Kognitīvā un emocionālā empātija

Mēs parasti runājam par empātiju kā par vienu lietu: „viņam tās nav” vai „viņa ir ļoti empātiska”. Psihologi to dala vismaz divās daļās. Kognitīvā empātija (angl. cognitive empathy) ir spēja saprast, ko otrs jūt un domā – „nolasīt” cilvēku. Emocionālā empātija (angl. emotional vai affective empathy) ir spēja to just līdzi: kad tu raudi, otram pašam kļūst smagi. Populārā modelī pieliek vēl trešo daļu – līdzjūtīgās rūpes (angl. compassionate empathy, empathic concern): vēlmi palīdzēt. Šis trīs daļu dalījums ir ērts apraksts, nevis stingra zinātniska robeža.

Kāpēc tas ir svarīgi tev: vardarbīgās attiecībās ļoti bieži ir tā, ka otrs tevi nolasa, bet nejūt līdzi. Viņš vai viņa precīzi zina, kas tevi iepriecinās un kas sāpinās, bet tavas sāpes viņu neaptur. Ja meklēsi angliski „cognitive vs emotional empathy narcissist” vai „cold empathy”, atradīsi daudz materiālu, arī klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Kā tas izklausās

Katrā ainā otrs cilvēks ļoti labi saprot, kas notiek ar tevi. Atšķiras tas, ko viņš ar šo sapratni dara.

Kāpēc tā dara

Kognitīvā empātija bez emocionālās ir kā ļoti precīza karte bez bremzēm. Cilvēks redz, kur tev sāp, bet viņam pašam no tā nesāp, tāpēc nekas viņu neattur tur spiest.

Pētījumos ar cilvēkiem, kuriem ir izteiktas narcistiskas vai psihopātiskas iezīmes, bieži atrod tieši šādu ainu: spēja saprast citus ir diezgan laba, bet spēja just līdzi – vājāka. Piemēram, vācu pētnieku grupa (Ritter u. c., 2011) atklāja, ka pacientiem ar narcistiskiem personības traucējumiem galvenais trūkums bija tieši emocionālajā empātijā. Pētījumi par tā saukto tumšo triādi (angl. dark triad – narcisms, makiavellisms un psihopātija; Wai un Tiliopoulos, 2012) rāda līdzīgu virzienu. Godīgi jāsaka: rezultāti nav vienādi visos pētījumos, un daļa pētnieku domā, ka empātija šiem cilvēkiem nav „izslēgta”, bet selektīva – ieslēdzas, kad tas ir izdevīgi vai kad kāds skatās.

Ko šāda empātija dod otram:

• Šarmu. Sākumā viņš vai viņa atspoguļo tavas vēlmes un sapņus. To sauc par spoguļošanu (angl. mirroring) – kad otrs kopē tavas gaumes un sapņus, lai liktos kā dvēseles radinieks.
• Vājās vietas. Viss, ko tu uzticēji, kļūst par karti, kur trāpīt.
• Prognozi. Otrs zina, kā tu reaģēsi, un var to izmantot – izprovocēt, nomierināt, atvilkt atpakaļ.
• Pareizos vārdus bez darbiem. „Es saprotu, kā tu jūties” izskan perfekti, bet nekas nemainās.

Ko tas nodara tev

Tas ir viens no mulsinošākajiem pārdzīvojumiem. Tu jūties redzēts un vienlaikus neredzēts. Otrs var aprakstīt tavas jūtas labāk par tevi, tāpēc liekas: ja viņš tik labi saprot, viņš taču pārstās. Un tu skaidro vēl un vēl – garās vēstulēs, naktīs, raudot –, jo tev šķiet, ka problēma ir sapratnē.

Bet problēma nav sapratnē. Otrs saprot. Viņu vienkārši neaptur tas, ko viņš saprot. Kad tas kļūst skaidrs, daudziem kļūst vieglāk: tev vairs nav jāatrod „pareizie vārdi”, jo tie nekad nav bijuši problēma.

Vēl viens slazds: tava paša emocionālā empātija. Ja tu viegli jūti līdzi, tu jūti līdzi arī otra „sāpēm” – viņa grūtajai bērnībai, viņa stresam, viņa asarām pēc strīda. Tu sāc sargāt otru no sekām, kuras viņš pats radījis. Dažreiz tas pāraug izpatikšanas reakcijā (angl. fawn response) – kad tu izpatīc, lai izvairītos no briesmām.

Normāli vai vardarbība?

Tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs var noteikt diagnozi, piemēram, narcistiskus personības traucējumus. Bet cilvēki ar šādām iezīmēm gandrīz nekad paši neiet pie speciālista, tāpēc diagnozes viņiem gandrīz nekad nav. „Nav diagnozes” nenozīmē „nav problēmas”. Etiķete nav svarīga – svarīgs ir tas, kas atkārtojas. Ja tava sāpe atkal un atkal tiek izmantota pret tevi, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti tās kļūst sliktākas, un ceļš ir prom, tiklīdz to var izdarīt droši (drošības plāns). Normālas attiecības neliek tev naktīs prātot, vai traks esi tu. Ja tā notiek, tā ir zīme – skat. gāzlaitings (angl. gaslighting) un nodarbību apjukums ir simptoms.

Kā atšķirt:

1. Kur aizved sapratne? Uz rūpēm par tevi – vai uz labumu otram?
2. Vai tavas sāpes maina otra uzvedību? Kad tu saki „tas man sāp”, vai tas nākamreiz nenotiek – vai notiek precīzāk?
3. Vai empātija ir tikai skatītāju priekšā? Silts citu klātbūtnē, auksts divatā.
4. Vai ir labošana? Atvainošanās bez „bet” un mainīta rīcība, nevis tikai pareizi vārdi.

Kā uzvedas otrs

Cilvēks ar emocionālo empātiju, kurš tevi sāpinājis, parasti jūtas slikti pats. Tas redzams: viņš atgriežas pie sarunas, jautā, kā tu jūties, maina uzvedību. Viņa atvainošanās ir par tevi, nevis par to, kā viņš izskatās.

Cilvēks ar tikai kognitīvo empātiju bieži saka ļoti precīzus vārdus („es saprotu, kāpēc tev sāp”), bet tie nemaina neko. Vai arī viņš izmanto tavu sāpi, lai panāktu savu: izprovocētu, pazemotu, nomierinātu tevi tieši tik daudz, lai tu paliktu.

Kas tas nav

• Autisms vai UDHS (angl. ADHD). Daudziem autiskiem cilvēkiem ir grūti nolasīt sejas un mājienus (vājāka kognitīvā empātija), bet viņi dziļi jūt līdzi, kad saprot. Tas ir pretējs profils.
• Nogurums un izdegšana. Mediķi, aprūpētāji, jauni vecāki var uz laiku „izsīkt” un just mazāk. To sauc par līdzjūtības nogurumu (angl. compassion fatigue).
• Depresija, kad cilvēks gandrīz neko nejūt, arī pret sevi.
• Ģimenes vai kultūras stils. Daži bērnībā iemācījās jūtas nerādīt, īpaši vīrieši. Viņi var just daudz, bet parādīt maz.
• Viena slikta diena, kad kāds nav pamanījis tavas skumjas.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Manipulējošs cilvēks var teikt tev: „Tev nav nekādas empātijas”, – kad tu atsakies izpildīt viņa prasību. Vai lepoties: „Es esmu empāts, es jūtu visu”, – lai izskatītos kā upuris. Kritērijs paliek viens: atkārtošanās (kas notiek atkal un atkal), virziens (kam tas nāk par labu) un efekts (kurš no jums kļūst mazāks, bailīgāks, apjukušāks).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otrs tevi saprot, bet tava sāpe viņu neaptur. Situācijas apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete partnere, vīrietis cietušais

Anna zina, ka Mārcis kaunas par savu zemo algu. Draugu priekšā viņa „jokojot” par to runā, un, kad viņš mājās saka, ka tas sāpēja, viņa lieliski atkārto, ko viņš jūt, – un pēc nedēļas to dara atkal. Vīriešiem šādās attiecībās bieži saka „nebūt tik jūtīgam”. Tās ir tikpat reālas.

Vīrietis partneris, sieviete cietusī

Juris ir izcils klausītājs. Viņš zina visas Ilzes bailes. Kad viņa grib aiziet, viņš tieši tās arī izmanto: „Tu taču zini, ka viena tu netiksi galā, tu pati man to stāstīji.”

Viena dzimuma pāris

Roberts zina, ka Kristapa ģimene nepieņem viņa orientāciju. Strīdos viņš to piemin: „Pat tava māte tevi negrib.” Viņš lieliski saprot, cik tas sāp, un tieši tāpēc to saka.

Vecāks bērnam

Tēvs ļoti precīzi nolasa, ko bērns jūt, un izmanto to: „Es redzu, ka tu baidies. Nu tad klausi.” Bērns iemācās slēpt jūtas, jo tās tiek izmantotas. Bērni un pusaudži var zvanīt uz 116 111.

Vecāks pieaugušam bērnam

Māte zina, ka tev ir vainas sajūta, jo dzīvo tālu. Katrā zvanā viņa pieskaras tieši tai: „Nu jā, tev jau ir sava dzīve.” Viņa saprot tavas jūtas perfekti un lieto tās kā grožus.

Brālis vai māsa

Māsa zina, kurš bērnības stāsts tev ir visvairāk sāpīgs, un ģimenes svētkos to „jautri” izstāsta radiem.

Priekšnieks vai kolēģis

Kolēģe pamana, ka tu gribi, lai tevi novērtē, un katru reizi uzslavē tevi tieši tik daudz, lai tu paņemtu vēl vienu viņas uzdevumu. Uzslavas ir precīzas, bet tās ir apmaksa, nevis rūpes.

Draugs vai draudzene

Draugs vienmēr zina, kad tev ir grūti, un vienmēr tieši tad zvana ar lūgumu aizdot naudu, jo „tu jau saproti, kā ir, kad ir grūti”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku

Meita zina, ka vecais tēvs baidās palikt viens. Kad viņš nepiekrīt pārdot māju, viņa saka: „Labi, tad es vairs nebraukšu. Paliec viens.” Viņa zina, cik tas viņam ir bail – un tāpēc to saka. Vecs cilvēks var zvanīt 116 123.

Vīra vai sievas vecāki

Sievasmāte precīzi zina, ka tu jūties kā svešais viņu ģimenē, un pie galda runā par „mūsējiem” un „tiem citiem”.

Tiešsaistē

Romantiskie krāpnieki (angl. romance scam) ir kognitīvās empātijas meistari: nedēļām ilgi viņi mācās tavas vientulības, sapņus un bailes, lai tieši tur trāpītu ar lūgumu pēc naudas. Viņi saprot visu un nejūt neko.

Skaļā un klusā versija

Skaļā versija ir ass trāpījums strīdā tieši tavā vājajā vietā. Klusā versija ir silts, saprotošs tonis, kas nekad nenoved pie pārmaiņām: „es saprotu” simto reizi.

Attiecību sākumā un vēlāk

Sākumā kognitīvā empātija izskatās pēc brīnuma: „viņš mani saprot kā neviens”. Vēlāk tā pati sapratne pārvēršas precīzos sitienos. Mainījusies nav sapratne, bet tas, kam to lieto.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm

„Es tikai gribu tev palīdzēt saprast sevi” – un tad garas analīzes par to, kas ar tevi „nav kārtībā”, balstītas uz visu, ko tu uzticēji. Rūpes tevi stiprina. Šī „palīdzība” tevi padara mazāku.

Kā reaģēt

1. Pārstāj skaidrot, lai panāktu sapratni. Ja otrs jau saprot un nekas nemainās, papildu skaidrojumi dos otram tikai vairāk informācijas.
2. Skaties uz darbiem, nevis uz vārdiem. „Es saprotu” neko nenozīmē, ja rīcība paliek tā pati.
3. Mazāk dalies ar ievainojamo. Ar cilvēku, kurš izmanto tavas sāpes, runā īsi un par faktiem – tā saucamā pelēkā akmens metode (angl. grey rock).
4. Uzticies tur, kur tavs stāsts ir drošībā: draugiem, kuri tevi pasargā, atbalsta grupām, speciālistam, kurš saprot vardarbību.
5. Ja ir draudi vai bailes, drošība ir pirmajā vietā: 112, 116 123 (visu diennakti), 116 006 (cietušajiem no vardarbības, pēcpusdienā un vakarā).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai narcisiem ir empātija?

Pētījumos cilvēkiem ar izteiktām narcistiskām iezīmēm bieži ir labāka kognitīvā empātija (saprast) nekā emocionālā (just līdzi). Daļa pētnieku saka, ka empātija viņiem ir selektīva: ieslēdzas, kad ir izdevīgi. Praktiski tev svarīgi nevis tas, vai tā „ir”, bet vai tava sāpe maina viņa uzvedību.

Kas ir kognitīvā empātija vienkāršiem vārdiem?

Spēja saprast, ko otrs cilvēks jūt un domā, – kā lasīt karti. Tā pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Ārsts, skolotājs un krāpnieks to var izmantot ļoti dažādi.

Vai empātiju var iemācīties?

Kognitīvo empātiju var trenēt, un to dara, piemēram, ar autiskiem cilvēkiem. Ar emocionālo ir sarežģītāk. Bet svarīgākais: ja cilvēks negrib mainīties, nekāds treniņš nepalīdzēs, un tev nav jāgaida.

Vai man ir pārāk daudz empātijas?

Spēja just līdzi nav vaina. Problēma ir tad, ja tavu līdzjūtību kāds sistemātiski izmanto. Mācies nevis just mazāk, bet redzēt, kam tavas rūpes nonāk.

Kā to sauc angliski un krieviski?

Angliski – cognitive empathy un emotional jeb affective empathy, arī cold empathy (aukstā empātija). Krieviski – «когнитивная эмпатия» un «эмоциональная эмпатия».