Spoguļošana

Spoguļošana ir tad, kad otrs cilvēks kļūst par tavu spoguli: viņam patīk tā pati mūzika, viņš sapņo par to pašu māju pie jūras, viņam bērnībā bija tieši tādas pašas sāpes kā tev. Sajūta ir brīnišķīga – „beidzot kāds, kurš ir tieši tāds kā es”. Angļu valodā to sauc mirroring, un narcistisku attiecību kontekstā bieži saka narcissistic mirroring. Ja meklēsi angliski („mirroring narcissist”, „narcissist mirrors you”), atradīsi daudzkārt vairāk materiāla, arī amerikāņu klīniskās psiholoģes Dr. Ramani Durvasulas YouTube kanālā „DoctorRamani”.

Svarīgi zināt: psiholoģijā spoguļošana pati par sevi ir normāla un bieži neapzināta. Cilvēki, kuri viens otram patīk, nemanot atdarina viens otra žestus, pozu un runas veidu – pētnieki to sauc par „hameleona efektu” (Chartrand un Bargh, 1999). Tas palīdz sajust tuvumu. Par manipulāciju spoguļošana kļūst tad, kad otrs kopē ne tikai žestus, bet visu tavu identitāti – vērtības, sapņus, dzīves plānus, traumas –, lai tu piesaistītos, un kad šī līdzība pēc tam pazūd. Spoguļošana bieži ir daļa no idealizācijas (angl. idealization) – posma, kad tevi ceļ uz pjedestāla –, pirms sākas noniecināšana (angl. devaluation).

Kā tas izklausās

Līdzība pati par sevi neko nepierāda. Cilvēki mēdz būt tiešām līdzīgi. Tāpēc katrā piemērā svarīgs ir konteksts un tas, kas notiek vēlāk.

Kāpēc tā dara

Spoguļošanai ir vairākas funkcijas, un tās var būt gan apzinātas, gan neapzinātas.

Ātra tuvība. Cilvēkiem visvairāk patīk tie, kas ir līdzīgi viņiem. Ja kāds tev atspoguļo tevi pašu, tu ļoti ātri sajūti „mēs esam viens un tas pats”. Tas saīsina ceļu uz uzticēšanos no mēnešiem uz dienām.

Tukšums iekšā. Daļai cilvēku ar spēcīgām narcistiskām iezīmēm nav stabila priekšstata par sevi: ko viņi īsti mīl, kam tic, kas viņi ir. Viņi pielāgojas tam, kurš ir tuvumā, kā hameleons. Tāpēc katram jaunam partnerim viņi var šķist cits cilvēks. Tas ne vienmēr ir aukstasinīgs plāns, bet tev sekas ir tās pašas.

Informācija. Kad tu stāsti par savām sāpēm, bailēm un sapņiem, otrs uzzina, kas tev ir svarīgs un kur tev sāp. Vēlāk tieši šī informācija var tikt izmantota: tavi sapņi kļūst par tukšiem nākotnes solījumiem (angl. future faking – solījumi par kopīgu nākotni, kas netiek pildīti), bet tavas sāpes – par ieroci strīdā.

Kontrole pār tavu realitāti. Kad kāds ilgi ir bijis „tieši kā tu”, tev ir ļoti grūti noticēt, ka viņš ir pavisam cits. Tu vēlāk aizstāvi to cilvēku, kuru redzēji spogulī.

Ko tas nodara tev

Sākumā spoguļošana dod sajūtu, ka esi atradis vai atradusi „savējo”. Daudzi apraksta to kā lielāko tuvību, ko jebkad jutuši. Tas nav tāpēc, ka tu esi naivs vai naiva. Tas ir tāpēc, ka tu redzēji sevi – un sevi tu pazīsti vislabāk.

Pēc tam, kad spogulis pazūd, sākas apjukums. Pēkšņi otram vairs nepatīk kalni, suņi, tava ticība, tava mūzika. Dažreiz viņš vai viņa sāk to izsmiet: „Tu taču saproti, ka tie pārgājieni ir garlaicīgi.” Tu jautā sev: „Vai es to visu izdomāju? Vai viņš tiešām to kādreiz teica?” Šeit spoguļošana satiekas ar gāzlaitingu (angl. gaslighting – kad tev liek šaubīties par savu atmiņu un saprātu), it īpaši, ja otrs noliedz, ka jebkad kaut ko tādu teicis.

Visgrūtāk ir ar sāpēm, kuras tu uzticēji. Ja otrs „dalījās” ar tādu pašu traumu, tev likās, ka esat vienlīdzīgi. Vēlāk tu uzzini, ka viņa stāsts nebija patiess vai bija stipri pārspīlēts, bet tavs stāsts tagad ir viņa rokās. „Tu esi tieši tāda kā tavs dzērājs tēvs”, „tāpēc jau tevi neviens nemīlēja” – šādi teikumi sāp tieši tāpēc, ka tu pati vai pats atvēri durvis.

Un vēl: pēc šādām attiecībām daudzi sāk neuzticēties jebkurai līdzībai. Katrs „man arī” šķiet aizdomīgs. Tas ir saprotams, un tas pāriet, kad tu iemācies skatīties nevis uz līdzību, bet uz laiku un rīcību.

Normāli vai vardarbība?

Normāla pieskaņošanās ir daļa no tuvības. Pāri laika gaitā pārņem viens otra vārdus, sāk klausīties to pašu mūziku, draugi pamanās līdzīgi. Tas nāk lēni un iet abos virzienos. Manipulatīva spoguļošana izskatās citādi.

1. Ātrums. Veselās attiecībās kopīgais atklājas mēnešu laikā. Spoguļošanā viss sakrīt jau pirmajās nedēļās.
2. Pilnīgums. Pat ļoti līdzīgiem cilvēkiem ir atšķirības: kaut kas nepatīk, par kaut ko domas atšķiras. Spoguļošanā nav nevienas atšķirības. Tas ir pārāk labi, lai būtu īsti.
3. Vai otram ir savas lietas? Paskaties, ko viņš vai viņa mīl, ko dara, par ko sapņo tad, kad tu vēl neko neesi teicis vai teikusi. Ja atbilde vienmēr ir „tas pats, ko tu”, tas ir signāls.
4. Konsekvence. Īstas intereses paliek. Spoguļotas intereses pazūd, kad attiecības ir „nodrošinātas”, vai mainās, kad parādās cits cilvēks.
5. Kas notiek ar tavām uzticētajām sāpēm? Vesels cilvēks tās sargā. Manipulatīvs – vēlāk tās izmanto.

Kā uzvedas otrs

Godīgs cilvēks, kurš tev grib patikt, var pārspīlēt savu entuziasmu, bet viņam ir sava dzīve: savi draugi, savi hobiji, savi viedokļi, pat ja tie tev nepatīk. Viņš var teikt „man tas neinteresē, bet priecājos, ka tev tas patīk”. Viņš neizdomā sev traumas, lai tev tuvotos. Ar laiku jūs abi kļūstat mazliet līdzīgāki, un tas notiek abos virzienos.

Cilvēks, kurš spoguļo, pēc laika kļūst neatpazīstams. Viņa „intereses” pazūd, viedokļi mainās atkarībā no tā, kurš ir tuvumā, un nākamajās attiecībās viņš var būt tieši tāds kā nākamais partneris. Bieži bijušie partneri vēlāk stāsta, ka viņu attiecībās šis cilvēks bija „pavisam cits”.

No malas spoguļošanu grūti pamanīt. Draugi saka: „Jūs esat tik līdzīgi, tas ir retums!” Dažreiz tieši kāds, kurš šo cilvēku pazina agrāk, pamana: „Dīvaini, viņš nekad agrāk nav interesējies par kalniem.”

Kas tas nav

• Neapzināta žestu un runas atdarināšana, kas notiek visiem, kuriem vienam otrs patīk.
• Īsta līdzība. Ir cilvēki, kuriem tiešām patīk tas pats. To var redzēt pēc tā, ka intereses paliek arī pēc gada.
• Mazliet pārspīlēts entuziasms pirmajos randiņos.
• Kad partneris pamazām iemīl tavas intereses, jo pavada ar tevi laiku.
• Empātija: „es saprotu, kā tu jūties”, pat ja otram nebija tieši tās pašas pieredzes.

Kad jēdzienu izmanto pret tevi

Manipulatīvs cilvēks var apgriezt arī šo: „Tu vienmēr man pielāgojies, tev nav sava viedokļa, tu mani spoguļo!” Tā dažreiz saka tieši par cilvēku, kurš gadiem ir pielāgojies aiz bailēm (skat. izpatikšanas reakcija, angl. fawn response – kad tu cenšies izpatikt, lai izvairītos no konflikta). Tā nav manipulatīva spoguļošana, tā ir izdzīvošana. Kritērijs: kurš no tā iegūst (manipulatīvā spoguļošana dod varu un tuvību tam, kurš spoguļo; bailēs pielāgošanās nedod neko, tikai drošību), atkārtošanās (vai tas notiek atkal un atkal ar katru jaunu cilvēku) un efekts (vai tu jūties saprasts vai saprasta, vai pēc tam apjucis vai apjukusi un izmantots).

Variācijas

Situācijas katram ir citas, bet mehānisms ir viens: otrs kļūst par tavu spoguli, lai tu uzticētos, un spogulis pazūd, kad tas vairs nav vajadzīgs. Situācijas ir apkopotas no vairākiem stāstiem, vārdi izdomāti.

Sieviete spoguļo vīrieti. Andris ir basketbola fans un tehnikas cilvēks. Laura pirmajos mēnešos skatās ar viņu katru spēli, zina visus spēlētājus un saka, ka „beidzot ir kāds, ar ko var runāt par normālām lietām, nevis tikai par emocijām”. Pēc kāzām viņa sūdzas, ka Andris „visu dzīvi pavada pie televizora” un ka viņam „nav nekādu interešu”.

Vīrietis spoguļo sievieti. Kristīne ir veģetāriete un aktīviste dzīvnieku aizsardzībā. Oskars pēc pirmā randiņa kļūst par veģetārieti un dalās ar viņas ierakstiem. Pēc gada viņš ēd gaļu viņas priekšā un sauc viņu par „fanātiķi”.

Viena dzimuma pārī. Anete stāsta Zanei par savu grūto „iznākšanu no skapja” ģimenē. Zane stāsta tieši tādu pašu stāstu. Vēlāk kopīgi draugi Anetei pasaka, ka Zanes ģimene par viņu zināja jau no piecpadsmit gadiem un pieņēma to mierīgi.

Bijušais partneris. Pēc šķiršanās bijušais vīrs pēkšņi sāk interesēties par to, par ko tu interesējies tagad: jogu, tavu jauno darbu, taviem jaunajiem draugiem. Viņš raksta „es tagad arī meditēju, esmu mainījies”. Tas var būt atkārtots spogulis, lai tevi ievilktu atpakaļ – hūverings (angl. hoovering).

Otrs vecāks pēc šķiršanās. Bērna priekšā bijusī partnere spoguļo visu, ko bērns grib dzirdēt: „Jā, pie tēta ir garlaicīgi, pie manis tu vari visu.” Bērns jūtas saprasts, bet patiesībā tiek iesaistīts pieaugušo cīņā.

Vecāks un bērns. Šeit spoguļošana bieži ir otrādi: vecāks prasa, lai bērns būtu viņa spogulis. Bērnam jāmīl tas pats, jādomā tāpat, jāizvēlas tā profesija, par kuru vecāks sapņoja. Kad bērns sāk atšķirties, vecāks to uztver kā nodevību. Bērns iemācās spoguļot, lai izdzīvotu.

Vecāks un pieaudzis bērns. Tēvs, kurš gadiem tevi kritizēja, pēkšņi sāk runāt tavā valodā: „Es tagad saprotu, cik svarīgas ir robežas”, „es arī lasu par traumām”. Nākamajā ģimenes strīdā viņš lieto tos pašus vārdus pret tevi: „Tu pārkāp manas robežas.”

Brālis vai māsa. Brālis tev saka, ka arī viņš cieta no mātes un „saprot tevi kā neviens cits”. Mātei viņš saka, ka tu „izdomā” savu bērnību.

Priekšnieks. Jaunais vadītājs katram darbiniekam divatā saka, ka viņa vērtības ir tieši tādas pašas kā šim darbiniekam. Katrs jūtas īpašs. Kad nāk atlaišanas, izrādās, ka nevienam no šiem solījumiem nebija nozīmes.

Draugs vai draudzene. Jauna draudzene pārņem tavu stilu, tavus vārdus, tavas mīļākās kafejnīcas, pat tavu frizūru. Sākumā tas glaimo. Vēlāk viņa stāsta kopīgajai kompānijai, ka tu viņu „kopē”.

Pieaudzis bērns pret vecu vecāku. Mazdēls, kurš vecmāmiņai pirms tam nebija zvanījis, sāk runāt par „mūsu ģimenes vērtībām”, ticību un zemi, kas „jāsaglabā ģimenē”. Pēc pāris mēnešiem viņš lūdz pilnvaru.

Vīra vai sievas vecāki. Sievasmāte tavā klātbūtnē piekrīt visam, ko tu saki par bērnu audzināšanu. Kad tu aizej, viņa meitai stāsta, ka tev „nav ne jausmas”.

Tiešsaistē. Iepazīšanās lietotnē vai sociālajos tīklos spoguļošana ir visvieglākā: otrs var izlasīt visu tavu profilu, visas tavas bildes, visus tavus ierakstus un pēc tam „nejauši” mīlēt tieši to pašu. Ja tas iet kopā ar ātru uzticēšanos, stāstiem par grūtībām un lūgumiem pēc naudas, tā var būt romantiskā krāpšana (angl. romance scam).

Skaļā un klusā versija. Skaļā: „Mēs esam viens cilvēks! Mēs esam dvēseles radinieki!” Klusā: otrs neko nesaka par līdzību, bet pamazām pieņem tavus vārdus, tavus jokus, tavu pasaules redzējumu. Klusajā versijā tu pat nepamani, kad tas notiek, un pamani tikai tad, kad tas pazūd.

Attiecību sākumā un vēlāk. Sākumā spoguļo, lai iegūtu tevi. Vēlāk – dažreiz tikai uz brīdi – lai tevi noturētu: pēc strīda viņš atkal pēkšņi „saprot tevi kā neviens”. Garās attiecībās šis „spogulis” var būt ļoti mazs: viena saruna, kurā viņa beidzot piekrīt tev. Pēc mēnešiem ar nesapratni tas jūtas kā atgriešanās pie sākuma.

Versija, kas izskatās pēc rūpēm. „Es esmu pārdzīvojis to pašu, tāpēc zinu, kas tev vajadzīgs.” Otrs, spoguļojot tavas sāpes, sāk tev teikt, kā tev dzīvot, ar ko tikties, kuriem ārstiem ticēt. Spogulis kļūst par vadītāju.

Kā reaģēt

1. Dod laiku. Īstas intereses izturēs gadu. Skaties, vai kopīgais paliek arī tad, kad tu to nepiemini.
2. Jautā par pagātni, nevis par nākotni. „Kad tu pēdējo reizi biji kalnos? Kur?” Konkrēti jautājumi par to, kas jau bijis, atklāj vairāk nekā sapņi par nākotni.
3. Pamani, vai otram ir savs viedoklis. Pastāsti kaut ko, kas tev nepatīk, pirms otrs izsakās. Vai viņš uzreiz piekrīt? Vai viņam ir sava gaume?
4. Nesteidzies ar savām dziļākajām sāpēm. Uzticēšanās jāaug pakāpeniski. Ja kāds tavas traumas „pieskaņo” savām jau pirmajā mēnesī, tas ir iemesls palēnināt.
5. Klausies citos cilvēkos. Ja paziņas, kas otru pazīst gadiem, ir pārsteigti par viņa „jaunajām” interesēm, tas ir signāls.
6. Ja spogulis jau ir pazudis, neaizstāvi to cilvēku, kuru redzēji sākumā. Skaties uz to, kurš ir tev priekšā tagad.

Ja jau esi attiecībās un spoguļošana ir pārvērtusies par izsmieklu un noniecināšanu, nesāc ar sarunu „tu mani tikai kopēji”. To var noliegt, apgriezt un izmantot pret tevi. Labāk runā ar kādu ārpus attiecībām un, ja ir draudi vai fiziska vardarbība, sagatavo drošības plānu. Palīdzība: 112, 116 123 (visu diennakti, bez maksas), 116 006 (cietušajiem no vardarbības, pēcpusdienā un vakarā).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai spoguļošana vienmēr ir manipulācija?

Nē. Neapzināta spoguļošana (žesti, runas veids, poza) ir normāla un palīdz cilvēkiem sajust tuvumu. Manipulācija ir tad, kad otrs kopē tavu identitāti – vērtības, sapņus, traumas –, lai tevi piesaistītu, un tas pazūd vai kļūst par ieroci, kad tu esi „nodrošināts” vai „nodrošināta”.

Kā saprast, vai mēs tiešām esam līdzīgi?

Skaties uz laiku un rīcību. Vai otra intereses bija arī pirms jums? Vai tās paliek arī pēc gada? Vai viņam ir kaut kas, kas tev nepatīk? Pilnīga sakritība visā ir retāka nekā šķiet. Īstiem cilvēkiem vienmēr ir atšķirības.

Vai tas nozīmē, ka viņš ir narciss?

Diagnozi nosaka tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs, un cilvēki ar šādu uzvedību pie speciālista paši gandrīz nekad neiet. Tāpēc „nav diagnozes” nenozīmē „nav narciss”. Bet tev etiķete nav vajadzīga. Ja spoguļošana, idealizācija, noniecināšana un tavu sāpju izmantošana atkārtojas, ar to pietiek. Šādas attiecības ļoti reti kļūst labākas, parasti – sliktākas. Ceļš ir prom, tiklīdz tas ir droši. Un, ja tu naktīs prāto, vai tu visu izdomāji, tas jau ir signāls – izlasi par apjukumu kā simptomu. Vairāk: narcisms.

Kāpēc es jūtos tik stulbi, ka noticēju?

Tu neesi stulbs vai stulba. Spoguļošana darbojas tieši tāpēc, ka tā parāda tev tevi pašu – un tas ir cilvēcīgi mīlēt to, kas tevi saprot. To pašu piedzīvojuši ārsti, psihologi, juristi un ļoti gudri cilvēki. Kauns pieder tam, kurš izmantoja uzticību, nevis tam, kurš uzticējās.

Ar ko spoguļošana atšķiras no mīlestības bombardēšanas?

Mīlestības bombardēšana (angl. love bombing) ir par daudzumu: pārāk daudz uzmanības, dāvanu, ziņu. Spoguļošana ir par līdzību: „es esmu tieši kā tu”. Tās bieži iet kopā, bet var būt arī atsevišķi. Klusa spoguļošana bez nevienas dāvanas var piesaistīt tikpat stipri.