Empāts (empath)

Vārdu „empāts” (angļu valodā empath) tu, visticamāk, esi sastapis sociālajos tīklos: „Empāti un narcisi pievelk viens otru”, „5 pazīmes, ka tu esi empāts”. Tas nāk no populārām pašpalīdzības grāmatām, piemēram, amerikāņu ārstes Džūdītas Orlofas (Judith Orloff) „The Empath’s Survival Guide” (2017). Angliski par to ir milzum daudz materiālu, bet, meklējot „empath narcissist”, der zināt, kas no tā ir pētīts un kas ir tikai skaists stāsts.

Šajā lapā mēs to atdalām godīgi. Īsts ir tas, ka cilvēkiem ir ļoti dažāds empātijas līmenis, un tie, kuri stipri izjūt citu sāpes un grib palīdzēt, manipulatīvam cilvēkam ir ļoti ērti. Mīts ir tas, ka „empāts” būtu īpašs, gandrīz pārdabisks cilvēku tips, kurš „uzsūc citu enerģiju”, un ka empāti un narcisi pievelkas kā pēc dabas likuma. Tas nav ne diagnoze, ne zinātnisks tips.

Kā tas izklausās

Vārdu „empāts” lieto ļoti dažādi: lai tevi mierinātu, lai tevi vainotu, lai attaisnotu otru. Tāpēc katram piemēram ir konteksts.

Kāpēc tā dara

Kas ir īsts

Empātija ir izmērāma un atšķiras. Psihologs Marks Deiviss (Mark Davis) 1983. gadā izveidoja anketu, ar kuru pētnieki mēra empātiju vairākās daļās: spēju iedomāties otra skatījumu, līdzjūtību un rūpes par otru, kā arī savu satraukumu, redzot otra ciešanas. Cilvēki šajās daļās stipri atšķiras. Tātad „es jūtu vairāk nekā citi” var būt pilnīgi taisnība.

Ir arī „ļoti jūtīgi cilvēki”. Psiholoģe Elīna Arona (Elaine Aron) pēta iezīmi, ko sauc par sensory-processing sensitivity jeb highly sensitive person (HSP): daži cilvēki dziļāk apstrādā iespaidus, ātrāk nogurst no trokšņa un stipri reaģē uz emocijām. Tā ir pētīta iezīme, bet tā nav tas pats, kas populārais „empāts”, un tai nav nekā pārdabiska.

Divas empātijas. Viena lieta ir saprast, ko otrs jūt (kognitīvā empātija). Cita – just līdzi un rūpēties (emocionālā empātija). Manipulatīvs cilvēks var ļoti labi saprast, ko tu jūti, un tieši tāpēc zināt, kur spiest, bet neizjust nekādas rūpes. 2021. gada pētījumā (Heym u. c.) aprakstīts pat „tumšais empāts” (angl. dark empath): cilvēki ar manipulatīvām un bezjūtīgām iezīmēm, kuri tajā pašā laikā labi saprot citu jūtas. Tātad „viņš mani tik labi saprot” nav pierādījums, ka viņš ir labs.

Kas ir mīts

• „Empāts” kā īpaša cilvēku kategorija. Pētnieki runā par empātijas līmeni, kas ir skala, nevis par atsevišķu tipu ar skaidru robežu.
• Citu emociju vai „enerģijas” fiziska uzsūkšana. Tam nav zinātniska pamata. Tas, ka tev kļūst slikti blakus dusmīgam cilvēkam, ir parasta cilvēka reakcija uz draudiem un stresu, nevis īpaša spēja.
• „Empāti un narcisi pievelk viens otru” kā likums. Pētījumu, kas to pierādītu, nav. Manipulatīvi cilvēki izmanto to, kas ir pieejams: laipnību, vientulību, vainas sajūtu, naudas trūkumu, jaunu dzīvi citā valstī, bērnības pieredzi. Ļaunprātīgās attiecībās nonāk ļoti dažādi cilvēki.
• „Empāti ir labie, narcisi ir sliktie.” Arī cilvēki ar augstu empātiju var nodarīt pāri, un paši par sevi vārdi nevienu nepadara drošu.

Kāpēc tava empātija manipulatoram ir vērtīga

Te nav nekāda mīta. Ja tu ātri pamani otra sāpes un gribi palīdzēt, tev var:

• iežēlināt – stāsti par grūtu bērnību, slimībām, „visi mani pameta” (skat. žēluma spēle, angl. pity play – kad otrs liek tev viņu žēlot, lai tu piekāptos);
• likt piedot – „tu taču saproti, man bija grūta diena”;
• likt uzņemties atbildību par otra jūtām – „ja tu mani tiešām saprastu, tu nebūtu tā rīkojies”;
• likt palikt – „bez tevis es sabrukšu”.

Kāpēc populārais stāsts par „empātiem” izplatās? Tāpēc, ka tas mierina: tas dod nosaukumu sāpēm un pārvērš „kāpēc es to pieļāvu” par „es esmu īpašs”. Tas ir saprotami, bet tam ir cena, par ko zemāk.

Ko tas nodara tev

Kad tavu empātiju izmanto. Tu dzīvo otra jūtās, nevis savās. Tu pamani katru viņa vai viņas garastāvokļa maiņu, bet vairs nezini, ko jūti pats. Tev nav spēka, jo viss aiziet uz otra nomierināšanu. Tas ir ļoti tuvu izpatikšanas reakcijai (angl. fawn response – kad briesmās tu nomierini un iepriecini otru, lai būtu drošībā). Un katrs mierīgais brīdis pēc sāpēm tevi piesaista vēl stiprāk: tā veidojas traumatiskā saikne (angl. trauma bond). Tai nav vajadzīgas dāvanas vai romantika – pietiek, ka otrs kādu laiku ir parasts, nevis ļauns.

Kad tu pieņem „empāta” identitāti. Tai ir trīs slazdi:

1. „Mans uzdevums ir saprast un izdziedēt.” Ja tu sevi redzi kā to, kurš visu saprot, aiziešana jūtas kā nodevība pret savu būtību.
2. „Es vienmēr pievilkšu narcisus.” Tā ir fatālisma doma. Tā liek domāt, ka tu neko nevari mainīt, lai gan vari: robežas un agras brīdinājuma zīmes ir iemācāmas.
3. „Man vienkārši ir pārāk laba sirds.” Tas slēpj citus iemeslus, kāpēc bija grūti aiziet: bailes, nauda, bērni, bērnībā iemācītais, ka tavas vajadzības nav svarīgas. Tieši tos ir vērts apskatīt.

Normāli vai vardarbība?

Empātija nav problēma. Problēma sākas, kad tā plūst tikai vienā virzienā un tiek izmantota pret tevi. Kā atšķirt:

1. Abpusējums. Veselās attiecībās arī otrs pamana tavas jūtas un rūpējas par tevi. Vardarbīgās tavas jūtas ir „pārspīlētas”, bet viņa jūtas ir likums.
2. Vai drīkst teikt „nē”? Veselās attiecībās tava līdzjūtība nenozīmē pienākumu. Vardarbīgās katrs „nē” tiek pārvērsts par pierādījumu, ka tu esi bezsirdīgs.
3. Vai stāsts par sāpēm maina uzvedību? Godīgs cilvēks, kuram bija grūta bērnība, to izmanto, lai saprastu sevi un labotos. Manipulatīvs to izmanto, lai tev nebūtu tiesību sūdzēties.
4. Vai tu kļūsti mazāks? Pēc laika veselās attiecībās tu esi dzīvāks. Vardarbīgās tu esi iztukšots.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks, kurš tevi ciena, tavu empātiju pamana un sargā. Viņš nedara no tās ieroci. Kad tu saki „man vajag laiku sev”, viņš var būt vīlies, bet to pieņem.

Cilvēks, kurš tevi izmanto, tavu empātiju pēta. Attiecību sākumā viņš var ātri atklāt „dziļas” sāpes, lai tu justos īpaši tuvs (to sauc par spoguļošanu, angl. mirroring, un tā ir daļa no ātrās pievilkšanas). Vēlāk katrs tavs „nē” tiek pagriezts pret tevi: „Tu, kas visus saproti, mani nesaproti?” Bieži viņš sevi sauc par empātu vai jūtīgāko cilvēku telpā, lai viņa jūtām būtu prioritāte.

No malas tas izskatās kā labs cilvēks, kurš palīdz grūtā situācijā. Tieši tāpēc apkārtējie reti pamana, ka palīdzība plūst tikai vienā virzienā.

Kas tas nav

• Diagnoze vai pētīts cilvēku tips. „Empāts” ir populārs vārds.
• Pārdabiska spēja just citu „enerģiju”.
• Automātiski tas pats, kas līdzatkarība (angl. codependency), lai gan tās var pārklāties.
• Vājums vai muļķība. Līdzjūtība ir vērtība. Problēma ir cilvēks, kurš to izmanto.
• Garantija, ka cilvēks ar augstu empātiju nekad nenodara pāri.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Vārdu „empāts” bieži izmanto tieši tie, kuri manipulē. Viņi sevi sauc par empātiem, bet tevi par „bezjūtīgu” vai pat „narcisu”, kad tu pirmo reizi aizstāvi sevi. Vai saka: „Īsts empāts piedotu.” Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kurš ilgstoši un atkal un atkal ir tas, kurš sāpina), virziens (kura jūtas vienmēr ir svarīgākas) un efekts (vai tu pēc tam jūties saprasts vai iztukšots un vainīgs).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: tava spēja just līdzi un rūpēties tiek pārvērsta par pienākumu, un tas vienmēr nāk par labu otram. Stāsti ir apkopoti no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Vīrietis un partnere. Toms ir mīksts un gādīgs. Partnere Linda raud katrā strīdā un saka, ka viņš ir „vēl viens vīrietis, kurš viņu sāpina”. Toms atvainojas pat tad, kad kliedza viņa. Vīriešiem, kuriem ir liela līdzjūtība, bieži saka „esi vīrietis, izturi”. Tā viņu empātija tiek izmantota divreiz. Šī vietne ir arī tev.

Sieviete un partneris. Marta grib „izglābt” Kasparu no viņa atkarības un grūtās pagātnes. Katrā krīzē viņa paliek, jo „neviens cits viņu nesapratīs”. Kaspars stāsta citiem, ka Marta ir vienīgā, kas viņu pacieš, un tas viņu notur vēl stiprāk.

Viena dzimuma pāris. Rainis zina, cik grūti partnerim bija pieņemt savu orientāciju. Partneris to atgādina ikreiz, kad Rainis grib robežu: „Pēc visa, ko es pārdzīvoju, tu vēl gribi mani sāpināt?”

Pēc šķiršanās, kopīgi bērni. Bijušais vīrs raksta: „Bērni ir tik bēdīgi, ka mēs neesam kopā. Tu taču vienmēr biji tā, kas saprot citus.” Tavu līdzjūtību pret bērniem izmanto, lai tevi ievilktu atpakaļ. Bērniem vajag stabilu mieru, nevis vecākus, kas atgriežas vardarbīgās attiecībās.

Vecāks un bērns. Bērns, kurš agri iemācījās pamanīt mātes garastāvokli un viņu mierināt, bieži izaug par pieaugušo, kuru sauc par „empātu”. Tā nav īpaša dāvana, bet izdzīvošanas prasme: bērnam vajadzēja pamanīt briesmas laicīgi. Ja tev ir mazāk par 18 un tu jūties atbildīgs par vecāka jūtām, zvani 116 111.

Pieaudzis bērns un vecāks. Tēvs zvana tev, pieaugušai meitai, katru vakaru ar sūdzībām par veselību un vientulību, un apvainojas, ja tu neatbildi. „Tu esi vienīgā, kurai es vēl rūpu.” Tava brāļa ģimenei viņš par tevi runā slikti.

Brālis vai māsa. Jaunākais brālis katru reizi nonāk nepatikšanās, un ģimene saka tev: „Tu taču esi tā labā, palīdzi viņam.” Tavu naudu un laiku paņem, bet pateicības nav.

Darbā. Vadītāja zina, ka tu nevari atteikt, kad kādam ir grūti. Tev tiek uzdoti visi „grūtie” klienti un jaunie darbinieki, jo „tev tas tik labi padodas”, bet paaugstinājumu saņem citi.

Draudzība. Draudzene Kristīne vienmēr ir krīzē. Tu esi viņas „terapeite” jau astoņus gadus. Kad tev nomira tētis, viņa pēc piecām minūtēm sāka runāt par savu darbu.

Vecs vecāks un pieaudzis bērns. Pieaudzis dēls izmanto mātes žēlumu: „Tev taču rūp mani mazbērni, aizdod.” Viņa atdod pensiju un nesūdzas, jo „viņam ir grūti”. Ja vecs cilvēks baidās no sava bērna vai paliek bez naudas zālēm, zvani 116 123, bet briesmās – 112.

Vīra vai sievas vecāki. Vīramāte stāsta par savām slimībām un vientulību katru reizi, kad jūs plānojat atvaļinājumu bez viņas, un tavs vīrs saka: „Tu taču zini, kāda viņa ir. Esi saprotoša.”

Tiešsaistē. Iepazīšanās lietotnē cilvēks jau pirmajā nedēļā stāsta par slimu māti, parādiem un nodevību. Tava līdzjūtība aug, un pēc mēneša nāk lūgums pēc naudas. Tā strādā romantiskā krāpšana (angl. romance scam): tā mērķē uz līdzjūtību, nevis uz „empātiem” kā tipu.

Skaļā un klusā versija. Skaļā: asaras, scēnas, draudi sev nodarīt pāri, ja tu aiziesi. Klusā: nopūtas, skumjš skatiens, „nekas, es jau pie tā esmu pieradis”, līdz tu pats piedāvā to, ko otrs gribēja.

Sākumā un pēc gadiem. Sākumā: ātra, dziļa atklātība, lai tu justos īpaši vajadzīgs. Pēc gadiem: tev vairs nav jāiežēlina, jo tu jau pats pamani katru otra noskaņojumu un pielāgojies iepriekš.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es tikai gribu, lai tu būtu laimīga, tāpēc man tik ļoti sāp, kad tu satiec draugus bez manis.” Tavas empātijas dēļ tu jūties vainīga, un tā kontrole izskatās pēc mīlestības.

Kā reaģēt

Mērķis nav kļūt bezjūtīgam. Mērķis ir, lai tava empātija būtu arī tev pašam.

1. Pamani virzienu. Pēc katras tikšanās pajautā sev: vai es jūtos redzēts, vai tikai izmantots? Pieraksti, ja tas atkārtojas.
2. Līdzjūtība nav pienākums. Tu vari saprast otra sāpes un tomēr teikt „nē”. Abas lietas var būt patiesas vienlaikus.
3. Palēnini. Ja kāds tev ļoti ātri atklāj dziļas sāpes un tūlīt pēc tam lūdz kaut ko lielu, apstājies. Veselā tuvība veidojas lēnām.
4. Neuzņemies otra izdziedēšanu. Tu neesi otra terapeits. Ja otrs cieš, viņš var meklēt profesionālu palīdzību.
5. Pagriez empātiju pret sevi. Ko tu teiktu draugam tavā vietā? Pasaki to sev.
6. Esi uzmanīgs ar „empāta” identitāti. Tā var mierināt, bet neļauj tai kļūt par iemeslu palikt vai par spriedumu, ka tev „vienmēr tā būs”.

Kad nediskutēt. Nemēģini pierādīt otram, ka tu esi „īstais empāts” vai ka viņš nav. Tā ir saruna, ko nevar uzvarēt. Ja otrs draud sev nodarīt pāri, lai tu paliktu, zvani 112 – tas ir speciālistu darbs, nevis tavs. Un, ja otrs ir bīstams tev, sāc ar drošības plānu.

Par speciālistiem. Ne katrs psihologs Latvijā saprot psiholoģisko vardarbību. Ja speciālists saka „jums abiem jāmācās vairāk izprast vienam otru” vai iesaka tev būt vēl saprotošākam pret cilvēku, kurš tevi sāpina, tas var iedzīt tevi dziļāk. Labs speciālists tev tic, zina, kas ir gāzlaitings un traumatiskā saikne, un palīdz tev likt robežas, nevis tās nojaukt. Angliski daudz noderīga materiāla ir Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani” un viņas grāmatā „It’s Not You” (2024).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai empāti tiešām pievelk narcisus?

Nav pētījumu, kas to pierādītu kā likumu. Manipulatīvi cilvēki izmanto to, kas ir pieejams, un laipnība, līdzjūtība un vēlme palīdzēt ir ērti izmantojamas. Bet vardarbīgās attiecībās nonāk ļoti dažādi cilvēki. Svarīgāk ir mācīties agras brīdinājuma zīmes un robežas, nevis sevi uzskatīt par „mērķi uz visu mūžu”.

Kā uzzināt, vai es esmu empāts?

Interneta „empātu testi” nav zinātniski pārbaudīti. Pētnieki mēra empātiju ar anketām, bet tās rāda līmeni, nevis tipu. Labāks jautājums: vai es pamanu citu jūtas labāk nekā savas? Vai man ir grūti teikt „nē”, kad kādam ir grūti? Ja jā, tev vērts strādāt ar robežām, neatkarīgi no nosaukuma.

Vai viņš vai viņa ir narciss, ja izmanto manu empātiju?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs. Bet cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista gandrīz nekad neiet, tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Etiķete nav svarīga. Ja tava līdzjūtība atkal un atkal tiek pārvērsta par pienākumu, vainu un kontroli, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti uzlabojas, parasti tās pasliktinās, un ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un normālās attiecībās tu naktīs neprāto, vai trakais neesi tu – ja prāto, izlasi par gāzlaitingu un apjukumu kā simptomu.

Vai empāts var būt narciss?

Vārds „empāts” pats par sevi neko negarantē. Cilvēks var labi saprast citu jūtas un tomēr tās izmantot, un daudzi manipulatīvi cilvēki sevi sauc par empātiem. Skaties nevis uz to, kā cilvēks sevi sauc, bet uz to, ko viņš dara ar tavām jūtām.

Kā to sauc angliski?

Empath. Par pētītajām lietām meklē „empathy” (empātija), „highly sensitive person” un „cognitive vs affective empathy”. Krieviski – эмпат.