem, palīdz metode, ko jurists un mediators Bils Edijs (Bill Eddy, 2014) nosauca par BIFF: Brief, Informative, Friendly, Firm – īsi, informatīvi, draudzīgi, stingri. Uz apvainojumiem neatbildi vispār. Atbildi tikai uz to, kas prasa lēmumu. Raksti tā, it kā ziņu lasītu tiesnesis, jo kādreiz to var lasīt.
Lidojošie pērtiķi (angl. flying monkeys) ir cilvēki, caur kuriem otrs mēģina tevi sasniegt: kopīgi draugi, radi, otra māte. Viņi ne vienmēr ir ļauni – bieži viņiem vienkārši ir pastāstīts cits stāsts.
Tava iekšējā balss
Profesionālā aiziešana nenozīmē, ka tev iekšā ir mierīgi. Parasti nav. Tas nozīmē, ka tu nerīkojies pēc katras domas.
Katrai no šīm domām ir atbilde. Ciešanas, kuras tev rāda, ir āķis, pat ja tās ir īstas. Tas, ka otrs ar jauno cilvēku „ir citāds”, ir sākuma vitrīna, nevis pierādījums. Un „pēdējā ziņa” nekad nav pēdējā – tā ir jauna spēles kārta, kuru tu nevari uzvarēt. Izdzēs melnrakstu vai uzraksti to uz papīra un sadedzini. Tās jūtas ir tavas, bet tās nav otra.
Kā tas izskatās
Apkopots no vairākiem stāstiem. Edgars deviņus gadus ir precējies ar Santu. Santa nekad nekliedz. Viņa „vienkārši cieš”: kad Edgars grib redzēt draugus, viņai sāk sāpēt galva; kad viņš runā par savu darbu, viņa nopūšas, ka „dažiem viss nāk viegli”. Trīs reizes viņš jau ir mēģinājis aiziet, katru reizi pēc garas sarunas, kurā Santa raudāja, un katru reizi atgriezās. Šoreiz viņš nesaka neko. Divus mēnešus viņš klusi atver savu kontu, nokopē dokumentus, sarunā istabu pie brāļa un konsultējas ar juristu par bērnu grafiku. Kādā otrdienā, kamēr Santa ir darbā, viņš izvācas kopā ar brāli, atstāj vienu zīmīti ar juristes kontaktiem un bloķē viņu visur, izņemot vienu e-pastu par bērniem.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Kas notika tālāk? Pirmajā nedēļā Santa rakstīja uz e-pastu garas vēstules par to, ka viņa „nevar elpot”, ka bērni „jautā, kur ir tētis, kurš viņus pameta”, un ka viņa „nezina, cik ilgi vēl izturēs”. Viņa zvanīja Edgara mātei. Kopīgi draugi sāka rakstīt: „Tu taču vismaz varētu ar viņu parunāt.”
Edgars atbildēja tikai uz vienu teikumu visās vēstulēs – to, kas bija par bērniem, pēc BIFF. Draugiem viņš teica vienu teikumu un mainīja tēmu. Kad kādā vēstulē parādījās mājiens, ka Santa „varētu sev kaut ko nodarīt”, viņš piezvanīja 112 un Santas māsai, pastāstīja, ko redzēja, un ar to viņa pienākums beidzās. Viņš neaizbrauca pats.
Kāpēc tas strādāja? Iepriekšējās trīs reizes Edgars aizgāja „kā upuris”: ar sarunu, kurā Santa varēja raudāt, vainot un solīt. Šoreiz nebija sarunas, pie kuras pieķerties. Santas stāsts draugiem bija skaļš, bet bez neviena Edgara dusmīga vārda tas pēc dažiem mēnešiem izsīka. Grūtākais Edgaram nebija viņas vēstules. Grūtākā bija vainas sajūta, kas nāca viņā pašā, un to viņš strādāja ar speciālistu, nevis ar Santu.
Apkopots no vairākiem stāstiem. Dace septiņus gadus dzīvo ar Mārtiņu. Viņš ir šarmants ballītēs un bīstams mājās: kliedz, sit ar dūri pa galdu, kontrolē viņas kontu, reiz aizturēja viņu pie durvīm, kad viņa gribēja iziet. Pirms gada viņa pateica, ka aiziet, un viņš draudēja, ka „bērnus viņa vairs neredzēs”. Šoreiz Dace nesaka neko. Viņa zvana uz 116 006, sagatavo drošības plānu, glabā dokumentu kopijas pie draudzenes un runā ar juristi par pagaidu aizsardzību. Kādā dienā, kamēr Mārtiņš ir komandējumā, viņa ar bērniem pārvācas pie māsas citā pilsētā, iesniedz pieteikumu tiesai un nomaina visas paroles.
Situācija apkopota no vairākiem stāstiem. Tā notiek jebkura dzimuma cilvēkiem.
Mārtiņš atgriezās tukšā dzīvoklī. Pirmajā vakarā – desmitiem ziņu Dacei no citiem numuriem, zvani viņas mātei, draudi, ka „atbrauks pēc bērniem”. Nākamajā dienā – pilnīgs klusums un tad gara, silta ziņa par to, cik ļoti viņš mīl ģimeni. Pēc nedēļas viņš parādījās pie māsas mājas.
Dace neatvēra durvis. Viņa zvanīja 110, un policija ieradās. Visas ziņas viņa saglabāja un nodeva juristei. Tiesa noteica pagaidu aizsardzību. Viņa ne reizi neatbildēja Mārtiņam tieši, ne uz draudiem, ne uz mīļajām ziņām.
Kāpēc tas strādāja? Tāpēc, ka Dace saprata to, ko rāda arī pētījumi: aiziešana no kontrolējoša, draudoša partnera ir viens no bīstamākajiem brīžiem. Kempbela un kolēģi (Campbell et al., 2003), pētot sieviešu slepkavības partnerattiecībās ASV, atrada, ka šķiršanās no kontrolējoša partnera, iepriekšēji draudi un nožņaugšanas mēģinājumi bija starp būtiskākajiem riska faktoriem. Daces „profesionalitāte” nebija aukstums. Tā bija drošība. Un tieši tāpēc Mārtiņam nebija ne pēdējās sarunas, ne strīda, ne viņas dusmu, ko rādīt citiem. Bija tikai tiesas lēmums.
Aiziet no darba kā profesionālis
Tu gadiem strādā pie vadītāja, kurš kliedz sapulcēs un piesavinās tavu darbu. „Kā upuris” aiziešana būtu dusmīga vēstule visai nodaļai vai gara saruna, kurā beidzot „visu izsaki”. Profesionāli tas izskatās citādi: klusi atrodi jaunu darbu, saglabā savu saraksti un pierādījumus (tikai to, kas ir tavs un ko drīkst paņemt), iesniedz īsu rakstisku atlūgumu ar datumu un nodod lietas pēc saraksta. Uz „kāpēc?” pietiek ar „Tas ir mans lēmums par nākamo soli karjerā.” Pēc aiziešanas nekādas LinkedIn drāmas un nekādas „kafijas, lai visu nokārtotu”.
Aiziet no draudzības kā profesionālis
Draudzībā „kā upuris” aiziešana ir gara ziņa ar visiem aizvainojumiem, tad strīds kopīgajā čatā un kopīgo draugu dalīšana. Profesionāli: tu vienkārši pārstāj uzturēt kontaktu, uz aicinājumiem atbildi īsi („šoreiz nevarēšu”), un, ja tev jautā tieši, pietiek ar vienu teikumu: „Man šobrīd vajag attālumu. Tas nav apspriežams.” Kopīgiem draugiem tu neko neskaidro un nevienam neliec izvēlēties pusi.
Aiziet no grupas vai kopienas kā profesionālis
No draudzes, kustības, kluba vai komandas „kā upuris” aiziet ar publisku atmaskošanas vēstuli vai strīdu sapulcē, kur vadība tavas emocijas izspēlē visu priekšā. Profesionāli: vispirms sagādā sev atbalstu ārpus grupas, tad īsi un rakstiski paziņo par izstāšanos (ja vajag, arī par biedra maksas pārtraukšanu un savu datu dzēšanu), izej no čatiem un neierodies uz „izrunāšanās” tikšanos. Ja pēc tam zvana biedri, der tie paši teikumi, kas augstāk lidojošajiem pērtiķiem.
Kā sabrukums izskatās pēc tipa
Cilvēki ar narcistisku uzvedību nav vienādi. Zemāk ir četras biežākās „sejas” un tas, kā katra parasti reaģē uz zaudējumu. Tu vari redzēt sajaukumu – tas ir normāli. Svarīgs nav tips, bet tas, ko tas nozīmē tavai drošībai.
Grandiozais jeb atklātais
Grandiozais narcisms (angl. grandiose jeb overt narcissism) ir skaļā forma: „es esmu labākais”, statuss, kontrole, pazemošana. Zaudējums te bieži izskatās kā niknums un tūlītēja kompensācija.
Viņa var pārvērst šķiršanos par sabiedrisku notikumu: pēc nedēļas jauns vīrietis bildēs, restorāni, „beidzot mani novērtē”. Vienlaikus viņa stāsta kopīgiem draugiem un tavai ģimenei, ka tu esi „vājš”, „neveiksminieks”, „nekad nebiji īsts vīrietis”. Bieži nāk juridiski un finansiāli gājieni: mantas aizturēšana, prasības par dzīvokli, bērnu grafika pēkšņa maiņa. Viņa var arī sūdzēties tavam darba devējam vai apmelot tevi policijā.
Viņš var pēc dažām dienām parādīties ar jaunu partneri un nodrošināt, lai tu to redzi. Viņš stāsta visiem, ka tu esi „histēriķe”, „nestabila”, „bez viņa neko nevarēsi”. Viņš var pēkšņi nogriezt naudu, aizturēt tavu mašīnu vai mantas, nolīgt dārgu advokātu un draudēt, ka „tev nepaliks nekas”. Publiski viņš ir šarmants un aizvainots, privāti – dusmu lēkmes.
Slēptais jeb ievainojamais
Slēptais narcisms (angl. covert jeb vulnerable narcissism) ir klusā forma: aizvainojums, „neviens mani nesaprot”, ciešanas kā kontrole. Zaudējums te bieži izskatās kā upura izrāde.
Viņa sabrūk tā, lai to redz visi: slimības, panikas lēkmes, „es neēdu jau trīs dienas”. Kopīgie draugi saņem garas ziņas par to, kā tu viņu „pameti visgrūtākajā brīdī”. Tavai mātei viņa zvana raudot. Bērniem viņa var teikt, ka „tētis mūs vairs nemīl”. Viņa var draudēt nodarīt sev pāri. Tas ir žēluma spēles (angl. pity play) smagākā forma.
Viņš kļūst par „salauzto vīrieti”: dzer, nenāk uz darbu, raksta naktīs, cik viņš ir vientuļš. Viņa māte un draugi tev saka, ka viņš „ir galīgi nost” un ka tu esi atbildīga. Viņš var draudēt ar pašnāvību vai sūtīt bildes no slimnīcas. Viņš var sākt stāstīt, ka tu viņu „izmantoji” un „atņēmi viņam bērnus”.
Drošības piezīme par pašnāvības draudiem. Ja otrs draud sev nodarīt pāri, uztver to nopietni – bet ne kā uzdevumu tev palikt. Zvani 112 un pastāsti, ko redzēji. Pastāsti otra tuviniekiem. Tā ir atbildīga rīcība, un ar to tavs pienākums beidzas. Tu neesi atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga par to, lai pieaudzis cilvēks dzīvotu, un tu neesi atbildīgs vai atbildīgaatbildīgsatbildīga palikt attiecībās, kuras tevi iznīcina. Ja draudi ir tev, bērniem vai sev, tas ir arī drošības jautājums tev. Krīzes tālrunis 116 123 strādā visu diennakti arī tev.
Kopienas „svētais”
Kopienas narcisms (angl. communal narcissism) ir cilvēks, kurš grib apbrīnu par savu labestību: labdarība, draudze, „vislabākā māte”, „brīvprātīgais, bez kura nekas nenotiktu”. Zaudējums te izskatās kā svēta kampaņa.
Viņa kļūst vēl labāka publiski: vēl vairāk labdarības, ieraksti par piedošanu, lūgšanu grupa, kurā visi zina „cik grūti viņai ir”. Draudzes cilvēki vai citas mammas tev pēkšņi saka, ka „viņa tev ir piedevusi” un „gaida tevi atpakaļ”. Viņa stāsta, ka „vienmēr gribēja tikai palīdzēt” un ka tu neesi spējis pieņemt viņas mīlestību.
Viņš kļūst par sabiedrības balstu: treneris bērnu komandā, draudzes padomes loceklis, „labais tētis”, kurš visur publicē bildes ar bērniem. Kopīgie paziņas saka, ka „viņš ir tik labs cilvēks, kā tu varēji”. Viņš stāsta, ka „vienmēr gribēja tikai palīdzēt” un ka tu esi „nepateicīga”.
Šis veids ir mulsinošs, jo no malas izskatās kā laipnība. Pārbaudi: vai „labestība” ir vērsta uz to, lai tu to redzētu vai lai citi tev par to stāstītu? Ja jā, tā ir izrāde vienam skatītājam.
Ļaundabīgais: bīstamākais
Ļaundabīgais narcisms (angl. malignant narcissism) ir forma, kur narcistiskai uzvedībai pievienojas nežēlība, draudi un bieži bezbailība no sekām. Zaudējums te izskatās kā atriebība: draudi, izsekošana (angl. stalking), mantas vai reputācijas iznīcināšana, bērnu izmantošana, vardarbība.
Viņa var sabojāt tavu mašīnu, izlikt intīmas bildes, iesniegt nepatiesu iesniegumu policijā par vardarbību, pierunāt bērnus, ka tu esi bīstams, sūtīt draudus caur jaunajiem draugiem vai radiem. Vīrieši šādās situācijās bieži klusē, jo baidās, ka viņiem neticēs. Tev tic. Un tev ir tādas pašas tiesības uz aizsardzību.
Viņš var sekot tev, gaidīt pie darba, izsekot telefonu, draudēt nodarīt pāri tev, bērniem vai mājdzīvniekiem, sabojāt mantas, ielauzties kontos. Ja viņš jau ir sitis, žņaudzis, draudējis ar ieroci vai teicis „ja ne man, tad nevienam”, tas ir augsta riska signāls.
Šeit nav vietas pelēkajam akmenim klātienē vai BIFF kā vienīgajai aizsardzībai. Šeit ir vieta policijai un tiesai.
Klusā „vienaldzības” izrāde
Ir arī piektais variants, kas bieži sāp visvairāk. Otrs nesabrūk. Otrs ir mierīgs, smaidīgs, uzreiz ar jaunu cilvēku, un tev pat nepaskatās virsū. Tev šķiet: „Tātad es viņam vai viņaiviņaiviņam neko nenozīmēju.”
Bet paskaties uzmanīgāk. Cilvēks, kuram tiešām ir vienalga, nenodrošina, lai tu redzētu viņa jauno partneriviņas jauno partneriviņa jauno partneri. Nesūta ziņas „man iet lieliski”. Nestāsta kopīgiem draugiem, cik viņš ir laimīgsviņa ir laimīgaviņš ir laimīgs. Demonstratīva vienaldzība ir arī reakcija – tikai tāda, kurā otrs mēģina uzvarēt, parādot, ka nav zaudējis. Par to plašāk – pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi.
Un pat ja otram tiešām ir vienalga – tas neko nemaina tavā dzīvē. Tā ir laba ziņa, nevis slikta.
Tev nav jāredz otra sabrukums, lai uzvarētu
Šeit ir kaut kas, ko ir grūti pieņemt, bet kas ļoti atbrīvo. Tev nekad nebūs pilnas informācijas par to, kā otram iet. Tu neredzēsi, ko otrs jūt naktīs. Tu neredzēsi, vai viņš vai viņaviņaviņš kādreiz saprata. Un, ja tavai uzvarai vajag šo informāciju, tā tev nekad nepienāks.
Cilvēkam ar narcistisku uzvedību grūtākais nav tavs naids. Naids ir uzmanība. Grūtākais nav tavas dusmas vai tava atriebība. Tās arī ir uzmanība. Grūtākais ir būt nevajadzīgam. Būt cilvēkam, par kuru tu vairs nedomā, kuram neraksti, kuram nerādi, cik tev ir labi, jo tev vairs nav par ko rādīt.
Un to tev nav jāorganizē. Tas notiek pats, kad tu dzīvo savu dzīvi. Katru dienu, kad tu neatver otra profilu, katru vakaru, kad tu aizmiedz bez domām par otru, katru reizi, kad kopīgs draugs pieņem otra vārdu un tu turpini sarunu, – tas ir tieši tas, ko otrs panes vissliktāk. Un tu to pat nezini, jo tev nav jāzina.
Tā ir profesionālās aiziešanas pēdējā daļa: nevis pierādīt, bet aizmirst.
Kāpēc mēs nemācām „pabarot un tad nogriezt”
Internetā var atrast padomus, kā „izraisīt narcisa sabrukumu”: vispirms dot otram ļoti daudz uzmanības, komplimentu un cerību, lai viņš vai viņaviņaviņš pieķeras, un tad pēkšņi pazust. Vai: sagatavot publisku atmaskošanu, lai tēls sabruktu visu priekšā. Vai: parādīties ar jaunu partneri tieši tur, kur otrs to redzēs.
Mēs to nemācām. Ne tāpēc, ka otrs ir pelnījis žēlumu, bet tāpēc, ka tas kaitē tev. Lūk, godīgi, kāpēc.
1. Tas var izraisīt niknumu un eskalāciju. Tu nevari kontrolēt, kā cilvēks ar trauslu pašvērtējumu reaģēs uz apzināti izraisītu pazemojumu. Tas var būt vajāšana, draudi, mantu bojāšana, tiesvedības un fiziska vardarbība. Īpaši bīstami tas ir, aizejot no kontrolējoša, draudoša vīrieša – un draudoša sieviete arī var nodarīt reālu kaitējumu, tostarp caur nepatiesām sūdzībām un bērniem.Draudoša sieviete var nodarīt reālu kaitējumu, tostarp caur nepatiesām sūdzībām, bērniem un tavu reputāciju.Īpaši bīstami tas ir, aizejot no kontrolējoša, draudoša vīrieša. Aiziešana pati par sevi jau ir riska posms. Pievienot tam apzinātu provokāciju nozīmē riskēt ar savu drošību. Sāc ar drošības plānu, nevis ar atriebības plānu.
2. Tā ir tā pati manipulācija. „Pabarot un tad nogriezt” ir tieši tas, ko tu esi mācījies atpazīt: mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) un izmešana (angl. discard), cerība un sods, siltums un aukstums. Lai to izdarītu, tev būtu jāatgriežas otra pasaulē, jāspēlē otra spēle un jākļūst par to, no kā tu bēdz. Tas nav profesionālis. Tas ir tas pats cikls ar citu vadītāju.
3. To var izmantot pret tevi. Katra apzināta provokācija atstāj pēdas: ziņas, ekrānuzņēmumus, lieciniekus. Tiesā, bāriņtiesā, policijā un kopīgo draugu acīs parasti redz tikai tavu rīcību, nevis gadus, kas pie tās noveda. Otrs var to parādīt kā pierādījumu, ka „nestabils ir tas, kurš aizgāja”. To sauc par reaktīvo vardarbību (angl. reactive abuse): kad cietušā reakcija tiek izmantota kā pierādījums pret cietušo. Ja jums ir kopīgi bērni, tas var ietekmēt aizgādību.
4. Tas patur otru tavā galvā. Lai plānotu otra sāpes, tev katru dienu jādomā par otru, jāseko otra dzīvei, jāgaida otra reakcija. Tā ir tā pati saikne, tikai ar citu zīmi. Traumas pētniece Džūdita Hermane (Judith Herman, 1992) raksta, ka atriebības fantāzijas ir dabiska traumas daļa, bet tās nedod atvieglojumu – tās patur cietušo piesaistītu tam, kurš nodarīja pāri. Atveseļošanās sākas tad, kad šīs fantāzijas zaudē varu.
5. „Perfektais” brīdis nav tavā kontrolē. Tu iedomājies, kā otrs beidzot saprot, sabrūk, nožēlo. Bet tu nevari noteikt, ko otrs jutīs. Visticamāk, otrs to nepateiks tā, kā tu gribi, pārrakstīs stāstu, atradīs jaunu barības avotu vai vainos tevi vēl vairāk. Un tu paliksi ar tukšumu, kur bija gaidas.
Ja tu esi fantazējis vai fantazējusifantazējisfantazējusi par atriebību – tas ir normāli. Tas nenozīmē, ka tu esi slikts cilvēks vai „tāds pats kā otrs”„tāds pats kā otrs”„tāda pati kā otrs”. Tas nozīmē, ka tev ir sāpējis. Fantāzijas var būt. Rīcība ir izvēle. Un vislabākā izvēle ir tā, kurā tu esi drošībā un otrs vairs nav tavas dzīves centrā.
Vai tas izklausās pazīstami?
- Vai tu esi aizgājis vai aizgājusiaizgājisaizgājusi un atgriezies vai atgriezusiesatgrieziesatgriezusies vairāk nekā vienu reizi pēc „pēdējās sarunas”?
- Vai tu esi uzrakstījis vai uzrakstījusiuzrakstījisuzrakstījusi garu vēstuli, lai otrs „beidzot saprastu”?
- Vai tu gaidi, ka otrs atzīs, ko izdarīja, pirms tu vari iet tālāk?
- Vai tu esi domājis vai domājusidomājisdomājusi par to, kā aiziet tā, lai otram sāpētu visvairāk?
- Vai tu pēc aiziešanas pārbaudi, kā otram iet?
- Vai tev ir plāns: dokumenti, nauda, dzīvesvieta, uzticams cilvēks?
Ja uz pirmajiem pieciem atbilde ir „jā”, tas nav vājums. Tā ir saikne, kas vēl turas, un tā ir saprotama. Pēdējais jautājums ir tas, ar ko sākt.
Ko tu vari darīt
- Izlem klusi un sagatavojies. Dokumenti, nauda, dzīvesvieta, uzticams cilvēks, paroles, pierādījumi.
- Izvēlies vienu teikumu – vai nevienu. Nav jāpaskaidro, nav jāattaisnojas, nav pēdējās sarunas.
- Aizej vienreiz. Sagatavo aiziešanu tā, lai nebūtu jāatgriežas pēc mantām vai dokumentiem.
- Bloķē visur. Ja ir bērni – viens kanāls, BIFF, tikai par bērnu.
- Informācijas diēta. Nepārbaudi otra dzīvi. Lūdz draugus nestāstīt.
- Drošība pirms visa. Ja ir draudi – 112, 110, nošķiršana, pagaidu aizsardzība, 116 006.
- Atrodi speciālistu, kurš saprot vardarbību. Latvijā, tāpat kā citur, ne katrs psihologs vai terapeits ir mācījies par narcistisku vardarbību un traumu. Daži, labu gribēdami, iesaka „izrunāties”, „dot vēl vienu iespēju” vai kopīgas sesijas ar otru, un tas var ievilkt atpakaļ vai palielināt risku. Pārbaudi: vai speciālists tev tic bez pierādījumiem? Vai viņš zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne? Vai nespiež uz kopīgām sesijām vai samierināšanos? Vai fokuss ir tava drošība? Ja pēc sesijas jūties vainīgāks vai vainīgākavainīgāksvainīgāka, meklē citu – tā nav zīme, ka problēma esi tu. Pa to laiku: Dr. Ramani Durvasula, YouTube kanāls „DoctorRamani” un grāmata „It’s Not You” (2024), angļu valodā. Tālruņi 116 123 un 116 006 var ieteikt speciālistus, kuri strādā ar vardarbību.
Mīti
Iedziļinies
- Kas notiek otrā: narcistisks sabrukums, narcistisks ievainojums, narcistiskās dusmas, narcistiskā barība.
- Tipi: grandiozais narcisms, slēptais narcisms, kopienas narcisms, ļaundabīgais narcisms.
- Pēc aiziešanas: hūverings, nomelnošana, lidojošie pērtiķi, vardarbība pēc šķiršanās.
- Kā sevi pasargāt: pelēkais akmens, BIFF, JADE, bez kontakta, paralēla audzināšana.
- Nodarbības: drošības plāns, kāpēc bez kontakta, pēc aiziešanas, kā zināt, ka bez kontakta strādā, pazīmes, ka tu esi uzvarējis vai uzvarējusiuzvarējisuzvarējusi, atklātais un slēptais narcisms.
Saistīts
Avoti
- Durvasula, R. (2024). It's Not You: Identifying and Healing from Narcissistic People. The Open Field.
- Kohut, H. (1972). Thoughts on narcissism and narcissistic rage. The Psychoanalytic Study of the Child, 27, 360–400.
- Campbell, J. C., Webster, D., Koziol-McLain, J., et al. (2003). Risk factors for femicide in abusive relationships: Results from a multisite case control study. American Journal of Public Health, 93(7), 1089–1097.
- Eddy, B. (2014). BIFF: Quick Responses to High-Conflict People, Their Personal Attacks, Hostile Email and Social Media Meltdowns (2nd ed.). Unhooked Books.
- Herman, J. L. (1992). Trauma and Recovery. Basic Books.